Kōrero: Te Waharoa, Wiremu Tāmihana Tarapīpipi

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua

Te Waharoa, Wiremu Tamihana Tarapipipi

?–1866

Nō Ngāti Hauā; he rangatira, he kaiako, he takawaenga

I tuhia tēnei haurongo e Evelyn Stokes,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1990, and updated in February, 2006.

Ko Tarapīpipi te tama tuarua a Te Waharoa o Ngāti Hauā. Ko tōna whaea ko Te Rangi Te Wiwini. I whānau ia ki Tamahere, ki ngā pākihi o Horotiu, i te takiwā o te tau 1805. I a ia e taitama ana i te tekau tau mai i 1820, ko ia tētahi i haere ki roto i ngā rohe o Taranaki me Waikato. I te tau 1825, nāna i ārahi tētahi ope āwhina i ōna whanaunga o Ngāti Korokī, ki te whawhai ki a Ngāti Hinetū, hapū nō Ngāti Apakura, i tētahi pā, ko Kaipaka te īngoa, e tata atu ana ki Te Awamutu. I taua whawhai ka mate a Rangiānewa, teina o Te Kahurangi, tupuna o te rangatira o Waikato, o Te Wherowhero. Kāhore he utu i rapua, i te mea i tukuna a Ngāti Apakura e Te Waharoa kia noho i ngā whenua i Rangiaohia, ngā whenua i nohoia e Ngāti Korokī i mua atu. I te takiwā o ngā tau 1835–36 i uru a Tarapīpipi ki roto i ngā pakanga i waenganui i a Ngāti Hauā me Te Arawa, nā runga i te patunga o Te Hunga, whanaunga ki a Te Waharoa, e Haerehuka o Ngāti Whakaue i te marama o Tīhema 1835. I te whawhai i Ōhinemutu i te marama o Ākuhata 1836, ko Tarapīpipi te takawaenga o tētahi tokorua o te Rōpū Hāhi Mihinare (Church Missionary Society), ka ārahina rāua ki tētahi wāhi pai i te whakangarotanga o tō rāua mīhana e Ngāti Whakaue.

I uru a Tarapīpipi ki raro i ngā akoranga Karaitiana i te whakatūranga a Parāone (A. N. Brown) i tētahi teihana o te Rōpū Hāhi Mihinare ki Matamata i te marama o Āperire 1835. I roto i te ono marama kua mōhio kē a Tarapīpipi ki te kōrero pukapuka me te tuhi i te reo Māori, ā, ko ia hoki te kaituhi a tōna matua.

Nā te mahi whawhai, ka whakarērea te mīhana i Matamata i te tau 1836, ēngari i te marama o Hānuere 1838, ka riro i a Parāone te mīhana i Tauranga, ka whakaurua a Ngāti Hauā ki roto i taua pāriha. I ngā marama tuatahi o te tau 1838, ka toro atu a W. R. Wade ki Matamata. Ko tēnei tangata he mihinare, ā, he kaitā pukapuka. Ko āna kōrero e pā ana ki te tama a Te Waharoa e kī ana ko ia he tangata tau, he tangata mōhio, he taitama takatū, he tangata tino matatau me te tino hiahia kia mōhio. Ki te ngaro ngā mihinare, ko ia tonu te kaiārahi i ngā kaupapa o te kura. I te tau 1838, ka kite a Parāone i te whakaaro nui o Tarapīpipi ki te wānanga i te taha wairua. Ka whakahauhautia e ia a Tarapīpipi ki te whakaaro nei, arā, me whakatū tētahi kāinga Karaitiana motuhake mō rātou anō.

Nō te marama o Oketopa 1838, ka mate a Te Waharoa, ka tū a Tarapīpipi hei kaiārahi i roto i a Ngāti Hauā. Ko Te Ārahi te mātāmua a Te Waharoa, ēngari ko te mana i riro kē i a Tarapīpipi. Kāhore ia i whakarongo ki ngā whakahau a Ngāti Hauā ki te pakanga tonu ki a Te Arawa. E ai ki a Parāone, he tangata ngākau tōkete, nō te mea, ahakoa te puta o te riri o tana iwi ki a ia, ka ū tonu ki tāna i hiahia ai.

I te 21 o Oketopa 1838, i Maungamana, i te takiwā o Tauranga, ka tū tētahi hui i waenganui i a Ngāti Hauā me ngā hapū o Tauranga. Ko te iwi o Te Arawa te kaupapa. I muri mai i ngā whaikōrero me ngā haka e whakahau pakanga ana, he wā pai te hui nei hei whakaaritanga mā Tarapīpipi i tōna tohungatanga ki ngā mahi takawaenga. E ai ki a Parāone, i tū hāngai a Tarapīpipi ko tōna Paipera i tana ringa, me te āki i a rātou kia whakatikatika i a rātou. He pai ki te whakarongo atu. Ahakoa kāhore i tatū tika ngā kaupapa i tēnei hui, ā, i tū tonu ētahi rīriri, nā te kawe tonu a Tarapīpipi i ngā tikanga Karaitiana me tōna tohu rangatira kāhore i pakaru he riri nui.

I te 23 o Hune 1839, ko Tarapīpipi tonu tētahi o te hunga huri ki te Whakapono i iriiri tuatahitia e Parāone i Tauranga. Ka tapaina ia ko Wiremu Tāmihana (William Thompson), ka tīmata tāna mahi ako, kauwhau hoki i ngā rohe o Tauranga me Matamata. E ai ki tā Te Hōtereni (Edward Shortland) i haere atu rā ki Waikato i te tau 1842, ko Tāmihana te rangatira taiohi tino whai mana o te iwi, nā runga i tōna mana whakaheke me tōna toa me tōna pai ki te whaikōrero. E ai anō ki a Te Hōtereni, ahakoa kāhore a Tāmihana i whakarere i ngā āhuatanga katoa a ōna tūpuna, ki a ia he nui kē atu te mana o te Karaiti i ō ngā atua Māori; kāhore ōna wehi i nāianei ki ngā atua Māori. Nā Tāmihana ngā akoranga Karaitiana i whakatinana i runga anō i ngā tikanga a te Māori me te taki i tōna iwi kia pērā. Ahakoa tā ngā mihinare me ā rātou mahi, nā ngā pūmanawa o te matatau, o te rangatira, o te toa, o te pū kōrero me te taunga ki te takawaenga, ko ēnei kē ngā āhuatanga tino whai take i roto i ngā mahi a Wiremu Tāmihana.

I te tau 1838 ka tīmata te mahi i tētahi pā hou, arā, ko te kāinga Karaitiana o Te Tāpiri, kāhore i tawhiti atu i Matamata, ki te raki o te tāone o Waharoa. Tae rawa ki te marama o Maehe 1839, e 300 pea ngā tāngata e noho ana ki reira, ā, kua tū hoki he whare karakia, he kura. Ko ngā ture i whakatakotoria e Tāmihana ko ngā ture kotahi tekau a te Karaitiana. I Tīhema o 1839, ka ngaro te whare karakia i Te Tāpiri i te ahi, tae atu ki ētahi o ngā whare me ngā taiapa. Ka takatū te iwi kia whakatūria he whare karakia hou, he mea nui atu, e 80 putu te roa, e 40 putu te whānui, e 20 ki te 30 putu te teitei. Ko roto he mea whakapaipai ki te tukutuku, i purua ki waenganui i ngā poupou tōtara. I te tau 1842, ko te kōrero a Te Koreneho (William Colenso), 'koia nei te whare Māori tino nui puta noa i Niu Tīreni'. Kotahi mano tāngata ka uru ki taua whare.

I te wā i whakatūria ai a Te Tāpiri, kua moea kētia e Tāmihana a Ita, te tamāhine a Pohepohe o Matamata. I ngā marama whakamutunga o te tau 1839, i Tauranga a Ita, kia kite i ngā tākuta, ēngari nō te marama o Mei, 1840, ka mate a ia ki Te Tāpiri. Nō muri mai ka moe a Tāmihana i a Paretekanawa (ko Wikitōria tētahi o ōna īngoa), he tamāhine anō nā Pohepohe. Tokorua ā rāua tama tāne, ko Hōtene, ko Tupu Taingākawa (koTana Taingākawa he īngoa anō nōna); kotahi tā rāua tamāhine, ko Te Raumoko (Te Reo rānei).

I te tekau tau mai i 1840 ko ngā mahi a Tāmihana e pā kaha ana ki tōna iwi. He kaiako ia i te kura i Te Tāpiri, nāna i whakatū ngā mahi ahu whenua i waenganui i te iwi o Ngāti Hauā, me te hokohoko i ngā hua whenua ki ngā Pākehā i Ākarana (Auckland). I te taha takawaenga, nā Tāmihana i tatū pai ai tētahi raruraru, nā tāna whakahoki, i muri mai i tētahi hui nui i Ākarana i te tau 1844, i ngā taonga he mea tāhae. I te tau 1845, ka whakatūria e ia he hākari maungārongo ki a Te Arawa. I tahuri hoki ia ki te rapu oranga mō ngā mate hou i pā mai ki tōna iwi, ā, ka tuhi ia ki a Te Herewini (G. A. Selwyn) me te tono ki tētahi tākuta hei āwhina ki te ārai i ngā mate o roto o Ngāti Hauā.

I te tau 1846, ka tīmata a Tāmihana ki te hanga i tētahi atu pā Karaitiana ki Pēria, ahakoa i nohoia tonutia a Te Tāpiri i te tekau tau mai i 1840. I huaina tēnei pā ki te īngoa kei te Paipera, arā, a Pēria (Berea; Ngā Mahi a ngā Āpotoro 17:10). Ko te nuinga o te wā, o te tekau tau mai i 1850, i noho a Tāmihana ki Pēria. He kāinga Karaitiana tēnei i ngā raorao ki te tonga o te pā i Matamata. He papa kāinga anō tō ia whānau i roto i ngā māra witi, māra kānga, māra rīwai, māra kūmara, oro pītiti me ētahi atu oro rākau. E hia nei ngā whatakai, ā, he maha hoki ngā rua kūmara, rua rīwai. I runga i tētahi kāhiwi, ko te whare karakia, i runga i tētahi atu ko te urupā. I tua atu, i reira tētahi poutāpeta, tētahi mira parāoa, he whare kura me ōna whare noho, tētahi mō ngā taitama, tētahi mō ngā kōtiro, hui katoa 100 pea te tokomaha ka uru ki roto. He whare rūnanga i waenganui. Ko ngā manuhiri haere ki te kura, rite tonu te whakaatu i te pai o ngā ākonga ki te kōrero pukapuka, ki te tuhi me te tātai.

He mea nui i roto i ngā whakaaro o Tāmihana te whakatū ture, me te whakahaere anō i aua ture. Nā te rūnanga i Pēria i whakahaere te kāwanatanga o te rohe, me te whakawā ina te wānangatia ki roto i te whare rūnanga. Ahakoa he rūnanga anō a ētahi atu o ngā hapū o Waikato me Maniapoto, i whakamīharo a John Gorst, te kōmihana ā-iwi (civil commissioner) mō Waikato, ki te mau o Ngāti Hauā ki te ture, e ai ki a ia, nā te āhua me te mana o Tāmihana me ngā rangatira e awhi ana i a ia. Kāhore a Gorst i rongo i tētahi amuamu mai i ngā Pākehā e noho tahi ana ki taua iwi.

I ngā tau whakamutunga o te tekau tau mai i 1850, ka uru a Tāmihana ki roto i te kaupapa whakatū Kīngi Māori. Mō tēnei, i huaina ia e ngā Pākehā, ko te Kaiwhakatū Kīngi (Kingmaker). Nā ētahi tikanga i tū, tae atu ki te kore i aro mai o te kāwanatanga ki āna mahi whakahaere i tana iwi o Ngāti Hauā, ka hua mai ko ētahi hui ā-iwi ki te whakaaroaro i ngā take e pā ana ki te ārai i te hokohoko whenua me te uru mai o te Pākehā, ki te mimiti haere o ngā tikanga Māori, me te whakakotahi i te mana o ngā iwi o Waikato, o Maniapoto me ngā iwi i ō rātau taha.

I tētahi hui nui i Pūkawa, i Taupōnui-a-Tia, i te tau 1856 ka tautoko a Iwikau Te Heuheu Tūkino III o Ngāti Tūwharetoa i a Pōtatau Te Wherowhero o Ngāti Mahuta hei Kīngi. Kāhore a Te Wherowhero i pai. Kua oti kē i roto i a Tāmihana ko Te Wherowhero te tangata tika mō te tūranga. I te 12 o Pēpuere 1857, ka tuhi a ia ki ngā rangatira o Waikato me te whakaatu atu i te tautoko a Ngāti Hauā, me te tono kia karangatia tētahi hui o ngā hapū o Waikato me Maniapoto ki te whakamana i taua whakaaro. I te marama o Mei 1857, i te hui i Paetai, i te taha o Rangiriri, ka kōrerohia ngā hua o te whakatū Kīngi, kia mau rānei ki te kāwana me Kuini Wikitōria (Victoria). I kaha tonu a Tāmihana ki te whakaputa i ōna whakaaro ki te whakatū me te whakahaere ture tōtika i roto i ngā iwi. Ko tāna i tūmanako ai, mā te Kīngitanga hei whakatakoto ēnei tū āhuatanga, kauaka e pērā i te Pākehā e tuku nei i ngā Māori ki te patu i a rātou anō, ka uru noa mai rātou i te wā anake ka mate he Pākehā.

I te whakatenetene tonu a Te Wherowhero kia riro i a ia te Kīngitanga. Ko tētahi raruraru ko te urunga o Tāmihana ki te matenga o Te Rangiānewa i te tau 1825, ēngari ka unuhia te here e te tukutanga o Te Raumoko, o te tamāhine a Tāmihana, ki a Ngāti Apakura i Rangiaohia. I konā ka mau te rongo i waenga i ngā hapū. I muri mai i te rūnanga i Ihumātao, i te moana o Manukau, ka whakaaetia e te hui nui i Ngāruawāhia i te marama o Hune 1858, kia tohia ko Pōtatau Te Wherowhero hei Kīngi tuatahi. Nā Tāmihana i whakarārangi ngā ture, i tauiratia ki ngā ture a te Atua. Ka tū te Kīngi hei mana i runga i ngā iwi me ngā whenua, i runga i ngā rangatira me ngā rūnanga iwi katoa. Ko ngā iwi ka noho tonu i runga i ō rātou anō whenua, mā te Kīngi rātou e tiaki i ō rātou hoariri. I tū te hui whakawahi i te Kīngi ki Rangiaohia i muri tata mai. I tētahi hui i Ngāruawāhia i te 2 o Mei 1859, ka whakapūmautia te mana Kīngitanga o Te Wherowhero me te noho tahi i te taha o Kuini Wikitōria, i raro i te maru o te Atua. Ka pōtaetia e Tāmihana a Te Wherowhero ki te Paipera; ko tēnei tikanga e mau tonu ana i ngā rangatira o Ngāti Hauā mō ngā uri whakakapi o Te Wherowhero.

He hōhonu tonu te mahi a Tāmihana ki te whakawhanaunga i ngā iwi me te whakatakoto āhuatanga hei whakahaere i tētahi momo kāwanatanga Māori i roto i te Kīngitanga. I taua wā anō e tipu haere ana te tūpato ki ngā whakaaro o tauiwi. I te marama o Hune 1860, ka mate a Te Wherowhero, ka riro tōna tūranga i tana tama, i a Matutaera. Nō muri mai ka tangohia e ia ko Tāwhiao hei īngoa mōna. Nā Tāmihana i tīmata te nūpepa reo Māori, a Te Hōkioi e Rere Atu Nā, mō te Kīngitanga. Ko te whakautu a te kāwanatanga ko Te Pīhoihoi Mokemoke, ko te nūpepa a John Gorst i tāia mai i Te Awamutu.

Nā Tāmihana i tū tonu ai te kotahitanga i tēnei wā pāhekeheke i waenganui i ngā rangatira. Ko ētahi kei te hiahia ki te whawhai, ko ētahi i hiahia ki te mahi tahi ki te kāwana Pākehā. I te pākarutanga mai o te pakanga i Taranaki i te tau 1860, ko Tāmihana te takawaenga me te kaiwhakarite mō ngā Pākehā me ngā Māori. I haere ia ki Taranaki i te marama o Maehe 1861, ki te whiriwhiri rangaawatea. Kāhore ia i whakaae ki te tūtaki ki a Kāwana Thomas Gore Browne i Ākarana, nā runga i tana whakapae kei pērātia ia i a Te Rauparaha i pātaritia rā i tōna iwi, ka mau hereheretia ki Ākarana i ngā tau 1846 ki 1848. I te taha ki te kāwanatanga ka tupu te māharahara mō Tāmihana me tōna mana i roto i te Kīngitanga, me te mataku kei tū he whawhai. Ka tahuri a Tāmihana ki te whakamauru i ngā raruraru e pupū ake ana.

I te 21 o Mei 1861 ka puta te kōrero a Browne e whakapae ana kua takahia e Waikato te Tiriti o Waitangi, me te kōrero me uru mai ngā Māori ki raro i te mana o te Kuini. He roa tonu te tuhi whakautu a Tāmihana. I tīkina atu e ia he kōrero Karaipiture me te whakataukī Māori hei whakamārama, arā, ko te Kīngitanga he rōpū kē hei pupuri i te iwi Māori, ehara i te tikanga hei takatakahi i te mana o te Kuini. Ka whakatakotoria e ia tā te Māori titiro ki ngā whawhai i Taranaki me tāna kī e māharahara ana ia nō te mea hei tāna ko te kāwana kē e rapu raruraru ana. He maha ngā hui ki Ngāruawāhia ki te wānanga i tēnei take. He maha anō hoki ngā tuhinga atu a Tāmihana ki te kāwana i muri mai ki te kī atu, kāhore kau te Māori e rapu whawhai ana, me te pātai he aha te take e hanga nei i ngā rāihe me ngā huarahi mai i Ākarana ki ngā rohe ki te raki o Waikato. I uruuru ētahi o ngā mihinare o te Rōpū Hāhi Mihinare i a Tāmihana kia whakarērea te Kīngitanga. I whakaae a Tāmihana kia tūtaki rāua ko te kāwana, ēngari nā te uruuru a ētahi o ngā rangatira Māori kia kaua e haere, kāhore rāua i tūtaki.

I te marama o Hepetema 1861 ka hoki tuarua mai a Hōri Kerei (George Grey) hei kāwana mō Niu Tīreni, ka mau tono te aupēhi i te Kīngitanga. I ngā wā ka taea, ka noho a Tāmihana ki Pēria ki te whakakotahi i tana hapū, ki te ārai i te hoko waipiro a ngā kaihokohoko Pākehā, me tāna tuhituhi hoki ki ngā rangatira me te kāwanatanga. Kāhore ia i aro ki ngā whakaaro o Kerei ki tētahi kāwanatanga Māori, hei tāna, ka taea e ngā rūnanga kua whakatūria te kawe ngā take e marohitia nei e Kerei. I wānangatia ngā marohitanga a Kerei i ētahi hui, ka tū anō a Tāmihana hei takawaenga, i runga i te tūtū o ngā hōia ki Mangatāwhiri, wāhi o te rohe o te Kīngitanga ki te raki, i te tau 1862.

I te marama o Oketopa 1862, ka hui ki Pēria ngā rangatira o Waikato, o Hauraki, o Ngāti Maniapoto me ētahi kanohi o Tauranga me Te Tai Rāwhiti. Ko ngā tino kaupapa, ko tā rātou whakahē i te mahinga o ngā huarahi ki roto o Waikato mai i Ākarana me Whāingaroa (Raglan); ko te mea kia tōtika te whakawā i ngā take whenua; ko te whakahaere i ngā mahi a ngā kaihokohoko Pākehā; me te kore o te kāwana e āta whakatau i te raruraru i Waitara.

Ka tū mai anō te pakanga i Taranaki i te marama o Mei 1863. Ahakoa ngā mahi a Tāmihana kia mau tonu te rongo, ka hiahia tonu a Ngāti Maniapoto, i raro i a Rewi, ki te whawhai ki ngā Pākehā. Ka tū wehewehe a Ngāti Hauā me Ngāti Maniapoto. Ko Tāmihana i hiahia tonu ki te whakawhitiwhiti kōrero ki te kāwanatanga, ēngari e ai ki ngā kōrero a Gorst, 'kāhore te iwi o te kāwanatanga i pai ki a Tāmihana. Torutoru noa iho ngā Pākehā i mōhio ki a ia, ā, ki ō rātou whakaaro ehara ia i te tangata pono'. I te tau 1862 ka puta ngā whakapae a Te Pōkiha (William Fox) mō ngā kaupapa a Tāmihana, ka noho mau tonu tēnei whakapae i roto i te kāwanatanga puta noa i te tekau tau atu i 1860. I te marama o Hūrae 1863, i roto i tētahi tuhinga a te pirimia, a Alfred Domett, ki a Kerei, he pēnei ngā kōrero, arā, 'o ngā iwi katoa o Niu Tīreni ko ngā matawaka o Waikato te iwi tino kaha rawa atu. Ko tō rātou hiahia he whakatau ki te pana, ki te whakangaro rānei i te Pākehā i Te Ika-a-Māui. Kātahi ka whakapūmautia he rohe Kīngitanga i raro i tētahi Kīngi Māori'.

I roto i tētahi pānui a Kerei i te 11 o Hūrae 1863, ka whakahaungia kia tuohu te katoa ki a Kuini Wikitōria. I te 12 o Hūrae, i mua i te taenga o te kōrero ki Waikato, ka whakawhiti ngā hōia o Peretānia, i raro i a Rūtene Tianara Duncan Cameron, i te awa o Mangatāwhiri, ka urutomokia ngā whenua o te Kīngi me ōna iwi. E hia kē nei ngā tuhinga a Tāmihana ki ētahi o ngā rangatira o Te Ika-a-Māui ki te whakaatu i ngā raruraru i Waikato. I tuhi anō ia ki a Parāone i Tauranga ki te whakatūpato i a ia, kāhore i roa rawa ka hīkina te rau o te patu. He mea hoatu he kape nō ēnei tuhinga ki ngā tāngata a te kāwanatanga. Nō te kitenga, ka takahuria ki tā rātou, arā, e tika ana rātou kia kore e whirinaki atu ki a Tāmihana.

I muri mai i te pakanga i Rangiriri i Noema o 1863, ka whai anō a Tāmihana kia mau te rongo, ka tukuna e ia tana mere pounamu ki a Cameron hei takoha. Kāhore a Kerei me ōna minita i pai ki te noho ki te kōrerorero, ki te tuku rānei i ngā mea i mau hereheretia i Rangiriri, ka haria ki Ākarana. Ka kaha kē atu te raupatu o Waikato. I te marama o Pēpuere 1864 ka whakaekengia a Rangiaohia. I tonoa ngā tamariki, ngā wāhine me ngā kaumātua ki reira noho punanga ai. Nā te tūkinotanga i te hunga punanga ka pōuri te ngākau o Tāmihana. Kotahi anake te pakanga i mau rākau ai a Tāmihana, arā, ko tērā i Hairini i muri mai i te whakaekenga o Rangiaohia: 'nō konei rawa i mau patu ai tōku ringa, he nui nō taku riri mō aku mate, i kōhurutia, i tahuna ki te ahi i Rangiaohia'. I hoki a Tāmihana ki Te Tiki-o-Te Ihingarangi pā, i Maungatautari. I te marama o Āperira ka whakarērea hunatia e rātou taua pā i te pō, ka taui ki Pēria. I tuhi anō a Tāmihana ki a Kerei me ētahi o ngā rangatira ki te kimi huarahi, e hohoutia ai te rongo. Kua neke te whawhai i nāianei ki Tauranga; tuatahi ki Pukehinahina ('The Gate Pā') i Āperira, kātahi ko Te Ranga i Hune o 1864. I tono a Tāmihana māna e takawaenga ēngari kāore i arohia mai.

I te 17 o Tīhema ka puta te pānui a Kerei e rohe ana i te whenua o Waikato me Ngāti Hauā kua murua. I whakatūria ngā kāinga hōia i ngā rohe o Waikato, Waipā me Tauranga, ka hūnuku ngā iwi ki waho o te rohe o ngā whenua raupatu. Tērā atu anō ētahi tuhinga i waenga i a Tāmihana me te kāwanatanga. I tētahi tuhituhi a Kerei i Hānuere o 1865, e mea ana kia tū he hui, ēngari kāore i whakaritea hei āhea. I te Āperira, ka pitihanatia e Tāmihana te Pāremata, kia whakamārama atu i ngā take i tū ai te riri, e ai ki te tirohanga a te Māori, me te tono utu anō hoki mō te raupatu. Kāhore i whakautua wawetia, ēngari i te marama o Mei, ka whakatika atu a Tāmihana kia hui tahi rāua ko Pirikitea Tianara G. J. Carey.

I te 27 o Mei 1865, ka whakatakotoria e Tāmihana tāna taiaha ki te aroaro o Carey i Tamahere me te whakaae, ko ngā ture a te Kuini hei ture anō hoki mō te Kīngi Māori. Ki te Pākehā he tuku mana tēnei, ēngari i roto i tētahi tuhituhinga a Tāmihana ki a Kerei, ko te whakamārama 'he maungārongo', nā te mea i whakatakotoria e ngā taha e rua ngā rākau whawhai. Kāhore ngā Pākehā i whakapono, i whakawhirinaki atu rānei ki a Tāmihana. Nā tōna mamae mō te kore whakapono o te Pākehā ki a ia, nā tana pōuri ki te takahuritanga o tāna tuhituhi ki a Ātirīkona Parāone i te tau 1863, me te kī anō hoki he kaiwhana ia, ka tukuna anō e Tāmihana he pitihana ki te Pāremata i te 18 o Hūrae 1865. I tono ia kia whakatūria he kōti uiui tōkeke hei āta tirotiro ngā raruraru o Waikato. Ko te whakautu a te kāwanatanga he tono i tētahi kaiwhakawā takiwā ki te kōrero ki a ia. Kāhore he hua i puta mai i tēnei hui. Ka tuhi anō a Tāmihana ki a Kerei, ka tūtaki rāua ki Kirikiriroa (Hamilton) i te marama o Mei 1866. I whakakīkītia ia kia haere ki Pōneke (Wellington), ko tōna tikanga ki te whakatakoto kōrero ki tētahi komiti Pāremata. I te 24 o Hūrae, ka tukuna anō e ia he pitihana ki te Pāremata, e tono ana kia whakahokia mai ngā whenua raupatu, ā, kia āta tirohia tikatia ngā take i tupu ai te pakanga. I tukuna te pitihana ki te kaiwhakahaere o te porowini o Ākarana, kāhore he aha i puta.

Kua kitea kētia i Pōneke he tangata mate, ahakoa tēnei, ka mahi tonu a Tāmihana i roto i ngā kaupapa ā-iwi. I haere ia ki ngā hui a te Kōti Whenua Māori, kātahi tonu nei ka whakatūria, ā, i tū ia hei takawaenga i ngā tautohetohe ki ngā kairūri i te rohe o Tauranga. He whenua anō i raupatutia i reira. Tae rawa atu ki Oketopa, kua tino taumaha tana mate. Ko te 27 o Tīhema 1866, te rā i hinga ai ia ki Tūranga-o-moana, he wāhi e pātata ana ki Pēria. E ai ki te mihinare, ki a Te Teira (Richard Taylor), he mea tino pōuri rawa atu te matenga o tērā rangatira ngākau pono ki tōna iwi. He tangata mārama, he tangata pono ki te kōrero; he moumou kia kore e arongia atu e te kāwanatanga te tangata i a ia nei te pūmanawa mō te pai. Mehemea i whakanōhia ki runga i ngā rūnanga kāwanatanga, tērā pea, mā ana tohutohu e toitū te noho ratarata a ngā iwi e rua.

Ko tēnei tangata, a Wiremu Tāmihana Tarapīpipi, he tangata hūmārie i uruhitia e ngā āhuatanga o te wā kia pakanga. I mau ia ki ngā tikanga o te Whakapono, o te ture, me te aroha, arā, kia pūmau te Whakapono ki te Atua; kia ū ki ngā whakaritenga a te ture; kia mau te aroha ki ngā iwi katoa.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Evelyn Stokes. 'Te Waharoa, Wiremu Tāmihana Tarapīpipi - Te Waharoa, Wiremu Tamihana Tarapipipi', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990, updated February, 2006. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t82/te-waharoa-wiremu-tamihana-tarapipipi (accessed 15 October 2019)