Kōrero: Te Māori i te ohanga

Whārangi 2. Ngā tauhokohoko tōmua me te Pākehā

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā tauhokohoko tōmua

I roto i ngā tauwhitiwhiti tuatahi i waenga i te Māori me te Pākehā, e rua ngā taumata. Ko te tuatahi he whakaae ki te Pākehā ngā tikanga takoha o te Māori, arā, ki te takohatia he taonga, me utua ki tētahi taonga pai ake. I kōrero a Eruera Maihi Patuone mō te wā i tūtaki tōna matua a Tapua i ngā kauhoe o te Endeavour ki Pēwhairangi i te tau 1769. Ka whiua e tōna matua he ika ki te ‘tupua’. I te pikitanga ake o Tapua ki runga i te waka, ka takohatia he pūweru whero me te mīti ki a ia.

Ko tētahi atu tikanga ko te tuopu, ka mutu he ōrite te wāriu o ngā rawa (e ai rā ki te titiro o ngā kaihoko), ā, ka takohatia i te wā tapatahi. Hei tauira, nō te mārama o te Māori ki te wāriu o te nera hei whao tāmoko, ka tīmata te hoko mai me ētahi taonga i a rātou – kāre i roa kua pātai rātou mō ngā nera roa, ina rā he pai ake mō te whakairo. Ka kaha ake ngā mahi hokohoko i te pānga ki ngā Pākehā. I kōrero ngā kaituhi mō te kaha o te Māori ki te tuopu – ko ētahi he whakanui, he whakatake rānei.

Te hoko i ngā rīwai me ngā poaka

Nō te tau 1801, e whakatipuhia ana te rīwai ki Parawai me te hoko atu ki Pēwhairangi i te tau 1805. Nō te tau 1810, kua tīmata ngā Māori o Te Ara-o-Kewa ki te whakatipu rīwai – e whakaarotia ana he mea tiki mai ēnei i ngā māra a Ngāi Tahu ki Tōtaranui. Nō te tau 1803, he pērā rawa te nui o ngā rīwai e whakatōhia ana, kua hokona atu ngā tone ki ngā kaipuke whaiwhai tohorā.

I whai hiranga anō te poaka. I ngā tau whakamutunga o te rau tau 1700 ka takohatia e te kāwana o te moutere o Norfolk a Phillip Gidley King ngā poaka e 60 te maha ki a Te Pahi. Koinei ngā poaka tuatahi i whakamahia mō te whakawhānau ki Te Tai Tokerau.

Whai tohorā

Atu i te tīmatanga o te rau tau 1800 ki 1840 ko te whai tohorā te ahumahi nui rawa ki Aotearoa mō te Pākehā. Nō te haramaitanga o ngā kaipatu tohorā kua tipu nui te mākete rīwai ki Te Tai Tokerau. Ka hokona anō te poaka ki ngā kaipatu tohorā. Kāre i roa kua whai wāhi te Māori ki te ahumahi whaiwhai tohorā, ā, nō ngā tau 1827–28 kua whakatūtūhia ngā teihana patu tohorā ki tai. Ka whāia e ngā Māori te tohorā i muri tonu i te hekenga o tōna wāriu.

I te timatanga o te rautau 1800, nā te whakawhānuitanga o te hopu tohorā ki Te Moananui-a-Kiwa ki te tonga i hang ate mākete nui mō ngā rīwai i whakatipuria ai e ngā iwi o Te Taitokerau.

Te huri hei kauhoe

He nui ngā Māori i tahuri ki te mahi kauhoe i runga i ngā tohutohu o ā rātou rangatira. I te hokinga atu ki te iwi, kua takohatia he taonga mō te whānau me te rangatira.

Te hoko harakeke i ngā wā o mua

Ka tīmata te hoko harakeke ki Ahitereiria i te tekau tau atu i 1820, heoi nō te tau 1830 kua tino kaha tēnei ahumahi. Ka whakatūhia ngā teihana hoko ki Te Tai Tokerau, Waikato, Taranaki, Moehau, Te Moana-a-Toi, Te Tai Rāwhiti, Murihiku, ngā tahataha o Raukawa me Hakaroa.

Ka tauinetia te harakeke ki te tone me te haurua o te tone.

Ngā pakanga mau pū

I ngā tekau tau o 1820 me 1830, kua tīmata ngā pānga kino o te ao hou, ā, ka taki whāia e ngā Māori ngā pū. Ka tīmata anō te arotahi o ngā Māori ki te whai rawa ki te hoko pū. Ko te iwi ka whakawhiua, nā te kore whakatipu i te kai hei kai. Tāpiri atu, ka tū ngā tautohetohe paenga whenua.

Rangatiratanga

Ahakoa te whai wāhi o ngā iwi ki te ohanga tauhokohoko hou me te Pākehā, kāre rātou i panoni i te mahi tahi a te iwi. Ka ārahi tonu ngā kaumātua i ngā whānau me te rangatira i te hapū.
Ko tētahi panonitanga nui ko te whai hua nui i te harakeke, te rīwai me te papa rākau.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Basil Keane, 'Te Māori i te ohanga - Ngā tauhokohoko tōmua me te Pākehā', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-maori-i-te-ohanga/page-2 (accessed 23 November 2019)

He kōrero nā Basil Keane, i tāngia i te 11 Mar 2010