Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Traditional Māori games – ngā tākaro

by Ross Calman

He maha ngā tākaro a te Māori o mua, ko ētahi he whakaū i ētahi akomanga, ko ētahi anō hei wāhi o ngā kaupapa ōkawa, heoi, ko te nuinga o ngā tākaro i mahia hei tākaro noa te take.


Sports and games in traditional Māori society

He mea nui ki roto i te ao Māori ngā hākinakina me ngā tākaro, pakeke mai, tamariki mai. I tua atu i te pārekareka, he akomanga kei roto.

Miru

Ka wehe a Miru i tōna kāinga i  Rarohenga kia puta ki te Ao Mārama. I reira ka ātahungia e ia a Hinerangi. Ka moe rāua ka puta ā rāua tamariki e rua, kātahi ka hoki a Miru ki tōna kāinga i Rarohenga, me ētahi o te whānau o Hinerangi. Ko Huiterangiora te ingoa o tōna wharekura, i reira akongia ai rātou e Miru ki ngā tākaro me ētahi atu toi. I te hokinga o te whānau o Hinerangi ki Te Ao Mārama ka hangā tō rātou wharekura ka tapaina ko Huiterangiora. Koinei te tīmatanga o ngā toi me ngā tākaro ki te ao nei.

Te tīmatanga

I ahu mai ngā tākaro i te whare tāpere (te whare ngahau, te whare tākaro, te whare rehia rānei). Ka whai wāhi ki te whare tapere ko ngā mahi toi.

Taka katoa ngā tākaro me ngā hākinakina ki raro i te atua a Rongomaraeroa, he atua nō te rongomau me te nui kai. Tākarohia ai ngā tākaro ki ngā hui me ngā hākari.

Ahu mai ai ngā tākaro i ngā tipua. Tērā te kōrero mō te takenga mai o ngā mahi whai, ngā karetao me ngā tītī tōrea, i ahu katoa mai i a Miru he atua mai i Rarohenga.

Ki ētahi iwi ko Raukatauri rāua ko tana teina a Raukatamea ngā atua o ngā momo o te kōauau, te pūtōrino, me ngā waiata me ngā tākaro. He kōrero nui i te ao Māori mō te rangatira, mō Kae me tā rāua ngananga ki te whakakata i a ia.

Ki ētahi anō iwi, i ahu mai ngā tākaro i a Takatakapūtea rāua ko Marere-o-tonga, he tamariki nā Ranginui rāua ko Papatūānuku.

Ki ētahi anō, i ahu mai ngā mōhiotanga me ngā tauira o ngā whai i a Māui.

He atua a Rehua mai te tihi o ngā rangi, e ai ki ngā waiata koia pū te tupuna o te manu aute.

Ko Kae

I haere a Kae kia kite i a Tinirau, ka tono mō te mokai a Tinirau, hei whakahoki i a ia ki tōna kāinga. He tohorā, ko Tutunui te ingoa. Ka patua e Kae te tohorā rā ka kainga. Ka tono a Tinirau i a Raukatauri rātou ko Raukatamea mā ki te rapu kei hea a Kae. Ka mōhio rātou ki a Kae, nā ana niho whati, nā reira me ngana rātou ki te whakakata i a Kae.

Kātahi ka mahia mai e ngā wāhine rā ā rātou kanikani, waiata, tākaro katoa. I tua atu i ngā momo haka me ngā taonga pūoru pērā i te tokere, pūtōrino me te porotiti, ka nanao rātou ki ngā karetao, ngā mahi whai, ngā mahi ā-ringa, me te whiu pōtaka.

Te whai wāhi a te hapori ki ngā hākinakina me ngā tākaro

Ko te marae ātea te wāhi tūria ai ngā hākinakina me ngā tākaro.

He wā anō ka tūtaki ngā tangata o ngā kāinga e rua ki te whakataetae mō ngā momo tākaro katoa, te mamau, te para whakawai, te eke waka, te haka, te tī rākau, te whiu teka, te manu aute me te ruru.

He hononga nui i waenganui i ngā tākaro me te marewatanga o te tau hou i te maeanga ake o Matariki, o Puanga rānei i te takurua.

I takarohia ngā tākaro ki ngā hui pēnei i ngā tohi, ngā kai tamāhine, ngā tomo, ngā pākūhā, ngā hohou rongo, ngā tangihanga, ngā hahunga, te wā o te whakatō kai me ngā hākari i te hauhaketanga o ngā kai.

He tino hākinakina te kauhoe me ngā kaiaka i te raumati, waihoki i te takurua ko ngā tākaro pēnei i te whai, te ti rākau, te tī ringaringa me te karetao.

Tāne mai, wāhine mai i kuhu ki te para whakawai me te mamau, ka mutu, ehara i te mea ko te koroheketanga o te tangata hei mea karo i te kuhunga: ‘Tae rawa ki ngā koroua, ka kuhu ki ngā whawhai, ka tahuri rānei ki te mahi taputapu mā ngā tamariki me ngā pākeke.’1

Ngā tākaro i ngā mahi ōkawa

Ahakoa he aha te tākaro, he wāhanga ka pā ki te taha ōkawa. Ko ngā manu tukutuku ka mahia hei taunaha whenua, hei tohu ka pēhea te putanga o ngā pakanga, hei karanga āwhina hoki mō ngā tāngata kua awhitia ki roto i te pā e te hoariri.

Ahakoa he aha te tākaro, ka kīnakitia ki te kupu – kōrerotia ai, waiatatia ai, tākina ai. He wā anō ka tangohia ēnei waiata i mua i te kōkiritanga i te hoariri. Tērā te tau 1845, ki Waiaruhe ka tākina e Hone Heke tētahi tutukai i mua i te kōkiritanga i tētahi taua i raro i a Tāmati Wāka Nene.

Footnotes
    • Elsdon Best, Games and pastimes of the Maori. Wellington: Government Printer, 1925, pp. 12–13. Back

Athletic pursuits

He mea nui i te ao Māori onamata kia toa te tangata ki te kaiaka. He rite ngā hākinakina ki ngā mahi a Tū, kia waia ai te toa ki ngā koringa me ngā nekehanga e tika ai i roto te pakanga, kia kaha ai, kia pakari ai, kia manawaroa ai.

Para whakawai

Ko te para whakawai (ko te whakahoro rākau, ko te whakatū riri, ko te riri tākaro), he mau rākau pērā i te patu, pērā i te taiaha. Ka ako te rangatahi ki ngā nekehanga o te tinana, ka whakangungua ki ngā rākau a Tū kia mōhio ai pēhea te karo i te whiunga mai o te rākau.

Ka ako hoki i ngā karakia me ngā kīanga tika mō te pakanga. Ko ētahi he ātahu whakakaha i te toa, whakangoikore hoki i te hoariri.

Ka whakangungua ngā taiohi e tētahi toa i kīia he ika a Whiro, he matatau, he mōhio ki te mau rākau. Ka naomia atu te kōrari mō ngā whakangungu.

Ka tākaro ngā tamariki i ngā tākaro āhua rite ki ēnei hākinakina, hei ētahi wā kua tahuri rātou ki te hanga tauira o te pā.

Me tuku karakia

I ngā mahi katoa a te Māori ahakoa he aha, he mea nui te whai i ngā kawa, he mea nui pērā tonu i te taha tinana. Hei tauira, ka tuha te kaimamau ki ōna ringaringa me te taki i te karakia nei:

Taku uaua ko te rangi e tū nei

Taku uaua ko Papa e takoto nei

Whiri kaha, toro kaha te uaua.

Te mamau me te mekemeke

Ko te mamau (te whātōtō, nonoke, tākaro mamau, rongo mamau, tākaro ringaringa rānei) i heke mai i te atua rā a Urutengangana, ka mutu he pai tēnei tākaro wāhine mai tāne mai. Mō te mamau, he mea nui te taha tinana me te taha hinengaro me ngā karakia e tika ai.

Nō te taenga ake o te Pākehā, kātahi ka nui atu te whai a te Māori i te mekemeke. Ko te kupu ‘meke’ me te kupu ‘moto’, mō te kuru i te tangata i tō ringa.

Te omaoma me te pekepeke

Ko ngā omaoma, mō ngā omanga poto ki ngā omanga manawaroa. Kīia ai ngā reihi ko ngā tākaro omaoma. I ētahi wā ka mate ngā kaioma te waha kōhatu taumaha rawa atu. Ko te taupiripiri he omanga roa takirua, ka mau tō ringa ki te kakī o tō hoa.

Ko te pekepeke anō tētahi tākaro, kīia ai e ngā iwi o Te Tai Tokerau ko te tākaro tūpeke. Ko te rērere te pekenga roa, ko te tūtoko he peke me te toko rākau.

He reka te kūmara tāhae

Ko Te Houtaewa he uri whakaheke nā Te Ikanui o Te Aupōuri. Tērā te wā i kuhu a Te Houtaewa ki te tāhae i ngā kete kūmara e rua i tētahi kāinga o Te Rarawa i Ahipara, ka kitea ka whāia e ngā toa. Ahakoa te taumaha o ngā kete e rua, ka mahue ngā toa rā ki muri, ka hoki pai ai a Te Houtaewa ki Te Kao. I omangia e ia te roanga ake o Te Oneroa-a-Tōhē (Ninety Mile Beach) i tēnei omanga. Tatū rawa ki ēnei rā ka tū he omanga ā-tau ki tātahi hei maharatanga mō tēnei omanga roa.

Porotēteke

Ko te porotēteke (pōteketeke, pōtēteke, turu pēpeke) he whakamātautau i te kaha me te tūtika o te toa.

Makamaka

Ko te makamaka – te maka tao, teka, kōhatu – he mahi nā Tū, ka mahia hoki i te wā o te kore whawhai.

Ko te tao te ingoa o te rākau whiu. Ko te ‘toro’ me te ‘kōkiri’ mō te maka i te teka me te tao pēnei i te tākaro ‘bowls’ a te Pākehā, ko te ‘tīmata’ me te ‘paka’ mō te maka i te teka me te tao pēnei i te maka i te tākaro ‘kirikiti’ a te Pākehā.

Ki Te Tai Rāwhiti, ko te makamaka rākau te makamaka tao mānuka, āhua 1.8 mita te roa, e 2.5 henemita te mātotoru.

Ko te para mako he tākaro nā ngā toa  whakangungu, arā, he maka, he karo i ngā tao rākau mako. Tērā te para toetoe (wewero toetoe rānei) he rite ki te para mako engari kāore i pērā rawa te pakari, ka takarohia e ngā tamariki me ngā tao kākaho.

Whakatūria ai ngā whakataetae maka kōhatu e 20 ki te e 30 kirokaramu te taumaha. Ka naomia atu te kōtaha te maka me te tīpao hei maka i ngā kōhatu iti iho.

Ko te kōtaha he wepu maka i te tao. Ko tā ngā tamariki kōtaha kīia ai he kakere, arā, ka titia te rākau koi ki te kūmara ka maka ki te hoa tākaro.


Water sports

Te kauhoe

He toa te Māori ki te kauhoe, otirā, ngā momo kauhoe katoa  - te kautāhoe, te kau āpuru, te kau kiore, te kau tāwhai hoki. Ko te kautāhoe te momo kauhoe papai rawa atu mō te kauhoe ki tawhiti.

Hinepoupou

E ai ki ngā kōrero tuku iho ko Hinepoupou (Hinepopo rānei) tipuna o Rangitāne, te mea tuatahi kia kauhoe i te moana mōrearea o Raukawa, he hiahia nōna kia whai utu i tana tāne hauwarea, i a Maninipounamu. Nā te tāne a ia i whakarere ki te motu o Kapiti i tētahi haerenga, ā, ka hoki ki tō rāua kāinga i Rangitoto. Ka mahia mai e Hinepoupou tētahi momo pōito i te kōrari hei whakamānu i a ia i roto wai. Ka whai āwhina a Hinepoupou i ngā tamariki a Tangaroa, tae atu ki tētahi taniwha. Nāwai ā, ka whai utu te wahine rā i tana tāne me tōna iwi.

Kīia ai ngā reihi kauhoe ko ngā kau whakataetae. Ko te whakakau he karakia hei whakakaha i te kauhoe.

He whakataetae anō kia kitea ko wai te mea ka āhei te noho ki raro wai mō te wā roa rawa atu. Tērā te whakataetae kīia ai ko te taurumarumaki, ko te pēhi i te māhunga o te tangata ki roto wai mō te wā roa, kia pau rā anō te hau o te mea kua rumakina.

Whakakauhia ai ngā tamariki mai i te nohinohitanga. Hei ētahi wā ka whakamaua he pōito hue ki ngā tamariki e ako ana ki te kauhoe. Tērā te tipuna rongonui a Hinemoa, i whakamau pōito hue i tana kauhoenga mai Ōwhata ki te motu o Mokoia i te moana o Rotorua.

Te kōkiri

He mea tino whāia te kōkiri i ngā rā o te raumati. Ko tā te kōkiri ko te peke mai te toka, te taumata tirikohu rānei. Tino teitei ētahi o ēnei pekehanga. Ka tākina e te kaipeke te karakia:

Puhipuhi rawa ki te kererū

Mehemea e kato ana

Kōkiri!1

Te whakaheke ngaru

He mea pārekareka ki te Māori te reti papa, te reti tinana me te reti waka i te wā o te raumati. Āwhiwhiwhi e 90 henemita te roa o te kōpapa, ka mahia pēnei i te ‘boogie board’. Tokorua, tokotoru rānei ngā kaieke i te waka, ka hoe rātou kia tareka ai te piki ngaru. Ko tētahi atu momo tākaro pēnei ko te tango pōhā kī tonu i te hau, kia pai ai te reti ā-tinana.

Te eke ngaru ki Mōkau

Ka kōrero te Pākehā rā a W.H. Skinner mō te iwi o Te Kauri, he kāinga nō Ngāti Maniapoto, e eke ngaru ana ki te pūaha o te awa o Mōkau i te marama o Hānuere i te tau 1884. Ko te rangatira ko Te Rangituataka, e 60 tau te pakeke, i te pito muri o te waka tangata-rua. Hoki atu, hoki atu, ka tāima ia i ngā ekenga ngaru, tatū rawa ki te huringa i te hukahuka o te ngaru. Heoi, arā anō ētahi kaihoe i totohu te waka, i kī rānei te waka i te wai, i tahuri rānei te waka i te ngaru ka whati, ka makā ngā tāngata o runga ki roto wai, me te pukukata a te hunga mātaki.2

Te whakatere waka

He mahi pārekareka hoki ki te Māori te whakatere waka (kaipara waka hoehoe rānei), ka whakataetae ngā kāinga tētahi ki tētahi. Tae rawa ki te puku o te rau tau atu i 1900 ka noho tēnei tākaro hei tākaro nui nā te Māori. Ka whakataetae hoki ngā tamariki i ō rātou waka rau harakeke iti, ā, he raupō anō hoki tētahi mea.

Footnotes
    • Quoted in Elsdon Best, Games and pastimes of the Maori. Wellington: Government Printer, 1925, p. 45. Back
    • W. H. Skinner, ‘Surf-riding by canoe’. Journal of the Polynesian Society, vol. 32, 1923, pp. 35–37. Back

Games of physical movement

Te moari

Ko te moari (mōrere rānei) he tārere rarahi. Ka titia he pou (he kahikatea) ki te one, ka herea he taura harakeke ki te taha runga hei taura tārere i ngā kaieke. I te nuinga o te wā ka iri ngā moari ki te tahatika o te wai kia pai ai te rere atu o te kaieke ki te wai me te taki i te taki nei:

Ka rere au, ka rere au
Ka rere au i te morua titi, morua tata
E kohera, e kohera pō
Ki roto wai titi.

Hei te tākinga o ngā kupu whakamutunga ka tuku ki roto wai.

He moari whakamaumaharatanga

I mahia mai e rua ngā moari e tētahi hapū ki Ruatāhuna hei whakamaharatanga mō ētahi o te hapū i patua e tētahi anō hapū noho tata. Ka titoa he waiata ka waiatatia e ngā kaieke i te moari. Arā atu anō ngā tākaro ‘tangi’. I te wā o Matariki ka tukua kia rere te manu aute a tētahi tangata kua mate i te tau ka hori. Pērā anō mō te pōtaka tākiri ka whai wāhi ki te tangihanga, me tana waiata tāpae e kīia nei he whakaoriori pōtaka. Ka tāngia te pōtaka i te otinga o ia whiti o te waiata.

Te tārere

Ko te tārere (moari, kautārere, hīmorimori rānei) he moari ka tū ki te ngahere, he mea whiri ki te aka, ki te taura rānei kua herea ki te peka rākau. Ka herea he poro rākau ki te pito o te taura hei wāhi noho, wāhi tū rānei. Ki ētahi moari ka herea he taura anō kia tareka ai te kukume kia rērere.

Te pīoi

Ko te pīoi (tiemi) rānei (ki te reo Pākehā he see-saw) i mahia ki te poro rākau, ka whakatakotoria whakapae ki te rākau ki te peka rānei o te rākau.

Te piu

Ka whakamahia te taura roa mō te tākaro piu, he tangata ki ia pito o te taura ka piu me te taki waiata. Neke atu ki te tekau te tokomaha o ngā kaipeke i te piu.

Ngā tākaro huna me te rapu

Ko te taupunipuni (whakapupuni, piri rānei) ki te Māori, ko te ‘hide-and-seek’ ki te Pākehā.

Ko te kemu wī ki te Māori, ko te ‘tag’ ki te Pākehā. Ko te whāinga kia arumia te ‘kiore’ me te papaki i a ia. Ka omangia te ara o te ‘kiore’, arā, ko ngā hoa kei te tū i te porowhita, i ngā rārangi rānei. Ko te kaiaru me whai i te ara a te ‘kiore’. Ko tētahi momo o te kēmu wī, kia ngana ngā kaitākaro kia tae ki te wāhi kīia ai ko te ‘wī’ (he porowhita kua māka ki te oneone), ko te kaiaru kei te ārai i a rātou.

Ko Māui me ōna tuakana ka tākaro i te niti

Ko te niti (teka) te tino kēmu a te tipua nei a Māui. I a ia ka haere ki te kimi i tōna whānau, i te tākaro niti ōna tuakana. Ka whakahua tēnā, tēnā o rātou i tō rātou ake ingoa me te whakapā i ā rātou niti ki tētahi ahunga oneone. Ka meatia e Māui ōna tuakana kia takoto, ko ō rātou tuarā anō te ahunga oneone hei whakapā atu mō tāna niti, me te aha, ko tana niti te mea rere tawhiti rawa atu. E mea ana te kōrero, koinei te take ka pokorua te tuarā o te tangata.

Te niti

Ko te niti he teka. Ka tākaro ngā tamariki i te piu teka, toro teka rānei, otirā, ka nanao ki te kōrari me te kākaho, ka whiria te pito ki te harakeke kia taumaha ai tētahi pito.

Ka whakaritea he wāhi papatahi wātea,  he pukepuke i waenga, he mea ahu mai te oneone mō te puke; kīia ai tēnei he marae toro teka. Ka oma atu tēnā kaitākaro, tēnā kaitākaro ki te ahunga me te maka i te teka. Ko te whāinga kia pā te teka ki te tihi o te ahunga me te rere kia tawhiti rawa atu.

Te ripi

Ko te ripi (te paratiti, te tipi, te kaitipitipi rānei) te maka kōhatu ka tipitipi i te wai.


Stick games, string games, poi and haka

Te tī rākau me ētahi atu tākaro aho

He maha ngā momo o te tākaro tī rākau (tītī tōrea, tītī touretua, tītī tourea me te poi rākau) ka tākarotia e ngā tāne me ngā wāhine. Ka tū ā-kapa ngā kaitākaro tētahi ki tētahi, ka whiu me te hopu i te rākau ki te taki o te waiata ka waiatatia.

Ko ētahi tākaro ka noho ngā kaitākaro ka whiu rākau tētahi ki tētahi. Hei ētahi atu o tēnei momo tākaro, kei te tū ngā kaitākaro. He tākaro anō mō te nui tangata e makamaka aho ana ngā kaitākaro, ko ngā kaitākaro kīhai i hopu i te aho ka puta i te kēmu. Ko te toa i tēnei tākaro ko te tangata kotahi kāore i taka tana aho.

He āwhina i roto i te tī rākau hei whakakoikoi i te whiu wawe o te karu me te ringa.

Ko te poi rākau he tākaro whakangungu a ngā toa o Ngāti Porou. Waihoki, ka tū tētahi toa ki waenganui i te pūtahi, kei te porowhita ngā tukunga i a ia. He mako te momo rākau, he mea whakakoikoi. Ka whiua e ngā tukunga ngā teka nei ki te toa kei te pūtahi, ko te pito koikoi ki mua. Ina hopu te pūtahi i te teka ka whiua e ia ki tētahi o ngā tukunga kīhai i te mau teka, ka mau te teka e tēnā ka whiua ki toa kē. He whakapakari tēnei kēmu i ngā mōhiotanga ki te whiu tao.

Ka mau tonu ngā mōhiotanga ki ngā tī rākau mai i te rau tau i muri i 1800 ki ngā tau 2000, tērā pea nō te kuhunga ki ngā mahi a ngā kapa haka. Koinei ētahi o ngā tākaro ruarua noa ka hāpaitia e te Pākehā, me kī, e ngā rōpū Scouts, Guides tae rawa atu ki ngā kura.

Ko te tītī tōrea he tākaro whiu toro rākau e 40 ki te 60 henemita te roa. I tākaro nuitia tēnei puta noa mai ki te rau tau 2000. Kia tokorua, neke atu rānei ngā kaitākaro e noho ana ki te papa, kei te maka rākau tētahi ki tētahi me te taki waiata.

Te whai wawewawe a Māui

Ko ‘Te whai wawewawe a Māui’ he kōrero mō te takenga mai o te tākaro whai i te tipua rā a Māui, me tana matatau ki taua tākaro. Nā te nui kōrero me te nui pūrākau i roto i te tākaro whai, e mea ai te kōrero, ‘He whare wānanga te whai’. Ki te tino pai te tākaro a te tamaiti ki te whai, ka kīia tērā pea he tika taua tamaiti kia kuhu ki te whare wānanga.

Ngā tākaro whai

Ko te tikanga o te tākaro whai (ko māui, ko huhu, ko hūhi rānei) kia hanga tauira te kaitākaro ki te miro harakeke i ōna ringaringa, ko te waiata taki kei te haere ngātahi. Ka whakataetae ngā kaitākaro ki te mahi i ngā tauira whīwhiwhi rawa me te huatau o te mahi.

Ko te tikanga, tākarotia ai te whai e te katoa, tāne mai, wāhine mai, tamariki atu, heoi ko ngā wāhine ngā mea tino tohunga ki te whai. Ki te pai te mahi a te tamaiti, ka akona ki ngā tauira whīwhiwhi ake, tae noa ki ngā pūrākau kīnaki. Mō ētahi tauira ka mate ngā kaitākaro ki te whakamahi i ō rātou ringaringa, waewae hoki, ā, mō ētahi tauira me mahi takirua ngā kaitākaro.

He maha tonu ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa ka mahi i ngā tākaro whai. Mō te Māori, kei tēnā iwi, kei tēnā iwi āna ake tauira ka kōrero mō te kakenga o Tāwhaki rāua ko Karihi ki te toi o ngā rangi, mō te mau hoki a Māui i tana ika, Te Ika-a-Māui. Ka hanga pūrākau ngā kaitākaro tino matatau me te whai, ka panoni i ngā tauira kia hāngai ai ki te pūrākau e kōrerohia ai.

Te poi me te haka

Ka haere ngā kaitākaro o tētahi kāinga ki te whakataetae ki ngā tāngata o kāinga kē, ko te poi me te haka ngā tākaro. Hei ētahi wā ka whakamahia te poi hei kukume haumi ki te pakanga.

E ai ki ngā taunakitanga, i ngā wā o mua ka makā ngā poi ki waenganui i ngā kaitākaro. Ko te kōrero a ngā Pākehā tōmua ki Aotearoa mō tēnei mahi, he whiuwhiu i te poi. Hei tā te minita a William Yate, ka rite te nui o te poi ki te pōro kirikiti’.1

Footnotes
    • Quoted in Elsdon Best, Games and pastimes of the Maori. Wellington: Government Printer, 1925, p. 14. Back

Games of skill with words and hands

Kai – ngā tākaro ā-waha

He maha ngā āhua o ngā tākaro ā-waha (ko te panga, te maka hoki). Tērā ngā tātai whetū (tatau manawa, pū manawa, tatau kaho rānei), he kēmu whīwhiwhi nei te arero, me mau i te hinengaro o te kaitākaro ngā rerenga kupu whīwhiwhi nei kia tareka ai te whakahua tika i te hā kotahi.

Tutukai me te kurawiniwini

Ko te tutukai me te kurawiniwini he tākaro panga. Ka noho ētahi kaitākaro ka taki waiata me te tukutuku huna nei i tētahi mea ki waenganui i a rātou, heoi, kia kaua te tangata hāngai e kite i taua mea; ina mutu te taki waiata me kī mai te kaitākaro rā ko wai kei te pupuri i taua mea.

Te tī ringaringa me ētahi atu tākaro

Tino pārekareka ki te Māori ēnei momo tākaro. Ka mahi takirua ngā kaitākaro i te tī ringaringa, ko tētahi o rāua kei te mahi ringaringa me te taki waiata ka tīmata, ‘Ka tahi tī, ka rua tī…’ Ko te mahi a tōna hoa tākaro, he whai i ngā nekehanga ā-ringaringa me te taki waiata, kaua he hapanga.

Tērā ētahi anō tākaro ā-ringaringa pērā i te hapi tawa, te hipitoitoi, hei tama tū tama, te kū, te matimati, te punipuni me te pokirua.

Te kimi raruraru

Kei te tautohea tonutia te kōrero he tākaro te mū tōrere nā te Māori he aha kē rānei. Ki ētahi, i ahu mai te mū tōrere i te kēmu draughts me te kēmu checkers a te Pākehā, ko te kupu ‘mū’ i taka iho i te kupu Pākehā ‘move’. Ki ētahi anō, he kēmu tēnei tūturu nā te Māori, i ahu mai pea i te kēmu pakeke rā te kurupākara. Kia ahatia, i te tau 1912 ka mau i a Te Pēhi (Elsdon Best) te kōrero a Mohi Turei o Ngāti Porou e mea ai, ‘E mū tōrere mai ana koutou ki a au e hoa mā?’, e mea ana ia ‘Kei te whakararu koutou i ahau?’1

Te pātokotoko

Tokorua ngā kaitākaro i tēnei tākaro, he aho rau tī kouka tā tētahi, tā tētahi. Tētahi pito o te rākau ka whiria hei karu māhanga ka puritia i te kōnui me te kōroa kia tuwhera. Ko te whāinga o te tākaro, kia hopu i te kōroa o tērā kaitākaro ki te karu māhanga hei mua i te hopukanga o tōu kōroa. He hoa wahine tō ia kaitākaro, e kīia ana he ruahine (te kupu mō te kuia). Ka mau ana te ringaringa o tētahi kaitākaro, ka pā te ringa o te toa ki te ringa o tōna ruahine, he mea tuku i te hā o te hoariri.

Upokotiti

Ko te upokotiti (tarakoekoeā rānei) he whakaraupapa i ngā ringaringa o te rōpū tētahi i tētahi, i te wā e tangi waiata ana.

Ruru

Ko te tākaro ruru (te kōruru, kai makamaka, tutukai, ruke rānei) he tākaro me ngā kōhatu iti, papatahi e rima, neke atu rānei. Ka piki haere te taumata o te tākaro me te taki haere i ngā whiti ka hāngai ki tēnā taumata, ki tēnā taumata  o te tākaro.

Mū tōrere

Ko te mū tōrere he tākaro pērā i te checkers, i runga i te papa he rite ki te whetū, te wheke rānei te hanga. Kei waenganui ko te pūtahi me ngā kāwai e waru kei waho. Kei ia kaitākaro ana perepere (tāngata) e whā. Ko te tikanga o te tākaro ko te nekeneke i ō tāngata hei ārai i ngā tāngata a te hoariri.

Footnotes
    • Quoted in Elsdon Best, Games and Pastimes of the Maori. Wellington: Government Printer, 1925, p.110. Back

Flying kites, spinning tops and other games

Manu tukutuku

He tākaro nui te whai manu tukutuku, ka whai wāhi hoki ki ētahi kaupapa ōkawa. He rerekē te hanga me te āhua o tēnā manu tukutuku, o tēnā manu tukutuku, ka mutu, ko ngā ingoa ko ngā ingoa manu. Ko ngā manu tukutuku iti kīia ai he manu taratahi i mahia mai i te kākaho. Mā te hanga tamariki ēnei momo manu tukutuku. Ko ngā manu kāhu neke atu i te rima mita te whānui, kīhai e taea e te tangata takitahi te whakamahi te whakamānu.

A Tamapahore rāua ko Tamapahure

Ko te ingoa tika o te tapa tāone o Manurewa i Tāmaki-makau-rau ko Te Manurewa o Tamapahore, e pā ana ki te kōrero mō Tamapahore rāua ko Tamapahure. He teina tuakana tēnei tokorua. Ka kakea e te manu tukutuku a Tamapahore ngā rangi ikeike rawa ka mutu, he ātaahua ki te mātaki. Nāwai, ka harawene a Tamapahure, ka tākina tana karakia kia rere ai tāna ake manu tukutuku kia motu i te aho o te manu tukutuku a Tamapahore. Ka rere te manu tukutuku a Tamapahore kia tawhiti ki te rāwhiti, ka whāia e Tamapahore rātou ko tōna iwi. Ka whāia te manu tukutuku rā, tatū rawa ki Te Paeroa-a-Toi i Waiaua, ki reira tau ai te noho a Tamapahore me tōna iwi.

Ka mahia ngā manu tukutuku rarahi ki te mānuka me te kareao, ka ūhia ki te aute, te takenga mai o tērā o ngā ingoa mō te manu tukutuku, arā, ko te manu aute. Mahia ai ngā aho tukutuku ki te muka.

Te karetao

Ko te karetao (keretao, korotao, kararī, tokoraurape rānei) he mea auaha i te rākau, e 40 henemita te teitei, ko tōna hanga ka rite ki te tangata, tae rawa ki te moko kanohi. Ka tareka te oraora mā te miro. Ka taea te korikori te karetao, anō kei te haka, mā te whākapakapa a te tangata i tana ringa. He momo waiata hoki kīia ai he oriori karetao.

Te pōtaka

Ko te pōtaka he mea auaha i te rākau mārō pērā i te mataī.

He nui tangata mā te miro e whakakorikori

I te wā o ngā pakanga o Niu Tīreni i te tekau tau o 1860 ka hangaa e ngā toa a Tītokowaru tētahi karetao e 5 mita te teitei, ki te pā o Tauranga-ika (kei waenganui i a Hāwera me Whanganui). I tapahia mai te rākau pukatea, ka whakatūria ai ki te tūwatawata o te pā. Ka noho haumaru ngā toa ki te maioro ki reira kumekume ai ngā taura harakeke kia nekeneke ai te karetao ānō kei te haka.

Ko te pōtaka ka tāngia ki te kare, te tā rānei i mahia mai i te harakeke kua whakamaua ki te kakau rākau. Ka whakaomangia, ka whakapekengia hoki te pōtaka ki runga karangi (he ahunga one iti, taiepa pakupaku rānei).

Ko te pōtaka tākiri ko te pōtaka me tētahi pōtae ka whiria ki te miro. Ka tāngia ki te papa tākiri, he rākau e 15 henemita te roa. Ka whakataetaetia kia rongo nō wai te pōtaka hoihoi rawa atu ka taea hoki te hurihuri mō te wā roa rawa atu.

Tērā anō te pōtaka hue, he pōtaka waiata anō, ka mahia mā te wero i tētahi aho ki te hue kia puare mai, e waiata ai te pōtaka.

Paketekete

Kīhai te Māori i mahi i te pāketekete (ki te Pākehā ko te bow me te arrow) mō te whakangau mō te pakanga rānei. I mahia e ngā Māori o te tonga hei taputapu pārekareka, mai te mānuka, te pirita rānei. Mā te hanga tamariki anake ēnei taputapu, kei pakaru noa iho i te hanga pakeke.

Te pēpepe me te pīrori

He pūrere kapohau te pēpepe, i mahia mai i te harakeke; he taonga haututū mā te hanga tamariki. Ka taea te here ki te rākau, te mau rānei ki te ringa e te tamaiti e oma ana. Mahia ai ngā pīrori i ngā harakeke kua porohitatia me te miro ka werohia ki waenganui. He tākaro tā ngā tamariki tokorua, ka meatia kia whawhai ā rāua pīrori takataka, kia pakaru rawa tētahi.

Te pīrori

Tērā anō te pīrori (porotiti, pōtaka rānei) ka mahia mā te whakapiko i te aka kia porohita, kātahi ka herea ngā pito e rua. Ko tētahi tākaro me te pīrori, he wehe kia rua ngā rōpū mau rākau, ka patupatu i te pīrori i waenganui i a rātou.

Pouturu

He tākaro kaingākau te whakahīkoi pouturu (he poutoti, he poutokorangi, he waewae rākau ētahi anō ingoa) i ngā wā o mua. He mea hanga te pouturu i te rākau, ā, ka herea tētahi teka ki runga. Ka whakamahia ngā pouturu i te tauomaoma me te nonoke. Ka whakamahia hoki te pouturu hei whakawhiti i ngā ara wai.

Te retireti

Tēnei mea te retireti, he mahi nā te hanga tamariki. Ka noho ki runga papa retireti (kōneke, pānukunuku rānei) ka rere iho i ngā hiwi poupou, hei ētahi rere ai ki roto wai. Ka mahia mai te papa reti ki te rito o te tī kouka, ki tētahi poro rākau iti, papatahi hoki, ko ngā kou hei wāhi mō te waewae, me tētahi aho hei pupuri ki te ringa.


Suppression and revival

Te wāhi ki ngā mihinare

Mai i ngā tau o 1820, ka tahuri ngā mihinare ki te tāmi i ngā tākaro me ngā hākinakina a te Māori, he whakapae nō rātou he mahi nā te mohoao.

He ture hou, rerekē

E ai ki a Te Pēhi (Elsdon Best) i puta i tētahi kaumātua te kōrero, ‘Kāore mātou i te tino mārama ki ngā ture hou. Kia kaua mātou e tā pōtaka i te Rātapu, e waruwaru rīwai, kūmara rānei; ka warua aua kai i te pō o te Rāhoroi, ka tunua rānei, tē waruwaru. Kia kaua hoki  mātou e kohi wahie, e kauhoe, e kaukau rānei i te Rātapu.'1

Ka paheke ēnei umanga i te paunga haeretanga o te rau tau mai i 1800, ka tahuri kē ai ngā Māori ki ngā umanga a te Pākehā. Ko te purei kāri, te tarāwhe (draughts), te mekemeke, te hutupōro, te torupeke ngā tākaro tino whāia e te Māori. Ka whāiti mai ngā hākinakina me ngā tākaro a te Māori ki ngā reihi waka ama, ngā whakataetae kapa haka me ētahi atu tākaro ruarua noa.

I mau tonu i a Ngāi Tūhoe ētahi o ngā tākaro tūturu tae rawa mai ki te rau tau atu i 1900. Ko ēnei kēmu ko te ruru, te whai, te tī ringaringa me ngā tākaro a ngā tamariki pērā i te upokotiti me te kurawiniwini.

Ka ora mai anō ngā tākaro tūturu a te Māori

Mai anō i te paunga o te rau tau mai i 1900 kua ora mai anō ngā tākaro tūturu a te Māori. I tua atu kua whakamātauria ētahi tākaro hou i takea mai i ngā tākaro onamata.

Ka hōrapa te poi ki tāwāhi

Tatū rawa ki tēnei mano tau o 2000 kua hōrapa te rongo mō te poi ki te ao. Ka tahuri ētahi ki te mahi poi mura (he penehīni kia mumura ai) me ngā poi karakara (mai ngā rama LED) kia kitea ai te ātaahua o te poi i te pōuri.

Kī-o-rahi me tapuae

Ka nui te whāia o ngā whakataetae-ā-rōpū o ki-o-rahi, me tapuae i ēnei rā. He rere te āhua o ēnei tākaro, ko ō rāua whāinga kia hāhau i te poutupu (te pou o waenganui) mā te ki-o (te pōro). Ka tākarotia te ki-o-rahi ki runga papa tākaro, ka āhua rite hoki te tākaro nei ki te hutupōro. Ko te tapuae ka tākarotia i runga i te papa poitarawhiti, ka rite hoki ki taua kēmu te tākaro. E ai ki te hunga hāpai i ēnei tākaro, i taketake mai ēnei tākaro i ngā tākaro tūturu a ngā tīpuna, heoi kāhore anō kia kitea he kōrero tautoko i ngā tuhinga me ngā hītori a ngā Pākehā i tae tōmua ki Aotearoa.

Ngā manu tukutuku

I te tekau tau mai i 1970 ka ora ake anō te manu tukutuku, inarā, ka nui ngā tāngata i huri ki te mahi manu tukutuku, he nui hoki ngā tāngata i nanao ki te āhua o te manu tukutuku i te hanganga o ētahi whare hanganga hou. Nā te oranga ake anō o Matariki i ora mai anō te hiahia ki te manu tukutuku. He pānga nui te manu tukutuku ki ngā mahi o Matariki.

Te whakatere waka me te waka ama

Tatū rawa ki te tau 2012 kua ora ake anō te eke waka ama ki Aotearoa me te ao, taketake ake i ngā mahi onamata a ngā tūpuna a te Māori. I puea ake tēnei tākaro i te tekau tau o 1980, ā, nō te tau 1987 whakatūria ai he rōpū ā-motu.

Nō te whakatūnga o te Whakataetae o Te Ao ki Tāmaki-makau-rau i te tau 1900 i raro i te International Polynesian Canoe Federation (Nō muri ko te International Va’a Federation) kātahi ka nui rawa atu te whai o te waka ama e te tini me te mano. Tatū rawa ki te tau 2012 kua hōrapa ngā karapu waka ama ki ngā tōpito o te motu, haerea ai hoki te ao e ngā kaihoe waka o Aotearoa ko te whakataetae te take.

Mai anō i te tekau tau o 1890 kua whakahaerehia ngā whakataetae whakatere waka ki Ngāruawāhia.

Footnotes
    • Elsdon Best, Games and pastimes of the Maori, Wellington: Government Printer, 1925, p. 15. Back

Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Ross Calman, 'Ngā takaro a ngā tūpuna', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-takaro-a-nga-tupuna/print (accessed 20 November 2019)

He kōrero nā Ross Calman, i tāngia i te 5 Sep 2013