Kōrero: Ngā takaro a ngā tūpuna

Whārangi 6. Ngā mahi ā-ringaringa me te whai kupu

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Kai – ngā tākaro ā-waha

He maha ngā āhua o ngā tākaro ā-waha (ko te panga, te maka hoki). Tērā ngā tātai whetū (tatau manawa, pū manawa, tatau kaho rānei), he kēmu whīwhiwhi nei te arero, me mau i te hinengaro o te kaitākaro ngā rerenga kupu whīwhiwhi nei kia tareka ai te whakahua tika i te hā kotahi.

Tutukai me te kurawiniwini

Ko te tutukai me te kurawiniwini he tākaro panga. Ka noho ētahi kaitākaro ka taki waiata me te tukutuku huna nei i tētahi mea ki waenganui i a rātou, heoi, kia kaua te tangata hāngai e kite i taua mea; ina mutu te taki waiata me kī mai te kaitākaro rā ko wai kei te pupuri i taua mea.

Te tī ringaringa me ētahi atu tākaro

Tino pārekareka ki te Māori ēnei momo tākaro. Ka mahi takirua ngā kaitākaro i te tī ringaringa, ko tētahi o rāua kei te mahi ringaringa me te taki waiata ka tīmata, ‘Ka tahi tī, ka rua tī…’ Ko te mahi a tōna hoa tākaro, he whai i ngā nekehanga ā-ringaringa me te taki waiata, kaua he hapanga.

Tērā ētahi anō tākaro ā-ringaringa pērā i te hapi tawa, te hipitoitoi, hei tama tū tama, te kū, te matimati, te punipuni me te pokirua.

Te kimi raruraru

Kei te tautohea tonutia te kōrero he tākaro te mū tōrere nā te Māori he aha kē rānei. Ki ētahi, i ahu mai te mū tōrere i te kēmu draughts me te kēmu checkers a te Pākehā, ko te kupu ‘mū’ i taka iho i te kupu Pākehā ‘move’. Ki ētahi anō, he kēmu tēnei tūturu nā te Māori, i ahu mai pea i te kēmu pakeke rā te kurupākara. Kia ahatia, i te tau 1912 ka mau i a Te Pēhi (Elsdon Best) te kōrero a Mohi Turei o Ngāti Porou e mea ai, ‘E mū tōrere mai ana koutou ki a au e hoa mā?’, e mea ana ia ‘Kei te whakararu koutou i ahau?’1

Te pātokotoko

Tokorua ngā kaitākaro i tēnei tākaro, he aho rau tī kouka tā tētahi, tā tētahi. Tētahi pito o te rākau ka whiria hei karu māhanga ka puritia i te kōnui me te kōroa kia tuwhera. Ko te whāinga o te tākaro, kia hopu i te kōroa o tērā kaitākaro ki te karu māhanga hei mua i te hopukanga o tōu kōroa. He hoa wahine tō ia kaitākaro, e kīia ana he ruahine (te kupu mō te kuia). Ka mau ana te ringaringa o tētahi kaitākaro, ka pā te ringa o te toa ki te ringa o tōna ruahine, he mea tuku i te hā o te hoariri.

Upokotiti

Ko te upokotiti (tarakoekoeā rānei) he whakaraupapa i ngā ringaringa o te rōpū tētahi i tētahi, i te wā e tangi waiata ana.

Ruru

Ko te tākaro ruru (te kōruru, kai makamaka, tutukai, ruke rānei) he tākaro me ngā kōhatu iti, papatahi e rima, neke atu rānei. Ka piki haere te taumata o te tākaro me te taki haere i ngā whiti ka hāngai ki tēnā taumata, ki tēnā taumata  o te tākaro.

Mū tōrere

Ko te mū tōrere he tākaro pērā i te checkers, i runga i te papa he rite ki te whetū, te wheke rānei te hanga. Kei waenganui ko te pūtahi me ngā kāwai e waru kei waho. Kei ia kaitākaro ana perepere (tāngata) e whā. Ko te tikanga o te tākaro ko te nekeneke i ō tāngata hei ārai i ngā tāngata a te hoariri.

Kupu tāpiri
  1. Quoted in Elsdon Best, Games and Pastimes of the Maori. Wellington: Government Printer, 1925, p.110. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ross Calman, 'Ngā takaro a ngā tūpuna - Ngā mahi ā-ringaringa me te whai kupu', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-takaro-a-nga-tupuna/page-6 (accessed 14 December 2019)

He kōrero nā Ross Calman, i tāngia i te 5 Sep 2013