Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

New Zealand wars

by Danny Keenan

Nō te tekau tau 1840 me te tekau tau 1860 tukituki ai te kāwanatanga me ētahi o ngā iwi Māori. Ko te take o ngā pakanga nei ko te whenua. Ko te pakanga ki te Kīngitanga te pakanga roa rawa i waenganui i te Māori me te Karauna o Peretānia. I muri mai ka noho ko ngā whakawhiu a te karauna, arā, ngā muru raupatu hei nawe nui, ā, mohoa noa nei. 


New Zealand wars overview

I tū ngā rīriri i waenganui i te Māori me te Karauna i te rautau 1800. E rua ngā takiwā nui i tū ai ēnei pakanga; ko ngā pakanga i tū i te tekau tau 1840, ā, he pakanga i ngā rohe whānui kē atu i te tekau tau 1860, ahu atu ki ngā tau tīmata o 1870.

Te whakaingoa i ngā pakanga

He maha tonu ngā ingoa rerekē kua puta mō ngā pakanga o Niu Tīreni. I mua atu ka kī ngā Pākehā ko ngā ‘riri Māori’. I taua wā hoki ko te mahi tērā a ngā Pākehā, he whakaingoa i ngā pakanga ki te iwi e whawhai nei rātou – pērā i te riri Poa, me te riri Zulu rānei. I te tekau tau 1960 ka toko ake te whakaaro kia tirohia anō te ingoa o tēnei o ngā pakanga. Ko tētahi tino ingoa i toko ake ko ngā ‘riri whenua’. Ko ētahi atu ko te riri a Ngā Pākehā me ngā Māori, hei tohu i ngā iwi o tēnei pakanga. Ko ētahi atu ingoa kīhai i eke ko ngā riri kai ā-kiri me ngā riri tino rangatiratanga. Ko ētahi ingoa a te Māori mō ēnei pakanga ko Ngā Pakanga o Aotearoa, ko Te Riri Pākehā rānei.

Te tekau tau 1840

Nō te tekau tau 1840 ka mura ake te pakanga tuatahi i te wā ko te Māori tonu te iwi nui o tēnei motu, hāunga rā ia i ngā tāone. I te tau 1843 ka pakū te pū ki roto o Wairau, i mate ai ngā tauhou Pākehā me ētahi o Ngāti Toa. Ko te pūtake o tēnei tukinga ko ētahi whenua i Wairau. I muri iho i te tau 1845 ka tutū te puehu i waenga i a Ngāpuhi me te Karauna ki Kororāreka. Ka mutu, mai i te tau 1845 ki te tau 1846 e mura ana te pakanga. I te tau 1846 anō ka tū ētahi rīriri i waenganui i te Karauna me ngā iwi Māori o Te Whanganui-a-Tara. Mai i te tau 1846 ki 1847 ka tū ētahi pakanga ki Whanganui.

Ngā tekau tau o 1860 me 1870

I tino whānui ngā pakanga i te takiwā mai i te tau 1860 ki te tau 1864 ki ngā takiwā o Taranaki, Waikato me Te Moana-a-Toi. Mai i te tau 1864 ki te tau 1872 nā ngā Pākehā koroni me ngā hōia kūpapa i kawe ā-riri atu ki ngā iwi o ngā poropiti Māori. I tū ēnei riri ki Taranaki, ki te Tai Rāwhiti me te puku o te Ika-a-Māui.

Te raupatu me ōna pānga

Whai muri i ngā pakanga ka raupatutia ngā whenua Māori nui tonu ki te Ika-a-Māui, e te kāwanatanga. I runga anō i te ngaukino ki ngā raupatu, ka taupatupatu tonu te Māori i muri i ngā pakanga. I te kāinga o Parihaka i Taranaki, ka tū ngā whakahē a ngā poropiti, a Te Whiti-o-Rongomai rāua ko Tohu Kākahi. I te 5 o Noema i te tau 1881 ka pāhuatia a Parihaka. Ka hūtia ake ngā tāngata, ka tahuna ngā whare. Ka haere tonu ngā whakahē mō te āhuatanga ki te raupatu.

Whai muri i ngā pakanga ka whakatū te Kīngitanga i te aukati o te Kīngi. Ka tū te Rohe Pōtae hei tohu i te mana motuhake o te Kīngi. Ka noho ko te Rohe Pōtae hei rohe mana motuhake, kāwana motuhake i roto anō i Aotearoa nui tonu, ā, nā runga i ngā kōrerorerotanga ka tuwhera ki te ao mai i 1883.

Ngā tukinga whakamutunga

I te tekau tau 1890 ka mauheretia ngā tāngata o Tūhoe mō te whakaweti i ngā kairūri. E ai ki a Āpirana Ngata he pakanga iti tēnei. I taua tekau tau anō ka whakahē a Hōne Tōia mā o Ngāpuhi ki te whakataunga o te tāke kurī. Ka hopukina ētahi o rātou, ā, ka mauria ki te whare herehere.

Ko te riri whakamutunga a te kāwanatanga ki te Māori ko te mauheretanga o Rua Kēnana i te tau 1916 ki Maungapōhatu mō ngā whakapae kaikaiwaiūtanga. Ka pakū ngā pū, ā, ka hora te ika huirua.


Northern war, 1845–1846

Ngā take pakanga

I huataki ake te pakanga a te Māori me te Karauna i te whakaekenga o ētahi hapū a Ngāpuhi i Kororāreka (arā, ko Russell) ki Pēwhairangi. Ko ngā kaupapa o tā rātou kōkiri ko te kawenga o te ingoa tāone-matua ki Tāmaki-makau-rau, me te wehi o te taha Māori kei riro ngā ahunga hokohoko ki reira. Tētahi, ko te whakahē a Hōne Heke Pōkai ki te mana o te Karauna. E whā rawa ngā porohanga o te pou haki ki Kororāreka e ana kaitautoko, hei whakaū i tāna. Ko ētahi hapū o Ngāpuhi ka tautoko kē i te Pākehā, ā, ko Tamati Wāka Nene tētahi o aua rangatira.

I te 11 o Māehe 1845 ka takina e Te Ruki Kawiti rāua ko Pūmuka te kōkiri i horo ai te tāone o Kororāreka, haunga anō ngā mahi wawao a ngā Pākehā me ngā taua moana i raro i te awe o David Robertson o te waka taua HMS .

Te whai kanohi pakari ake

I muri i Kororāreka ka whakarahi te Karauna i ana hōia. Ā, nō te pito o Māehe e 162 ngā āpiha o te retimana 58 ka tae mai i Tāmaki. Taka rawa ki waenga i Āperira e 300 te nui o te ope taua Pākehā, tāpiri atu ko te ope tūao o Ākarana. Kāti e 470 ngā āpiha me ngā hōia tae atu ki ngā tūao 50 te rahi ka wehe mai i Tāmaki i raro i te awe o Rūtene Kānara William Hulme. Ko tā rātou i runga i te ‘whakatau anō i te mana o te Kuini ki Kororāreka’.1

Ngā riri ki te muri

Nō te 30 o Āperira i te tau 1845 ka tae ki Kororāreka, ā, ka pahūtia e te ope moana o Peretānia ētahi o ngā pā, ko Ōtūihu tētahi. I pōhēhē te kāwana kei roto a Heke mā e huna ana; engari kua taki rere rātou ki te tuawhenua.

Puketutu

Ko te tukinga tuatahi ka tū ki tō Heke, arā ki te pā o Te Mawhe kei Puketutu; takiwā ki Ōmāpere. He tūtata anō tēnei ki tērā o ōna pā ki a Te Kahika. Nō te 3 o Mei 1845 e 400 te ope, hoia mai, heramana mai, kaumoana mai, ka whakatahakina ki Onewhero. Ka haere te rangatū mō ngā rā e whā kia tae ki te roto o Ōmāpere. I te taenga atu ka rere te whakahau a Hulme kia tukuna te waipū matakōkiri Congreve ki runga ki te tūranga Māori. Ka pōhēhē mā tēnei ka tino wāhia te pā, engari ka tū mārō tonu te pā i te whiunga o ngā pū nunui. Nā te kore whai hua o tēnei ka tohua e ia ana hōia 200 kia kōkiri ki runga o Puketutu, ā, e whā haora kāore i toa tētahi taha. Kātahi ka whakatauī a Hulme i ana hōia. I te mutunga o te pakanga 14 ngā ika Pākehā e takoto ana i te pae o te matawhāura.

Te Ahuahu

Kātahi ka whakatahi a Heke ki Te Ahuahu, ā, ka whakaekea ia e ērā o Ngāpuhi i kūpapa ki te Karauna, arā, a Tāmati Wāka Nene rāua ko Makoare Te Taonui. Ka maunu atu a Heke, ā, ka hoki mai ia me ana toa 450. Kīhai i maunu mai a Wāka Nene i Te Ahuahu. 

Ōhaeawai

Kātahi ka hangaia te pā ki Ōhaeawai ki raro i te mana o Kawiti. I te 1 o Hūrae 1845 ka whakaeke te taua i raro i a Kānara Henry Despard, e 220 te tokomaha. He hōia, he heramana he miriha hoki ētahi i taka ki raro i a ia. I te hinganga o ōna toa 41, ka tauī a Despard.

He wikitōria i te rā hāpati?

THe nui ngā heitara e pā ana ki te mutunga o te pakanga i Ruapekapeka. Inā hoki ko te 11 o Hānuere he Rātapu, ā, ka whakaeke ngā hōia i te pā. Ko te pōhēhē a ētahi kaituhi ko te whakaeke o te taha Ingarihi, he mea āta kōkiri i te wā e karakia ana ngā Māori i waho i te pā. Engari kua whakawātea ngā Māori i te pā, ā, kua kore ngā kai me ngā pū o roto – te āhua nei i āta whakawāteatia te pā e rātou kia tino kore hāhā nei a roto. Kua tutuki te kaupapa i manakohia mō taua pā; arā, kotahi marama te Pākehā e hāpai ana i ngā kawenga mā roto i ngā pīnakitanga me ngā ururua kia tae ake ki te pā. Ko tā Ngāpuhi he whakapātari i te Pākehā ki te kokoti i waho atu i ngā tūwatawata o te pā.

Ruapekapeka

II te Hānuere o te tau 1846 ka pūhia ngā matā hūrepo ki runga ki Ruapekapeka. Kua mātauria he toa tonu te Māori ki te papare i ngā kōkiri hāngai tonu ki te aroaro o te pā. Katahi ka tomokia te pā e ngā hōia me ngā Māori, ā, ka tukia ētahi o ngā toa a Kawiti i tā rātou puni i muri.

I muri i te hinganga o Ruapekapeka, ka kapi ngā pakanga i te Tai Tokerau i te whakaaetanga a Kawiti me Heke ki te ranga awatea i whakatauria e Nene. Kāore anō i whakatūria te pou haki, ā, i mau tonu i a Ngāpuhi ōna whenua.

Footnotes
    • I takoto ki James Cowan, The New Zealand wars: a history of the Māori campaigns and the pioneering period. Vol. 1. Te Whanganui-a-Tara: Government Printer, 1922, p. 35. Back

Wellington and Whanganui wars, 1846–1848

Ture hōia ki Te Whanganui-a-Tara

Tau iho ana te Pākehā ki Te Whanganui-a-Tara ka hao tonutia ngā whenua, i tutū ai te puehu i waenga i ngā tauhou me ngā iwi o te takiwā. I i te 3 o Māehe 1846 ka pakū ngā pū ki te puni hōia o Fort Richmond i Te Awakairangi i waenganui i Te Pākehā rātou ko Ngāti Tama ko Ngāti Rangatahi. Ko te whakahaunga tērā a Kāwana Kerei i te ture hōia ki Pōneke. Ka tauī ngā Māori engari i te 2 o Āperira ka patua ngā tāngata tauhou i Te Awakairangi, a Andrew Gillespie me tana tama. I te 16 o Mei, ka whakaekea te pāmu o te whānau Boulcott, ā, e waru o ngā kaiwawao i mate.

 

Te whakawhānui i te ture ā-hōia

Kātahi ka hangaia ētahi puni hōia i te huarahi mai i Te Whanganui-a-Tara ki Porirua. I Paremata tū ai te whare noho mō te ope tānga a ngā Pākehā; arā, ko te 20 hōia i ahu mai i te Retimana 58 me te kaihautū a Meiha Edward Last. I te 18 Hune, i te rongonga ake kei te whakawhiti mai ngā ope taua Māori i te tūāraki, ka whakaroatia e Kerei te ture hōia ki te rohe o Whanganui. Ka tae anō ia ki Waikanae me te akiaki i a Te Āti Awa kia haukotia te ope taua e nuku whakatetonga ana. Ka whakaaetia tēnei tono āna.

Te mauhere i a Te Rauparaha

Kātahi ka tau te whakaaro a Kerei me mauhere te rangatira o Ngāti Toa a Te Rauparaha. I tino whakapono a Kerei ko Te Rauparaha te pūtake e whakaekea ana a Te Awakairangi. Ka mutu i te 23 o Hūrae 1846 ka tomokia te kāinga o Te Rauparaha ki Taupō, i Paremata, ā, ka mauheretia a Te Rauparaha me ētahi o ōna rangatira. I te taenga o te rongo ki a Te Rangihaeata mō te mauhere ka whakamātau tana pahi 50 te rahi ki te whakarauora i a Te Rauparaha engari he aha te aha.

Te mutunga o te pakanga ki Te Whanganui-a-Tara

Ko ngā makorea o Ngāti Toa rātou ko Ngāti Tama, ko Ngāti Rangatahi me ā rātou uku ka rere ki ngā hiwi o Pāuatahanui. He mea panapana haere rātou mai i Te Whanganui-a-Tara e te kotiwhero me ōna hoa Māori. Ko Te Rangihaeata me tōna iwi i momotu ki tawhiti, arā, ki te houkura o Poroutāwhao ki roto o Horowhenua.

Whanganui: ka tutū te heihei

Nā ngā hoko whenua ka tutū anō te puehu ki roto o Whanganui. I te aurakinga o te rangatira o Ngāti Hāua-te-rangi a Tōpine Te Mamaku mai i te pakanga i te pāmu Boulcott ka whakaōhiti ia ki ngā kaiahuwhenua Pākehā, kei takahia a Whanganui e ngā hōia. Engari i te Tīhema o 1846 ka pae te ope hōia ki Whanganui. I te 16 o Āperira 1847 ka pūhia te rangatira o Whanganui a Hapurona Ngārangi. I kīia ai he aitua noa tōna pupuhitanga nōna e mahi ana i runga i te kaipuke Calliope.

Te whaaekenga o te pāmu Gilfillan

Hei utu pea mō te taotūtanga o Ngārangi ka kōkiritia te pāmu o Gilfillan ki te riu o Matarawa i te Āperira o te tau 1847. Tokowhā o taua whānau ka patua. I hopukina katoatia ngā kaikōhuru, ā, ka tāronatia te katoa, hāunga anō tētahi.

He whakaeke i Whanganui

I te 19 o Mei 1847 ka whakaeke a Te Mamaku me tōna hokowhitu o te taha whakarunga o te awa o Whanganui i te tāone tonu o Whanganui. Ka murua ngā whare, ā, ka orotāhia ngā pāmu. Nō muri ka ahu mai te waka pū a te Pākehā mā te awa engari kāore i whai wāhi nui ki te riri. Kātahi ka whakamaru ngā hōia me ngā Pākehā tauhou ki roto ki te pā kaha o Rutland. Ka kaupare rātou i ngā Māori e 300 mita mai i te pā o Rutland.

Ngā ture maungārongo

I te 20 o Hūrae 1847 ka puta mai ngā Pākehā i te pā kia pakanga atu ki a Te Mamaku mā ki Kaiherau. E whakapaetia ana nā tēnei ka tauī ngā Māori. Inamata ka whai a Kāwana Kerei ki te hohou i te rongo. Nō te 21 o Pēpuere 1848 ka whakapuaki a Kerei kua whakaae tahi rāua ko Te Mamaku ki te maunga ā-rongo. 


North Taranaki war, 1860–1861

Nō ngā tau 1850 ka nui ake ngā Pākehā i ngā Māori. Nō te waimanenetanga o te motu ka kaha ake te hiakai whenua Māori. Taka rawa ki te tekau tau 1860 kua riro te nuinga o ngā whenua i Te Waipounamu. Engari i Te Ika-a-Māui, kua whakarautaki haere te Māori ki te wawao i ōna whenua.

Ngā take whenua ki Waitara

Ka tohea anō te whenua ki Nū Paremata. Ka akiaki ngā Pākehā tauhou kia whakatuwheratia e Kāwana Browne ngā whenua Māori mō te hoko. I taupatupatu anō ngā hapū, engari ko te nuinga ka kawa ki ngā hoko.

Nō te 7 o Māehe 1859 ka haere a Kāwana Browne ki Nū Pāremata ki te whakatenatena i ngā rangatira kia hoko. Ā ka tū mai a Te Teira me tana hiahia ki te hoko i te 600 eka (240 heketea) ki te pūwaha o Waitara, ahakoa anō te whakahē a tōna rangatira a Wiremu Kīngi Te Rangitāke. Ka whakaaetia e Browne te tono a Te Teira, me ka whakapūmautia tōna take ki te whenua e āna āpiha.

I te 20 o Pēpuere 1860 ka tīmata te rūri o Waitara, ā, ka tū atu ngā kaitautoko a Wiremu Kīngi ki te tukituki i ngā kairūri. Kātahi ka uru mai te ope taua o Peretānia mai i Nū Pāremata kia noho ki te whenua tautohe. Ka whakatūria hoki te whare poraka, ā, ko Kānara Charles Gold te kaiārahi. I kitea e ia a Te Ati Awa e hanga ana i te pā nui o Te Kohia. He karahiwi tēnei i mārakerake ai te kite atu o te tūranga a ngā Pākehā.

Te toronga mai o te pakanga

I te 17 o Māehe ka karanga a Gold kia tukua te waipū hūrepo me ngā matakōkiri, i tāorohia ai ngā pekerangi. Kātahi ka whakahokia e Te Āti Awa te waipū i tirikohu ai ngā Pākehā ki ētahi taumarunga. E rua ngā hōia eke hōiho ka whakaeke atu engari ka taotū tētahi, ā, hemo tonu atu. Nāwai ka kimi tauwharenga ngā Pākehā. Heoi nō te ata ka kitea kua whakarērea te pā.

10 pāuna me te Ripeka Wikitōria

Ko te Pākehā tuatahi kia uru ki roto ki te pā o Kaipopo ko William Odgers, te kaiurungi a Kāpene Cracroft o te kaipuke taua HMS Niger. Ka oati a Cracroft i te 10 pauna ki te tangata tuatahi ki te tomo te pā. Ko Odgers te tuatahi kia eke ki roto, ā, koia hoki te Pākehā tuatahi kia whakawhiwhia ki te Rīpeka Wikitōria i ngā pakanga whenua o Aotearoa.

Te pakanga o Waireka

I ngā tau tōmua o te tekau tau 1860 ka hangā e ngā Pākehā te puni wawao ki Ōmata, e 6 kiromita ki te taha uru mā-tonga o Nū Paremata. Kātahi ka hangā tō Ngāti Ruanui pā ki Kaipopo; i runga ake i te puni a ngā Pākehā. Kātahi a Gold ka whakatānga i te puni kia pai ai te whakarauora i ngā whānau o ngā tauhou Pākehā. Nō te 28 o Māehe 1860 e 120 ngā hōia me te 150 tūao, miriha hoki ka whakatata mai, ā, ka tukia rātou e ngā Māori. Heoi ka tohua ngā hōia kia hoki ki Nū Paremata, ā, ka tauī rātou. Ka tauī hoki ngā hōia tauhou Pākehā, ā, ka mahue te 60 nō te taua moana ki te kōkiri i te pā o Kaipopo. E kī ana ētahi tumu kōrero kua whakarere kētia te pā i mua i te whakaekenga atu o ngā hōia. E rua ngā Pākehā, ā, mai i te 20 ki te 50 ngā Māori i mate.

Puketakauere

Ka haere tonu te mahi a te ope o te Karauna ki te whakapūpū i te tāone o Waitara ki te hōia. Ka huihui a Te Ati Awa ki Puketakauere, he pā kei runga ake i te puni hōia a ngā Pākehā. Ka whakatumatuma atu rātou i te Rori o Devon, arā, te huarahi e tūhono ana i a Waitara ki Nū Paremata. Ka kōkiri haere, ka puhipuhi hoki a ngāi Māori ki te puni o te Ingarihi. Nō te ata o te 27 o Hune 1860 ka whakaeke ngā hōia ki runga o Puketakauere. I waho mai ngā Māori i te pā i ētahi rārangi maioro e puhipuhi ana. I te kōkiritanga o ngā Pākehā i ngā maioro ka pūhia ratou e ētahi anō o ngā toa e huna ana, ā, ka tumeke te hoariri. Ka whakahaua kia tauī, ā, ka hoki pekewhā ngā mōrehu ki Waitara. E 30 ngā Pākehā i mate, ā, e 34 ngā taotū. E whakaarotia ana e 800 te tokomaha o te hokowhitu o Te Ati Awa. Ko ētahi he taua nō Ngāti Maniapoto.

Ka kōkiri a Pratt

Whai muri i te hinganga ki Puketakauere ka riro te whakahaere ki a Meiha Tianara Thomas Pratt te whakahaere o te taua Peretānia ki Taranaki. He rahi ngā tomokanga ka tutuki i a Pratt tatū rawa ki te taha whakarunga o te awa o Waitara puta noa i te Hepetema o 1860. I te 6 o Noema ka rangatū a Pratt ki waho o Nū Pāremata, ā, ka hinga i a ia te ope taua a Maniapoto e kari ana i tā rātou pā ki Mahoetahi i runga i te hohoro.

Te awarua a Pratt

Kātahi a Pratt ka kari i tana awarua ki Pukerangiora e taea ai te tō mai ngā hūrepo. Tata ki te 1,500 mita te roa o tēnei awarua, ā, ka kitea tonutia tōna āhua ina tirohia te whenua nei i ēnei rā.

I te 18 o Hānuere 1861 ka kōkiri a Pratt i te pā o Huirangi i rere ai a Te Āti Awa ki roto i te awa. Ia wāhi ka rokohanga, ka hangaia e Pratt he puni hei wāhi whakarite i ngā kōkiri whakamua a ngā Pākehā. Nō te 23 o Hānuere 1861 i waenganui pō tonu ka kōkiri ngā Māori i te pā maioro tuatoru, ā, ka patua rawatia rātou. 50 ngā mea i mate, ā, 60 ngā taotū. Kātahi a Te Āti Awa ka tahuri ki te waihanga i ngā rārangi pā hei wawao i te pā nui o te awa o Waitara a Pukerangiora.

Te mutunga

Nō te Pēpuere o 1861 kua tauī te Māori ki Te Ārei mō Pukerangiora. E whakatata haere mai ana te takurua, ā, e ongeonge ana te kai. Ka mutu e pupuhi ana ngā Pākehā i ngā pūrepo ki Te Ārei, ā, ko ngā hōia e keri maioro ana kia kātata haere ki te pā. He mea pare haere ngā whakaeke a te Māori i te maioro. Heoi nō te 19 o Māehe 1861 te pakūtanga whakamutunga o te riri ki te Raki o Taranaki, arā, i te whiringa o te ranga awatea e Wiremu Tāmihana. Kāore ia i pīrangi kia toro te pakanga ki roto o Waikato.


Waikato war: beginnings

Te whītiki i te hope

Ko Waikato te kāinga o te kīngi Māori. Nō te tau 1858 ka whakawahia a Pōtatau Te Wherowhero hei kīngi tuatahi. I te tau 1860 ka eke a Tāwhiao ki te tūranga kīngi. He maha ngā pononga a te kīngi i whai wāhi ki te pakanga i Taranaki. I rikarika katoa te kāwanatanga ki te whakawhiu i a rātou, ahakoa te rongomau ki Taranaki. Engari tē taea te whakangata i te kaiā whenua o te Pākehā.

I te tau 1861 ka whakakapia a Browne ki a Kāwana Hōri Kerei. Nō te 1 o Hānuere 1862 ka tīmata te hanga o te Huarahi-nui-ki-te-tonga, ka tīmata mai i Drury. Ko tōna kaupapa he hari i ngā kai me ngā hōia ki te pakanga. I te 9 o Hūrae 1863 ka puta te whakahau a Kerei kia hauraro ngā iwi o Waikato ki raro ki te maru o te Kuini. E rua rā i muri mai ka puta tana whakahau tuarua, arā, ko rātou ka kawe ā-riri ki te Karauna ka murua ō rātou whenua.

Te pāhuatanga

Nō te 12 o Hōngongi ka takahia e te ope taua Pākehā te aukati i te awa o Mangatāwhiri. Ko tā rātou kaingārahu ko Rūtene Tianara Duncan Cameron. Ko te awa o Mangatāwhiri hoki te tohu i wehe ai ngā whenua i raro i te mana o te kāwanatanga; me ērā whenua i raro i te mana o te Kīngitanga. Kātahi ka tū te ope Pākehā ki raro i te pae hiwi o Koheroa ki te mātaki kei hea te hoariri. Nō te 17 o Hūrae ka whakaeke ngā hōia i tētahi pahi Māori i runga i tētahi karahiwi, ā, ka kōkiritia ki te pēneti, i maunu ai ngā Māori i te pae o te riri. 30 ngā Māori i patua i tēnei tukinga. Ko te rangatira nei ko Te Huirama tētahi.

Te Pā o Meremere

Nā ngā kōkiri ki ngā tahataha ka pōturi te whanake o te taua Pākehā. Ka whakamātau anō a Cameron ki te whakawātea i te awa hei huarahi hari i ngā kawenga, engari ka tāorohia e ngā Māori a Camerontown. Ko te tononga tērā o ngā ope toro kia tae ki te awa me te pupuri i ngā kawenga a nga Pākehā, mā te tuku manuao mai. Ka tauī a Waikato ki te pā o Meremere, ki runga ake i te awa o Waikato. Inā noa ake te pakari o tēnei pā, ā, hei aukati tōna pakari i te ahunga whakamua o Cameron.

I te 12 o Ākuhata 1863 ka pūhia a Meremere e te waka hūrepo o Avon, ā, ka whakahipa atu ki te mātai i te whenua. Whai muri ka rokohanga mai ko te Pioneer, ā, ka tuku kariri te waka nei me ngā toa raiwhara e huna ana. Nō te 31 o Oketopa i te tau 1863, e 600 ngā hōia mai i ngā retimana 40 me 65 ka tōia mā runga pāti hei whakahipa i te pā. Ahakoa tētahi kōkiri mai i te pā, e 8 kiromita tā rātou whakahipanga i te pā kātahi anō ka paea. Tā te mea kua noho tēnei wehenga o ngā Peretānia ki ō rātou tuarā ināianei, ka whakarērea a Meremere e Waikato.


Waikato war: major battles

Rangiriri

Kātahi ka huri te aro ki te pā o te Kīngitanga ki Rangiriri, he pā kei te rāwhiti o te awa o Waikato. E awhingia ana te pā nei e te repo me te roto o Waikare. Inā te mahi a te ihu oneone ki te keri i ngā maioro me ngā awarua o te pā, he mea haukeri mai i tētahi pae hiwi. Kāti, 500 tōpū ngā kaiwawao o Rangiriri, ko te rahi anō i ngā maioro i mua e huna ana. Nō te 20 o Noema ka paea te ope taua Pākehā 850 te tokomaha me ngā pū whīra e toru, tae atu ki ngā pū hūrepo o runga i te Pioneer me te Avon. Whai muri i te waipūtanga e rua haora te roa, ka huakina te pā. Tere tonu te takataka o ngā awarua tuatahi a ngā Māori engari i ū tonu ngā toa i ngā parepare. He tino kaha te pakanga i ngā awarua o mua, ā, kāore i taea e ngā Pākehā te wāwāhi ngā parepare. Ko te tauītanga tērā o Cameron.

E toru anō ngā kōkiri ka kauparetia e Waikato. Heoi nō te ūnga o ētahi marau ki muri i te pā, kātahi ka riro ngā rua raiwhara me ngā maioro i ngā hōia o Cameron, ā, aukatihia tonutia te ara tauī me te tomokanga o te pā e ngā toa whakatānga o Waikato. Ahakoa tērā, he nui tonu ngā mea i puta i te pā.

Te haki mā

I te tākiritanga o te ata ka kitea te kara mā e kapakapa ana i runga i te parepare o te pā. Ka tomokia e ngā āpiha te pā, ā, ka kitea mai kāore ngā Māori i te hiahia ki te hauraro, engari ki whakatū ranga awatea kē. Ka tōwaitia e Cameron me whakatakoto ngā patu, ā, ka whakarongo a Waikato. Kāore i whawhai atu. E 40 ngā toa o ia taha i mate atu i te pakanga, ā, ka mauheretia ētahi. He nui noa ake ngā taotū Pākehā i ngā taotū Māori.

Pāterangi

I te 8 o Tīhema 1863 ka tomokia e Cameron te kāinga o te Kīngi Māori, a Ngāruawāhia. Nō te Hānuere o te tau 1864 ka neke te waitaua 3,000 te rahi ki te tonga. I taua wā e whakatika ana te Kīngitanga i te rārangi aukati e totoro mai ana i Pāterangi. I muri o Pāterangi ko ngā kāinga makuru o Hairini me Rangiaowhia. I mōhio a Cameron ka parekuratia tana ope taua ki te tūria a Pāterangi. Heoi nā ngā āwhina o ētahi o ngā Māori, ka whakahipa rātou i te taha tonga o te pā.

He tuatangata

Kotahi anake te hōia i whai hōnore ki te whakatūnga o tētahi whakapakoko mōna, arā, ko Kānara Marmaduke Nixon. He hōia ngaio a Nixon i haramai ki Aotearoa i te tau 1852. He kaitautoko nui a ia kia nōhia nga ‘koraha’ i Waikato. Nāna i whakarite te Taua Eke Hōiho i roto i te pāhuatanga a Tianara Cameron i a Waikato. I te marama o Pēpuere i te tau 1864 ka tū te matā ki te uma o Nixon, ā, nāwai i ētahi marama ka mate ia. Taro kau iho ka whakatūria te whakapakoko mōna i te pūtahitanga o te Huarahi-nui-o-te-tonga me te Hurahi o Māngere, i Ōtāhuhu.

Rangiaowhia

I te atatū o te 21 o ngā rā o Pēpuere i te tau 1864 ka huakina a Rangiaowhia e ngā taua e rua, arā, e te Forest Rangers i raro i te maru o Kāpene Gustavus von Tempsky; me ngā Kaieke Hōiho a Kānara Marmaduke Nixon. Nō te whakatatanga o ngā hōia ka tukia rātou e te hunga o te kāinga. Ka pūhia ngā tāngata i a rātou e oma atu ana, ā, ka tahuna ngā whare me te whare karakia. Nō te rongonga o Pāterangi kua pāhuatia a Rangiaowhia, ka heke katoa te iwi rā ki wāhi kē, ā, mahue kau ake a Pāterangi ki ngā taua a Cameron. I te tauītanga ki te tonga ka whakamātau te Kīngitanga ki te whakatū i ētahi pā wawao ki te pae o Hairini. Engari ka tukia anō e ngā hōia a Cameron, ā, ka tauī anō rātou.

Ōrākau – te tūnga whakamutunga o Rewi

I te Māehe o 1864 ka whakaaetia e Rewi Maniapoto te tono a Ngāi Tūhoe me Ngāti Raukawa kia tūria te pakanga ki Ōrākau. Nō kona ka tīmata te hanga o tētahi pā ki reira e te hunga 300 te tokomaha. Heoi, nō te 30 o Māehe ka kitea e ngā kairūri e hangaia ana te pā, ā, ka whakarite a Tianara Robert Carey i tana aro ā-kapa. Aoināke ka tae rātou ki te pā. Hinga mai, hinga atu. I te rangi i muri mai ka uru mai ngā pū repo, ā, ka pahūtia te pā. Tutū ana te puehu. Nō te tatanga o ngā awarua i keria e ngā Kaikeri o Peretānia, i āhei ai rātou ki te whiu pohū ringa ki roto ki te pā. Kātahi a Cameron ka karanga ki te pā kia tuku ki raro, engari auare ake, ka whawhai tonu rātou mō te hemo tonu atu. Kia mate ngā wāhine me ngā tamariki hoki.

Āke, āke, āke!

Ko te hautoa rongonui rawa o ngā pakanga whenua i hua i te iwi i Ōrākau, arā i te urupare kia hauraro rātou, kia tuku oratia ai. E kī ana tā rātou whakahoki: ‘Ka whawhai tonu mātou, ake, ake, ake!’ Arā atu ngā whakamārama mō tēnei kōrero, ā, e tautohetia ana mena nā Rewi te kōrero, nā wai ake rānei. Hai ahakoa. Ka rongonui tonu te riri whakamutunga o Rewi hei taunaki i te toa o te Māori. I te tau 1925 ka hangaia e Rudall Hayward tētahi kiriata e pā ana ki tēnei pakanga, ko ‘Rewi’s last stand’ te ingoa.

Te whakatahinga o Rewi

Nā te hinganga nui atu o Rewi mā me te whakatatanga mai o ngā hōia ka whakatau te taha Māori kia whakarērea te pā, mā te whawhai ki tua o ngā hōia. Kāti i te 2 o Āperira ka whakawhiti rātou i te parepare tonga mā-rāwhiti o te pā ka pakaru ki ngā repo. Kātahi ka tomokia te pā e ngā hōia me te puhipuhi i ngā Māori e taki rere ana.

Te hua o Ōrākau

17 ngā hōia Pākehā i mate, ā, i waenga i te 80 me te 160 ngā Māori i hinga atu ki Ōrākau. Ko te nuinga o ngā Māori ka pūhia i te wā e rere ana. Koinei te pakanga i kino rawa ai te mate o te tangata, o ngā riri o Aotearoa. Ahakoa he wikitōria tēnei mō ngā Peretānia, kīhai ngā taua katoa o te Kīngitanga i whai wāhi atu. I muri mai ka whakatahi atu te Kīngitanga ki tua o te awa o Pūniu. Nā te whakatutuki i ōna whāinga, me te kore hiahia anō ki te aru i te Kīngitanga ki roto ki te Rohe Pōtae, ka auraki atu te ope taua o Peretānia ki Ākarana.


Gate Pā, Tauranga

Ngā hōia i Tauranga

I te Hānuere o 1864 ka tonoa e Kāwana Kerei ngā hokowhitu hōia ki Tauranga hei purukati i ngā toa me ngā pū o Ngāi Te Rangi me Ngāti Ranginui te āwhina i a Waikato. Nō te rongonga kua tae te hōia ki roto o Tauranga, hoki ai ngā toa o Tauranga ki te wawao i tō rātou rohe. Ko Rāwiri Tuaia Puhirake tētahi i hoki mai i Waikato. Nō te Āperira o 1864 e 250 ngā Māori kua hui atu ki Pukehinahina hei ātete atu i te Karauna.

Pukehinahina

I te 29 o Āperira i te tau 1864 ka kōkiri a Rūtene Tianara Duncan Cameron, ā, ka tākirikirihia ki te matākōkiri. Whai muri i te pakarutanga o ngā pekerangi i ngā matā, ka tomokia ngā pekerangi, ā, ka tukia ngā Māori e huna ana i ngā tuituinga maioro. Nā te tokomaha o ngā mate o ngā Pākehā, ā, ka tauī. Ka kōkiri anō rātou, koia anō, ka hinga anō rātou. 

I te pō, ka manaakitia hoki ngā taotū o te hoariri e ngā mea o te pā pērā i a Hēni Te Kiri Karamū, tētahi taitamāhine o roto i te pā. I raro i te kahu o te pō puta atu ai ngā Māori i te pā. Nō te kōkiritanga o ngā Pākehā i te ata, ka kitea kua whakarērea te pā. E 35 ngā hōia i patua, e 75 i taotū.

Te Ranga

Ko ērā o ngā Māori i puta atu i Pukehinahina ka whakapūpū mai anō, ka tahuri ki te hanga anō i te pā o Te Ranga. I te wā e hangaia tonu ana te pā, ka whakaekea a Te Ranga e ngā Pākehā i te 21 o Hune i te tau 1864. I tumeke ngā Māori, nā te mea kāore anō kia takatū ki te whakahoki i te riri ki tētahi ope Peretānia, ā, he parekura te tukunga iho. 100 ngā Māori i mate, tae atu ki a Rāwiri Puhirake.


Pai Mārire, South Taranaki and Whanganui, 1864–1866

Mai i tēnei wā ka tino pakeke te āhua o te riri. Ka puea ake ngā poropiti Māori e whakatenatena ana i ngā iwi kia āia te iwi Pākehā ki roto ki te moana. Heoi, arā atu ngā Māori i piripono ki ngā whakapono hou, ā, ka whakahē ki ngā mahi a ngā iwi nei. Nā konei i mātotoru ake ai ngā hōia kūpapa hei āwhina i te Karauna. Ka kawea takamuritia e te kāwanatanga o Ingarangi ana hōia kia penapena i ana huruhuru mō te pakanga. Ka riro te whakahaere o ngā kawe ā-riri ki ngā hōia koroni me ngā kūpapa.

Ko te Pai Mārire ki Taranaki

Ko Taranaki te rohe i puea tuatahi ai ngā poropiti hou, arā, te whakapono Pai Mārire (He Hauhau tētahi ingoa). Nā Te Ua Haumēne, poropiti nō Ōakura i whakatū. Nāwai ā, ka tipu te whakapono Pai Mārire. Ko te oati ki a ia ko te tino horonga o te Pākehā ki raro. Kāti i te 6 o Āperira i te tau 1864 ka whakaekea ngā kotiwhero e te Hauhau ki Te Ahuahu, e tūtata ana ki Ōakura. Ka poutoatia te upoko o Kāpene Thomas Lloyd, ā, ka haria haeretia hei whakatamarahi i ngā mahi whakatari toa a te Pai Mārire.

He pakanga ki te moutere

I te wawaonga o te tāone o Whanganui ka tūtaki ngā hōia kūpapa o te taha whakararo o te awa o Whanganui ki ngā huanga iwi o ngā Pai Mārire. Ka whakatauria kia whawhai ki Moutoa, he motu kei waenganui i te awa. E hia rau tāngata ka mātakitaki i te whawhai mai i ngā pareparenga o te awa. I tētahi taha o te motu ko ngā Pai Mārire, i tētahi ko ngā Kūpapa. I te huatakinga o te riri ko ngā Hauhau i runga. Engari nā te hoki kaha mai o Tamehana Te Aewa i runga i te hautoa me tana akiaki i ana hōia kia kaha, ka riro te wikitōria ki ngā kūpapa. Hei whakanui i tā rātou whakaora i te tāone, ka hangaia te pakoko maharatanga ki a rātou, ā, ka horaina tētahi haki mā rātou.

Te riri ki Moutoa

Kāore e roa ka tae te rongo o ngā Pai Mārire ki te taha whakarunga o te awa o Whanganui, ā, ka heke mai te hokowhitu Pai Mārire ki te kōkiri i te tāone o Whanganui. Ko tā rātou kaiārahi mai, he poropiti, ko Mātene te ingoa. I te motu o Moutoa ka haukotia rātou e ngā Māori o Whanganui, arā, i te 14 o Mei i te tau 1864. Ko ngā kaingārahu o ngā kūpapa i taua pakanga ko Haimona Hiroti rāua ko Mete Kīngi Te Rangi Paetahi.

Te Tai Rāwhiti

Ahakoa te rarunga o ngā iwi Pai Mārire i Moutoa, ka horapa te whakapono nei puta noa i te Ika-a-Māui ka tae ki roto o te Tai Rāwhiti i te tau 1865. Ko Kereopa Te Rau me Pātara Raukatauri ngā apataki i tonoa ki roto ki te Tai Rāwhiti hei kawe i te whakapono hou. Nō te 2 o Māehe i te tau 1865 ka patua te mihinare a Te Wākana ki Ōpōtiki mō te mahi pūrahorua, ā, ka tāronatia ki waho mai i tana whare karakia.

I muri mai ka patua a James Fulloon Te Mautaranui he kaiwhakamārama reo nā te kāwanatanga. I te 8 o Hepetema i te tau 1865 ka tae te taua pirihimana ki Ōpōtiki, ā, ka tukia ngā Pai Mārire. I tauī rātou ki te rāwhiti me te tonga tae noa ki Ahuriri. I te 22 o Noema ka nōhia e ngā Hauhau te pā o Waerenga-a-hika ki Tūranga. Neke atu i te 100 ngā Māori i patua ki tēnei parekura. Ko tētahi o te hunga i mauheretia ko Te Kooti Arikirangi Te Tūruki, ā, i te tau 1866 ka whakarautia ki Wharekauri. Ka haukotia anō te taua Pai Mārire ki Omarunui, ā, nō te 12 o Oketopa 1866, ka haukotia rātou. Koinei te riri whakamutunga a ngā Pai Mārire ki roto o te Tai Rāwhiti.

Te pā o Weraroa

I te 5 o Hānuere ka tae a Cameron ki Whanganui. I tohua a Cameron e Kerei kia ahu whaka-te-raki ka tuki i ngā Māori kei te Tonga o Taranaki. Nō te 24 o Hānuere ka whakaeke ohoreretia a Cameron mā e ngā Māori i a rātou e noho puni ana ki Nukumaru, ā, ka peia atu ngā Māori. I muri mai ka tae a Cameron ki te pā o Weraroa, arā, he paritahataha i runga ake o Waitōtara. Ka mea ia ki te whakahipa i te pā, engari ka tohua ia e Kerei kia kōkiritia te pā. Nā whai anō ka makere a Cameron i tana tūranga kaingārahu mō ngā taua o Peretānia ki Aotearoa. I te marama o Ākuhata i te tau 1865 ka whakatūria ko Meiha Tianara Trevor Chute hei kaingārahu mō Peretānia.

Te huri āmio i Taranaki maunga

He hou ngā mahi a Chute ki te whakaū i te ope Peretānia kia toa ai. I te 30 o Tīhema i te tau 1865 ka rangatū ia i ana hōia huri taiāwhio i te maunga o Taranaki. Ka patua ngā takiwā o te tuawhenua i mua i te huri ki te ākau. Ko te pūtake o tēnei haerenga he tahutahu i ngā kāinga Māori me te patu i ngā kararehe kia tūpuhi ai ngā taua Māori o Taranaki. Nō te 26 o Hānuere 1866 ka tae te marau ki Nū Paremata. Nō te hokinga o te taua ki Whanganui i te 9 o Pēpuere, kua pau katoa te hau o ngā hōia.


Tītokowaru’s war, 1868–1869

Ngā take whenua ki te tonga o Taranaki

Ko Riwha Tītokowaru tētahi rangatira nō Ngāti Ruahine i whakaaro nui ki te Pai Mārire, ā, i whawhai i ngā pakanga o Taranaki. I te tuatahi ko tana hiahia ko te rongomau, engari nā te hoake o te Pākehā ki roto o Taranaki ki te Tonga me te tīmatanga o ngā raupatu whenua, ka tahuri a Tītokowaru ki te ārai i ngā whenua Māori. I te 9 o Hune i te tau 1868 ka tutū te riri mo te mana tope rākau i te takiwā e tata ana ki Māwhitiwhiti, kātahi ka patua ētahi kaikani e toru, mate rawa. Ko ngā Māori i whakapaetia mō te mate i rere ki waenganui i a Ngā Ruahine, ki te iwi i arahina e Tītokowaru, me tana whakahē ki te tuku i a rātou ki te kāwanatanga. Whā rau atu anō ngā pirihimana i tonoa ki Taranaki, tāpiri atu ki te kotahi rau Māori nō Whanganui.

Ka tīmata te pakanga

I te 12 o Hurae 1868 ka whakaekea e Tītokowaru ngā maioro pirihimana o Turuturumōkai, e 5 kiromita mai i te pā kaha matua o ngā pirihimana mau pū ki Waihī, pātata ki Hāwera. E rua haora te roanga atu o te whakaeke i whakahaeretia i te atapō, ana, kore rawa i taea te wāwāhi ngā pakitara o te pā kaha. Tekau ngā mema o ngā pirihimana mau pū i mate, tae atu ki te kaiārahi, ki a Kāpene Frederick Ross, i mate, i mua i te wehenga o te Māori.

Te Ngutu-o-te-manu

Hei rānaki i te mate, ka whakaekea te kāinga o Tītokowaru, a Te Ngutu-o-te-manu, i te 21 o Ākuhata i te tau 1868. Nā te ua, ka whakakorea atu te whakaeke. Ka whakakorea hoki he whakaekenga tuarua. I te tuawhitu o Hepetema te whawhai whakamutunga i tākina e Rūtene Kānara Thomas McDonnell me ōna pirihimana 360 e rangatū ana. I mua i te 45 mita ki te kāinga o Ngā Ruahine ka pūhia ngā pū mai i ngā wāhi huna ki roto i te ngahere. Ka karanga wawe a McDonnell kia hoki whakamuri rātou, engari he rahi i mate, pērā i a Meiha Gustavus von Tempsky. Whai muri i tēnei hinganga, ka whakarērea e ngā pirihimana mau pū te pā kaha ki Waihī, ka hoki ki Waverley. I whakawāteatia hoki a McDonnell mai i tōna tūnga rangatira, ka whakaurua ko Kānara George Whitmore.

Moturoa

I te tuawhitu o Noema 1868 ka whakaekea e Whitmore a Titokowaru i Moturoa, ki uta mai i Waverley. Neke atu i te 300 ngā tāne – tae noa ki ngā Māori mai i Whanganui i noho ki raro i te mana o Te Keepa Rangihiwinui. Kāre he take o te whakaeketanga mā mua i whakahaeretia e Whitmore, nā te mea he tino pai rawa atu te hanganga maioro me te noho huna o ngā tangata mau pū i roto. Nā te rahi haere o ngā aitua (19 ōna tangata i mate, ā, kotahi noa iho nā Tītokowaru i mate) me te mea i mārama te kite ake kua hinga rātou, ka hoki a Whitmore ki Waverley.

Taurangaika

I muri i te takatūtanga ki Moturoa, ka neke a Tītokowaru ki te pā i Taurangaika, tata ki Nukumaru, i reira e mahia ana ētahi mahi nui ki te whakatika whenua. Tata ki te mutunga o Hānuere 1869 ka whakatata atu te ope pirihimana ki te pā, ka whakatū puni kia tawhiti atu, ka whakareri ki te pāhoro i te tīmatanga o Pēpuere. Heoi, i te wā i tīmata te pāhoro i te 2 o Pēpuere 1869, ka kitea kua mahue kē te pā. Kāre i te mōhiotia he aha te take o te mahuetanga. E ai ki a Kimble Bent, he hoia nō Amerika i tau kē, e whawhai ana i te taha o te ope taua a Tītokowaru, nā te pupūnga ake o tētahi tohe nui i te ahiahi i mua o te whawhai te take o te mahuetanga o te pā. Ko te utu, ka whakaritea kia hoki whakamuri te katoa o te ope taua ki roto i te ngahere, ā, ka mutu tonu atu i reira ngā pakanga a Tītokowaru. Heoi, nā Tītokowaru tonu i tāwharau tōna iwi i te wā i oma atu rātou ki uta mai i Waitōtara.


Pursuit of Te Kooti, 1868–1872

Te Pakanga ki Te Tairāwhiti

Nō te takiwā o Tūranga me te iwi o Rongowhakaata Te Kooti Arikirangi Te Tūruki. I te tīmatanga e whawhai ana ia mō te kāwanatanga i Waerenga-a-hika. Engari ka tupu te whakapae nāna i āwhina te hoariri, ā, ka mauheretia ki Wharekauri. I reira ka waihangatia e ia he hāhi hou, ko te Ringatū, anā, i te 4 o Hurae i te tau 1868 ka kāwhakina e ia te kaipuke Rifleman ka puta atu i te mauheretanga. I hoki atu ia ki Turanga me ngā kaitautoko 298 i te 10 o Hūrae. Hei whakatumeke tēnei i ngā mana whakahaere, ā, ka ngana rātou ki te mauhere anō i a ia.

Te Whakapaenga o Ngātapa

Ka rere atu a Te Kooti ki uta, arā ki Ngātapa, me te haupatu haere i ngā pirihimana i te haerenga. Ko Ngātapa he pā tūwatawata noho ki runga i te tihi o tētahi puke, he pā e kore e taea te pāhoro ina tirohia tōna āhua. E hia marama te iwi a Te Kooti e mahi ana ki te hanga i ngā ārai i ngā tahataha o te puke. E 600 mita te tawhiti atu i te ine moana ngā tahataha o te puke. Heoi anō, nā te kore wai o te pā, i noho tuwhera ai ki te hoariri. I te 5 o Tīhema 1868 i whakaekea te pā e ngā hōia mau pū pirihimana me ngā kaitautoko mai i a Ngāti Porou ki Te Wairoa i arahina e Rāpata Wahawaha rāua ko Hōtene Porourangi, ana kāre i taea te whakawete i a Te Kooti. I tuaruatia te whakaeke o Ngātapa e ngā pirihimana mau pū me ā rātau kaitautoko nō Te Arawa me Ngāti Porou i te 1 o Hānuere 1869.

E whai tonu ana

Whai muri i tētahi whakapaenga e toru rā te roa, i te ata hāpara i te 5 o Hānuere, i te wā ka āhei te hunahuna haere i roto i te pouritanga, ka heke atu a Te Kooti me tōna iwi, i nā rarotia ngā taha tūpou i muri o Ngātapa, nā te taura i whiria ki ngā aka i topea mai i ngā rākau tū pātata ki a rātau, kātahi rātau ka rere atu. Kāre i roa i muri mai ka kitea te putanga e Ngāti Porou rāua ko Te Arawa, ka whai atu rātau, ana 120 ngā kairere tino māuiui i mauheretia. Ko te katoa i patua.

Te Urewera

Ka oma atu a Te Kooti ki roto o Te Urewera, ā, e whāia ana e ngā rōpū Māori me ngā pirihimana mau pū. I ngā marama o Māehe me Āperira i te tau 1869 ka whakaekea e ia a Whakatāne me Mōhaka. He maha ngā mate, otirā ko te pakanga ki Mōhaka i te 10 o Āperira te mea i maha rawa ngā matenga. E 60 o taua hapori i mate, he Māori te nuinga. Ka whai haere tonu ngā haupatu poto i a Te Kooti, pērā i Ōpepe i te 7 o Hune, e iwa ngā pirihimana i whakamatea i reira. 

Te Pōrere

Ko te nohonga whakamutunga a Te Kooti ki tētahi pā ārai hoariri, ko Te Pōrere, kei te taitapa o te ngahere i te taha raki ki te hauauru o Tongariro maunga, i te 3 o Oketopa 1869. Nā te anga atu o ngā pirihimana mau pū me ngā kaitautoko mai roto o Ngāti Porou, Ngāti Kahungunu me Whanganui ka rere atu a Te Kooti mai i tēnei pakanga engari toru tekau ma whitu ngā tāne i mate. Kāre i taea e ia te noho i roto i tētahi pā pērā te pakari i muri mai. Mai i tērā wā, he rere haere tonu te mahi, ki mua i ētahi kaiwhai mārohirohi pēnei i a Kāpene Gilbert Mair me tōna rahi o Te Arawa. Tata tonu ka mauhere i a ia i te whenua o Earthquake Flat, ki Rotorua i te tuawhitu o Pēpuere 1870. Ahakoa rā, i taea e Te Kooti te oma atu, waihoki anō i Maraetahi i te 23 o Māehe, ka puta a Te Kooti.

Te mutunga o ngā pakanga

I te marama o Hānuere i te tau 1871 ka hou ake tētahi tira nui ki roto o Te Urewera. Ko te nuinga o te 300 he tāne nō Ngāti Porou me tō rātou rangatira a Rāpata Wahawaha. Nā Te Rakiroa o Ngāti Kōhatu rātou i ārahi kia kitea te huarahi i whāia e Te Kooti, engari iti noa te taunaki tohu i a ia, ahakoa te whānui o ngā rapunga i whakahaeretia, i ētahi atu haerenga. 

Heoi anō e mau kē ana a Te Kooti ki Te Hāpua i te tuatahi o Hepetema 1871, ā, i te mutunga ki Mangaone i te tuawhā o Pēpuere 1872. Ka oma atu anō, engari i taua wā, tokoiti noa iho ana pononga i te ora. Nō te 15 o Mei rā anō i te tau 1872, ka noho haumaru a Te Kooti ki Arowhenua kei te rohe pōtae o te Kīngitanga, arā, he nohanga e pātata atu ana ki te awa o Waikato i te taha hauāuru o Waotū. Mai i reira ka neke ia ki Te Kūiti, ki uta ra anō, ki reira noho haumaru mai ai i Tokangamutu, te pā kaha o te Kīngi, ā, ka whakamutua ngā pakanga.

 


Long-term impact

Ngā Mate

Kāre he tātai tōtika hei whakaatu i te rahi o te tangata i mate ki ngā pakanga o Aotearoa. E ai ki te kairangahau ki a James Cowan neke atu i te 500 ngā hoia nō Ingarangi me Niu Tīreni i mate, ā, tata ki te 250 ngā kūpapa Māori i mate. He tino uaua ake te mōhio ki te rahi o te hoariri i mate. E ai ki a Cowan 2,000 i mate. He parekura nui ki te taupori Māori e noho ana ki raro i te 80,000 te matenga o ēnei tāne taiohi.

He rahi te whenua o te Māori i pakanga ki te Karauna i riro atu. Nā te ture New Zealand Settlements Act 1863 me ētahi atu ture, tata ki te kotahi miriona heketea (me ngā whenua i whakahokia i muri) i raupatuhia e te Karauna ki roto o Taranaki, Waikato, Tāmaki ki te Tonga, Te Moana a Toi-te-Huatahi me Tūranga-nui-a-Kiwa. I te nuinga o te wā kāre i tōtika ngā whakaritenga kia mōhiotia nō tēhea hapū ngā whenua i riro.

Ngā maumaharatanga Māori

I maumaharatia e te hapori Māori ngā pakanga o Niu Tīreni. Ko ngā iwi i pakanga ki te Karauna, i tino raru i ngā mahi raupatu whenua, te hunga i pāpouri, ā, i ētahi wā ka pūkawa. I kitea tēnei āhuatanga i te kore uru atu o ngā Māori o Taranaki rāua ko Waikato ki te Pakanga Tuatahi o te Ao.

E maumaharatia ana e ngā kūpapa Māori i whawhai ki te taha o te Karauna me ngā Māori i whawhai ki te Karauna ngā hītori o ngā pakanga, ahakoa roa te wā kua hipa.

Ngā maumaharatanga Pākehā

Kāre hoki te Pākehā i ngana kia maumaharatia ngā pakanga ki Niu Tīreni. Tokoiti ngā tohu maumaharatanga mō ngā pakanga, kia tae rā anō ki te rautau 20, kātahi ka whakatūria te nuinga hei tohu maumaharatanga mō te huri tau 50. Ko ētahi tohu maumaharatanga i whakamahia hei āki i te tangata kia uru atu ki te Pakanga Tuatahi o te Ao, mā te whakaatu i te tauira o te tāne i whawhai mo te Emepaea o Ingarangi.

I ngā tau 1920 ko ngā puka hītori e rua o James Cowan, te tuatahitanga o ngā korero hītori, i mārama te whakaatu i ngā korero hihiko mo ngā pakanga. Ko te wawata o Cowan kia hāngai ngā pakanga nei ki te tuakiri o te whenua. Ka noho ngā whakaaro o Cowan hei aronga nui mā Rudall Hayward i āna whakahaere i te whitiāhua Rewi’s last stand (1925 kore oro, 1940 whai oro). 

Te Aranga mai i 1987

Nā te pukapuka hītori a te kairangahau a James Belich i te tau 1987 me te hōtaka pouaka whakaata i whakaara ake ngā whakaaro mō ngā Pakanga o Niu Tīreni. I whakaaturia e Belich te tohungatanga o te Māori ki te hanga rautaki whawhai i tata hinga ai te Pirinihi. I tāngia ngā pukapuka hāngai ki ngā pakanga, ko ētahi he korero pūrākau, ko ētahi he puka hītori. I whakanuia te rautau o te pakanga ki roto o Taranaki i tētahi kitenga whakahirahira i te whare taonga o Puke Ariki i te tau 2011.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Danny Keenan, 'Ngā pakanga o Aotearoa', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-pakanga-o-aotearoa/print (accessed 15 October 2019)

Story by Danny Keenan, published 20 Jun 2012, reviewed & revised 8 Feb 2017