Kōrero: Ngā pakanga o Aotearoa

Whārangi 6. Ngā riri nui ki Waikato

Ngā whakaahua

Rangiriri

Kātahi ka huri te aro ki te pā o te Kīngitanga ki Rangiriri, he pā kei te rāwhiti o te awa o Waikato. E awhingia ana te pā nei e te repo me te roto o Waikare. Inā te mahi a te ihu oneone ki te keri i ngā maioro me ngā awarua o te pā, he mea haukeri mai i tētahi pae hiwi. Kāti, 500 tōpū ngā kaiwawao o Rangiriri, ko te rahi anō i ngā maioro i mua e huna ana. Nō te 20 o Noema ka paea te ope taua Pākehā 850 te tokomaha me ngā pū whīra e toru, tae atu ki ngā pū hūrepo o runga i te Pioneer me te Avon. Whai muri i te waipūtanga e rua haora te roa, ka huakina te pā. Tere tonu te takataka o ngā awarua tuatahi a ngā Māori engari i ū tonu ngā toa i ngā parepare. He tino kaha te pakanga i ngā awarua o mua, ā, kāore i taea e ngā Pākehā te wāwāhi ngā parepare. Ko te tauītanga tērā o Cameron.

E toru anō ngā kōkiri ka kauparetia e Waikato. Heoi nō te ūnga o ētahi marau ki muri i te pā, kātahi ka riro ngā rua raiwhara me ngā maioro i ngā hōia o Cameron, ā, aukatihia tonutia te ara tauī me te tomokanga o te pā e ngā toa whakatānga o Waikato. Ahakoa tērā, he nui tonu ngā mea i puta i te pā.

Te haki mā

I te tākiritanga o te ata ka kitea te kara mā e kapakapa ana i runga i te parepare o te pā. Ka tomokia e ngā āpiha te pā, ā, ka kitea mai kāore ngā Māori i te hiahia ki te hauraro, engari ki whakatū ranga awatea kē. Ka tōwaitia e Cameron me whakatakoto ngā patu, ā, ka whakarongo a Waikato. Kāore i whawhai atu. E 40 ngā toa o ia taha i mate atu i te pakanga, ā, ka mauheretia ētahi. He nui noa ake ngā taotū Pākehā i ngā taotū Māori.

Pāterangi

I te 8 o Tīhema 1863 ka tomokia e Cameron te kāinga o te Kīngi Māori, a Ngāruawāhia. Nō te Hānuere o te tau 1864 ka neke te waitaua 3,000 te rahi ki te tonga. I taua wā e whakatika ana te Kīngitanga i te rārangi aukati e totoro mai ana i Pāterangi. I muri o Pāterangi ko ngā kāinga makuru o Hairini me Rangiaowhia. I mōhio a Cameron ka parekuratia tana ope taua ki te tūria a Pāterangi. Heoi nā ngā āwhina o ētahi o ngā Māori, ka whakahipa rātou i te taha tonga o te pā.

He tuatangata

Kotahi anake te hōia i whai hōnore ki te whakatūnga o tētahi whakapakoko mōna, arā, ko Kānara Marmaduke Nixon. He hōia ngaio a Nixon i haramai ki Aotearoa i te tau 1852. He kaitautoko nui a ia kia nōhia nga ‘koraha’ i Waikato. Nāna i whakarite te Taua Eke Hōiho i roto i te pāhuatanga a Tianara Cameron i a Waikato. I te marama o Pēpuere i te tau 1864 ka tū te matā ki te uma o Nixon, ā, nāwai i ētahi marama ka mate ia. Taro kau iho ka whakatūria te whakapakoko mōna i te pūtahitanga o te Huarahi-nui-o-te-tonga me te Hurahi o Māngere, i Ōtāhuhu.

Rangiaowhia

I te atatū o te 21 o ngā rā o Pēpuere i te tau 1864 ka huakina a Rangiaowhia e ngā taua e rua, arā, e te Forest Rangers i raro i te maru o Kāpene Gustavus von Tempsky; me ngā Kaieke Hōiho a Kānara Marmaduke Nixon. Nō te whakatatanga o ngā hōia ka tukia rātou e te hunga o te kāinga. Ka pūhia ngā tāngata i a rātou e oma atu ana, ā, ka tahuna ngā whare me te whare karakia. Nō te rongonga o Pāterangi kua pāhuatia a Rangiaowhia, ka heke katoa te iwi rā ki wāhi kē, ā, mahue kau ake a Pāterangi ki ngā taua a Cameron. I te tauītanga ki te tonga ka whakamātau te Kīngitanga ki te whakatū i ētahi pā wawao ki te pae o Hairini. Engari ka tukia anō e ngā hōia a Cameron, ā, ka tauī anō rātou.

Ōrākau – te tūnga whakamutunga o Rewi

I te Māehe o 1864 ka whakaaetia e Rewi Maniapoto te tono a Ngāi Tūhoe me Ngāti Raukawa kia tūria te pakanga ki Ōrākau. Nō kona ka tīmata te hanga o tētahi pā ki reira e te hunga 300 te tokomaha. Heoi, nō te 30 o Māehe ka kitea e ngā kairūri e hangaia ana te pā, ā, ka whakarite a Tianara Robert Carey i tana aro ā-kapa. Aoināke ka tae rātou ki te pā. Hinga mai, hinga atu. I te rangi i muri mai ka uru mai ngā pū repo, ā, ka pahūtia te pā. Tutū ana te puehu. Nō te tatanga o ngā awarua i keria e ngā Kaikeri o Peretānia, i āhei ai rātou ki te whiu pohū ringa ki roto ki te pā. Kātahi a Cameron ka karanga ki te pā kia tuku ki raro, engari auare ake, ka whawhai tonu rātou mō te hemo tonu atu. Kia mate ngā wāhine me ngā tamariki hoki.

Āke, āke, āke!

Ko te hautoa rongonui rawa o ngā pakanga whenua i hua i te iwi i Ōrākau, arā i te urupare kia hauraro rātou, kia tuku oratia ai. E kī ana tā rātou whakahoki: ‘Ka whawhai tonu mātou, ake, ake, ake!’ Arā atu ngā whakamārama mō tēnei kōrero, ā, e tautohetia ana mena nā Rewi te kōrero, nā wai ake rānei. Hai ahakoa. Ka rongonui tonu te riri whakamutunga o Rewi hei taunaki i te toa o te Māori. I te tau 1925 ka hangaia e Rudall Hayward tētahi kiriata e pā ana ki tēnei pakanga, ko ‘Rewi’s last stand’ te ingoa.

Te whakatahinga o Rewi

Nā te hinganga nui atu o Rewi mā me te whakatatanga mai o ngā hōia ka whakatau te taha Māori kia whakarērea te pā, mā te whawhai ki tua o ngā hōia. Kāti i te 2 o Āperira ka whakawhiti rātou i te parepare tonga mā-rāwhiti o te pā ka pakaru ki ngā repo. Kātahi ka tomokia te pā e ngā hōia me te puhipuhi i ngā Māori e taki rere ana.

Te hua o Ōrākau

17 ngā hōia Pākehā i mate, ā, i waenga i te 80 me te 160 ngā Māori i hinga atu ki Ōrākau. Ko te nuinga o ngā Māori ka pūhia i te wā e rere ana. Koinei te pakanga i kino rawa ai te mate o te tangata, o ngā riri o Aotearoa. Ahakoa he wikitōria tēnei mō ngā Peretānia, kīhai ngā taua katoa o te Kīngitanga i whai wāhi atu. I muri mai ka whakatahi atu te Kīngitanga ki tua o te awa o Pūniu. Nā te whakatutuki i ōna whāinga, me te kore hiahia anō ki te aru i te Kīngitanga ki roto ki te Rohe Pōtae, ka auraki atu te ope taua o Peretānia ki Ākarana.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Danny Keenan, 'Ngā pakanga o Aotearoa - Ngā riri nui ki Waikato', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-pakanga-o-aotearoa/page-6 (accessed 23 May 2019)

Story by Danny Keenan, published 20 Jun 2012, reviewed & revised 8 Feb 2017