Te tī rākau me ētahi atu tākaro aho
He maha ngā momo o te tākaro tī rākau (tītī tōrea, tītī touretua, tītī tourea me te poi rākau) ka tākarotia e ngā tāne me ngā wāhine. Ka tū ā-kapa ngā kaitākaro tētahi ki tētahi, ka whiu me te hopu i te rākau ki te taki o te waiata ka waiatatia.
Ko ētahi tākaro ka noho ngā kaitākaro ka whiu rākau tētahi ki tētahi. Hei ētahi atu o tēnei momo tākaro, kei te tū ngā kaitākaro. He tākaro anō mō te nui tangata e makamaka aho ana ngā kaitākaro, ko ngā kaitākaro kīhai i hopu i te aho ka puta i te kēmu. Ko te toa i tēnei tākaro ko te tangata kotahi kāore i taka tana aho.
He āwhina i roto i te tī rākau hei whakakoikoi i te whiu wawe o te karu me te ringa.
Ko te poi rākau he tākaro whakangungu a ngā toa o Ngāti Porou. Waihoki, ka tū tētahi toa ki waenganui i te pūtahi, kei te porowhita ngā tukunga i a ia. He mako te momo rākau, he mea whakakoikoi. Ka whiua e ngā tukunga ngā teka nei ki te toa kei te pūtahi, ko te pito koikoi ki mua. Ina hopu te pūtahi i te teka ka whiua e ia ki tētahi o ngā tukunga kīhai i te mau teka, ka mau te teka e tēnā ka whiua ki toa kē. He whakapakari tēnei kēmu i ngā mōhiotanga ki te whiu tao.
Ka mau tonu ngā mōhiotanga ki ngā tī rākau mai i te rau tau i muri i 1800 ki ngā tau 2000, tērā pea nō te kuhunga ki ngā mahi a ngā kapa haka. Koinei ētahi o ngā tākaro ruarua noa ka hāpaitia e te Pākehā, me kī, e ngā rōpū Scouts, Guides tae rawa atu ki ngā kura.
Ko te tītī tōrea he tākaro whiu toro rākau e 40 ki te 60 henemita te roa. I tākaro nuitia tēnei puta noa mai ki te rau tau 2000. Kia tokorua, neke atu rānei ngā kaitākaro e noho ana ki te papa, kei te maka rākau tētahi ki tētahi me te taki waiata.
Te whai wawewawe a Māui
Ko ‘Te whai wawewawe a Māui’ he kōrero mō te takenga mai o te tākaro whai i te tipua rā a Māui, me tana matatau ki taua tākaro. Nā te nui kōrero me te nui pūrākau i roto i te tākaro whai, e mea ai te kōrero, ‘He whare wānanga te whai’. Ki te tino pai te tākaro a te tamaiti ki te whai, ka kīia tērā pea he tika taua tamaiti kia kuhu ki te whare wānanga.
Ngā tākaro whai
Ko te tikanga o te tākaro whai (ko māui, ko huhu, ko hūhi rānei) kia hanga tauira te kaitākaro ki te miro harakeke i ōna ringaringa, ko te waiata taki kei te haere ngātahi. Ka whakataetae ngā kaitākaro ki te mahi i ngā tauira whīwhiwhi rawa me te huatau o te mahi.
Ko te tikanga, tākarotia ai te whai e te katoa, tāne mai, wāhine mai, tamariki atu, heoi ko ngā wāhine ngā mea tino tohunga ki te whai. Ki te pai te mahi a te tamaiti, ka akona ki ngā tauira whīwhiwhi ake, tae noa ki ngā pūrākau kīnaki. Mō ētahi tauira ka mate ngā kaitākaro ki te whakamahi i ō rātou ringaringa, waewae hoki, ā, mō ētahi tauira me mahi takirua ngā kaitākaro.
He maha tonu ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa ka mahi i ngā tākaro whai. Mō te Māori, kei tēnā iwi, kei tēnā iwi āna ake tauira ka kōrero mō te kakenga o Tāwhaki rāua ko Karihi ki te toi o ngā rangi, mō te mau hoki a Māui i tana ika, Te Ika-a-Māui. Ka hanga pūrākau ngā kaitākaro tino matatau me te whai, ka panoni i ngā tauira kia hāngai ai ki te pūrākau e kōrerohia ai.
Te poi me te haka
Ka haere ngā kaitākaro o tētahi kāinga ki te whakataetae ki ngā tāngata o kāinga kē, ko te poi me te haka ngā tākaro. Hei ētahi wā ka whakamahia te poi hei kukume haumi ki te pakanga.
E ai ki ngā taunakitanga, i ngā wā o mua ka makā ngā poi ki waenganui i ngā kaitākaro. Ko te kōrero a ngā Pākehā tōmua ki Aotearoa mō tēnei mahi, he whiuwhiu i te poi. Hei tā te minita a William Yate, ka rite te nui o te poi ki te pōro kirikiti’.1
