Skip to main content

Kōrero: Ngā pakanga o Aotearoa

Nō te tekau tau 1840 me te tekau tau 1860 tukituki ai te kāwanatanga me ētahi o ngā iwi Māori. Ko te take o ngā pakanga nei ko te whenua. Ko te pakanga ki te Kīngitanga te pakanga roa rawa i waenganui i te Māori me te Karauna o Peretānia. I muri mai ka noho ko ngā whakawhiu a te karauna, arā, ngā muru raupatu hei nawe nui, ā, mohoa noa nei. 

Story by Danny Keenan
Te āhua nui: Te whakaekenga o Te Ngutu-o-te-manu

Story Summary

Ngā whakaahua

I tū ngā rīriri o ngā pakanga o Aotearoa i waenganui i te Māori me te Karauna (tae atu ki ngā kūpapa, arā, ngā hapū me ngā iwi i tautoko kē i te Karauna i ngā whawhai).

Te Tai Tokerau

I te Māehe o te tau 1845 ka whakaekea te tāone o Kororāreka e Hōne Heke Pōkai mā, ā, ka orotā. Ka pakanga ōna hōia ki te Pākehā me Tāmati Wāka Nene mā, tae noa ki te marama o Hānuere i te tau 1846.

Te Whanganui-a-Tara

I te marama o Hūrae i te tau 1846 ka whakapae a Kāwana Kerei nō Te Rauparaha te hē i whakaekea ai ngā tauhou Pākehā. I runga i tāna whakapae, ka mauheretia a Te Rauparaha, ā, ka taki whāia a Ngāti Toa ki roto ki ngā hiwi o Pāuatahanui.

Whanganui

I ngā tau 1846 me 1847 ka pupū ake te riri i waenganui i ngā iwi o Whanganui me te Pākehā whai muri i te taenga o ngā hōia; te taotūtanga o tētahi rangatira; me te tāronatanga o ētahi Māori nāna i patu ngā Pākehā e whā. Kātahi ka whakaekea te tāone o Whanganui e ngā iwi o te taha whakarunga o te awa. Nāwai ka houhia te rongo i muri i tētahi pakanga ki Kaiherau.

Taranaki

He huhua ngā iwi o Taranaki ka whakahē ki ngā mahi hoko whenua, ā, nō te tau 1860 kua tukituki mō te hoko o Waitara te take. Kātahi ka urutomo mai ko ngā hōia. Nō te Māehe o te tau 1861 mutu rawa ai tērā riri.

I te tau 1865 ka takahia te ara o Tū ki roto o te tonga o Taranaki. Ka āmio te rangatū a Meiha Tianara Trevor Chute me ana hōia i te maunga o Taranaki. Ka murua ngā māra, ka tahuna hoki ngā kāinga.

Waikato

Ko Waikato te kāinga o te Kīngi. Ko tā te kāwanatanga he whakawhiu i ngā rangatira o te Kīngitanga i whai wāhi ki te pakanga i Taranaki; me te whakawātea i te riu o Waikato ki te Pākehā. I te Hūrae o te tau 1863 ka urutomo ngā hōia i te rohe o Waikato. I te Āperira o te tau 1864 ka hurumutu te pakanga. Ko te whakatahinga tērā o Tāwhiao mā ki roto o Te Rohe Pōtae o Maniapoto.

Tauranga

I te tau 1864 ka tonoa ngā hōia ki roto o Tauranga. I Pukehinahina ka toa a Rāwiri Puhirake me ana toa ēngari i muri mai ka hinga i te Pākehā ki Te Ranga.

Ngā rōpū poropiti

I puea ake ngā whakapono Māori hōu i te murunga anō o ngā whenua. Ka ātete ētahi iwi ki ngā whakapono nei, nā reira ka tokomaha ake ngā Māori ka kūpapa. Ka kūmea e te kāwanatanga o Peretānia āna ake hōia i te pae o te riri.

I te tau 1864 ka whakaeke ngā Pai Mārire i ngā Pākehā ki Taranaki. Engari ka hinga rātou i ngā iwi o te taha whakararo o te awa o Whanganui, i te pakanga i Moutoa. Ka horapa te Pai Mārire ki roto o te Tai Rāwhiti, ā, ka tāmia e te taua pirihimana.

Tītokowaru

Ko te hiahia o Riwha Tītokowaru kia wawaotia e ia ngā whenua o Ngā Ruahine e whakamoanatia ana e tauiwi. I pakanga ia ki te Pākehā me ngā kūpapa o Whanganui i ngā tau 1868 me 1869.

Te Kooti

Nō tōna kawenga ki Wharekauri ka tipu te whakapono a Te Kooti Arikirangi Te Tūruki, arā, te Ringatū. Nō Hūrae i te tau 1868 ka puta i te whare herehere i Wharekauri, ka kāwhakina he kaipuke, ka tau ki Tūranga. 268 rātou i rere. Kātahi ka huri tana aro ki ngā pae maunga o uta, ā, ka arungia e ngā hōia mō te whā tau.

He mamae roa

E kore e tino mōhiotia te tokomaha o ngā mea i mate, engari e whakaarotia ana 500 ngā hōia Pākehā, 250 ngā hōia kūpapa, 2,000 ngā toa Māori i mate i ngā pakanga. Kotahi miriona heketea ka murua i ngā Māori i pakanga ki te Karauna.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Danny Keenan, 'Ngā pakanga o Aotearoa', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-pakanga-o-aotearoa (accessed 22 November 2017)

Story by Danny Keenan, published 20 Jun 2012, reviewed & revised 8 Feb 2017