Kōrero: Mahuta Tāwhiao Pōtatau Te Wherowhero

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua

Mahuta Tawhiao Potatau Te Wherowhero

1854/1855?–1912

Nō Ngāti Mahuta; te Kīngi Māori tuatoru, he kaitōrangapū

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996.

Ko te whakaaro nō te tau 1854, 1855 kē rānei, te wā i whānau ai a Mahuta Tāwhiao ki Whatiwhatihoe, takiwā o Waikato. Nō muri i te matenga o tōna tuakana, o Tū Tāwhiao, ka noho ko Mahuta te tama taua a Tāwhiao, te Kīngi Māori tuarua, rāua ko Hera, tōna hoa wahine matua. He tamāhine a Hera nā Tāmati Ngāpora (Manuhiri) o Ngāti Mahuta anō, rāua ko tāna wahine, ko Hera anō te īngoa. Ko Tāmati Ngāpora te kaitohutohu a Tāwhiao. Ko te hāmua o Mahuta ko Tiahuia, te whaea o Te Puea Hērangi. He tini ngā tēina me ngā tuāhine o Mahuta i whānaunau mai i ērā o ngā mārenatanga a tōna pāpā, me ērā o ngā tū moe a te tangata rangatira.

Ko te kōwhiringa a te nuinga o ngā iwi o te puku o Te Ika-a-Māui kia riro ko te whānau hei pū kīngi, e whakaata ana i ōna aho ariki me ōna hononga whanaunga whakahirahira ki ērā atu o ngā iwi. Ka taea e Mahuta te tātai ōna hono hikahika matua mai i ngā kaumoana o Tainui, o Te Arawa, o Mātaatua, o Tokomaru, o Kurahaupō, o Tākitimu me ētehi atu o ngā waka. Nā taua kōwhiringa anō i whakaata te nui o te rawa a te whānau i taua wā: ngā whenua mōmona kei ngā pareparenga o te awa o Waikato; he pātaka kai anō hoki ōna wai, hei kīnaki atu ki ngā hua o te wao nui me ngā roto e pātata mai ana. Nā te mea he rite te tūranga o te kīngi ki tērā o te ariki o neherā, me whai huruhuru anō rā te tangata ka tika hei whakarite i te here kei runga i a ia ki te manaaki i te tinitini. Nā taua here nei i whao te āhua o te ara i whāia e te kīngitanga o Mahuta. Taumaha ana te hunga iwi, kua pōhara i te raupatutanga o ō rātou whenua, ki te waha ake i ngā hui kawanga, hui poukai huri haere, hui tohu hoki i ngā mahi a te Kīngitanga.

I tupu ake a Mahuta i te wā o ngā whawhai o te tekau tau atu i 1860 me te wā o muri mai i noho taratahi ai tōna iwi. Ahakoa i whakaakona ki ngā tikanga tuku iho, ki ngā whakapapa o Waikato me te tito waiata hoki, he iti noa iho, kore rawa rānei ngā mātauranga o te Pākehā i akona e ia. He iti rawa atu ngā kupu Pākehā i a ia, ā, i te wā i a ia e ora ana, he wiriwiri, he waitau te āhua o tana tuhituhi. I a ia ka pakeke ka noho ko ia te uri tuku iho me te piki tūranga mō tana pāpā, ā, nā tēnei i huri ai ki te whakamahi i ngā pūmanawa mōhio ki te kōrero pukapuka, mōhio ki te tātai o ngā tāngata pērā i a T. T. Rāwhiti rāua ko Hēnare Kaihau mā. Ko te mutunga iho kua tino kaha tana whakawhirinaki ki ā rāua mahi me ō rāua ngākau tapatahi. Koia tēnei tētehi wāhi o te take i hua ai te whakaaro i ētehi wā, he tauihu noa iho ia i roto i tōna ake Kīngitanga, arā, e tutetutea pēneitia ana, pērātia ana rānei e ngā kaihautū mārohirohi o ngā rōpū e noho rerekē ana te whāinga o tētehi i tō tētehi. Ēngari, he mārama rawa atu ki a ia te āhua o tana tūranga kaitiaki i ngā taonga tuku iho tōrangapū, whakapono hoki o Tāwhiao. Koia tērā te take i ētehi wā i whakawheia ai e ia ngā kaihautū o aua rōpū rā, tētehi ki tētehi. Nā tana whakamore hoki i ngā whāinga a ērā, i taea ai e ia āna ake take te whakatinana.

Ko te tekau tau atu i 1870 pea te wā i moea ai e Mahuta a Te Marae. He wāhine tuakiri pūkeke, tuakiri tū motuhake, ā, taihoa ake nei, ka tū hei kaihautū mō te Kīngitanga i runga anō i tōna ake mana tangata. Tokorima ngā tama a Mahuta rāua ko Te Marae i ora: ko Te Rata (taihoa ka whakawahia ko te Kīngi tuawhā), ko Taipū, ko Tūmate, ko Tonga me Te Rauangaanga.

I te hinganga o Tāwhiao i te Ākuhata o 1894, ka whakawahia a Mahuta hei kīngi tuatoru e te kaihanga-kīngi, e Tupu Taingākawa Te Waharoa, i te wā e takoto ana te tūpāpaku o tana pāpā i Taupiri. I meinga e te iwi ko te 14 o Hepetema 1894 te rā i whakatūturutia te whakakīngitanga i a Mahuta. Auinaake i te 15 o Hepetema, ka uru ōkawa mai rātou ko te kāhui ariki ki tana whare pāremata, ki te Kauhanganui, kātahi ka nohoia e ia te tūru o tōna pāpā. Nā tōna teina, nā Te Wherowhero Tāwhiao i pānui ko ia ko 'Kīngi Tāwhiao te tuatoru' te īngoa o Mahuta ā muri ake nei. I whakamahia taua taitara i ētehi wā i muri mai. Ko tētehi anō o ōna īngoa ko 'Kiingi Tāwhiao Te Aaha-o-te-rangi'. Ka puta te kī taurangi a Mahuta, e pupuritia ana e ia ngā pepeha me ngā tohutohu a Tāwhiao. Hei whakanui i te Kīngi hou, e toru ngā waipūtanga i whakapakūtia i runga i te marae ātea i waho.

Ki tā te titiro, ko te ngākau pono ki a Mahuta i whakaūngia i runga i te kaupapa i tukua ki a Tāwhiao, arā, ko te wāhanga o te kawenata e paihere ana i a ia kia pupuritia ngā whenua o ngā iwi e whakaae ana ki te mana o te Kīngi Māori. Ko te tekau tau atu i 1860 te wā kāore i ārikarika te nuinga o ngā apataki i kumea mai ki te kaupapa. Tae atu ki te tau 1881 i taea e Wahanui Huatare te whakaara ngā pou e 34 te maha i Hikurangi, e tohu mai ana i ngā iwi e tautoko ana i te Kīngitanga. Ko ētehi o ngā iwi i uru atu, ko ērā o Taranaki me Whanganui, ko Ngāti Awa, ko Ngāti Kahungunu, ko ētehi o ngā iwi o Te Arawa, tae atu ki tētehi ope iti nō Ngā Puhi. Tau rawa ki te tekau tau atu i 1880, horohoro ana te whakaeo o taua tautoko, ā, he āwhina ā-ngutu noa iho te whakaae a ētehi ki tōna mana. He mea whakarere nā te nuinga o ēnei te katoa o te kaupapa e whāriki ana i te rārangi mahi a te Kīngitanga. Kīhai i kaiponutia i ngā kōti whenua o te koroni ō rātou whenua, ā, whakaaetia ana kia whakatūria ngā komiti kāwanatanga ki ō rātou rohe, e ai ki ngā tikanga here i raro i te ture. Nā Ngāti Maniapoto i tuku te hanganga o te ararōau matua kia tīmata.

Erangi, ahakoa e iti haere ana te rahi me te awe o te Kīngitanga, he nui ngā āhuatanga e whakaatu mai ana kua huri haere kē tōna āhua ki tērā o te rōpū ōkawa. Nō te ekenga o Mahuta ki te tūnga kīngi, koina te wā i tīmataria tuatahitia ai te whakaōkawatanga o te nuinga o ngā kaupapa a te Kauhanganui, ā, i taea anō ai hoki te āhua whakawhānui ake te mana motuhake. Nō muri tata iho i te whakaaranga ake i a Mahuta ki te tūru o te Kīngitanga, ka pānuitia e Taingākawa, te tumuaki o te kāwanatanga a te Kīngi, kua oti te whakatū ētehi kōti whakawā whenua Māori, kōti whakawā hara rānei i raro i te mana o te Kīngitanga. Kātahi, ka whakaīngoatia ngā kaiwhakawā, ngā kairēhita, ngā pirihimana me ngā karaka; ā, ka whakahaeretia ngā whaina mō ngā tāke kurī e noho nama ana. I whakatūria tētehi minita mō ngā whenua; ko ia nei te tangata hei tono atu mā ngā apataki a te Kīngitanga, mehemea kei te hiahia rātou ki te rīhi i ō rātou whenua. He mea 'kāhiti' ki Te Paki o Matariki, te nūpepa a te Kīngitanga, ngā poraka whenua mā te kōti whenua e whakawā. I tohua ētehi māngai hei wawao i ngā tautohenga i waenganui i ngā iwi. Tērā anō tētehi tātai i whakatakotoria hei whakatū i ētehi kura mō te iwi o te Kīngitanga.

Ehara mārika i a Mahuta ake aua kaupapa o 1894 me 1895 nei, ēngari nā te kitekite i a ia i aua hui nei, me te kaha ōna ki te akiaki i ngā mema o te Kauhanganui, koinei tāna nei tautoko, whakahauhau i aua kaupapa. Nā te kaha o te ātetenga a te kāwanatanga kei riro i te Kīngitanga te mana kāwanatanga, kāwanatanga ā-rohe rānei, me te kore huruhuru tonu hoki o te Kīngitanga, koia ērā ngā take i hinga ai aua kaupapa. Ko te mea anake i mahue mai hei rākau whawhai mā te Kīngitanga o Mahuta, ko te mana o te tika. Nā te kore niho hei ūruhi i ana tāke me ana whaina, ka mahue kore moni mai hei utu i ngā āpiha, ā, hei taituarā mō ana kura. Ko tana tahuritanga atu tēnā ki ngā tikanga tuku iho me ngā mahi tūao hei pou whakawhirinaki mōna.

Nā ēnei mate me te noho ngākau kore a tōna iwi, nāna a Mahuta i āki ki te rapu i tētehi puretumutanga mō ngā whenua o Waikato i murua rā i te tekau tau atu i 1860. Koia tēnei te pūtake i kaha haere ai te noho mōrearea a ngā mahi ohaoha, ā, i puta ai ngā hua takahuri kino, arā, o te rawakore, o te tahumaero, me te whatungarongaro o te tangata, i te wā e kaha kē ake ana te tipu o te iwi Māori o ērā atu o ngā rohe. Nā te hoko me te rīhi i ō rātou whenua i ora ai ērā o ngā iwi. Kīhai he whenua o Mahuta me tōna iwi i te takoto wātea. Nā te mahi kāpia me te hiako rāpeti ētehi i whiwhi moni ai. Heoi, tau rawa ki 1903 kua mutu kē ēnei tū mahi. Na, ko te tuarā kaha te mea e hiahiatia ana hei mahi harakeke i ngā repo mō ngā mira harakeke, erangi, ko te mate kē he manei rawa nō te hiahia o te mākete. Nā tā rātou mahi ki te whakatupu i ētehi hipi ruarua nei, me te kai i ngā hua o ō rātou toenga whenua, i ora tonu ai te iwi o Mahuta. Hei paku tawhitawhi i te heke haere o tōna iwi, ka kōrero a Mahuta ki tētehi tohunga, ā, nā tērā i kī atu me hahu e ia ngā kōiwi o Kīngi Pōtatau rātou ko ōna tūpuna, kātahi ka heri ki runga o Taupiri Maunga nehu ai. Nō te 23 o Hānuere 1903, ka whakatutukitia taua tikanga.

Mō tētehi wā poto o te tau 1895, i whakaaro a Mahuta ki te whakakotahi atu i te Kīngitanga ki te Kotahitanga, arā, ki te kaupapa e whai ana kia tū motuhake he pāremata Māori. Tērā pea mā te tū kotahi o te Māori ki te āki i te kāwanatanga māna e whakaputa te puretumutanga mō ō rātou mamaetanga. Nō muri iho i te hui tuawhā a te Pāremata i Rotorua, ka tae ake ētehi māngai me ā rātou 'kirihipi', arā, ngā whakaaetanga ā-pukapuka i runga e mau ana ngā whāinga a te Kotahitanga, ā, ko tō rātou hiahia kia whakaaetia e Mahuta taua 'kirihipi' whakaae. Nā Mahuta i whakaae kia whakatūria tētehi komiti hei kimi i ētehi huarahi hei whakakotahi i ngā rōpū e rua. Ko Tūreiti Te Heuheu Tūkino rāua ko T. T. Rāwhiti ētehi o ngā mema o taua komiti. Hopu atu a Taingākawa ka tāmia e ia taua take nei, kātahi ka whakatūria e ia ko tāna ake whakaritenga whakatāwhai hei hainatanga mā ngā apataki a te Kīngitanga. Nō muri mai ka whakaīngoatia taua whakaritenga nei ko te kawenata a Mahuta. He mea huri haere i roto o Waikato me te takutai o Kāwhia kia hainatia; e ai ki te Kīngitanga, 5,000 rātou i haina.

Ko te mutunga iho ka uruhia a Mahuta kia huri ki te kāwanatanga o te koroni rapu āwhina ai. I tētehi hui i tū ki Waahi Pā i Rāhui-pōkeka (Huntly) i te 4 o Āperira 1898, ka hua ake te whakaaro ki te Pirimia, ki a Te Hētana (Richard Seddon), kia whakaae a Mahuta ki tētehi tūru mōna i runga i te Kaunihera Ture (Legislative Council). Ka puta te kupu whakatūpato a ētehi o ngā kaiārahi o te Kīngitanga, arā, ko te hiahia kē o te kāwanatanga kia whakarērea e Mahuta tana tū motuhaketanga; kia ahatia, ka haere tonu ngā whakaritenga. Nā te pai o te manaaki i a ia i Waahi a Te Hētana, i whakahauhau ai i te tau 1900 kia āta whakarārangi haeretia ētehi marohitanga e āhua waitohu ana, tērā e tukua he wāhanga kāwanatanga motuhake ki te Māori, me ētehi pire hei whakaāhei i te Māori ki te whakahaere, ki te pupuri hoki i ō rātou maramara whenua, ā, ki te whakahoki atu i ētehi o ō rātou whenua i murua rā. Nō muri, i mea atu te kāwanatanga me waiho noa te take muru whenua, me hui kē rāua ki te kōrero hoki mō te āhua o te hunga Māori kua kore kē he whenua. I tāpaea anō hoki tētehi tūru mō Mahuta i runga i te rūnanga o te kāwanatanga, kia whai wāhi atu a ia ki ngā whiriwhiringa katoa e pā ana ki te Māori. Ko te tuku penihana ā-tau ki a ia he mea whakakapi ki te kupu taurangi ka kōrerorerotia anō me pēhea tōna mana tiketike e ū, e mau tonu ai. Ko te menemana o te whakaaturanga i tonoa atu ki a Mahuta i te 31 o Ākuhata 1900.

Ki a Mahuta, ko te āhua nei e tukua katoatia mai ana e te kāwanatanga ki a ia, katoa ngā mea i te wā kotahi, te whakaaetanga ki te pono o tana kaupapa, te puretumutanga mō ō rātou mamaetanga me te oranga mō tōna iwi āmua ake nei. I muri iho i ngā rērerenga atu, rērerenga mai o ngā kupu ā-waea, ka tūtaki rāua ko Te Hētana i Pōneke (Wellington) i te 17 o Hepetema. Ka kī atu a Mahuta ki a Te Hētana ka whakaae ia ki ana tāpae, ēngari, kia mutu rā anō tana whakawhitiwhiti whakaaro ki tōna iwi. Hei taua wā anō hei tāna, me whakatau e rāua ngā rohe o te Kaunihera Whenua Māori ā-Rohe o Waikato (Waikato District Māori Land Council), kua oti te whakakaupapa kia whakatūria i raro i te Ture Whakahaere i ngā Whenua Māori (Māori Lands Administration Act) o 1900. Ko te hiahia o Mahuta kia taka te nuinga o te puku o Te Ika-a-Māui ki roto ki tana rohe. Nō tana whakatakotoranga i ngā tāpaenga ki te aroaro o tōna iwi me te Kauhanganui, ka ātetetia te kaupapa. E huri ana taua ātetenga i runga i ngā tukunga noatanga e tūmanakohia ana kia whakaaetia e Mahuta, me te tukunga iho e pā ana ki te rangatiratanga motuhake o te Kīngitanga. Ka tono a Mahuta ki a Te Hētana kia whakatārewatia te marohitanga mō tētehi wā.

Kīhai i tika mārika ki ngā iwi o Waikato ngā hua o ngā hanganga ture a Te Hētana i taua tau, arā, he wāhanga anō i pai, he wāhanga anō kāore i pai. Ahakoa kīhai i whakatinanatia te Ture Kaunihera Māori (Māori Councils Act) o 1900 i reira, nā runga i te whakahauhau a Mahuta ka tū te hui tuatahi a te Kaunihera Whenua Maori ā-Rohe o Waikato i tōna kāinga i Waahi i te 15 o Āperira 1903. Tata ana ki te 300 ngā Māori i rūpeke atu. Auinaake i te 16 o Āperira, ka whakatakotoria e Mahuta te kēhi tuatahi, e tono ana ki te kaunihera kia tūtohua te wete mai i ngā here hoko whenua i runga i ngā whenua o rāua ko tana hoa wahine i Kāwhia.

Nā tēnei tohu o te tautoko a Mahuta kia nohoia te whenua e te tangata whai, nāna a Te Hētana i whakahauhau ki te whakahoki tuarua i ana tāpae. Nō te whakaaetanga a Mahuta, ka whakatūria a ia hei mema mō te Kaunihera Ture, ā, i whakamanatia tonutia atu ia hei mema anō hoki mō te Kaunihera Whiriwhiri (Executive Council) i te 22 o Mei 1903. Nā tēnei whakatūranga i a ia i hora whānui ai te whakaaro koinei te mutunga o te noho wehe a Waikato ko rātou anake, me te mutunga o tā rātou noho whakaioio. Ēngari, e hē kē ana aua whakaaro nei, nō te mea, koia tēnei te tīmatanga o tētahi whakamātautau kia mahi tahi rātou ko ngā mana whakahaere Pākehā, i ora mō te wā poto noa iho ka mate.

He tautohenga ngā hoa haere o ngā whakatūranga i a Mahuta. Nā te Kāwana, nā Rōre Ranapare (Ranfurly), i whakamana tana whakatūranga ki te Kaunihera Ture, ēngari, i purutia iho e ia ōna whakaaro ake e pā ana ki te tūranga i runga i te Kaunihera Whiriwhiri nā ana āwangawanga ki te āhuatanga o Mahuta me ngā rīpoata o āna mahi kai waipiro. Nā Te Hētana te whakapae, he mea waiwai kia whakatūria a Mahuta, i te mea, kāore anō kia mahia tētehi mahi i roto i te Rohe Pōtae, ki te tuku whenua Māori ki ngā ringa o tētehi kaunihera whenua Māori hei hoko mō ngā mahi whakanohonoho i te tangata whai. Ki ngā kaipupuri o aua whenua nei, ko Mahuta tonu tō rātou tumuaki, ā, ka whai tonu rātou i tāna i tohutohu ai. Ka tahuri a Te Hētana ki te patipati haere i ana minita kia tautokona mai tana take whakahē i a Ranapare. Ko Tā Hōhepa Waari (Joseph Ward) tēnā e noho ngākau rua ana, ēngari anō a Timi Kara (James Carroll), te minita mō ngā take Māori, nā tana kore mōhio pea kua tukua kētia te Kīngitanga mō te wā poto ki te teina o Mahuta, ki a Te Wherowhero Tāwhiao, i puta ai tana whakakitenga, arā, ka tautuku a Ranapare ina whakamāramatia atu ana ki a ia, mā te whakaae a Mahuta ki te tū ki aua tūranga e whakarere ai ia i tōna Kīngitanga. I herea a Ranapare ki ngā tohutohu o āna minita, ahakoa e haere tonu ana te amuamu i roto i te Pāremata, ā, i waho hoki.

Nā te kore mōhio o Mahuta ki te reo Pākehā i kore ai e taea e ia te hoatu ētehi whakaaro whai painga ki te Kaunihera Whiriwhiri, heoi anō, ahakoa kīhai ngā pire i tāia ki te reo Māori mō tētehi wā, i taea e ia ngā mahi a te Kaunihera Ture. I whakaaro ōna hoa o te Rōpū Rīpera (Liberal Party), kia tautokona e ia ā rātou kaupapa here whenua i te Whare. Mahue tana whakamoemiti ki a rātou, ngākau matekiri kē ana a Mahuta i te kore mana o ana tūranga. Pērā i ērā o ngā mema Māori rā, nāna i whakahē te tikanga o te waiho i ngā pire e hira ana ki te Māori ki te nohoanga me te hāora whakamutunga rā anō o te Whare. I hinga āna menemana o 1903 e whakatika ana i te pire mō te Ture Kaunihera Māori o 1900, me tana menemana o 1904 i te Pire Reiti Whenua Māori (Native Land Rating Bill). Nāna i whakaatu te mahi a ngā hanganga ture he paihere kē i ngā kaipupuri whenua Māori ki te whakahaere i ō rātou whenua ake kia whiwhi moni ai rātou hei utu i ngā reiti. E pā ana te ia o te nuinga o ngā kaupapa kōrero a Mahuta ki te ngau a ngā reiti, ki ngā whakahau kia hokona he whenua ki te tangata whai, ki tētehi atu whakarite rānei mā reira nei e riro ai ngā whenua Māori i te muru. Hei tāna, e takatakahi ana aua āhuatanga nei i te Tiriti o Waitangi, ā, menā e whakamanahia ana te Māori ki te whakahaere i ō rātou whenua ake, kāore e roa ka whakakorea e rātou te whakaaro o ērā e kī ana he iwi māngere rātou. Kīhai ia i ātete i te noho a te Pākehā ki runga whenua Māori e rīhi kētia ana. Otirā, nō te tau 1907, ka puta tana pātai ki te take i kore ai i whakaaetia e te ture te hunga Māori kia tono ki te tari a te kāwanatanga mō ngā pūtea tārewa ki ngā tāngata whai (Government Advances to Settlers Office) ētehi moni mōkete, e māmā ana te utu.

Nā tana matekiri ki te mana kore o tōna tūranga, kīhai a Mahuta i whaikōrero i ngā hui a te Kaunihera Ture atu i te tau 1907. Kia ahatia, i rite tonu tana haere ki ngā nohoanga ā tae noa ki te mutunga o tana pupuritanga i te tūnga i te tau 1910. Nō ngā whakaritenga i muri iho i te matenga o Te Hētana i te tau 1906, ka whakakoretia mai i te Kaunihera Whiriwhiri.

Ko 1907 te tau i huri a ia ki ētehi kaupapa hou e rua. E pā ana te mea tuatahi ki te whakaarahanga anō o te kaupapa pāremata Māori. He mea tuku taua kaupapa kia takoto ana nā te kore i pai mai o ērā o ngā iwi kia riro mā te Kīngitanga rātou e ārahi. Nā Mahuta i tautoko ngā whakamātau a Taingākawa ki te whakakaupapa i tētehi petihana i raro i te Tiriti o Waitangi, hei puretumu i ngā mamaetanga. Ēngari, ko te āhua nei i whakaarotia nuitia e Mahuta tana kaupapa tuarua, arā, ki te hanga i te pokapū hou o te Kīngitanga ki Taupiri. I mau tonu ia ki tāna, ka āwhina te kāwanatanga i a ia, hokona mai ai ngā whenua o ngā tāngata whai Pākehā i Taupiri, kātahi ka whakawhitiwhiti ai mō ngā whenua i Aotea. Ka tāpiritia atu ki aua whenua ētehi 5,000 eka hei utu mō ngā mahi rūri i aua whenua. Ko tana hiahia he whakatū i tētehi kāinga iwi hou, me tētehi tāone kia riro mā te Māori e noho, e whakamahi hoki. Otirā, kīhai i wareware i a ia te whakaaro o te rīhi i ētehi o ngā whenua ki te Pākehā. Ko te mutunga iho, kāore i whakatinanatia e Mahuta i te wā i a ia e ora ana, tana kaupapa ki te whai i ngā wawata o Tāwhiao kia whakatūria anō te Kīngitanga ki Ngāruawāhia. Hei aha koa, nāna i hoko mai tētehi tūnga i Ngāruawāhia mō te whare pāremata, wehe rawa i tētehi pūtea motuhake mō tōna hanganga.

I tōna wā i te Kaunihera Ture ko 'Kīngi Mahuta' tonu tōna īngoa ki ana apataki. Nō te 21 o Mei 1910, ka whakahokia atu anō ki a ia te mana o te Kīngitanga. Pōkia ana ōna tau whakamutunga e rua e te raruraru. Kua rangirua haere ōna whakaaro ki te ara kaupapa Kīngitanga e takahia ana e Taingākawa. Kua kaha te pā mai o te whakaaro whakapae ki tā rāua noho tahi ko Te Marae. I taua wā anō e mārama haere ana ki a ia, nā ngā mahi pūtea penapena kūare a Hēnare Kaihau i ngaro ai ngā moni a te Kīngitanga i puta mai i ngā mahi hoko, i ngā mahi rīhi hoki a Mahuta. Kāore a Mahuta i mōhio me pēhea kē e ia te tono mai a Māui Pōmare o Ngāti Mutunga, o Te Āti Awa o Taranaki, kia āwhinatia a ia e Waikato kia tū hei mema Pāremata, arā, ko tana kaupapa matua kia utua ngā murunga whenua o Waikato me Taranaki. Ahakoa rā te uaua ki a Mahuta kua oti kē rā te pānui a Taingākawa i roto i Te Paki o Matariki, e paihere ana i a Mahuta ki te tautoko i a Kaihau hei mema Pāremata mō te tūru Māori o Te Tai Hauāuru. E pānui pērā tonutia ana i Noema o 1911, ahakoa kua tata pau kē te wā mō tēnei tū mahi. I taua wā anō ka whakamahara atu a Pōmare ki te herenga tuku iho i runga i a Pōtatau Te Wherowhero. Arā, mehemea kāore tana tupuna a Te Rauparaha i whakaora i tērā i te whawhai o Motunui i te tau 1822, kua patua kētia a Pōtatau kia hemo. E whakaatatia ana e tana tama, e Te Rata me tana irāmutu, me Te Puea Hērangi, ana hiahia i tā rāua mahi ki te whakahauhau kia whakatūria ko Pōmare hei kaiwhakauru. I ētehi wā he whakahauhau huna, i ētehi wā he whakahauhau e mārakerake ana.

I mate a Kīngi Mahuta i Waahi i te 9 o Noema 1912, i tāia tana whakaahua ki te nūpepa, Te Puke ki Hikurangi. He pēnei te whakaaturanga i a ia, arā, he tangata huru mangu, mau hurungutu mātotoru, ā, kitea atu ana tōna atamai me te takarure o te titiro. Nā Hēnare Kaihau rāua ko Pēpene Eketone ngā whakaritenga o te tangihanga i whakahaere. Nā rāua anō te whakarite kia kotahi marama te tūpāpaku e takoto ana i runga i tōna ahurewa, kia taea ai ia e ngā iwi katoa o te Kīngitanga te whakanui – he whakaritenga nā te tini me te mano i hāpai. Kei runga a Mahuta i a Taupiri Maunga e nehu ana.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Mahuta Tāwhiao Pōtatau Te Wherowhero - Mahuta Tawhiao Potatau Te Wherowhero', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3m35/mahuta-tawhiao-potatau-te-wherowhero (accessed 21 October 2019)