Kōrero: Ngā takaro a ngā tūpuna

Whārangi 7. Ngā manu tukutuku, ngā pōtaka me ētahi atu momo tākaro

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Manu tukutuku

He tākaro nui te whai manu tukutuku, ka whai wāhi hoki ki ētahi kaupapa ōkawa. He rerekē te hanga me te āhua o tēnā manu tukutuku, o tēnā manu tukutuku, ka mutu, ko ngā ingoa ko ngā ingoa manu. Ko ngā manu tukutuku iti kīia ai he manu taratahi i mahia mai i te kākaho. Mā te hanga tamariki ēnei momo manu tukutuku. Ko ngā manu kāhu neke atu i te rima mita te whānui, kīhai e taea e te tangata takitahi te whakamahi te whakamānu.

A Tamapahore rāua ko Tamapahure

Ko te ingoa tika o te tapa tāone o Manurewa i Tāmaki-makau-rau ko Te Manurewa o Tamapahore, e pā ana ki te kōrero mō Tamapahore rāua ko Tamapahure. He teina tuakana tēnei tokorua. Ka kakea e te manu tukutuku a Tamapahore ngā rangi ikeike rawa ka mutu, he ātaahua ki te mātaki. Nāwai, ka harawene a Tamapahure, ka tākina tana karakia kia rere ai tāna ake manu tukutuku kia motu i te aho o te manu tukutuku a Tamapahore. Ka rere te manu tukutuku a Tamapahore kia tawhiti ki te rāwhiti, ka whāia e Tamapahore rātou ko tōna iwi. Ka whāia te manu tukutuku rā, tatū rawa ki Te Paeroa-a-Toi i Waiaua, ki reira tau ai te noho a Tamapahore me tōna iwi.

Ka mahia ngā manu tukutuku rarahi ki te mānuka me te kareao, ka ūhia ki te aute, te takenga mai o tērā o ngā ingoa mō te manu tukutuku, arā, ko te manu aute. Mahia ai ngā aho tukutuku ki te muka.

Te karetao

Ko te karetao (keretao, korotao, kararī, tokoraurape rānei) he mea auaha i te rākau, e 40 henemita te teitei, ko tōna hanga ka rite ki te tangata, tae rawa ki te moko kanohi. Ka tareka te oraora mā te miro. Ka taea te korikori te karetao, anō kei te haka, mā te whākapakapa a te tangata i tana ringa. He momo waiata hoki kīia ai he oriori karetao.

Te pōtaka

Ko te pōtaka he mea auaha i te rākau mārō pērā i te mataī.

He nui tangata mā te miro e whakakorikori

I te wā o ngā pakanga o Niu Tīreni i te tekau tau o 1860 ka hangaa e ngā toa a Tītokowaru tētahi karetao e 5 mita te teitei, ki te pā o Tauranga-ika (kei waenganui i a Hāwera me Whanganui). I tapahia mai te rākau pukatea, ka whakatūria ai ki te tūwatawata o te pā. Ka noho haumaru ngā toa ki te maioro ki reira kumekume ai ngā taura harakeke kia nekeneke ai te karetao ānō kei te haka.

Ko te pōtaka ka tāngia ki te kare, te tā rānei i mahia mai i te harakeke kua whakamaua ki te kakau rākau. Ka whakaomangia, ka whakapekengia hoki te pōtaka ki runga karangi (he ahunga one iti, taiepa pakupaku rānei).

Ko te pōtaka tākiri ko te pōtaka me tētahi pōtae ka whiria ki te miro. Ka tāngia ki te papa tākiri, he rākau e 15 henemita te roa. Ka whakataetaetia kia rongo nō wai te pōtaka hoihoi rawa atu ka taea hoki te hurihuri mō te wā roa rawa atu.

Tērā anō te pōtaka hue, he pōtaka waiata anō, ka mahia mā te wero i tētahi aho ki te hue kia puare mai, e waiata ai te pōtaka.

Paketekete

Kīhai te Māori i mahi i te pāketekete (ki te Pākehā ko te bow me te arrow) mō te whakangau mō te pakanga rānei. I mahia e ngā Māori o te tonga hei taputapu pārekareka, mai te mānuka, te pirita rānei. Mā te hanga tamariki anake ēnei taputapu, kei pakaru noa iho i te hanga pakeke.

Te pēpepe me te pīrori

He pūrere kapohau te pēpepe, i mahia mai i te harakeke; he taonga haututū mā te hanga tamariki. Ka taea te here ki te rākau, te mau rānei ki te ringa e te tamaiti e oma ana. Mahia ai ngā pīrori i ngā harakeke kua porohitatia me te miro ka werohia ki waenganui. He tākaro tā ngā tamariki tokorua, ka meatia kia whawhai ā rāua pīrori takataka, kia pakaru rawa tētahi.

Te pīrori

Tērā anō te pīrori (porotiti, pōtaka rānei) ka mahia mā te whakapiko i te aka kia porohita, kātahi ka herea ngā pito e rua. Ko tētahi tākaro me te pīrori, he wehe kia rua ngā rōpū mau rākau, ka patupatu i te pīrori i waenganui i a rātou.

Pouturu

He tākaro kaingākau te whakahīkoi pouturu (he poutoti, he poutokorangi, he waewae rākau ētahi anō ingoa) i ngā wā o mua. He mea hanga te pouturu i te rākau, ā, ka herea tētahi teka ki runga. Ka whakamahia ngā pouturu i te tauomaoma me te nonoke. Ka whakamahia hoki te pouturu hei whakawhiti i ngā ara wai.

Te retireti

Tēnei mea te retireti, he mahi nā te hanga tamariki. Ka noho ki runga papa retireti (kōneke, pānukunuku rānei) ka rere iho i ngā hiwi poupou, hei ētahi rere ai ki roto wai. Ka mahia mai te papa reti ki te rito o te tī kouka, ki tētahi poro rākau iti, papatahi hoki, ko ngā kou hei wāhi mō te waewae, me tētahi aho hei pupuri ki te ringa.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ross Calman, 'Ngā takaro a ngā tūpuna - Ngā manu tukutuku, ngā pōtaka me ētahi atu momo tākaro', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-takaro-a-nga-tupuna/page-7 (accessed 21 November 2019)

He kōrero nā Ross Calman, i tāngia i te 5 Sep 2013