Kōrero: Ngā pakanga o Aotearoa

Whārangi 1. Te tirohanga whānui o Ngā Pakanga o Niu Tīreni

Ngā whakaahua

I tū ngā rīriri i waenganui i te Māori me te Karauna i te rautau 1800. E rua ngā takiwā nui i tū ai ēnei pakanga; ko ngā pakanga i tū i te tekau tau 1840, ā, he pakanga i ngā rohe whānui kē atu i te tekau tau 1860, ahu atu ki ngā tau tīmata o 1870.

Te whakaingoa i ngā pakanga

He maha tonu ngā ingoa rerekē kua puta mō ngā pakanga o Niu Tīreni. I mua atu ka kī ngā Pākehā ko ngā ‘riri Māori’. I taua wā hoki ko te mahi tērā a ngā Pākehā, he whakaingoa i ngā pakanga ki te iwi e whawhai nei rātou – pērā i te riri Poa, me te riri Zulu rānei. I te tekau tau 1960 ka toko ake te whakaaro kia tirohia anō te ingoa o tēnei o ngā pakanga. Ko tētahi tino ingoa i toko ake ko ngā ‘riri whenua’. Ko ētahi atu ko te riri a Ngā Pākehā me ngā Māori, hei tohu i ngā iwi o tēnei pakanga. Ko ētahi atu ingoa kīhai i eke ko ngā riri kai ā-kiri me ngā riri tino rangatiratanga. Ko ētahi ingoa a te Māori mō ēnei pakanga ko Ngā Pakanga o Aotearoa, ko Te Riri Pākehā rānei.

Te tekau tau 1840

Nō te tekau tau 1840 ka mura ake te pakanga tuatahi i te wā ko te Māori tonu te iwi nui o tēnei motu, hāunga rā ia i ngā tāone. I te tau 1843 ka pakū te pū ki roto o Wairau, i mate ai ngā tauhou Pākehā me ētahi o Ngāti Toa. Ko te pūtake o tēnei tukinga ko ētahi whenua i Wairau. I muri iho i te tau 1845 ka tutū te puehu i waenga i a Ngāpuhi me te Karauna ki Kororāreka. Ka mutu, mai i te tau 1845 ki te tau 1846 e mura ana te pakanga. I te tau 1846 anō ka tū ētahi rīriri i waenganui i te Karauna me ngā iwi Māori o Te Whanganui-a-Tara. Mai i te tau 1846 ki 1847 ka tū ētahi pakanga ki Whanganui.

Ngā tekau tau o 1860 me 1870

I tino whānui ngā pakanga i te takiwā mai i te tau 1860 ki te tau 1864 ki ngā takiwā o Taranaki, Waikato me Te Moana-a-Toi. Mai i te tau 1864 ki te tau 1872 nā ngā Pākehā koroni me ngā hōia kūpapa i kawe ā-riri atu ki ngā iwi o ngā poropiti Māori. I tū ēnei riri ki Taranaki, ki te Tai Rāwhiti me te puku o te Ika-a-Māui.

Te raupatu me ōna pānga

Whai muri i ngā pakanga ka raupatutia ngā whenua Māori nui tonu ki te Ika-a-Māui, e te kāwanatanga. I runga anō i te ngaukino ki ngā raupatu, ka taupatupatu tonu te Māori i muri i ngā pakanga. I te kāinga o Parihaka i Taranaki, ka tū ngā whakahē a ngā poropiti, a Te Whiti-o-Rongomai rāua ko Tohu Kākahi. I te 5 o Noema i te tau 1881 ka pāhuatia a Parihaka. Ka hūtia ake ngā tāngata, ka tahuna ngā whare. Ka haere tonu ngā whakahē mō te āhuatanga ki te raupatu.

Whai muri i ngā pakanga ka whakatū te Kīngitanga i te aukati o te Kīngi. Ka tū te Rohe Pōtae hei tohu i te mana motuhake o te Kīngi. Ka noho ko te Rohe Pōtae hei rohe mana motuhake, kāwana motuhake i roto anō i Aotearoa nui tonu, ā, nā runga i ngā kōrerorerotanga ka tuwhera ki te ao mai i 1883.

Ngā tukinga whakamutunga

I te tekau tau 1890 ka mauheretia ngā tāngata o Tūhoe mō te whakaweti i ngā kairūri. E ai ki a Āpirana Ngata he pakanga iti tēnei. I taua tekau tau anō ka whakahē a Hōne Tōia mā o Ngāpuhi ki te whakataunga o te tāke kurī. Ka hopukina ētahi o rātou, ā, ka mauria ki te whare herehere.

Ko te riri whakamutunga a te kāwanatanga ki te Māori ko te mauheretanga o Rua Kēnana i te tau 1916 ki Maungapōhatu mō ngā whakapae kaikaiwaiūtanga. Ka pakū ngā pū, ā, ka hora te ika huirua.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Danny Keenan, 'Ngā pakanga o Aotearoa - Te tirohanga whānui o Ngā Pakanga o Niu Tīreni ', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-pakanga-o-aotearoa/page-1 (accessed 21 July 2017)

Story by Danny Keenan, published 20 Jun 2012