Kōrero: Ngā pakanga o Aotearoa

Whārangi 8. Ko te Pai Mārire, te taha tonga o Taranaki me Whanganui, mai i te tau 1864-1866

Ngā whakaahua

Mai i tēnei wā ka tino pakeke te āhua o te riri. Ka puea ake ngā poropiti Māori e whakatenatena ana i ngā iwi kia āia te iwi Pākehā ki roto ki te moana. Heoi, arā atu ngā Māori i piripono ki ngā whakapono hou, ā, ka whakahē ki ngā mahi a ngā iwi nei. Nā konei i mātotoru ake ai ngā hōia kūpapa hei āwhina i te Karauna. Ka kawea takamuritia e te kāwanatanga o Ingarangi ana hōia kia penapena i ana huruhuru mō te pakanga. Ka riro te whakahaere o ngā kawe ā-riri ki ngā hōia koroni me ngā kūpapa.

Ko te Pai Mārire ki Taranaki

Ko Taranaki te rohe i puea tuatahi ai ngā poropiti hou, arā, te whakapono Pai Mārire (He Hauhau tētahi ingoa). Nā Te Ua Haumēne, poropiti nō Ōakura i whakatū. Nāwai ā, ka tipu te whakapono Pai Mārire. Ko te oati ki a ia ko te tino horonga o te Pākehā ki raro. Kāti i te 6 o Āperira i te tau 1864 ka whakaekea ngā kotiwhero e te Hauhau ki Te Ahuahu, e tūtata ana ki Ōakura. Ka poutoatia te upoko o Kāpene Thomas Lloyd, ā, ka haria haeretia hei whakatamarahi i ngā mahi whakatari toa a te Pai Mārire.

He pakanga ki te moutere

I te wawaonga o te tāone o Whanganui ka tūtaki ngā hōia kūpapa o te taha whakararo o te awa o Whanganui ki ngā huanga iwi o ngā Pai Mārire. Ka whakatauria kia whawhai ki Moutoa, he motu kei waenganui i te awa. E hia rau tāngata ka mātakitaki i te whawhai mai i ngā pareparenga o te awa. I tētahi taha o te motu ko ngā Pai Mārire, i tētahi ko ngā Kūpapa. I te huatakinga o te riri ko ngā Hauhau i runga. Engari nā te hoki kaha mai o Tamehana Te Aewa i runga i te hautoa me tana akiaki i ana hōia kia kaha, ka riro te wikitōria ki ngā kūpapa. Hei whakanui i tā rātou whakaora i te tāone, ka hangaia te pakoko maharatanga ki a rātou, ā, ka horaina tētahi haki mā rātou.

Te riri ki Moutoa

Kāore e roa ka tae te rongo o ngā Pai Mārire ki te taha whakarunga o te awa o Whanganui, ā, ka heke mai te hokowhitu Pai Mārire ki te kōkiri i te tāone o Whanganui. Ko tā rātou kaiārahi mai, he poropiti, ko Mātene te ingoa. I te motu o Moutoa ka haukotia rātou e ngā Māori o Whanganui, arā, i te 14 o Mei i te tau 1864. Ko ngā kaingārahu o ngā kūpapa i taua pakanga ko Haimona Hiroti rāua ko Mete Kīngi Te Rangi Paetahi.

Te Tai Rāwhiti

Ahakoa te rarunga o ngā iwi Pai Mārire i Moutoa, ka horapa te whakapono nei puta noa i te Ika-a-Māui ka tae ki roto o te Tai Rāwhiti i te tau 1865. Ko Kereopa Te Rau me Pātara Raukatauri ngā apataki i tonoa ki roto ki te Tai Rāwhiti hei kawe i te whakapono hou. Nō te 2 o Māehe i te tau 1865 ka patua te mihinare a Te Wākana ki Ōpōtiki mō te mahi pūrahorua, ā, ka tāronatia ki waho mai i tana whare karakia.

I muri mai ka patua a James Fulloon Te Mautaranui he kaiwhakamārama reo nā te kāwanatanga. I te 8 o Hepetema i te tau 1865 ka tae te taua pirihimana ki Ōpōtiki, ā, ka tukia ngā Pai Mārire. I tauī rātou ki te rāwhiti me te tonga tae noa ki Ahuriri. I te 22 o Noema ka nōhia e ngā Hauhau te pā o Waerenga-a-hika ki Tūranga. Neke atu i te 100 ngā Māori i patua ki tēnei parekura. Ko tētahi o te hunga i mauheretia ko Te Kooti Arikirangi Te Tūruki, ā, i te tau 1866 ka whakarautia ki Wharekauri. Ka haukotia anō te taua Pai Mārire ki Omarunui, ā, nō te 12 o Oketopa 1866, ka haukotia rātou. Koinei te riri whakamutunga a ngā Pai Mārire ki roto o te Tai Rāwhiti.

Te pā o Weraroa

I te 5 o Hānuere ka tae a Cameron ki Whanganui. I tohua a Cameron e Kerei kia ahu whaka-te-raki ka tuki i ngā Māori kei te Tonga o Taranaki. Nō te 24 o Hānuere ka whakaeke ohoreretia a Cameron mā e ngā Māori i a rātou e noho puni ana ki Nukumaru, ā, ka peia atu ngā Māori. I muri mai ka tae a Cameron ki te pā o Weraroa, arā, he paritahataha i runga ake o Waitōtara. Ka mea ia ki te whakahipa i te pā, engari ka tohua ia e Kerei kia kōkiritia te pā. Nā whai anō ka makere a Cameron i tana tūranga kaingārahu mō ngā taua o Peretānia ki Aotearoa. I te marama o Ākuhata i te tau 1865 ka whakatūria ko Meiha Tianara Trevor Chute hei kaingārahu mō Peretānia.

Te huri āmio i Taranaki maunga

He hou ngā mahi a Chute ki te whakaū i te ope Peretānia kia toa ai. I te 30 o Tīhema i te tau 1865 ka rangatū ia i ana hōia huri taiāwhio i te maunga o Taranaki. Ka patua ngā takiwā o te tuawhenua i mua i te huri ki te ākau. Ko te pūtake o tēnei haerenga he tahutahu i ngā kāinga Māori me te patu i ngā kararehe kia tūpuhi ai ngā taua Māori o Taranaki. Nō te 26 o Hānuere 1866 ka tae te marau ki Nū Paremata. Nō te hokinga o te taua ki Whanganui i te 9 o Pēpuere, kua pau katoa te hau o ngā hōia.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Danny Keenan, 'Ngā pakanga o Aotearoa - Ko te Pai Mārire, te taha tonga o Taranaki me Whanganui, mai i te tau 1864-1866', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-pakanga-o-aotearoa/page-8 (accessed 22 July 2019)

Story by Danny Keenan, published 20 Jun 2012, reviewed & revised 8 Feb 2017