Kōrero: Te Rangitāke, Wiremu Kīngi

Whārangi 1: Haurongo

Te Rangitake, Wiremu Kingi

?–1882

Nō Te Āti Awa; he kaihautū

I tuhia tēnei haurongo e Ann Parsonson,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1990.

Ko Te Rangitāke nō Ngāti Kura, nō Ngāti Mutunga, ā, ko tōna tino iwi ko Te Āti Awa. Nō te whakamutunga pea o te rau tau 1700–1799 ka whānau ia ki Manukorihi, i Waitara. Ko tōna matua ko Te Reretāwhangawhanga, tētahi o ngā tino kaiārahi o Te Āti Awa i tōna wā. Ko tōna whaea ko Te Kehu – ko Te Whetū-o-te-ao tētahi o ana īngoa. He mea iriiri a Te Rangitāke ki a Wiremu Kīngi (William King) i te tīmatanga o te tekau tau mai i 1840. Arā anō tētahi o ana īngoa ko Whiti. Mai i te iriirihanga o rātou ko ōna tēina, ka kārangarangahia rātou ki ō rātou īngoa iriiri. Ko Ēnoka (mō Tatairau), ko Matiu tērā, me Penihāmine. E rua ngā wāhine a Te Rangitāke. Ko Te Kautū-i-te-rangi, kia puta ko Eruera. I muri mai ka moe i a Hēni Hūnia, he teina, he tuakana rānei nō Te Kautū, ka whānau tā rāua tamāhine ko Hōriana Ngāraorao i moe rā i a Matahau o Ngāti Raukawa.

I tino whai wāhi ki a Te Rangitāke ngā āhuatanga o ngā heke a ngā iwi o Te Tai Hauāuru i ngā tau mai i 1820 ki 1840. E ai ki tētahi kōrero i whai rāua ko tana pāpā ko Te Reretāwhangawhanga i te pikinga mai o Te Rauparaha me Ngāti Toa i Kāwhia ki Kapiti i te tau 1822. Nō ērā wā i te tau 1823, ka hoki a Te Āti Awa ki te kāinga. Kore i roa kua tū ko Te Reretāwhangawhanga tētahi o ngā kaiārahi i Te Heke Niho-puta, te heke nui a Te Āti Awa rātou ko Ngāti Mutunga me Ngāti Tama i ngā tau pokapū o 1820. Mai i tērā wā e noho tonu nei tērā iwi i Waikanae. Nō muri ka whai motumotu atu ētahi anō o Te Āti Awa.

I uru atu a Te Reretāwhangawhanga rāua ko Te Rangitāke me Te Āti Awa ki ngā taua a Ngāti Toa me Ngāti Raukawa i ngā motu e rua. Heoi, kāore i pai te noho tahi a Ngāti Raukawa rātou ko ngā iwi o Taranaki; ā, i whawhai rawa. Ko tā rātou pakanga whakamutunga i Te Kūititanga, i Waikanae i te whakapaunga o te tau 1839.

Ko wai hoki ka hua ka hurirapa katoa te noho a ngā iwi o Te Moana-a-Raukawa. I te tata mutunga o te tau 1839 me te tino tōmuatanga o 1840, ka tae mai he iwi hoko whenua, he mihingare, he kaihāpai i te Tiriti, me ngā Pākehā whakanohonoho haere mai o Peretānia (Great Britain). Na, ko Te Āti Awa, pērā i ētahi o ngā iwi o taua takiwā, kore rawa i aro ki ngā āhuatanga rerekē ka pā ki a rātou i ngā whakahaere a te Kamupene o Niu Tīreni (New Zealand Company). I a Kānara Wairaweke (William Wakefield), te kanohi tumuaki o te Kamupene, e porotiti haere ana i ō rātou kāinga, kei te tuhituhia ō rātou īngoa ki ngā kaupapa e riro atu ai ō rātou whenua tupu. Me ngā whenua hoki i apohia i ngā motu e rua i roto i ngā tau tata nei. E toru aua whakaaetanga ā-pukapuka. Nō te 8 o Noema 1839, i te ngarenga a ngā pakeke o Waikanae i a Te Rangitāke hei ārahi i a Wairaweke ki Tōtaranui (Queen Charlotte Sound), ka whakamaungia atu hoki e Te Rangitāke tōna tohu ki te whakaaetanga ā-pukapuka i reira. Kei te tino mārama rawa atu, kāore rātou ko ngā rangatira i mōhio mā aua pukapuka ka riro ō rātou whenua mō ake tonu atu, ā, ka noho manuhiri kē rātou i runga i aua whenua. He kūare tonu rā nō rātou ki ērā tikanga.

E ono marama i muri mai, i a Mei o te tau 1840, ka tuhia e Te Reretāwhangawhanga rāua ko Te Rangitāke ō rāua moko ki te Tiriti o Waitangi i Waikanae. Nā te mihingare, nā Te Karu Whā (Henry Williams) i heri ki tērā takiwā. I taua wā kua tae mai anō he mihingare, ko Te Harawira (Octavius Hadfield), ki te whakatō i te Rongopai ki reira. Kei ana tuhituhi i a Tīhema o te tau 1839 te kōrero nā te ariki ahorei o Waikanae, nā Te Rangitāke ia i manaaki i tōna taenga mai. I roto i ngā tau 1842–43, ka tāraia e Te Rangitāke me tana iwi he whare karakia e 70 putu te roa. Whakapaipai rawa ki te kōwhaiwhai, ki te tukutuku. I te taenga mai o tētahi mihingare o tāwāhi, ka mīharo, ka kī, arā, he tino nui rawa atu te kaha i pau i tōna hanganga. Ko tā te pīhopa, a Te Herewini (G. A. Selwyn), arā, kāore i kō atu te ātaahua o ngā mahi a aua iwi nei. E whia rau kē hoki te whakaminenga ki ana karakia. I kīia koia nei te tauira mō Rangiātea.

E haere ana ngā mahi hoko whenua a te Kamupene, e ūmai ana ngā iwi i whakawhiti mai i Peretānia ki te noho. He tini ngā whānau i maringi mai i ngā kaipuke i Pito-one (Petone), ā, i Taranaki hoki. Hōrapa ana te kaupapa whakanoho i a tauiwi ki Nū Pāremata (New Plymouth), ki ngā whenua katoa o Te Āti Awa i te tahamoana ka ahu atu ki te raki o te awa o Waitara. Nō te marama o Hune i te tau 1844, ka tukuna e te kōmihana mō ngā whenua taupatupatu (commissioner of land claims), e William Spain, 60,000 eka ki te Kamupene. I runga i te kaupapa i whakaritea i a Pēpuere 1840 ki te wāhanga o Te Āti Awa e noho ana i Ngāmotu, e tū mai rā a Nū Pāremata i nāianei. Ko ngā whenua i rāhuitia ake i tēnei tukunga, ko ngā pā, ko ngā māra kai, ko ngā urupā, me ngā rāhui mā te Kamupene hei tohu haere i runga i te kaupapa whaka-tekau i ngā whenua. Tae ana te whētuki ki a Te Āti Awa i te whakatau a Spain. Kua hokihoki katoa mai te nuinga o rātou ki Taranaki ki te pupuri i ō rātou whenua tupu. Ahakoa kua noho kē hei kokoti kupenga ngā whakaaetanga ā-pukapuka i haina noatia rā e rātou, ka tohe tonu rātou kia pūmau ki a rātou te mana ahikāroa. Nō Hune o te tau 1844, ka tuhia e Te Rangitāke tana reta ki a Kāwana Pitiroi (Robert FitzRoy), arā, e kore a Waitara e tukuna kia riro. Hoki ake, hoki ake tērā kōrero a Te Rangitāke i ngā tau i muri mai. I te tau 1845 ka tae tana whakaatu ki te kāwanatanga kei te hoki mai ngā iwi o Waikanae ki te kāinga. Heoi, i takaroa i ngā whawhai i te takiwā ki Pōneke (Wellington) i te tau 1846, me te hihiri hoki o te hinengaro o te kāwana hou, o Hōri Kerei (George Grey) ki te tū atu ki a Ngāti Toa. I whakatapua e Te Rangitāke te takahi mai a ngā iwi whawhai ki te kāwanatanga i te takutai moana i Waikanae, e haere ana ki te āwhina i a Te Rangihaeata. Ko tōna tino hiahia ko te whakaruru i a Pōneke. Kāore kē ia i whakaae ki te whai i a Te Rangihaeata i a Ākuhata o te tau 1846.

Kāore tonu i roa ko te tautohetohe tuatahi a Te Rangitāke ki a Kerei. Nō Pēpuere me Maehe o te tau 1847, ka whakatika a Kerei ki te whakatau i ngā take mō ngā whenua o Taranaki. I haere mai anō a Te Puni-kōkopu rāua ko Te Rangitāke i tana tira. Kua whakahaungia mai hoki a Kerei e te kāwanatanga o Peretānia kia whakawhitia mai ki te Kamupene ngā whenua i whakaritea rā e Spain mō rātou. Kāore a Pitiroi i whakaae ki tēnei mahi raupatu. Nō te kitenga o Kerei kua herea katoatia ngā Pākehā ki te poraka 3,500 eka noa iho nā Pitiroi i apo mō rātou, ka uru mai te whakaaro nanakia ki a ia. Ka pānuitia e ia ko ngā whenua katoa e tautohetohengia ana ka hurihia ki te Karauna. Ko te hunga he tūturu ā rātou kerēme, ka utua; ā, ka rāhuingia he wāhi rahi tonu mō rātou. Heoi, i hinga a Kerei i a Taranaki. Kāore i taea tana kaupapa here te whakatutuki. Kore rawa ngā kōrero whakamataku a Kerei i arongia atu e Te Āti Awa. Ehara koa, ka tohe anō a Kerei māna e tohu te tūnga mō te kāinga o Te Rangitāke ko te raki o te awa o Waitara. Ka whakautua e Te Rangitāke, ka hangaia e ia tana pā ki te wāhi e pai ana ki a ia, ā, ki te wā hoki e rite ana ki ōna whakaaro. E ai ki ngā kōrero, he wero anō tā Kerei me mātua whakaae rawa ia, kātahi ka nuku mai ai a Te Rangitāke i Waikanae. Ka kore, ka whāia mai e tōna kaipuke, ka wāwāhia ngā waka o Te Rangitāke.

Heoi, i te rewanga o te heke nui a Te Āti Awa, i haere pai noa mai tō rātou 600 i a Āperire o te tau 1848. Ko te nuinga mā ngā waka, ko ētahi mā ngā waka whaiwhai tohorā. Nā ngā mea i takahi mai i te whenua i whiu haere ā rātou kararehe. I te tau 1851, ka whakahaungia e Te Rangitāke he ope rahi tonu, kia hoki ki Waikanae ki te hahu mai i ngā kōiwi o te hunga e moe mai rā i reira. I noho kē a Te Rangitāke ki te taha tonga o te awa o Waitara. Ki tētahi kōrero, hei whakaruru mō te iwi, hei pare atu i a Waikato rāua ko Ngāti Maniapoto. He kōrero anō i noho kē ki reira ki te tiaki i te whenua kei riro i te kāwanatanga. E toru ō rātou pā, tata ki te 300 tō rātou tokomaha.

Mānukanuka noa te noho a Te Rangitāke mā. I ngā tau 11 ka pahemo e whakapatipati ana ngā kaihokohoko whenua a te kāwanatanga i ngā rangatira e noho 'hoahoa' ana ki a rātou kia hokona atu ō rātou whenua hei wāhi tūranga mō Nū Pāremata. Nā te tangata whai te kupu 'hoahoa' nei mō ngā rangatira e rata mai ana ki a rātou. Ko ngā mea kāore i pai ki te hoko, kua taunutia. I mua noa atu, i te tau 1849, i runga i ngā werowero a tētahi Pākehā, ko te amuamutanga a Te Rangitāke, pai kē kia kore he whenua, kia kore ai ia e rongo kōrero mō te whenua. Nō te kahanga mai o te Pākehā kia hokona atu he whenua, ka pōraruraru hoki a Te Āti Awa. Ko te mutunga iho o ngā tautohe ahakoa he aha te kaupapa, he hoko whenua ki te kāwanatanga.

Nō te tau 1854 ka tū ngā riri taua whenua a Puketapu, i te taha marangai o Motunui, ki a rātou anō. I te tīmatanga i tū kē mai a Te Rangitāke i rahaki. Nō te roanga ka tautokona e ia tā Te Waitere Kātātore, te kaihautū o ngā iwi e whakahē ana i te hoko. Kua kite hoki a Te Rangitāke kua tawhiti rawa te haere o ngā tautohe. Tērā e tohea, e tukuna rānei te whenua i Waitara kia hokona. I te whakamutunga o te tau 1856, ka whai a Te Rangitāke kia houhia te rongo. Ka riro nā tana wahine nā Hēni i tīmata i ana torotoronga i ngā pā o Puketapu.

Kua mōhio kē anō a Te Rangitāke kua mārō mai ngā Pākehā ki a ia i ngā tau e rua ka pahemo nei, he pupuru nōna i ngā whenua. I amuamu anō ia ki a Meiha C. L. Nugent, te tumuaki o te pā o ngā Pākehā i Nū Pāremata, mō ngā kōrero teka mōna kua puta i ngā nūpepa. Ā, ka mea a Nugent e tika tonu ana te amuamu a Te Rangitāke. Kua kore hoki e taea e ētahi o ngā kaituhi o te Taranaki Herald te huna i ō rātou whakaaro kia panaia a Wiremu Kīngi rātou ko tana iwi i Waitara. Nā ēnei mahi a te tangata whai i titiro korotaha ai a Te Rangitāke ki a rātou. I te hokinga mai o tana iwi i Waikanae, ka haere rātou hei kaimahi i ngā pāmu a ngā Pākehā. I waimarie ai rātou, i whai moni ai hei whakahaere i ngā pāmu i ō rātou nei whenua ake. E whia kē ngā tuhinga a Te Rangitāke ko tōna hiahia kē kia noho hoahoa ngā iwi e rua, ēngari kaua e riro mā te hoko whenua rawa. Ko ia nei hoki te rangatira. He mana motuhake tōna mana. Ā, tū tonu ia i tōna rangatiratanga. Ēngari i tū kē ia i te hunga turekore, whakaparahako ki ngā tikanga a te iwi.

Kātahi ka tū mai ko Te Teira Mānuka i Maehe 1859. E whakamātau ana ki te hoko i tētahi whenua iti nei i te tarawāhi tonga o te awa o Waitara ki te kāwana hou, ki a Thomas Gore Browne tonu ake. Nō konei ka taka ki te hē. Kāore e kore, kāore a Te Rangitāke i oho i tēnei mahi a Te Teira. Kua hua kē anō pea ia ka pēnei. Nō mai rā anō a Te Rangitāke e kaupare ana i ngā whakataratara a Īhāia Te Kirikūmara o Ōtaraua hapū, kia hokona ngā whenua. He tangata mārama tērā ki ngā whakahaere ā-iwi. I hihiri ai ki te hoko, nā runga i tana mahara ki ngā huakitanga mai a Waikato rāua ko Ngāti Maniapoto i te tīmatanga o te tekau tau mai i 1830. Ēngari a Te Teira, he whakaaro kē noa atu ōna. Tērā tētahi kōtiro i taumautia mā tōna whanaunga, ā, kīhai i tutuki. Ko te kī a Te Harawira i moe kē taua kōtiro rā ki te tama a Te Rangitāke. Nā reira ka whakapaengia e Te Teira nō Te Rangitāke te hē. Ka tukuna e tērā he taonga hei utu, ka kī a Te Teira he iti rawa. Ko te utu e kimihia kētia nei e Te Teira ko te whakanoho pōrearea i te iwi o Te Rangitāke. Ka whakamahia tēnei tikanga tuku iho e rātou e whakaaro ana, kei te pupurihia atu e te iwi kāinga te tautoko e tika ana kia tukuna mai ki a rātou.

Na, ko Te Rangitāke, i ū kē ōna whakaaro kia kaua e riro te whenua mō tērā take noa iho; me tōna manawapā hoki kei riro i te kaupapa hou, i te hoko whenua a te kāwanatanga. Kua whakaaro noa atu hoki te kāwanatanga ki tētahi kaupapa e riro ai i a rātou ngā kerēme a ngā rōpū itiiti e hiahia ana ki te hoko, ā, kaua noa hei tatari kia whakaae katoa te hunga whai pānga. Mā te pēnei ka riro ngā whenua i Taranaki. Kore rawa anō i whakaarohia me wehewehe ngā whenua o te hunga i whakaae ki te hoko i tō te hunga pupuri i te whenua, ā, ka rūri ka hoko ai i ō te hunga whakaae. Ko te kaupapa here hou nei tā te kāwanatanga e hiahia ana kia whakamahia i Waitara. Kei te pukapuka kei roto nei te pānui, arā, i utua £100 hei utu harangote ki a Te Teira i Noema o 1859, ko te kupu a te kāwana, arā, 'mehemea ka tika te kupu o tētahi tangata e kī nei he pīhi whenua tana i roto i ngā rohe kua tuhituhia nei ki tēnei pukapuka, kāhore i a ia i te pai kua hokona taua pīhi (arā tōna taupa) me rohe mārire me waiho tana pīhi ki a ia.'

Kāore a Te Rangitāke rātou ko te hunga whakahē ki te hoko i whakaae kia takitahi te tuku o ngā kerēme. Tū tonu ia i runga i tōna rangatiratanga. Ko ia te ariki ihorei o Waitara, nā reira ko ia tonu te kaitiaki, te whakaruruhau mō te iwi. Ka mutu te kōrero a Te Teira i te hui i te tau 1859, ka tū ake a Te Rangitāke ka kī atu ki te kāwana: 'e kore au e whakaae kia hokona a Waitara ki te Pākehā. Kei roto a Waitara i aku ringaringa, ā, e kore e makere atu i ahau, e kore, e kore, e kore.' Ko ia hoki te waha kōrero mō ngā kārangarangatanga hapū kāore nei e whakaae ana ki te hoko. Kei ana tuhituhi e takoto ana anō te kōrero, arā, 'ko taua whenua rā nō mātou katoa: nō te wāhi pouaru taua pīhi whenua'. I tino whakahēngia e ia te mahi utu moni harangote a te kāwanatanga mō tētahi wāhanga noa iho o te whenua ki ngā mea e hiahia ana ki te hoko. Ka mutu ka tono ki ētahi kia tohungia mārikatia ki te kāwanatanga ō rātou pānga whenua kia mau tonu ai. Ehara, nō te taenga ki Waitara, he kōrero kē anō tā te kāwanatanga, arā, ko ngā māra kai anake a ia tangata ka arongia mai!

Kua kite a Te Rangitāke, he mahi mūrere nā te kāwanatanga ki te mana whenua o Te Āti Awa ki ō rātou whenua i Waitara. Mahue te waiho mā rātou anō e whakatau ngā take whenua i runga i ngā tikanga nō mai rā anō, ka auwaha kē mai te kāwanatanga. Ko te mea tika kē, kia kotahi rā anō ngā whakaaro mō te hoko, kātahi anō ka whakauru mai te kāwanatanga. Me pēhea koia te kaupare atu i ngā iwi hokohoko whenua? Nō Pēpuere o 1859 ka āta rohea e te rūnanga o Waitara ō rātou whenua hei pupuri mā Te Āti Awa. I roto a Waitara i taua rohenga. Ka tuhi atu a Te Rangitāke ki te kōmihana tumuaki hoko whenua, ki a Te Mākarini (Donald McLean): 'Ko ēnei whenua e kore e hoatu e mātou ki ā kōrua ringaringa ko te kāwana, kei rite mātou ki ngā manu o te moana e noho ana i runga i te kōwhatu; ka pari te tai ka ngaromia taua kōwhatu e te moana, ka rere ngā manu, nō te mea kāore he nohoanga mō rātou.' Ko te ōhākī a tōna matua kia mau tonu te pupuru i ngā whenua i Waitara.

Tutū ana te puehu i te rironga o ngā whenua i Waitara. He mahi nui tā te kāwanatanga ki te karo i ngā whakawhiu a te mihingare, a Te Harawira i roto i ana pukapuka e kōrero ana mō ngā 'pakanga iti' a Ingarangi ( One of England's little wars, 1860). Me tā te kaiwhakawā matua o ngā tau ka taha, tā Wiremu Mātene (William Martin) i tana pukapuka mō ngā raruraru i Taranaki ( The Taranaki question, 1860). Hei tā te kāwanatanga titiro, kīhai kē he pānga ake o Te Rangitāke ki taua whenua. Ina hoki, kāore i taea e ia te tohu ko ēwhea ōna pānga. Nā reira kei te 19 i haina i te tuku, kei a rātou tonu te mana hoko i ō rātou nei whenua ake. Kāore he wāhi ki a Te Rangitāke ahakoa ko ia te rangatira. Tētahi, ki a rātou nei, ko rāwāhi kē o te awa te wāhi e tika ana mō te kāinga o Te Rangitāke. Ā, ko te take i tohea ai e ia te hoko, ko te whakatinana i te kaupapa a ngā 'Rōpū Pupuri Whenua o Taranaki me Waikato' (Taranaki and Waikato Land Leagues). Ko ia rā noa iho tā ngā 'Rōpū' nei, arā, he mea kia kaua e hokohokona. Heoi, i whakapaengia he kaupapa whakaātete kē i te mana o te Kuini me te whakatuma ka tukia te hunga e hiahia ana ki te hoko. Nā reira e kore te kāwanatanga e tuku kia whakamatakutia e ngā rangatira me ngā 'Rōpū' te hunga whai whenua kua oatitia rā e te Tiriti o Waitangi ka mau tonu ki ā rātou te mana whenua, pērā i ngā ture o Ingarangi. Kei a rātou tonu te tikanga mō te hoko. Ko te āhua nei i tautokona e Kāwana Browne ēnei whakaritenga. Ahakoa anō, nāna anō te kōrero me riro mai ngā whenua i runga mai o Waitara 'hei whakaū i te Porowini, ā, hei nohoanga hoki mō te tangata whai.' I whakapono rānei a Te Mākarini rāua ko C. W. Richmond, te minita mō ngā take Māori ki ēnei āhuatanga? Ko wai ka hua. Tokorua rāua i piri ki ngā Pākehā o Taranaki, me tō rāua mōhio anō ki te rika o taua hunga kia riro mai te whenua ātaahua i Waitara rā. Ko te rironga o Waitara i a rātou te tohu ki te tangata whai kua whati te mautohenga a ngā Māori ki te mahi hoko whenua.

Utua kautia te moni tuatahi ki a Te Teira me tōna iwi, tukuna atu ana e te kāwanatanga ngā kairūri i te 20 o Pēpuere 1860, ēngari, nō te 24 o Pēpuere rā anō kātahi anō ka hainatia te whakaaetanga ā-pukapuka. Ka tauāraitia e Te Rangitāke mā ngā kairūri i runga anō i te rangimārie. Kātahi ka tukuna atu he hōia hei tiaki i ngā kairūri. Ā, ka tahuri ngā taha e rua ki te hanga maioro i runga i te poraka whenua o Waitara (ko Pekapeka anō tētahi o ngā īngoa o taua poraka).

Ka taka ki te 17 o Maehe, ko te pakūtanga tuatahi o ngā pū a ngā hōia o Peretānia i te whakaekenga i te pā i Te Kohia. I rūpeke katoa atu ngā toa o te iwi o Taranaki, o Ngāti Ruanui, o Ngā Rauru me ō Waikato ka tū tonu atu ki ngā hōia o Peretānia. He momo pā hou tō rātou. He horo ki te whakaara, he pā taupua hei kukume mai i ngā waiwaipū a ngā hōia Pākehā. Ka keria he rua, taupoki rawa, hei ārai atu i ngā matā pū repo, hei putunga mō ā rātou pū me ā rātou taputapu, me rātou anō hoki. Ko te wawata a Browne kia horo te riro o te tāhuna i a ia, ēngari, i hinepōuri i te mea kāore i eke ki tāna. Ko te kī a te kāwana mō te ope o Taranaki e anga mai ana ki a rātou, arā, he hoariri māia, he hoariri whakamataku. Nā te takakinohanga a ngā hōia i ō rātou kāinga, ka tahuri atu hoki rātou ki ō ngā Pākehā, i taki mau atu ai, i whakaapi ai ki te tāone o Nū Pāremata noho iwikore ai. Ka pau te tau, e pakanga tonu ana ngā hōia o Peretānia i te taiao.

Me te hēmanawa anō hoki o ngā iwi o Taranaki. I Maehe 1861 ka haere mai a Wiremu Tāmihana Tarapīpipi o Waikato ki te hohou i te rongo. Ka waiho atu e Te Rangitāke ki a Tāmihana ngā whakawhitiwhiti kōrero; ēngari me whakapuaki tōna hiahia kia kawea te hoko o Waitara ki te kōti. Āpiti atu, e kore rawa ia e whakaae kia mau te rongo mātua whakahokia mai a Waitara. Ko te whakaaetanga a te kāwana kia āta tirohia te taitara o Waitara e ana pononga. Heoi, ki ōna whakaaro e whai pānga tonu ana te Karauna ki ngā whenua o Waitara. Kāore a Te Rangitāke i haina i te whakaritenga o te rongo, ēngari nā Hāpurona, te toa nāna i ārahi te ope taua a Te Āti Awa, i haina i te 8 o Āperire, 1861.

I te marama o Mei 1863 ka puta te kupu a Kāwana Kerei kua kitea he 'kōrero hou' mō te hoko o Waitara, nā reira, ka ūkuia. E koia anō! Ina rā kua huri kē hoki ana whakaaro ki te Kīngi me ana iwi o Waikato. Tētahi, kua tonoa kē e ia ana hōia ki te whenua Karauna i Tātaraimaka, nā ngā Māori i nanao i te mutunga o te pakanga i Taranaki, ka purutia hei 'utu' mō Waitara. Nā ana wero, huakore noa ana te whakahokinga mai o Waitara. Kokotingia ana e Ngāti Ruanui he rōpū hōia Pākehā, ka mura anō te ahi i Taranaki.

Nā aua pakanga i Waikato, i Taranaki hoki, i murua ai ngā whenua e te kāwanatanga. He whakawhiu i 'te hunga whana' ki tā te kāwanatanga. Kātahi rawa te mahi taurekareka! Nō Hānuere i te tau 1865 ka riro a Waitara, ka whakaritea he tūnga mō te tāone o Raleigh (ko tēnei te īngoa Pākehā tuatahi), ki ngā taha e rua o te awa. He mea āta wehe ake anō he whenua i ētahi takiwā atu i Taranaki mō ngā Māori i piri pono ki ngā Pākehā. Ki 'te hunga whana', he itiiti noa iho te whenua i hoatu. Kore rawa a Te Rangitāke i noho ki te whenua i rohea mōna i te tāone o Waitara. I te mutunga o te pakanga tuatahi ki Taranaki, ka whakangaro atu ia i te aroaro o te Pākehā, ka noho mai i Kihikihi i te taha o Rewi Maniapoto i te tīmatanga o te tekau tau mai i 1860. He wā anō, ka nuku ki roto i a Ngāti Maru, ka noho punanga mai mō ngā tau e 12 i te ngāherehere i ngā maunga i waenganui i a Whanganui me Waitara.

Nō te tau 1872 ka whakawhiti atu rātou ko tana iwi i te awa o Waitara ki te tāone o Nū Pāremata. Nō te 22 o Pēpuere i te huritau o te pānuitanga o te ture hōia i Taranaki, ka haere ki te tūtaki i a Te Mākarini kua tū nei hei minita mō ngā take Māori. Ka muia tana tira e ngā Pākehā titiro mākutu. Kore rawa i maranga ake te ua o Te Rangitāke, ā, i wehe noa atu ōna whakaaro i te wā o ngā whaikōrero. Ko tā rāua ko Hāpurona ki a Te Mākarini, kia houhia te rongo, kia whakarata hoki ki te Pākehā. Heoi anō tona hiahia kia whakahokia mai a Ōtokauri. He mere pounamu nā ōna tūpuna, i tukuna e Rīwai Te Ahu ki a Kerei pea, ki a Te Harawira rānei. E whia nei rā ngā rangi, ka haere rāua ki Parihaka ki te taha o Te Whiti-o-Rongomai III noho ai. E rima ngā tau ki reira, ka heke iho ki te kāinga i Kaingaru, kei uta o Waitara. I mate a Te Rangitāke ki reira. Ko te kōrero nuku atu i te 90 ōna tau. Kei te nūpepa Taranaki Herald te poroporoaki ki a ia. I whakarāpopotongia ngā whakaaro o ngā Pākehā, ahakoa i pānuihia tōna nui i roto i ngā kōrero o te wā, i whiua anō ngā whakapae, arā, he rangatira whakatutū i te puehu, nāna katoa ngā uauatanga me ngā raruraru o Taranaki mai i te tau 1860.

Tau rawa mai ki te tau 1927 ka whakaarahia te kōmihana a te Karauna hei tirotiro i te murunga o ngā whenua Māori mai i te tau 1860. He rerekē tā rātou nei whakataunga. Ka pānuitia i tā rātou rīpoata, arā, i te whakamananga i te ture hōia i Taranaki, kāore kē a Te Rangitāke me tana iwi i te whana i te mana o te Kuini. Ēngari, nā te whakapae teka, ka tū noa mai ngā Pākehā ki te pakanga, kāore noa nei ngā Māori i te tautohe. Nō reira me tū atu rātou ki ngā Pākehā kia ora ai rātou. Ehara kau i te pakanga ki te Kuini, ēngari e whakamomori ana ki te pupuru i ō rātou kāinga. E taea hoki te aha. Kua mate kē a Te Rangitāke. Kua tū kē ko te mana o te kāwanatanga ki ngā whenua o Waitara. I te marama o Hune i te tau 1936 ka tomokia te whare whakairo, Te Ikaroa-a-Māui, i Manukorihi ki Waitara i te hui whakamaumaharatanga ki a Māui Pōmare. Kei te take o te pou-awha, e tū mai ana i te paepae-kaiāwhā ko Wiremu Kīngi Te Rangitāke.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ann Parsonson. 'Te Rangitāke, Wiremu Kīngi - Te Rangitake, Wiremu Kingi', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t70/te-rangitake-wiremu-kingi (accessed 7 December 2019)