Kōrero: Ngā takaro a ngā tūpuna

Whārangi 8. Ka tāmia kātahi ka whakaorangia

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te wāhi ki ngā mihinare

Mai i ngā tau o 1820, ka tahuri ngā mihinare ki te tāmi i ngā tākaro me ngā hākinakina a te Māori, he whakapae nō rātou he mahi nā te mohoao.

He ture hou, rerekē

E ai ki a Te Pēhi (Elsdon Best) i puta i tētahi kaumātua te kōrero, ‘Kāore mātou i te tino mārama ki ngā ture hou. Kia kaua mātou e tā pōtaka i te Rātapu, e waruwaru rīwai, kūmara rānei; ka warua aua kai i te pō o te Rāhoroi, ka tunua rānei, tē waruwaru. Kia kaua hoki  mātou e kohi wahie, e kauhoe, e kaukau rānei i te Rātapu.'1

Ka paheke ēnei umanga i te paunga haeretanga o te rau tau mai i 1800, ka tahuri kē ai ngā Māori ki ngā umanga a te Pākehā. Ko te purei kāri, te tarāwhe (draughts), te mekemeke, te hutupōro, te torupeke ngā tākaro tino whāia e te Māori. Ka whāiti mai ngā hākinakina me ngā tākaro a te Māori ki ngā reihi waka ama, ngā whakataetae kapa haka me ētahi atu tākaro ruarua noa.

I mau tonu i a Ngāi Tūhoe ētahi o ngā tākaro tūturu tae rawa mai ki te rau tau atu i 1900. Ko ēnei kēmu ko te ruru, te whai, te tī ringaringa me ngā tākaro a ngā tamariki pērā i te upokotiti me te kurawiniwini.

Ka ora mai anō ngā tākaro tūturu a te Māori

Mai anō i te paunga o te rau tau mai i 1900 kua ora mai anō ngā tākaro tūturu a te Māori. I tua atu kua whakamātauria ētahi tākaro hou i takea mai i ngā tākaro onamata.

Ka hōrapa te poi ki tāwāhi

Tatū rawa ki tēnei mano tau o 2000 kua hōrapa te rongo mō te poi ki te ao. Ka tahuri ētahi ki te mahi poi mura (he penehīni kia mumura ai) me ngā poi karakara (mai ngā rama LED) kia kitea ai te ātaahua o te poi i te pōuri.

Kī-o-rahi me tapuae

Ka nui te whāia o ngā whakataetae-ā-rōpū o ki-o-rahi, me tapuae i ēnei rā. He rere te āhua o ēnei tākaro, ko ō rāua whāinga kia hāhau i te poutupu (te pou o waenganui) mā te ki-o (te pōro). Ka tākarotia te ki-o-rahi ki runga papa tākaro, ka āhua rite hoki te tākaro nei ki te hutupōro. Ko te tapuae ka tākarotia i runga i te papa poitarawhiti, ka rite hoki ki taua kēmu te tākaro. E ai ki te hunga hāpai i ēnei tākaro, i taketake mai ēnei tākaro i ngā tākaro tūturu a ngā tīpuna, heoi kāhore anō kia kitea he kōrero tautoko i ngā tuhinga me ngā hītori a ngā Pākehā i tae tōmua ki Aotearoa.

Ngā manu tukutuku

I te tekau tau mai i 1970 ka ora ake anō te manu tukutuku, inarā, ka nui ngā tāngata i huri ki te mahi manu tukutuku, he nui hoki ngā tāngata i nanao ki te āhua o te manu tukutuku i te hanganga o ētahi whare hanganga hou. Nā te oranga ake anō o Matariki i ora mai anō te hiahia ki te manu tukutuku. He pānga nui te manu tukutuku ki ngā mahi o Matariki.

Te whakatere waka me te waka ama

Tatū rawa ki te tau 2012 kua ora ake anō te eke waka ama ki Aotearoa me te ao, taketake ake i ngā mahi onamata a ngā tūpuna a te Māori. I puea ake tēnei tākaro i te tekau tau o 1980, ā, nō te tau 1987 whakatūria ai he rōpū ā-motu.

Nō te whakatūnga o te Whakataetae o Te Ao ki Tāmaki-makau-rau i te tau 1900 i raro i te International Polynesian Canoe Federation (Nō muri ko te International Va’a Federation) kātahi ka nui rawa atu te whai o te waka ama e te tini me te mano. Tatū rawa ki te tau 2012 kua hōrapa ngā karapu waka ama ki ngā tōpito o te motu, haerea ai hoki te ao e ngā kaihoe waka o Aotearoa ko te whakataetae te take.

Mai anō i te tekau tau o 1890 kua whakahaerehia ngā whakataetae whakatere waka ki Ngāruawāhia.

Kupu tāpiri
  1. Elsdon Best, Games and pastimes of the Maori, Wellington: Government Printer, 1925, p. 15. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ross Calman, 'Ngā takaro a ngā tūpuna - Ka tāmia kātahi ka whakaorangia', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-takaro-a-nga-tupuna/page-8 (accessed 17 November 2019)

He kōrero nā Ross Calman, i tāngia i te 5 Sep 2013