Kōrero: Ngā pakanga o Aotearoa

Whārangi 4. Te riri ki te raki o Taranaki, 1860 - 1861

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Nō ngā tau 1850 ka nui ake ngā Pākehā i ngā Māori. Nō te waimanenetanga o te motu ka kaha ake te hiakai whenua Māori. Taka rawa ki te tekau tau 1860 kua riro te nuinga o ngā whenua i Te Waipounamu. Engari i Te Ika-a-Māui, kua whakarautaki haere te Māori ki te wawao i ōna whenua.

Ngā take whenua ki Waitara

Ka tohea anō te whenua ki Nū Paremata. Ka akiaki ngā Pākehā tauhou kia whakatuwheratia e Kāwana Browne ngā whenua Māori mō te hoko. I taupatupatu anō ngā hapū, engari ko te nuinga ka kawa ki ngā hoko.

Nō te 7 o Māehe 1859 ka haere a Kāwana Browne ki Nū Pāremata ki te whakatenatena i ngā rangatira kia hoko. Ā ka tū mai a Te Teira me tana hiahia ki te hoko i te 600 eka (240 heketea) ki te pūwaha o Waitara, ahakoa anō te whakahē a tōna rangatira a Wiremu Kīngi Te Rangitāke. Ka whakaaetia e Browne te tono a Te Teira, me ka whakapūmautia tōna take ki te whenua e āna āpiha.

I te 20 o Pēpuere 1860 ka tīmata te rūri o Waitara, ā, ka tū atu ngā kaitautoko a Wiremu Kīngi ki te tukituki i ngā kairūri. Kātahi ka uru mai te ope taua o Peretānia mai i Nū Pāremata kia noho ki te whenua tautohe. Ka whakatūria hoki te whare poraka, ā, ko Kānara Charles Gold te kaiārahi. I kitea e ia a Te Ati Awa e hanga ana i te pā nui o Te Kohia. He karahiwi tēnei i mārakerake ai te kite atu o te tūranga a ngā Pākehā.

Te toronga mai o te pakanga

I te 17 o Māehe ka karanga a Gold kia tukua te waipū hūrepo me ngā matakōkiri, i tāorohia ai ngā pekerangi. Kātahi ka whakahokia e Te Āti Awa te waipū i tirikohu ai ngā Pākehā ki ētahi taumarunga. E rua ngā hōia eke hōiho ka whakaeke atu engari ka taotū tētahi, ā, hemo tonu atu. Nāwai ka kimi tauwharenga ngā Pākehā. Heoi nō te ata ka kitea kua whakarērea te pā.

10 pāuna me te Ripeka Wikitōria

Ko te Pākehā tuatahi kia uru ki roto ki te pā o Kaipopo ko William Odgers, te kaiurungi a Kāpene Cracroft o te kaipuke taua HMS Niger. Ka oati a Cracroft i te 10 pauna ki te tangata tuatahi ki te tomo te pā. Ko Odgers te tuatahi kia eke ki roto, ā, koia hoki te Pākehā tuatahi kia whakawhiwhia ki te Rīpeka Wikitōria i ngā pakanga whenua o Aotearoa.

Te pakanga o Waireka

I ngā tau tōmua o te tekau tau 1860 ka hangā e ngā Pākehā te puni wawao ki Ōmata, e 6 kiromita ki te taha uru mā-tonga o Nū Paremata. Kātahi ka hangā tō Ngāti Ruanui pā ki Kaipopo; i runga ake i te puni a ngā Pākehā. Kātahi a Gold ka whakatānga i te puni kia pai ai te whakarauora i ngā whānau o ngā tauhou Pākehā. Nō te 28 o Māehe 1860 e 120 ngā hōia me te 150 tūao, miriha hoki ka whakatata mai, ā, ka tukia rātou e ngā Māori. Heoi ka tohua ngā hōia kia hoki ki Nū Paremata, ā, ka tauī rātou. Ka tauī hoki ngā hōia tauhou Pākehā, ā, ka mahue te 60 nō te taua moana ki te kōkiri i te pā o Kaipopo. E kī ana ētahi tumu kōrero kua whakarere kētia te pā i mua i te whakaekenga atu o ngā hōia. E rua ngā Pākehā, ā, mai i te 20 ki te 50 ngā Māori i mate.

Puketakauere

Ka haere tonu te mahi a te ope o te Karauna ki te whakapūpū i te tāone o Waitara ki te hōia. Ka huihui a Te Ati Awa ki Puketakauere, he pā kei runga ake i te puni hōia a ngā Pākehā. Ka whakatumatuma atu rātou i te Rori o Devon, arā, te huarahi e tūhono ana i a Waitara ki Nū Paremata. Ka kōkiri haere, ka puhipuhi hoki a ngāi Māori ki te puni o te Ingarihi. Nō te ata o te 27 o Hune 1860 ka whakaeke ngā hōia ki runga o Puketakauere. I waho mai ngā Māori i te pā i ētahi rārangi maioro e puhipuhi ana. I te kōkiritanga o ngā Pākehā i ngā maioro ka pūhia ratou e ētahi anō o ngā toa e huna ana, ā, ka tumeke te hoariri. Ka whakahaua kia tauī, ā, ka hoki pekewhā ngā mōrehu ki Waitara. E 30 ngā Pākehā i mate, ā, e 34 ngā taotū. E whakaarotia ana e 800 te tokomaha o te hokowhitu o Te Ati Awa. Ko ētahi he taua nō Ngāti Maniapoto.

Ka kōkiri a Pratt

Whai muri i te hinganga ki Puketakauere ka riro te whakahaere ki a Meiha Tianara Thomas Pratt te whakahaere o te taua Peretānia ki Taranaki. He rahi ngā tomokanga ka tutuki i a Pratt tatū rawa ki te taha whakarunga o te awa o Waitara puta noa i te Hepetema o 1860. I te 6 o Noema ka rangatū a Pratt ki waho o Nū Pāremata, ā, ka hinga i a ia te ope taua a Maniapoto e kari ana i tā rātou pā ki Mahoetahi i runga i te hohoro.

Te awarua a Pratt

Kātahi a Pratt ka kari i tana awarua ki Pukerangiora e taea ai te tō mai ngā hūrepo. Tata ki te 1,500 mita te roa o tēnei awarua, ā, ka kitea tonutia tōna āhua ina tirohia te whenua nei i ēnei rā.

I te 18 o Hānuere 1861 ka kōkiri a Pratt i te pā o Huirangi i rere ai a Te Āti Awa ki roto i te awa. Ia wāhi ka rokohanga, ka hangaia e Pratt he puni hei wāhi whakarite i ngā kōkiri whakamua a ngā Pākehā. Nō te 23 o Hānuere 1861 i waenganui pō tonu ka kōkiri ngā Māori i te pā maioro tuatoru, ā, ka patua rawatia rātou. 50 ngā mea i mate, ā, 60 ngā taotū. Kātahi a Te Āti Awa ka tahuri ki te waihanga i ngā rārangi pā hei wawao i te pā nui o te awa o Waitara a Pukerangiora.

Te mutunga

Nō te Pēpuere o 1861 kua tauī te Māori ki Te Ārei mō Pukerangiora. E whakatata haere mai ana te takurua, ā, e ongeonge ana te kai. Ka mutu e pupuhi ana ngā Pākehā i ngā pūrepo ki Te Ārei, ā, ko ngā hōia e keri maioro ana kia kātata haere ki te pā. He mea pare haere ngā whakaeke a te Māori i te maioro. Heoi nō te 19 o Māehe 1861 te pakūtanga whakamutunga o te riri ki te Raki o Taranaki, arā, i te whiringa o te ranga awatea e Wiremu Tāmihana. Kāore ia i pīrangi kia toro te pakanga ki roto o Waikato.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Danny Keenan, 'Ngā pakanga o Aotearoa - Te riri ki te raki o Taranaki, 1860 - 1861', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-pakanga-o-aotearoa/page-4 (accessed 22 November 2019)

He kōrero nā Danny Keenan, i tāngia i te 20 Jun 2012, reviewed & revised 8 Feb 2017