Kōrero: Ngā iwi o Te Tau Ihu

Whārangi 3. Te taenga o te Pākehā

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā Whakapā Tuatahi ki te Pākehā

I te marama o Tihema o te tau 1642, te tūtakitanga tuatahitanga i waenganui i te Pākehā rāua ko te Māori. I taua tūtakitanga ka patua ngā kauhoe tokowhā a Abel Tasman e Ngāti Tūmatakōkiri i Separation Point, kei te takiwā o Te Taitapu (Golden Bay). Nō te tekau tau atu i 1770 ka tau te kaipuke a Kāpene Kuki ki Tōtaranui mō ngā rā e 200. I tū ngā pāhekohekotanga tuatahi ki waenganui i te Pākehā me ngā iwi o Ngāti Kuia, o Rangitāne, o iwi kē atu. Ko ētahi o ngā tāngata i kitea e ia kua ingoatia e Kuki ki tana hautaka, ka mutu kua mōhiotia ō rātou whakapapa. Ahakoa he pai ngā pāhekohekotanga tuatahi i waenganui i ngā kauhoe a Kāpene Kuki rātou ko ngā Māori o Te Wairau, kotahi te tūtakitanga weriweri. I te marama o Tīhema o te tau 1773, i te whanga o Wharehunga, 10 ngā tāngata a Kuki, tae atu ki te kaiwhakatere a Tobias Furneaux, i patua e ngā toa o Ngāti Kuia, o Rangitāne, i raro i te mana o Kahura.

Whai muri i a Kuki

Nō te tau 1820 ka takahia e te kaihōpara o Rūhia e Bellinghausen te ara o Kuki ki Tōtaranui, ki Te Moana-o-Raukawa. I te tau 1827, i noho te kaihōpara Wīwī a Dumont d’Urville ki Waimea mō tētahi wā, ka tūtaki ia ki ētahi Māori, tērā tonu pea o Ngāti Kuia, o Ngāti Apa. Kei roto i ngā rātaka, ngā hautaka, ngā pukapuka tuhi a ngā Pākehā ngā kōrero mo te noho o te tangata whenua. I te tekau tau atu i 1820 ka tae ki te rohe o Whakatū, o Te Wairau ngā kaipatu kekeno, ngā kaipatu tohorā, ngā kaihokohoko.

Ngā whakaekenga o te rau tau 1800

Nō te hokona a ētahi iwi i ngā taonga hōu (ngā kaipuke me ngā rākau kōhuru a te Pākehā) mai i ngā kaipatu tohorā, ngā kaihokohoko, ka whakamahia aua taonga hōu hei patu i ngā iwi o te taha raki o Te Wai Pounamu. Ko ētahi o ngā riri nei kua roa e tohea ana.

I ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1820, i panaia ētahi iwi o Tainui (a Ngāti Toa, a Ngāti Koata, a Ngāti Rārua) i te rohe o Kāwhia, kia heke whakatetonga ki Taranaki. Ka kotahi atu rātou ki ō rātou iwi haumi o Ngāti Mutunga, o Ngāti Tama, o Te Āti Awa, kātahi ka heke whakatetonga ki ngā rohe o Kāpiti, o Te Whanganui-a-Tara. Ka puta te kotahitanga o ngā iwi nei i roto i ngā pakanga maha i raro i te awe o Te Rauparaha, ka riro i a rātou te mana ki aua rohe.

Te Rauparaha i te tonga

I taua wā anō i te kaha haere te titiro a te Pākehā ki te rohe o te moana o Raukawa. I aro atu rātou ki ngā iwi nei o Waikato rāua ko Taranaki, anō nei i a rātou kē te mana whenua, te mana moana ki taua rohe. Nā reira, me kōrero ngā Pākehā ki a ratou ina hiahia rātou ki te whakatū teihana patu tohorā, mahinga tauhokohoko hoki; ko te utu mō tēnei ko ngā taonga, ko ngā pū.

I whakakotahi ngā iwi katoa o Whakatū, o Te Wairau o te tauihu o te waka a Māui ki te kōkiri i ngā iwi o Kāwhia, o Taranaki, hei utu mō te panaa o ngā iwi kiritata i noho ki te pito tonga o te Ika-a-Māui. He kanga anō i whiua e ngā rangatira o ngā iwi o Te Wai Pounamu ki ngā iwi manene. I te kōkiritanga i ngā hoariri o Kāwhia, o Taranaki ka hinga ngā iwi o te tonga. Whāia, ka arahina e Te Rauparaha ana toa ki te rohe o Whakatū, o Te Wairau, kia riro mai ai taua rohe i ngā iwi o Kāwhia, o Taranaki. I te toanga o Te Rauparaha, ka wāwāhia te rohe, ka whakaratoa ngā whenua ki a Ngāti Toarangatira, Ngāti Koata, Ngāti Rārua, Ngāti Tama, Ngāti Awa e mura ai te kā o ō rātou ahi ki te rohe. Ka haere ngā mahi tauhokohoko me ngā teihana patu tohorā, inarā tokomaha tonu ngā Māori e mahi ana i aua teihana hei kāmura, hei kaipatu tohorā hoki. Kāore i roa ka tau mai anō ētahi atu Pākehā; ko ēnei tāngata i haere mai ki te whakatū i te pokapū tuarua o te Kamupene o Niu Tīreni.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Hilary Mitchell and John Mitchell, 'Ngā iwi o Te Tau Ihu - Te taenga o te Pākehā', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-iwi-o-te-tau-ihu/page-3 (accessed 20 November 2019)

He kōrero nā Hilary Mitchell and John Mitchell, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 22 Mar 2017