Kōrero: Ngā takaro a ngā tūpuna

Whārangi 4. Ngā tākaro korikori i te tinana

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te moari

Ko te moari (mōrere rānei) he tārere rarahi. Ka titia he pou (he kahikatea) ki te one, ka herea he taura harakeke ki te taha runga hei taura tārere i ngā kaieke. I te nuinga o te wā ka iri ngā moari ki te tahatika o te wai kia pai ai te rere atu o te kaieke ki te wai me te taki i te taki nei:

Ka rere au, ka rere au
Ka rere au i te morua titi, morua tata
E kohera, e kohera pō
Ki roto wai titi.

Hei te tākinga o ngā kupu whakamutunga ka tuku ki roto wai.

He moari whakamaumaharatanga

I mahia mai e rua ngā moari e tētahi hapū ki Ruatāhuna hei whakamaharatanga mō ētahi o te hapū i patua e tētahi anō hapū noho tata. Ka titoa he waiata ka waiatatia e ngā kaieke i te moari. Arā atu anō ngā tākaro ‘tangi’. I te wā o Matariki ka tukua kia rere te manu aute a tētahi tangata kua mate i te tau ka hori. Pērā anō mō te pōtaka tākiri ka whai wāhi ki te tangihanga, me tana waiata tāpae e kīia nei he whakaoriori pōtaka. Ka tāngia te pōtaka i te otinga o ia whiti o te waiata.

Te tārere

Ko te tārere (moari, kautārere, hīmorimori rānei) he moari ka tū ki te ngahere, he mea whiri ki te aka, ki te taura rānei kua herea ki te peka rākau. Ka herea he poro rākau ki te pito o te taura hei wāhi noho, wāhi tū rānei. Ki ētahi moari ka herea he taura anō kia tareka ai te kukume kia rērere.

Te pīoi

Ko te pīoi (tiemi) rānei (ki te reo Pākehā he see-saw) i mahia ki te poro rākau, ka whakatakotoria whakapae ki te rākau ki te peka rānei o te rākau.

Te piu

Ka whakamahia te taura roa mō te tākaro piu, he tangata ki ia pito o te taura ka piu me te taki waiata. Neke atu ki te tekau te tokomaha o ngā kaipeke i te piu.

Ngā tākaro huna me te rapu

Ko te taupunipuni (whakapupuni, piri rānei) ki te Māori, ko te ‘hide-and-seek’ ki te Pākehā.

Ko te kemu wī ki te Māori, ko te ‘tag’ ki te Pākehā. Ko te whāinga kia arumia te ‘kiore’ me te papaki i a ia. Ka omangia te ara o te ‘kiore’, arā, ko ngā hoa kei te tū i te porowhita, i ngā rārangi rānei. Ko te kaiaru me whai i te ara a te ‘kiore’. Ko tētahi momo o te kēmu wī, kia ngana ngā kaitākaro kia tae ki te wāhi kīia ai ko te ‘wī’ (he porowhita kua māka ki te oneone), ko te kaiaru kei te ārai i a rātou.

Ko Māui me ōna tuakana ka tākaro i te niti

Ko te niti (teka) te tino kēmu a te tipua nei a Māui. I a ia ka haere ki te kimi i tōna whānau, i te tākaro niti ōna tuakana. Ka whakahua tēnā, tēnā o rātou i tō rātou ake ingoa me te whakapā i ā rātou niti ki tētahi ahunga oneone. Ka meatia e Māui ōna tuakana kia takoto, ko ō rātou tuarā anō te ahunga oneone hei whakapā atu mō tāna niti, me te aha, ko tana niti te mea rere tawhiti rawa atu. E mea ana te kōrero, koinei te take ka pokorua te tuarā o te tangata.

Te niti

Ko te niti he teka. Ka tākaro ngā tamariki i te piu teka, toro teka rānei, otirā, ka nanao ki te kōrari me te kākaho, ka whiria te pito ki te harakeke kia taumaha ai tētahi pito.

Ka whakaritea he wāhi papatahi wātea,  he pukepuke i waenga, he mea ahu mai te oneone mō te puke; kīia ai tēnei he marae toro teka. Ka oma atu tēnā kaitākaro, tēnā kaitākaro ki te ahunga me te maka i te teka. Ko te whāinga kia pā te teka ki te tihi o te ahunga me te rere kia tawhiti rawa atu.

Te ripi

Ko te ripi (te paratiti, te tipi, te kaitipitipi rānei) te maka kōhatu ka tipitipi i te wai.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ross Calman, 'Ngā takaro a ngā tūpuna - Ngā tākaro korikori i te tinana', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-takaro-a-nga-tupuna/page-4 (accessed 16 November 2019)

He kōrero nā Ross Calman, i tāngia i te 5 Sep 2013