Kōrero: Hērangi, Te Kirihaehae Te Puea

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua

Herangi, Te Kirihaehae Te Puea

1883–1952

Nō Ngāti Mahuta; he wahine mana tiketike, he kaihautū nō te Kīngitanga

I tuhia tēnei haurongo e Ann Parsonson,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga 3, 1996.

E pātata ana ki Pirongia ko Whatiwhatihoe, te wāhi i whānau ai a Te Puea Hērangi i te 9 o Noema 1883. Ko te whaea o Te Puea ko Tiahuia, te tamāhine a Tāwhiao Te Wherowhero, te Kīngi Māori tuarua rāua ko tana wahine mātāmua, ko Hera. Nō Ngāti Mahuta rātou. Hei tama te pāpā o Te Puea, a Te Tahuna Hērangi, mā tētehi kairūri nō Ingarangi, mā Wiremu Hērangi (William Searancke) rāua ko Hāriata Rangitaupa o Ngāti Ngāwaero hapū o Ngāti Maniapoto. Koia tēnei te āhua o te whānautanga o Te Puea ki te kāhui ariki, arā, ki te whānau o Pōtatau Te Wherowhero, te Kīngi Māori tuatahi, i ngā tau uaua kē nei i muri iho i ngā pakanga o te tekau tau atu i 1860 me te murunga whānuitanga o ngā whenua o Tainui. He wāhi tino hira tōna, ā, taihoa ake nei, tū tahi mai ia i te taha o te tokotoru i whai tētehi i tētehi hei kīngi, ki te whakaara ake anō i te Kīngitanga hei kaipupuru i te mauri o ngā iwi o Tainui, me te whakawhānui atu hoki i te tino āhuatanga o te mana o te Kīngitanga ki te motu.

I a ia e tamariki tonu ana ka neke te whānau o Te Puea ki Pukekawa. Kātahi rātou ka hiki anō ki Mangatāwhiri e tū tata ana ki Te Paina (Mercer). I waenganui o ngā tau 1895 ki 1898, ka kuraina ia i ngā kura tuatahi o Te Paina me Ākarana (Auckland). Ko tōna īngoa karanga ki te whānau ko Te Kirihaehae. He wahine ngangahau i te wā o tōna taiohinga, ā, he āhua maha tonu ana ipo rangitahi. Mahue tika ana i a ia tōna iwi mō tētehi o aua piringa nei āna, arā, mō Roy Seccombe, he Pākehā. Ko 1910 pea te tau i tonoa atu a Te Puea e tōna matua kēkē, e Mahuta, ko ia te whakakapi o Tāwhiao hei kīngi, kia hoki mai. I a Te Puea e taitamāhine tonu ana kua kite kē a Mahuta i ngā pūmanawa ahurei i a ia, ā, e whia kē nei ngā hāora e tuku ana a Mahuta i ōna toi ki a ia. Ko te inoi a Mahuta i nāianei ki a ia kia mahara ake ki tana mahi mā te Kīngitanga me tōna iwi. Ko te hokinga atu tēnā o Te Puea ki Mangatāwhiri ki te pīkau i te kawenga e toimaha ana ki runga ki a ia.

Ko ngā tau tōmua tonu ngā tau tino uaua rawa atu, nā te mea, tērā ētehi kīhai i pai ki tana tūranga hou (ko te nuinga o ana kaitautāwhi nō Te Paina puta atu ki te taiwhakawaho o Waikato); ēngari, hei aha māna, ka māia tonu tana tohe ki ngā ākinga mai a te tini me te mano. Ko te tau 1911 te wā i whakamātauria ai tōna tūranga kaihautū. I tatū te whakatau a Mahuta kia noho ko Māui Pōmare hei kaiwhakauru mō te tūru Māori o Te Tai Hauāuru tēnā ko Hēnare Kaihau, te tautapa o mua atu a te Kīngitanga. Ko Te Puea te hoa haere o Pōmare ki ngā kāinga o te taiwhakawaho o Waikato, ā, nā taua tautāwhi āna i riro ai i a Pōmare te pōtitanga.

Ko te wā o te Pakanga Tuatahi i kaha ake ai te mana o te awe o Te Puea i waenganui i tōna iwi o Tainui. Koia tērā te wā i ārahia ai e ia tā rātou mautohe ki te whakahē i te kaupapa māperetanga a te kāwanatanga. E mārama ana ki a ia te pōuri o te iwi i te whakaekenga me te whakawhetanga a ngā hōia a te kāwanatanga i te wā o te murunga o ngā whenua, me tana mōhio anō hoki kei te Kīngitanga tonu te mana ki te whakaora ake i te mauri o te iwi. Nā ngā whakataukī a Tāwhiao a Te Puea i ārahi ā mate noa, ā, ko ia tonu te mea i kaha ake i tētehi atu ki te kohikohi i aua whakataukī nei. I te wā o te Pakanga Tuatahi, ka tīkina atu e ia ngā kōrero i kōrerotia e Tāwhiao i tana houhanga i te rongo ki te Karauna i te tau 1881, arā, kia kaua rawa a Waikato e mau rākau ā muri atu nei. I whakaio tahi a ia ki ngā tāne kīhai i pīrangi ki te mau rākau mō tētehi pakanga ehara nā rātou, whawhai kē rānei mō tētehi kāwanatanga nāna tō rātou iwi i muru, i whakakorara. Heoi anō, ka noho kiriweti te kāwanatanga. Hei tā te kāwanatanga hoki he whakatuma, he kaihore kē te mahi a Waikato, ā, nā te mea i māperetia noatia ko ngā Māori anake o te rohe o Waikato–Maniapoto, i kaha kē atu ai te whakaaro o Tainui e tūkinotia ana rātou.

He tino hira rawa atu te kaihautūtanga o Te Puea i a Tainui i taua wā kōaro nei. Nā te aranga ake anō o te whakapono Pai Mārire nā Tāwhiao i heri mai ki Waikato i Taranaki, i āwhina te iwi kia tū pakari. Hei whakapuaki i tāna ake whawhai ki te māperetanga, ka titoa e Te Puea ngā waiata pēnei i 'E huri rā koe', i 'Kāti nei e te iwi te kumekume roa' me 'Ngā rā o Hune ka ara te pakanga', ā, hei tautāwhi i a rātou, ka whakanohoia tōpūtia e ia ngā tāne i māperetia ki Te Paina (he pā i Mangatāwhiri nāna anō i hanga). Nō te tau 1918 ka māperetia aua tāne nei ki rō rōpū, kātahi ka whakaraua, ka haria atu ki te puni hōia, ki Narrow Neck i Takapuna wāhi o Ākarana. I reira, ka meinga rātou kia ngawhi i ngā whiu pākaha me kore rātou e whakaae ki te mau i ngā kākahu hōia. Hei whakamanawa ake i taua hunga rā, ka toro whaka-te-raki atu a Te Puea ki waho tonu i te puni hōia noho ai, kia kitea mai ia e rātou.

Hei whakarite i ngā hiahia o Tāwhiao, kua mārō i nāianei te manawanui o Te Puea ki te hanga anō i tētehi wāhi pokapū mō te Kīngitanga ki Ngāruawāhia, arā, ki tōnā kāinga taketake anō i mua i te wā o te murunga. Nō muri mai i te pāpāngia o tō rātou kāinga e te urutā rewharewha i te tata paunga o 1918, i hinga ai te hauwhā o rātou, kua kore a ia e pai ki te āhua o te reporepo o Mangatāwhiri, ā, koia tēnei te take i hiahia ia me tīmata anō rātou i wāhi kē. Kotahi rau ngā tamariki pani o te taiwhakawaho o Waikato nā Te Puea i whakahiato, kātahi ka hoatu mā ngā whānau e ora tonu ana e taurima. Heoti, he kāinga pai kē atu i Mangatāwhiri tāna i hiahia ai. Ko 1920 te tau i āhei ai ngā kaingārahu o Waikato ki te hoko mai i tētehi whenua raupatu, tekau eka te rahi i te parenga o te awa o Waikato, e hāngai mai ana i tērā tarawāhi tonu o te tāone o Ngāruawāhia. Tau rawa ki 1921, kua rite i a Te Puea te whakatau me tīmata te neke mai o tōna iwi i Mangatāwhiri ki te hanga i tētehi marae hou, ākuanei ka tapaina ai ko Tūrangawaewae. Tērā e whakaarotia tē taea taua kaupapa te whakatinana, nā te tawhiti tonu me te kore parapara hoki rā hei tuarā i a rātou. I kōrero hāngai tonu atu a Te Puea ki a rātou ki ngā uauatanga kāore e kore ka puta. E hia tau kē nei rātou e kaha ana te pukumahi ki te keri wāra hei whakamaroke i ngā whenua reporepo, ururua hoki, me te whakakīkī haere anō i ngā whāruarua i mahue mai; ka tahuri anō hoki ia ki te kohi moni hei hanga i tētehi whare moe mō te manuwhiri, ā, ki te hanga i tētehi whare whakairo nui, ko tōnā tikanga ā taihoa ake nei hei hōhipera. Ka anga anō hoki rātou ki te whakahuri i te whakaaro o ngā Pākehā o Ngāruawāhia, e hiahia ana rā i te tīmatanga kia panaia atu rātou i te wāhi o te tāone.

I roto i aua tau nei, ka paiherea tētehi hapori i raro i te kaihautūtanga o Te Puea. Hei ngā ahiahi pō ka akona te hunga mātātahi e tētehi tautōhito ki te haka, ā, whakatūria ana e Te Puea tētehi kapa haka, ko Te Pou o Mangatāwhiri te īngoa. He whakamaumaharatanga taua īngoa nei mō te pou rākau i whakatūria e te Kīngitanga ki Mangatāwhiri hei whakamōhio atu ki te Pākehā kia kaua e whakawhiti atu ki tua o taua pou rā hoko whenua ai, whakaū rānei i tōna mana ki runga i aua whenua rā. I noho taringa turi te Pākehā ki aua whakataunga nei. He mea takahi e te Pou o Mangatāwhiri te nuku o Te Ika-a-Māui ki te whakatū kōnohete hei kohi i ngā tini rau pāuna i hiahiatia hei hanga i te whare whakairo. Hei pupuru i te ngākau whakapuke o te mātātahi i a rātou e tawhio haere ana, ka whakahuihuitia rātou e Te Puea ki te kōrero pūrākau me te whakamōhio atu i ōna tūmanako ki a rātou, ki te whakakatakata i a rātou, peke ake ana ki runga ki ōna waewae whakaatu ai me pēwhea e pai ake ai rātou ki te haka me te pūkana hoki. Ko 1927 te tau i tawhiotia ai e rātou Te Tai Rāwhiti, ā, nā Āpirana Ngata, te mema Pāremata mō Te Tai Rāwhiti, i ārahi ngā mahi a Ngāti Porou kia tū kaha ki te tautoko i te kaupapa kia hangaia te whare whakairo. Koia tēnei te tīmatanga mō te wā roa o te wairua whakahoahoa i waenganui i a Te Puea rāua ko Ngata. Nō Ngata te whakaaro kia tapaina te whare ko Māhinārangi, te tupuna nāna i hono a Tainui ki ngā iwi o Te Tai Rāwhiti. Ono mano te nui o te hunga i tae atu i te wā tāia ai te kawa o te whare i Maehe o 1929.

Tērā atu anō ētehi takanga hira i tae ki te Kīngitanga i te tekau tau atu i 1920. Nō te tau 1927 ka meinga ko Te Hīmi (W. A. Sim) hei tiamana mō tētehi kōmihana roera ki te whiriwhiri i ngā whenua i riro i te muru raupatu i te tekau tau atu i 1860. Nā rātou i tūtohu kia utua ā-tauria te moni e Ł3,000 te rahi ki a Waikato. I whakakāhore ngātahitia e Waikato te utunga me ētehi o ngā whakataunga a te kōmihana, ā, 20 ngā tau i pau i a rātou tahi e whakawhitiwhiti whakaaro ana ki te whakarite i taua take nei. Ka kaha haere anō hoki te hau o te rongo o Te Puea ki waho o Waikato. Nā tana hoahoa ki a Ngata rāua ko Te Kōti (Gordon Coates) i auau ai tana tūtakitaki ki ngā āpiha a te kāwanatanga, ā, i whakawheretia a ia e tētehi hoa anō ōna, e te kairīpoata rā, e Eriki (Eric) Ramsden, o te wāriu o te kaupapa whakaatu i āna mahi ki te hunga tūmatanui. Kua tīmata i nāianei te puta haere i ngā nūpepa me ngā makahīni te īngoa 'Pirinihi' Te Puea.

Ka oti te marae o Tūrangawaewae te whakatū, ka tahuri a Te Puea ki te hanga i tētehi kaupapa oranga mō te iwi. E whakawhirinaki ana rātou, ā tae noa ki taua wā nei, ki ngā utu mahi ā-tau noa, ā, kua tīmata anō te karawhiu o te pūkore i a rātou. Nō te mutunga o 1928, ka noho ko Ngata te minita mō ngā take Māori, ā, nā tana ture e tuku ana i ētehi pūtea tārewa a te kāwanatanga ki ngā kaiahu whenua Māori, i taea ai te mahi ahu whenua e Waikato. He mea tīmata taua kaupapa ahu whenua nei i runga i ētehi whenua iti, whenua taratahi i Waiuku me Onewhero. I meinga ko Te Puea tonu hei kaiwhakahaere mō ngā mahi whenua, ā, auau tonu tana torotoro haere i waenganui i a rātou me te heri atu i ngā whānau i Ngāruawāhia ki te āwhina i ngā mahi. He rite ōna tūmanako ki ērā o Ngata, arā, ko te kaupapa ahu whenua me te kūtētē kau te tumu māna e whakatū pakari te iwi kāinga. Na, ka oti ngā pāmu te wawae, ngā whare me ngā whare miraka kau te hanga, ka whakaarahia haeretia e ia ētehi marae, ka whakarahia ake rānei e ia ngā marae e tū tonu ana puta noa i te rohe o Waikato. I ētehi wā, nāna tonu te tūranga mō te marae i kōwhiri, pērā i ērā i Mangatangi me Rākaumanga rā. Nāna i whakahaere ngā whakaritenga, mai i te tuatanga o ngā rākau ki te whakapiringa raima ki ngā pēke kua oti te tou ki te wai, te horoi hoki, kei ngā pakitara e mau ana. I tapaina e ia te whare kei Mangatangi ko Tamaoho, ā, nāna i peitatia ai ki runga ki tētehi kānawehi rahi tonu nei ngā kōrero mō Tamaoho, me tōna hekenga mai i onamata i Maungakiekie (One Tree Hill) mā te paeroa o Hūnua ki te rohe o Mangatangi. He mea hoatu tōna īngoa a Kirihaehae hei īngoa mō te whare kai kei reira. Na, he mea whakauru atu ngā marae hou ki te huringa hui Poukai nā Tāwhiao rā i tīmata, ā, e noho tonu ana ko aua Poukai nei te tāhuhu o te Kīngitanga: koia tēnei te tikanga o te Poukai, arā, he toronga ā-tau nā te Kīngi ki tēnā, ki tēnā o aua marae nei i ōna rā – i ngā tau tata nei ko te Kuini te kaitoro i aua huringa hui – ki te kōrerorero tahi me te iwi.

Tae rawa ki waenganui o te tekau tau atu i 1930, kua mau kē te noho a te hunga kāinga o Tūrangawaewae. Ko 1940 te tau i taea ai e Te Puea te hoko mai tētehi pāmu e tū tata ana ki te marae, i runga i tana tūmanako, ka puta mai i reira ētehi whiwhinga moni hei ukauka i Tūrangawaewae. Nā rāua ko tana hoa tāne, nā Rāwiri Tūmōkai Kātipa (nā runga i te hiahia o te kāhui ariki, ka moea e ia a Tūmōkai i te tau 1922), i noho te pāmu mō ngā tau 12 o muri mai, ā, ko te katoa tonu o tētehi whakatupuranga i tupu ake, i ohu ngā mahi i runga i taua pāmu nei. I mahue pakari mai i a Te Puea te Kīngitanga, nā te mea, ko te whakapono, ko te arohanui ki te Kīngitanga, ko te whakarite i te kawa, ko te tikanga o te manaaki manuwhiri, me te huanga o te pukumahi, koia ēnei ngā poutokomanawa o te whakapono i whanake tahi mai me te rangatahi i te wā o tō rātou taiohinga, ā pakeke noa. Ahakoa kei whea rātou e mahi ana ka whakaemi tahi mai ngā tāngata kia riro mā te karakia Pai Mārire hei tīmata, hei whakamutu hoki i ngā mahi o ia rā, o ia rā. He mea nui whakahirahira ki a Te Puea te hui ia rā, ia rā, whakaū ai i tō rātou kotahitanga. Ko tā taua whakakotahitanga nei he whakaata i ngā whakaaro o te Kīngitanga nō mai anō, arā, menā ko te kimi i te ngoi hei whakaputa i a rātou ki te ora tō rātou hiahia, kāti, me riro mā te iwi tonu e pīkau ngā toimahatanga o ngā pakanga me ērā o te raupatu. Kore rawa i whakahuaina e Te Puea te kupu 'hapū' (otirā, e mōhiotia ana tana pūkenga ki te tātai whakapapa); tē whakahauhautia anō hoki e ia tōna iwi ki te whakaatu nō mea hapū mai tēnā, tēnā o rātou, kore rawa. Kotahi tonu tō rātou whakaaro, arā, ko Waikato pū rātou.

Tau rawa atu ki te tōmuritanga o te tekau tau atu i 1930, kua kaha haere te aro mai o ngā āpiha a te kāwanatanga ki a Te Puea me te Kīngitanga. Nō te tau 1937, ka whakawhiwhia a ia ki te tohu whakahōnore CBE. Nō te tau o muri mai, ka riro nā te Kāwana Tianara, nā Rōre Korowe (Galway) i whakatuwhera a Tūrongo, te whare whakairo ātaahua nā Te Puea i hanga ki Tūrangawaewae mō Kīngi Korokī. He mea whakaīngoa mō te tupuna nāna rā i moe a Māhinārangi. Nā te mea kua pai ake te whakahoahoatanga o te Kīngitanga rāua ko te kāwanatanga, i pai ai ngā whakaaro o Te Puea kia whakauru atu a Waikato ki ngā mahi whakanui i te rau tau o Waitangi i te tau 1940. Nō ētehi tau o mua atu tana tīmatanga ki te whakaora ake i te toi tārai waka. Nā Rānui Maupakanga i whakahaere ngā mahi a tētehi rōpū taiohi mau whao ki te whakatikatika haere i te waka tawhito nei, i a Te Winika. Kua tata puāwai i nāianei te moemoeā a Te Puea kia mānu tētehi kahupapa e rite ana ki ngā pora o mua. Ko te āhua nei i whakaae tonu te kāwanatanga i te tau 1936 ki te āwhina i tētehi kaupapa, ko tētehi o ōna tikanga he tuku āwhina ki te rau tau o Waitangi; ēngari, i te mutunga iho, nā te takaware o te taenga mai o ngā pūtea, kotahi noa iho te waka i oti wawe, arā, ko Ngā-toki-mata-whao-rua.

Ko te mutunga iho, matangaro ana a Tainui i te hui o Waitangi i te tau 1940. He mea hākiki ki a Te Puea te whakakāhoretanga a te kāwanatanga kia whakawāteatia a Korokī i te whakahau kia rēhita ia i raro i te Ture Penihana (Social Security Act) o 1938. He whakaaturanga tēnei ki a Te Puea i te noho pūmau tonu o te kore whakaae a te kāwanatanga ki te mana o Korokī. Āpiti atu ki tēnei, ko tana pukuriri anō hoki ki te mutunga mai o tētehi hāmene ā-ture a Hoani Te Heuheu Tūkino o Ngāti Tūwharetoa ki te Poari Takiwā Whenua Māori o Aotea (Aotea District Māori Land Board), kia kore e noho te whenua Māori hei pūnga utunga i ngā nama. Nō te wā whakamutunga o te tau o 1938, ka takoto taua kēhi nei ki te aroaro o te Kōti Pīra (Court of Appeal). Kore rawa taua kōti nei i whakaae ki ngā whakamātautau a Ngāti Tūwharetoa ki te whakawhirinaki ki te Tiriti o Waitangi, nā te mea kāore he pānga o te Tiriti ki ngā ture o te motu. He mea whakaūpoko ki ngā nūpepa te whakakorekoretanga a Tainui i ngā rā whakanui o Waitangi, ā, e ai ki te rīpoata, i puta i a Te Puea te kōrero e tautoko ana i te whakataukī a tētehi kaumātua, arā, he wā harikoakoa kē tēnei mō ngā Pākehā me ērā o ngā iwi kāore i werohia i te mamae o ngā mahi tūkino o ngā 100 tau kua pahure ake nei.

I whakatipua ake a Te Puea i roto i te mahara pōuri, mahara whakamamae anō hoki o ngā pakanga me ngā muru raupatu o te tekau tau atu i 1860. I haere hāngai tonu mai ngā kōrero i rongo ia i a ia e tamariki ana, i ngā ngutu o ngā tāngata taketake i mate ai i aua pakanga. Heoi anō, e tino anipā ana ia kia whakatauria tētehi whakaeatanga kia tīmata ai te iwi ki te whakarere i ngā mamaetanga o ngā tau o mua. Nō te tau 1946 nāna te whakarite kia whakaaetia te takoha e Ł5,000 ā-tau mō ake tonu atu a te pirimia, a Pita Pereiha (Peter Fraser), ā, ka waiho mā te Poari Kaitiaki Māori o Tainui (Tainui Māori Trust Board) e whakahaere. Ehara i te mea ka ea i taua whakataunga nei ngā rawa a te iwi i ngaro ki te raupatu, ēngari nā te mea he tino pakari nō tōna taha wheako, me tana mōhio anō hoki ko tēnei anake te whakaaetanga pai rawa ka taea e ia i taua wā. Heoi anō, ko te tino mea nui kē, he whakawāteatanga kē tā tēnei i ngā whakapae hara.

Heoti, ahakoa te kaha o tōna ngākau pōuri e pā ana ki te muru raupatu, kore rawa i tukua e Te Puea taua āhuatanga nei hei mea whakararuraru i tana noho whakaratarata ki ōna hoa tata Pākehā – ko ētehi o aua hoa nei he tino tata rawa atu ki a ia – me te kaha rānei o tana whakapono, arā, me ako ngā iwi e rua ki te manaaki i ngā tikanga ā-iwi a tētehi, ka taea ai e rātou te noho aumoe tahi. E ngangahau ana āna kōrero mō tēnei take i ētehi wā, me te tautuhi anō ki ana koikara hei whakaatu i te ara whakarara o ngā waka e rua, arā, te waka Māori me te waka Pākehā. Ko tā te Māori, hei tāna, he whakaatu i ngā mea pai o ngā tikanga ā-iwi Māori ki te Pākehā, ā, me tahuri atu hoki te Māori ki te tango mai i ngā tikanga ā-iwi pai a ōna hoa Pākehā. He mea whakamātau nāna kia riro mā āna kōrero ōpaki ki ngā kaitōrangapū Pākehā e mōhio ai rātou ki te tāhuhu o ngā whanonga pono a te Māori. Nā Pita Pereiha te pātai ki a ia ki ōna whakaaro e pā ana ki ngā āwangawanga o ngā kaituku mahi o taua wā, arā, he iwi ngākau rua te Māori, nā te mea, ina tū ana tētehi tangihanga, ka mahue te mahi, ā, ko te aronui kē kia tae ki reira. He pēnei te whakamātau a Te Puea ki te whakamārama atu: ko te mahi a te Māori he noho, he mahi i roto i te ao Pākehā, erangi ki te haere ia ki tētehi tangihanga, hui rānei, e hoki hāngai pū tonu ana ki āna tikanga, whakakaha ake ai i tana taha Māori.

Koia tēnei tētehi o te pai o te hua o ngā mahi i tutuki i a Te Puea, arā, i taea e ia te mea kia whakaae ngātahi te Māori me te Pākehā ki te tūranga whakahirahira motu whānui i riro mai i a ia mō te Kīngitanga. Hei whakamātau kia taea te whakapiri ake i a Tainui rāua ko te Karauna, ka haere atu a Mahuta ki Pōneke (Wellington) hei mema mō te Kaunihera Ture (Legislative Council). Hei whakapiri anō māna i a rātou, ka pōwhiritia e Te Puea ngā Kāwana Tianara me ngā kaitōrangapū, arā, ngā kaihautū o te rōpū Riwhōma (Reform), o te rōpū Unaititi (United) me Reipa ki Ngāruawāhia. Ki tāna, me e tae atu ana ngā manuwhiri rongonui ki te whakahōnore i te Kīngitanga, mā tērā e āwhina te iwi ki te kore e noho ngākau hokirua tonu ki te kāwanatanga.

Otirā, ehara i te mea ko te tuku noatanga te tikanga o taua wairua whakaratarata nei, mehemea ko te take ko te mana tuku iho o te Māori. Ko 1931 te tau i panaia e ia a Patrick Barry, te kaiwhakahaere Pākehā i ngā mahi ahu whenua o Waiuku, nā te mea, hei tā Te Puea, pau kē tana kaha ki te whakaiti i te whakapau i ngā moni, ā, kāore te pūaroha ki te tikanga whānui ake o ngā kaupapa ahu whenua i tōna ngākau. I te wā o te Pakanga Tuarua i ū tonu tōna whakaaro, e kore te tangata o Tainui e whakahauhaua e ia ki te haina hei hōia. Ahakoa tēnei, e hia mano pāuna kē nei i kohia e ia mā te Rīpeka Whero (Red Cross). Koineki tāna ki a Pita Pereiha i te tau 1941, arā, he ngāwari noa iho te whakamārama i tana tū. Ehara tāna i te tū matakēkē ki te Pākehā, ā, ehara i te tū e tautoko ana i te Tiamana; ēngari, ko tāna tū he tautoko kē i te Māori. Ko 1940 te tau i tautokona ai e ia te whawhai a Ngāti Whātua ki te kāwanatanga me te kaunihera whakahaere o Tāmaki-makau-rau (Auckland City Council). E whakamātau ana ērā ki te pana i te iwi kāinga i ō rātou maramara whenua papa tupu e toitū tonu ana i te whanga o Ōkahu (Ōkahu Bay), e tūtata ana ki Ōrākei. Nā te ngangahau o tēnei tautoko āna i whakaririka te wairua whakaratarata i waenganui i a rāua ko Te Pereiha.

Puta noa i te wā i a ia e ora ana, nā Te Puea i whakapakari ngā tūhonohono paihere tangata o te Kīngitanga ki waho o te rohe o Tainui. Auau tonu tana takahi i te nuku o te whenua. Nō ngā tau o muri mai ko Kīngi Korokī tana hoa haere i ētehi wā, ā, nā ngā whakahoanga piritata tonu o Te Puea i poua ai mō te wā roa, ētehi hononga mō te Kīngitanga i waenganui i ngā iwi huhua o Taranaki, o Whanganui, o Te Tai Rāwhiti, tae atu ki te hiku o te ika. Nā ēnei tū whanonga anō hoki ōna i whakaara ake anō i te whakapono o te iwi ki te tūranga whakahirahira o te Kīngitanga, ko te iwi o Waikato nei tōna kaitiaki. Hei whakaatu i te piritata o tana noho whakahoahoa ki a Tau Hēnare o Ngāti Hine, te mema Pāremata mō Te Tai Tokerau, ko te tuhinga kupu a Te Puea kei te whare rūnanga o Mōtatau e tū matara mai rā i tana hau kāinga, arā: 'Ka mahi au, ka inoi au, ka moe au, ka mahi anō.' Koineki te whakautu a Te Puea ki ngā kaituhi kōrero nūpepa i tā rātou pātaitanga atu he aha ngā kōrero hei tuhinga mā rātou mōna ina tukua ana te tohu whakahōnore CBE ki a ia. Ko te whakakotahitanga o ngā iwi katoa tāna i manako ai, ā, nō te tau 1950 i kitea mārakeraketia ai taua manakotanga ōna i tana ngākaunui ki ngā hui whakanui i te huritau 600 o te ūnga mai o ngā waka rere moana i kōrerotia rā e ngā tūpuna, ko te 'Kahupapa Nui'. Nā Ngata rāua ko Te Rangi Hīroa (Peter Buck) te whakaaro kia whakatūria aua hui nei huri haere i te motu. Ka uru atu a Te Puea hei hoa mō Ngata ki te whakakaupapa i ngā hui, ā, nāna i whakahau kia tāraia kia iwa ngā tauira tāraro mō te hui whakamutunga ki Tūrangawaewae. I taua hui, hei koha ngā tāraro nei mō ngā uri o ngā tumu whakarae o ngā waka tuatahi ki konei. Nuku atu i Aotearoa ka poua e ia ētehi hononga whakaratarata ki ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa. I tae atu ia ki Tonga me ngā motu o te Kuki Airani i te tau 1947. Nāna i mau te tamāhine a Kīngi Korokī, a Piki, arā a Te Ātairangikaahu, te Kuini Māori o ngā tau o muri mai nei, i taua haerenga ōna. E mahara ana a Te Puea ki ngā hononga o tua whakarere ki ērā o ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa, me te tūmanako anō mā taua toronga nei e taea ai e ia te whakapāpā atu ki a rātou, ā mua ake nei. He mōhio anō hoki nōna, he take nui tēnei ki te Kīngitanga te whakapakari i te ōritetanga ki ō ērā o te kāhui kaingārahu tuku iho o Te Moananui-a-Kiwa.

Tērā atu anō ētehi tirohanga whakamua a Te Puea mō te noho a tōna iwi i ngā rā kei mua i a rātou. Hei tāna kua rerekē ōna whakaaro ki ngā mate o te whakaakoranga Pākehā, ā, riro ana a ia hei mema mō tētehi komiti kura. Ka hiahiatia e Korokī kia noho tana tama whāngai a Robert Te Kotahi Mahuta hei tohunga mīhini, ēngari nā Te Puea i whakakāhore, ā, tonoa kētia ana a Te Kotahi ki te kura tuarua o Ōwairaka (Mount Albert Grammar School); taihoa ake nei ka noho ko ia te kaiwhiriwhiri matua mō ngā kerēme a Waikato ki te Karauna, e haere tonu nei mō ō rātou whenua i riro i te raupatu. Nāna anō hoki a Piki i tono ki Kirikiriroa (Hamilton) kia kuraina i te kura tuarua mō ngā kōtiro o te pīhopatanga Mihinare o Waikato (Anglican Waikato Diocesan School for Girls). I rere tana pōwhiri ki tēnā, ki tēnā momo hāhi Karaitiana kia hokihoki mai anō ki te marae. Ēngari, ko rātou i tino manakohia e ia, ko ngā minita me ngā rīkona wāhine o te Hāhi Wēteriana, ā, ko ōna hoa piritata, ko ōna kaitohutohu rānei ētehi o ēneki. Atu i te waenganui o te tekau tau atu i 1930 i mahi tahi rāua ko H. B. Turbott, te āpiha o te ora, ki te rapu i te take i hemohemo ai te tini me te mano i te taipō piwa me te mate kohi. Ahakoa i rahua e te Tari o te Ora i ngā tau o mua noa atu tana whakamātau ki te whakarato maimoatanga i roto i te taiao Māori i Māhinārangi, arā, ki tētehi wāhi e āhuru ana ki te iwi, i momoho tāna i hiahia ai i ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1940, ki te whakatuwhera i tētehi wāhi hauora ki te whare rā, ki Tūrangawaewae (Tūrangawaewae House – ko te Kauhanganui te īngoa o taua whare nei i mua atu). Nō te waihangatanga i te Rōpū Wāhine Toko i te Ora (Māori Women's Welfare League) i te tau 1951, ka pōtitia ko ia hei kaiwhakaruruhau tuatahi mō rātou.

O tōna whakatupuranga, i riro i a Te Puea te tūranga kaingārahu tino hihiri rawa atu i roto o Waikato. Ko te mea e akiaki ana i a ia ko tana moemoeā kia whakahokia ake te ngoi o Tainui. Nā tōna mana, nā te kaha ōna ki te tohe, nā te ngoi i pū mai i tōna whakapono me ngā tohutohu a ōna tūpuna, nā te ngākau pono i whakahiwaia e ia ki te whatumanawa o ētehi atu, me te whakamīharo o tana mōhio ki te whakatakoto me te whakahaere kaupapa, i taea ai e ia te whakatinana taua moemoeā nei. He tino hōhonu tana wairua atawhai me tana ngākau ohaoha; he pārekareka tana wairua whakakatakata, ā, ahakoa i tupu mai tētehi tangata i whea, he mea ngāwari noa iho ki a ia te whakawhiti whakaaro ki taua tangata rā i roto i te reo Māori, Pākehā rānei. He wahine i aroha ki te tamariki, ā, ahakoa rātou i kōwhetewhetehia e ia i ētehi wā, i ōrite ki tōna te aroha i whakahokia atu e rātou ki a ia. I a Te Puea ka ruahine haere, ka pupū ake te wehi o te rangatahi i a rātou e mātakitaki ana i a ia e whakahaere ana i ngā take a te marae. Auau tonu tana pāngia e te mate, ēngari, ahakoa tēneki tū āhuatanga, he rā mahi katoa nōna ngā rā o te wiki, i te wā o tōna taipakeketanga.

Ahakoa te pai o Te Puea i ētehi wā ki ngā hui nui whakaharahara pērā i ngā kanikani nui i roto i Kimikimi, ko Te Pou o Mangatāwhiri rā te pēne whakatangitangi, ko te hokinga mahara kē mōna e tino maharatia ana e ngā kaumātua, ko Te Puea e mau ana i tana ārai pēke me tana pōtae i a ia e mahi ana i roto i ngā kāri, e whakatō ana i ētehi papa putiputi, me ētehi atu papa tā rōpere, e kerikeri ana i ngā pakiaka parakipere, ā, e whāngai ana i ngā poaka. Ko te huakoretanga o te kore mahi mā te katoa o tōna iwi te mea e whakawehi ana i a ia. He pērā anō tōna mataku ki ngā tukunga iho a te waipiro ki runga ki te whānau, me te aha hoki, tē whakaaetia e ia te waipiro ki runga ki te marae, kore rawa. Nō muri kē nei i mōhio ai ia ki ōna hēnga anō o te wā o tōna whanaketanga, ā, ka whakamātau ia ki te tiaki i ana taitamariki kei tuaruatia e rātou aua hara ōna, nā reira i whakatapua e ia te mahi kaipaipa, rangatū atu hoki ki roto i ngā pāparakāuta ki te whakahau i ngā kaihoko waipiro – hahau rawa hoki i te rahoraho ki tana tokotoko – me mutu tā rātou hoatu waipiro ki ngā wāhine. Heoti, menā ki te whakaaro o te rangatahi i ētehi wā he wahine pākaha a Te Puea, i mōhio anō hoki rātou ki te hōhonu o tōna pūaroha ki a rātou katoa.

He mate whakapīoi roa te mate whakamutunga o Te Puea i mua i tana hinganga mai i tōna kāinga i te 12 o Oketopa 1952, ēngari i noho ora tonu a Tūmōkai Kātipa, ā tae noa ki te tau 1985. Ahakoa he whare ngaro, arā kē noa atu te tini nā rāua i atawhai. Ko tā rāua makau ko Pirihira Kātipa, ā, iwa noa iho tōnā pakeke i tōna matenga mai i te tau 1939. Kotahi wiki a Te Puea e tangihia ana i Ngāruawāhia. Pōkia ana tana tangihanga e te tini me te mano. I tae atu te pirimia me te kaiārahi o te āpitihana ki te nehunga. He mea whakaihi nā te BBC tētehi pāhotanga o ngā kōrero rongonui mōna, ā, i taetae ake ētehi kupu ā-waea mai i ngā wāhi huhua o te ao.

I mōhiotia whānuitia te hau o tana rongonui hei kaiārahi hautupua, ā, i taea e ana whakatutukitanga te whakawhiti ngā pae o ngā tikanga ā-iwi a te ao Pākehā, ao Māori hoki. Ko ngā kōrero e whakanui ana i a Te Puea i kī pēnei nā, arā, ko ia te rangatira o ngā rangatira wāhine Māori katoa o taua wā. Ahakoa te iti o te whakamihi mō ana whawhai ki te patu i te rawakoretanga me te kahakoretanga i te wā i a ia e ora ana, ēngari tē āwhiwhitia noatia te whakaae a te kāwanatanga ki te kupu kōrero kia noho mā te Kīngitanga e whakatinana te mana motuhake o te Māori. E kore a ia e pai ki te īngoa karanga o 'Pirinihi' e rite tonu nei te whakahuahuatia ina puta ana he kōrero mōna. He taitara tēnei nā te Pākehā i hoatu, ēngari kore rawa i whakahuahuatia e ia mōna ake. Ko te tū pakari o te Kīngitanga i te wā i hinga ai a Te Puea, koia tēnei te whakaaturanga pono nui whakaharahara ki ngā mahi i mahia e ia i a ia e ora ana. E rangona tonutia ana te hā o tōna wairua i ngā hui e tū ana ki te marae o Ngāruawāhia.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ann Parsonson. 'Hērangi, Te Kirihaehae Te Puea - Herangi, Te Kirihaehae Te Puea', first published in the Dictionary of New Zealand Biography, vol. 3, 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3h17/herangi-te-kirihaehae-te-puea (accessed 22 October 2017)