Kōrero: Ngā takaro a ngā tūpuna

Whārangi 1. Ngā hākinakina me ngā tākaro i te ao Māori

Ngā whakaahua

He mea nui ki roto i te ao Māori ngā hākinakina me ngā tākaro, pakeke mai, tamariki mai. I tua atu i te pārekareka, he akomanga kei roto.

Miru

Ka wehe a Miru i tōna kāinga i  Rarohenga kia puta ki te Ao Mārama. I reira ka ātahungia e ia a Hinerangi. Ka moe rāua ka puta ā rāua tamariki e rua, kātahi ka hoki a Miru ki tōna kāinga i Rarohenga, me ētahi o te whānau o Hinerangi. Ko Huiterangiora te ingoa o tōna wharekura, i reira akongia ai rātou e Miru ki ngā tākaro me ētahi atu toi. I te hokinga o te whānau o Hinerangi ki Te Ao Mārama ka hangā tō rātou wharekura ka tapaina ko Huiterangiora. Koinei te tīmatanga o ngā toi me ngā tākaro ki te ao nei.

Te tīmatanga

I ahu mai ngā tākaro i te whare tāpere (te whare ngahau, te whare tākaro, te whare rehia rānei). Ka whai wāhi ki te whare tapere ko ngā mahi toi.

Taka katoa ngā tākaro me ngā hākinakina ki raro i te atua a Rongomaraeroa, he atua nō te rongomau me te nui kai. Tākarohia ai ngā tākaro ki ngā hui me ngā hākari.

Ahu mai ai ngā tākaro i ngā tipua. Tērā te kōrero mō te takenga mai o ngā mahi whai, ngā karetao me ngā tītī tōrea, i ahu katoa mai i a Miru he atua mai i Rarohenga.

Ki ētahi iwi ko Raukatauri rāua ko tana teina a Raukatamea ngā atua o ngā momo o te kōauau, te pūtōrino, me ngā waiata me ngā tākaro. He kōrero nui i te ao Māori mō te rangatira, mō Kae me tā rāua ngananga ki te whakakata i a ia.

Ki ētahi anō iwi, i ahu mai ngā tākaro i a Takatakapūtea rāua ko Marere-o-tonga, he tamariki nā Ranginui rāua ko Papatūānuku.

Ki ētahi anō, i ahu mai ngā mōhiotanga me ngā tauira o ngā whai i a Māui.

He atua a Rehua mai te tihi o ngā rangi, e ai ki ngā waiata koia pū te tupuna o te manu aute.

Ko Kae

I haere a Kae kia kite i a Tinirau, ka tono mō te mokai a Tinirau, hei whakahoki i a ia ki tōna kāinga. He tohorā, ko Tutunui te ingoa. Ka patua e Kae te tohorā rā ka kainga. Ka tono a Tinirau i a Raukatauri rātou ko Raukatamea mā ki te rapu kei hea a Kae. Ka mōhio rātou ki a Kae, nā ana niho whati, nā reira me ngana rātou ki te whakakata i a Kae.

Kātahi ka mahia mai e ngā wāhine rā ā rātou kanikani, waiata, tākaro katoa. I tua atu i ngā momo haka me ngā taonga pūoru pērā i te tokere, pūtōrino me te porotiti, ka nanao rātou ki ngā karetao, ngā mahi whai, ngā mahi ā-ringa, me te whiu pōtaka.

Te whai wāhi a te hapori ki ngā hākinakina me ngā tākaro

Ko te marae ātea te wāhi tūria ai ngā hākinakina me ngā tākaro.

He wā anō ka tūtaki ngā tangata o ngā kāinga e rua ki te whakataetae mō ngā momo tākaro katoa, te mamau, te para whakawai, te eke waka, te haka, te tī rākau, te whiu teka, te manu aute me te ruru.

He hononga nui i waenganui i ngā tākaro me te marewatanga o te tau hou i te maeanga ake o Matariki, o Puanga rānei i te takurua.

I takarohia ngā tākaro ki ngā hui pēnei i ngā tohi, ngā kai tamāhine, ngā tomo, ngā pākūhā, ngā hohou rongo, ngā tangihanga, ngā hahunga, te wā o te whakatō kai me ngā hākari i te hauhaketanga o ngā kai.

He tino hākinakina te kauhoe me ngā kaiaka i te raumati, waihoki i te takurua ko ngā tākaro pēnei i te whai, te ti rākau, te tī ringaringa me te karetao.

Tāne mai, wāhine mai i kuhu ki te para whakawai me te mamau, ka mutu, ehara i te mea ko te koroheketanga o te tangata hei mea karo i te kuhunga: ‘Tae rawa ki ngā koroua, ka kuhu ki ngā whawhai, ka tahuri rānei ki te mahi taputapu mā ngā tamariki me ngā pākeke.’1

Ngā tākaro i ngā mahi ōkawa

Ahakoa he aha te tākaro, he wāhanga ka pā ki te taha ōkawa. Ko ngā manu tukutuku ka mahia hei taunaha whenua, hei tohu ka pēhea te putanga o ngā pakanga, hei karanga āwhina hoki mō ngā tāngata kua awhitia ki roto i te pā e te hoariri.

Ahakoa he aha te tākaro, ka kīnakitia ki te kupu – kōrerotia ai, waiatatia ai, tākina ai. He wā anō ka tangohia ēnei waiata i mua i te kōkiritanga i te hoariri. Tērā te tau 1845, ki Waiaruhe ka tākina e Hone Heke tētahi tutukai i mua i te kōkiritanga i tētahi taua i raro i a Tāmati Wāka Nene.

Kupu tāpiri
  1. Elsdon Best, Games and pastimes of the Maori. Wellington: Government Printer, 1925, pp. 12–13. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ross Calman, 'Ngā takaro a ngā tūpuna - Ngā hākinakina me ngā tākaro i te ao Māori', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-takaro-a-nga-tupuna/page-1 (accessed 25 April 2019)

Story by Ross Calman, published 5 Sep 2013