Kōrero: Ngata, Āpirana Turupa

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua

Ngata, Apirana Turupa

1874–1950

Nō Ngāti Porou; he kaihautū, he kaiwhakatikatika whenua, he kaitōrangapū, he tangata mātau

I tuhia tēnei haurongo e M. P. K. Sorrenson,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996.

Ko Te Araroa o Te Tai Rāwhiti te wāhi i whānau mai ai a Āpirana Turupa Ngata i te 3 o Hūrae 1874. He hononga ōna ki ngā kaiārahi o Ngāti Porou. Ko ētahi o ngā hapū ake o Āpirana ko Te Whānau-a-Te Ao, ko Ngāti Rangi, ko Te Whānau-a-Karuai me Ngāti Rākairoa. Na, ko tōna pāpā, ko Paratene Ngata he tangata whiwhi toa, he kaipāmu kaikaha, he āteha nō te Kōti Whenua Māori, ā, he tohunga ruānuku ki ngā tikanga a tōna iwi. Na, ki te taha ki tōna pāpā, ka noho a Rāpata (Rōpata) Wahawaha hai tipuna kēkē ki a ia. I te wā o ngā whawhai o te tekau tau atu i 1860, nā Rāpata i ārahi te ope taua o Ngāti Porou ki te tautoko i te Karauna. He tino kaha rawa atu te awe o ngā tāngata ngātahi nei i runga i a Āpirana Ngata, ā, he wā a ia e noho ana i te kāinga o Rāpata. I a ia e ora ana, i piri pūmau ia ki te kaupapa ngākau pono o ngā koroua tokorua nei, ki te Karauna me te emepaea. He tamāhine tana kōkā a Kāterina Naki (Ēnoka) nā tētahi Kōtimana, nā Āpera Ēnoka (Abel Knox), he tangata haere noa. Ko te kī a Ngata, i puta ake i ōna kāwai Pākehā āna tikanga whakatepe, ēngari i tua atu i tērā, ehara taua taha ōna i te mea nui rawa ki a ia. Ko te mea nui kē ake ki a ia ko te wā kē o tōna whanaketanga hai Māori, me tōna tipunga ake ki te kōrero Māori i raro i te tiaki matatū a Paratene rāua ko Rāpata. Otiia, ka nonoi tonu te tokorua nei kia whakaakona a ia ki ngā mātauranga me ngā mōhiotanga o te Pākehā, hai hurihanga māna hai painga mō Ngāti Porou me te iwi Māori whānui tonu.

Ka eke ōna tau ki te rima, ka tīmata tana haere ki te Kura Māori o Waiomatatini. Kāore i ārikarika te kaha o te wā kāinga ki te tautoko i te kura, ā, ko Paratene tonu rāua ko Rāpata ngā kaiārahi. I te paunga o te whā tau ka tukuna a Ngata ki te Kāreti o Te Aute. I raro i te tumuaki, i a Te Tātana (John Thornton), ka akona ngā tauira ki ngā reo tawhito o ngā iwi o Rōma me Kariki; whakatakahia ana rātau mō te whakamātautau mō te whare wānanga me ngā mahi umanga. Heoi, nā Te Tātana rātau i whakahauhau kia tū whakahī ā-iwi, kia whaona rātau ki te kaupapa whakaora i ō rātau iwi i ngā tukitukitanga o ngā tikanga pāpori, me te mea e matakuria ana i taua wā, arā, me te ngaronga o te iwi ki te korehāhā. He ākonga ihumanea a Ngata i āna mahi katoa.

Nō ngā rā i a ia e tauira ana i tīmata tana whāwhā i ngā take e pā ana ki te iwi Māori, me tana whakamātau ki te tū hai kaiārahi. I ngā tau o 1891–92 ka takahia e rātau ko Rēweti Kōhere mā te nuku o Ngāti Porou ki te kauwhau haere i ngā kōrero e pā ana ki te whakatikatika i te hauora. Ko ētahi iwi kāre i rata mai ki aua kauwhau. I te kōpīpī tonu ngā whakaaro o Ngata, ā, kāre anō kia tino mauru noa ōna mōhio noa ki ngā raruraru o tōna iwi. Kātahi te mahi a te taitama pēnei i a ia nei ki te tuma i ngā kaiārahi pakeke.

Nō te paunga o te waru tau i Te Aute ka riro mai i a Ngata te tikanga ki te whakauru ki te whare wānanga. Nā te tino pai o ana māka ka whakawhiwhia a ia ki te Karahipi Mākarini; nā reira nei a ia i āhei ai ki te ako i te whare wānanga i Ōtautahi (Christchurch), arā, ki te Kāreti o Waitaha (Canterbury College). I akona ngātahitia e ia i konei ngā kaupapa o te mātauranga pūkenga me te ture. Nō te tau 1893, ka riro mai i a ia te tohu paetahi (BA), ko te pūtaiao tōrangapū te tāhuhu o taua tohu (taihoa ake, ka riro mai tana tohu paerua MA). Na, i neke atu a ia ki Ākarana (Auckland), ā, i whakaūngia ia i reira hai rōia ki te umanga rōia, ki a Devore me Cooper. I te tau 1896, ka tutuki i a ia tana tohu paetahi ture (LLB). Ko ia te Māori tuatahi i oti i a ia he tohu mātauranga i tētahi whare wānanga i Aotearoa nei.

I tēnei wā, he taitama ātaahua, he taitama turipū a Ngata. He poto te tapahinga i ōna makawe, ā, tau ana tana mau i te hurungutu. Pērā i tōna pāpā rā, he tangata tū poto, ēngari he tangata tino kaha. Nō te tau 1895, ka mārenatia e ia a Arihia Kane Tāmati, nō Ngāti Porou anō, i Whareponga. He mārena tōnui tēnei: o ngā tamariki 11 i ora ā pakeke noa, tokoono ngā mea wāhine, tokorima ngā mea tāne. Nō muri tata tonu mai i tōna whakamanatanga hai rōia, ka hoki rāua ko Arihia ki Te Tai Rāwhiti. I reira, ka hangaia e ia te whare whakamīharo nei a Te Wharehou i Waiomatatini (nō muri kē i karangahia ai ko The Bungalow). Mō ngā tau roa, koia nei te wāhi i paiheretia ai e Arihia te kotahitanga o te whānau, i ngā ngarongaromanga huhuatanga o Ngata ki ngā mahi tōrangapū.

Ahakoa tērā ia e rangatira i te mahi rōia, kāre i mahia e ia taua mahi. Nā ngā kupu kōhukihuki kē a Te Tātana kia whakapaingia te noho a te iwi Māori, i tahuri ai ia ki te whakapau i ōna kaha ki te whakatikatika i tō rātau āhuatanga ā-iwi, āhuatanga ohaoha hoki. I tēnei wā, kua āhua momoho ake āna mahi; nā te mea anō he rōia māraurau a ia i kaha piki ai tōna mana i waenganui i te iwi Māori. Atu i te tau 1899, ka whāia a ia kia tae atu ki ngā hui maha puta noa i te motu, ā, i puta ake i ngā nūpepa Māori āna tini tuhinga e pānui ana i ōna whakaaro mō ngā whakatikatikanga āhuatanga ā-iwi, āhuatanga ohaoha, me ngā whakawhitinga whakaaro mō te wāhi o te Māoritanga i roto i te ao hou. Puta noa i te tōmuatanga o āna mahi, ka anga ia ki te whakarīrā kia mutu ai te tiro kōtaha mai a ngā kaumātua o ngā iwi ki a ia, pērā i ērā ake anō i waho i Te Tai Rāwhiti. Nā runga i tana āhua whakahoahoa, te mārama o tana titiro, me te kaha o tana pūtohe, i tutuki ai i a ia tēnei tukunga iho.

Taro ake, ka uru atu a Ngata ki ngā mahi a Te Kotahitanga o ngā Tamariki o te Kāreti o Te Aute (Te Aute College Students' Association). I whakatūria taua rōpū i te hui tuatahi i tū i Pēpuere o 1897. Ko ia tonu te whetū mārama i taua hui; e whā ngā pepa kauwhau nāna i pānui, ā, nāna ngā whakawhitinga whakaaro o ētahi atu i ārahi. Ko 1899 te tau i noho ai ko ia te hēkeretari torotoro haere mā te Kotahitanga, ā, i ngā tau o muri mai, ko tāna he āwhina ki te whakahaere i ngā hui ā-tau.

Kua kaha haere i nāianei te warea o Ngata ki ngā take o tōna rohe. Ko ngā tūnga kaingārahu o Wahawaha me te pāpā o Ngata mō ngā mahi ahu whenua me ngā hanganga hou i te wā kāinga, i āta tukutukuna mai ki a ia. I waimarie kē atu a Ngāti Porou tēnā i ētahi atu iwi, nā te mea i mau tonu i a rātau tō rātau whenua: ahakoa i rīhitia ētahi o aua whenua pukepuke ki te Pākehā, i mau tonu i te iwi te nuinga o ō rātau whenua pai. Nō ngā rua tekau tau whakamutunga o te rau tau 1800–1899 i tīmata ai rātau ki te pāmu hipi i raro i a Wahawaha rāua ko Paratene Ngata. Nā te taitama nei, nā Ngata i whakawhānui ake tēnei tū mahi. Tau rawa atu ki 1916, 156 ngā māpu hipi a Ngāti Porou, ā, hui katoa 180,919 ngā hipi. He nui ngā moni whakangao i pau i a rātau ki te whakapai ake i ngā pātītī, i ngā whare me ngā utauta, me ētahi mīhini kuti hipi hoki. Ēngari i tūpato te pupuri a Ngata kei kaitā rawa ā rātau nama. Ko ngā utu nunui tonu e riro mai ana i ngā wūru a Ngāti Porou.

Riro ana i a ia ngā mahi a ōna pakeke, ā, nāna i neke whakamua te mahi ki te whakaahu i te kaupapa kaporeihana. Ko tā tēnei, he waiho i te taitara ki te iwi, ēngari i wehewehea kētia te pāmu i te whenua, kia taki whai hua ai ia wāhangahanga; ka tāuteutetia ngā kaiwhakahaere (he Pākehā i ētahi wā), ā, ko ngā kaiwhiwhi o te wā kāinga i tāuteutetia hei kaimahi pāmu. I utua anō hoki ngā kaimahi ki te hua moni o ngā hua whakamau. Nō te tau 1903, i taka mai te whakahaere o ngā kaporeihana ki ngā kaunihera whenua Māori. I taua wā anō, ko Ngata tēnā e whakamātautau ana i tētahi tikanga whakatikatika whenua anō, i waihangatia hai whakamutu i te nui rawa o te mahi wāwāhi i ngā taitara. Koia nei te hua o ngā mahi whakatakitahi a ngā Ture Whenua Māori me te Kōti Whenua Māori mō ngā tekau tau e hia kē nei. Na, ka tīmata a Ngata ki te whakawhiti, me te whakatōpū i ngā maramara whenua takitahi, ka pātata tahi ai te takoto o te whenua. I tīmataria aua mahi i te poraka o Waipiro i Te Tai Rāwhiti i te tau 1911. Taro ake, ka whakamahia taua kaupapa nei ki ētahi atu o ngā whenua o Ngāti Porou, puta atu ki ngā rohe o ērā atu matawaka.

Ahakoa e tino mārama ana ki a Ngata te mate o te taumaha rawa o te nama, i mōhio tonu ia me āhei tonu ngā rangatira Māori o ngā whenua kia whiwhi i ngā moni nama hai whakapai i ō rātau whenua. Ko tāna i whakapono ai, arā, kia tangohia e rātau te tūnga o ngā kamupene kaituku moni nama mō ngā mahi pāmu, kia riro ai mā rātau tonu e whakahaere ā rātau mahi moni nama, me te mākete anō i ā rātau hua whenua. Nō te tau 1912, ka tīmataria e ia tētahi kamupene mahi tahi mō ngā kaipāmu o Waiapu (Waiapu Farmers' Co-operative Company). Ko te Kaporeihana o ngā kaiwhiwhi pāmu o Ngāti Porou te kaiwhiwhi, ā, nā rātau ngā moni tuarā. Ko Te Whānau-a-Apanui me Ngāi Tai anō ētahi o ngā kaipuri hea. Tekau mā rua mano pāuna te rahi o te koha tuatahi nāna i tīmata. Hai hāpai i ngā mahi pāmu kaikaha me te whakahoutanga i te mana whenua, honoa ana e Ngata tana tino mōhio ki te mahi pāmu ki tana mākohakoha ki te ture. Nāna i whakapau tana kaha ki te whakaatu, arā, mā te tōtika o te ako, o ngā kaiārahi me ngā kaiwhakahaere, ka pērā i te Pākehā rā te momoho o te pāmu a te Māori i ōna whenua. Ahakoa kai roto o Ngāti Porou te tīmatanga mai o āna whakahoutanga katoa, i kaha tonu a Ngata ki te whakahauhau i ērā o ngā iwi ki te whai i te ara kua takahia nei e rātau, e Ngāti Porou.

E paneke whakamua ana anō hoki a Ngata i roto i ngā take o te motu whānui nā te hoahoatanga o rāua ko Timi Kara (James Carroll). Mai i te tau 1892, he minita a Kara nō te kāwanatanga Rīpera (Liberal), ā, nō te mutunga o 1899, ko ia te minita mō ngā take Māori. E rua ngā ture whakahirahira nā Ngata i āwhina a Kara ki te waihanga. I hangaia ngātahitia kia rahi ake te whai wāhi atu o te Māori ki te whakahaere i ā rātau take. Ko te Ture Whakahaere i ngā Whenua Māori (Native Lands Administration Act) 1900, te ture nāna i whakarato te kaupapa e taea ai te whakatū ngā poari whenua, riro ana i ngā Māori te mana whakahaere, hai whakarite i te hokonga, i te rīhitanga rānei i ō rātau whenua. Ko te Ture Kaunihera Māori 1900 te ture nāna i whakarato ngā kaunihera i pōtitia hai whakahaere i ētahi o ngā mahi a ngā kāwanatanga ā-rohe, o ngā mahi hauora rānei. Ahakoa he whāiti noa te mana o ngā kaunihera, he ngākau whakapuke te pōwhiri a ngā hunga kāinga Māori i a rātau. Hui katoa, 19 ngā kaunihera i whakatūria. Ko te Kaunihera Māori o te Takiwā o Horouta (Horouta District Māori Council) i Te Tai Rāwhiti tonu tētahi, ā, ko Ngata tōna tiamana. Heoti, raruraru ana ētahi o ērā o ngā kaunihera. Nā te kaha nui o te ngākau whakapuke, me te ihupiro ki ngā mahi kaute tētahi wāhi rahi tonu o aua mate. Hei whakamātau ki te whakaora i ō rātau raruraru, ka whakatūria a Ngata hei kaitirotiro whakahaere i te tau 1902, ēngari, taka iho ki te tau 1904, ka makere mai a ia i taua tūnga. Nā tētahi mahi rahi kē ake nāna i whakatatū tana whakarite me hoki a ia ki te kāinga ki te whakataka i a ia.

Ko 1905 te tau i whawhaitia ai e rāua ko Wī Pere te tūru mō te Mema Pāremata o Te Tai Rāwhiti. Kua roa kē taua tūru i a Wī Pere. Ka nui ake te tautoko a Ngāti Porou i a Ngata, ā, nui ake i te 750 te whaitua o ngā pōti i te rironga o te tāhuna i a ia. He mōrehu a ia nō ngā whakatuma huhua i puta mō te tūru i noho nei ki a ia ā tau rawa ki te tau 1943. Nā tēnei ia i kīia ai i taua wā ko te 'pāpā' o te Whare Pāremata. Kāre i ārikarika te kaha o te pai o tēnei mema pāremata. He kaitautohe pūkenga, ā, i ngā wā e tū ana ia ki te kōrero, kikī ana i te tangata ngā ahurewa mātaki o te Pāremata. Pono ngākaunui ana ia ki āna mahi, ā, paparetia ana e ia te nuinga o ngā hui whakangahau i te Pāremata. He mema pukumahi nō te Komiti mō ngā Mea Māori (Native Affairs Committee), ā, kāre i roa kua noho ko ia tonu te tino mau ā-ringa o Kara. Ka mahi tahi rāua ko te kaiwhakawā matua, ko Tā Rāpata Taute (Robert Stout), i runga i te Kōmihana Whenua Māori, mai i 1907 ki 1908. He mea whakahē nā rātau te whakamahi a te kāwanatanga i tōna mana e āhei ana ko te Karauna anake hai kaihoko i te whenua Māori, ā, i raro iho i te wāriu e tika ana. Ka tūtohungia e rātau, arā, me rāhui mō ake tonu atu ngā whenua o ngā iwi he maramara toenga whenua noa iho ō rātau. Heoi, i whakaae rātau me whakahauhau ngā iwi he rawaka ngā whenua, pērā i ērā o te puku o Te Ika-a-Māui, ki te hoko, ki te rīhi rānei i ētahi o aua whenua. Ko tā rātau kupu whakamutunga, he whakahē i ngā kāwanatanga o mua mō te noho noa iho, tē tahuri atu ki te whakahauhau, ki te āwhina rānei i te iwi Māori ki te pāmu i ō rātau ake whenua.

I tahuri anō hoki a Ngata ki te āwhina i a John Salmond ki te hanga i te Ture Whenua Māori o 1909, he ritenga whakatōpūtanga tino nui. Ko te utu i whakawhiwhia ki a Ngata i taua tau anō, ko te noho hai waha mō te iwi Māori i runga i te Kaunihera Whiriwhiri (Executive Council), me tētahi tūnga ririki i roto i te rūnanga matua hai kaitiaki mō ngā kaunihera Māori. Nō te hinganga o te kāwanatanga a Tā Hōhepa Waari (Joseph Ward) i te tau 1912, ka tangohia ēnei tūnga i a ia. Nā tana pirihongo ki te rōpū Rīpera i kore ai a ia i whiwhi i tētahi tūnga minita kāwanatanga ā tae noa ki te tau 1928.

Mea ake nei kua huri kē te ara o ngā mahi a Ngata ki te Pakanga Tuatahi me ngā hua i puta i te mutunga o taua parekura. Whā tekau ngā tau o Ngata i te tīmatanga o te whawhai, ā, nā te rahi o tōna whānau i uaua ai te tuku i a ia ki te mura o te ahi. Heoi anō ko tāna he whakapau i ōna kaha ki te tautoko i ngā mahi a te iwi Māori ki te tuarā i te pakanga. Ko Māui Pōmare me ērā o ngā mema Māori o te Pāremata ōna hoa ki te whakatari Māori hai hōia, me te akiaki kia whakatōpūtia rātau – nō muri mai i te aituā o Karipori (Gallipoli) – hai ope Māori. Nā te ū o Ngāti Porou ki ā rātau tikanga ā-iwi o te noho ngākau pono ki te Karauna, i nuku kē ake tōna kaha i ētahi atu iwi ki te whakarato tūao. I mahi anō hoki a Ngata ki te whakarato whenua mō ngā hōia i hoki mai i rāwāhi, heoi, i runga i tāna i whakaae ai, he mea tango mai aua whenua i ngā poraka whenua Māori.

I te mutunga o te whawhai kore rawa he wā i tukuna e Ngata kia wareware ngā Pākehā o Aotearoa nei ki te nama a te motu ki ngā Māori nā rātau i hoatu ngā whakaritenga mahi, i hinga atu rānei i roto i te pakanga a te emepaea i runga whenua iwi kē. I a rāua ko Pōmare, tētahi o ngā minita o te kāwanatanga Riwhōma (Reform), e mahi tahi ana, ka riro mai i a Ngata te whakaae kia tirohia ngā whakamauāhara whenua Māori kua roa kē nei e koropupū ana te riri. Ko te mea whakahirahira rawa atu o ēnei ko te kōmihana uiui a te Karauna o 1927, e pā ana ki ngā whenua Māori i raupatutia i muri iho i ngā whawhai ki te Pākehā o te tekau tau atu i 1860.

Ahakoa te noho a te rōpū Riwhōma hai kāwanatanga ā tae noa ki 1928, i tino kaha rawa atu te mau o te awe o Ngata, inā rā, i te nohoanga ake ko Te Kōti (Gordon Coates) hai minita Māori i 1921, ā, hai pirimia i 1925. He tino nui te wewehi o rāua ko Te Kōti ki a rāua, ā, i ētahi wā i āhei a Ngata ki te huaki i tētahi hanganga ture, mai i tōna taha o te Whare. Ko tētahi tauira, ko te hanganga ture o 1923 hai whakatū i te Poari Whakapapa (Board of Māori Ethnological Research) me tērā o Te Poari Pupuri o te Tahua mō ngā Take Māori (Māori Purposes Fund Control Board) i 1924, hai whakahaere i ngā moni kāre i kerēmetia, i ahu mai i ngā moni rīhi whenua Māori me ētahi atu wāhi. Atu i te tau 1895, he mema a ia nō te Rōpū Porinihiana (Polynesian Society), ā, i ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1920, ka whakamahia e ia ngā rawa a ngā poari hou e rua nei hai tautoko i te Rōpū me tāna mahi tā pukapuka. Nā runga i te kakama o Ngata ka tīmataria e te Poari Whakapapa tā rātau ake kaupapa tānga pukapuka i te tōmuritanga o taua tekau tau anō, ā, ko Ngā Mōteatea, te kohikohinga waiata Māori a Ngata, me te pepa, Te Wānanga, ētahi o aua tānga rā.

Atu i tēnei wā, ka whakauruuru atu a Ngata ki te tini o ngā mahi e pā ana ki ngā mahi pāpori me ngā tikanga ā-iwi. Hai whakahauhau i ētahi o ngā momo tākaro e tākarotia ana e te hunga Māori, ka whakatūria e ia ētahi whakataetae i waenganui i ngā iwi, pērā i te Kapu a te Piriniha o Wēra mō te tākaro whutupaoro, i tētahi whakataetae tēnehi mā ngā tāne ake, mā ngā wāhine ake rānei, me te tātāwhāinga hōkī mā ngā wāhine mō te tohu Whakamaumaharatanga ki a Reiri Arihia. I whakataetaetia pērātia anō e ia ngā toi whakakitenga i waenganui i ngā iwi, arā, te haka me te poi (he taiea hoki ia ki te haka), ā, nāna i whakahauhau ngā toi whakarākai, inarā, ko ngā mahi whakairo me te tukutuku. Nā tana awe i taea ai te whakatū te kura toi Māori i Rotorua i te tau 1927, me te hanganga o ētahi whare whakairo puta noa i te motu. I noho tāpua a ia i roto i te Hāhi Mihinare, ā, nō te tau 1928, ka whakawherea e ia te Hīnota Whānui kia hangaia tētahi pīhopatanga Māori. He ātete i te tai panuku o te kaupapa Rātana tētahi wāhi o taua hanganga.

Ahakoa āna mahi e pā ana ki te noho tahi ā-iwi me te taha tikanga, i warea kē a Ngata ki te kaupapa whakatikatika whenua. I te kāinga, ka whakaritea e ia te wawaetanga o ngā whenua o Ngāti Porou i whakatōpūtia i te riu o Waiapu, kia āhei ai tōna iwi ki te miraka kau. Na, he mea tuku mā tana tama mātāmua, mā Mākarini, he paetahi nō te Kāreti o Te Aute me te kāreti ahu whenua o Hawkesbury o Niu Taute Wēra (New South Wales) o Ahitereiria, tētahi o aua pāmu e whakahaere. Ko te tūmanako o Ngata mā Mākarini e ārahi taua kaupapa hou nei o te pāmu miraka kau. He tino pai rawa atu te ahu whakamua o te pāmu a Mākarini. Me mihi tonu rā ki ngā kau i āta kōwhiria, ki ngā mīhini miraka kau hou me te whakatūnga o tētahi wheketere miraka kau, kāhui tahi, i Ruatōria (Te Rua-a-Tōrea). Rite ki ērā atu o ngā wā, arā kē noa atu te rahi o ngā whāinga e whāia ana e Ngata: hai whakahauhau i ērā atu wāhi nohoanga tāngata Māori ki te whai i te ara kua parahia nei e Ngāti Porou, ā, ki te whakawhere i te kāwanatanga ki te tautoko i te kaupapa ahu whenua Māori. Nō te tau 1922 tana angitu tuatahi ki ērā ō ngā iwi i tana whakawheretanga i a Tūhoe kia whakatōpū i ō rātau taitara. Nā runga i te kakama o Ngata ki te whakatū i ētahi rōpū kaiwhakatōpū, he rangatahi mātauranga nei te nuinga o ngā mema, hei kawe i te mahi, kāre i roa kua whakatōpū anō ētahi atu. He tīmatanga noa iho rā te whakatōpūtanga i ngā taitara; ko te mahi tuatahi tonu ko te para i ngā whenua inā kē te kaitā, i whakaīngoatia ko ngā kaupapa ahu whenua, i mua i te whakaūnga hai whenua whakataka kararehe, hai pāmu miraka kau rānei.

Tae mai ki tēnei wā, i whakawhirinaki tonu a Ngata ki ngā rawa a te Māori, arā, te hunga mahi me te moni punga ngātahi, ēngari, ko tana pīrangi kē kia āwhina mai te kāwanatanga, mehemea e hiahia ana ia kia momoho ngā mahi ahu whenua kua kaha nei te putaputa mai. Ko 1926 te tau i pōwhiritia e ia a Te Kōti ki Te Tai Rāwhiti ki te whakatuwhera i te whare karakia whakairo nui whakaharahara i Tikitiki. He tohu whakamaumaharatanga ki ngā hōia o Ngāti Porou i hinga i te pakanga. Āpiti atu, ki te whakaatu i te papai o ngā pāmu miraka kau hou o roto o te riu o Waiapu. Nā te kaha whakamīharo o Te Kōti, ka kī taurangitia ia he tahua tā te kāwanatanga mō ngā mahi ahu whenua Māori. Nō te tau 1927, ka whakanuia a Ngata ki te taitara Tā, e whai ana i muri i a Kara rāua ko Pōmare, te tino tuatahi o ngā Māori i whakanuia ki te tohu Tā i mua atu i a ia.

I Tīhema o te tau 1928, i ohotata tonu te whakatūnga i a Ngata hai minita Māori i te rironga ohoreretanga o te tāhuna o te pōti whānui, i te Rōpū Unaititi (United Party). He mea tino whakamīharo rawa atu tō rātau whiwhinga i ngā tūru nā reira nei rātau i āhei ai ki te tū hai kāwanatanga. Ko ia te minita whai mana tuatoru o te rūnanga matua, me te tiamana o ētahi komiti tiketike, ā, i ētahi wā, i noho ko ia te kairīwhi mō te pirimia. E 54 ōna tau i taua wā. He tangata ihu oneone a Ngata i ngā wā katoa. I ētahi wā, mahi ai ia i te roanga ake o te pō. Ahakoa te moe poto, te hāmoemoe noa iho rānei, ka ngata tonu tana hiahia. Nō tana urunga atu ki tana tūnga minitatanga hou, auē te mataku o ngā kaha i whakapaua e ia, ā, mahue iho ana i a ia te hunga tamariki noa ake i a ia; me kī tonu ko āna kaimahi taitaiā tonu ka mahue noa i a ia ki muri autō mai ai.

I ū tonu a Ngata ki te akiaki whakamua i ana mahi ahu whenua, whakamahia ana e ia ngā tahua a te kāwanatanga; hurihia ana e ia āna kaiwhakatōpū ki te mahi whakaahu i te whenua; whakaarahia ana e ia aua kaupapa nei puta noa i te motu – arā, ki ngā wāhi e kitea ana e ia ētahi whenua Māori e takoto kōaha ana, me te hunga kāinga e whakaae ana ki te mahi i runga. He uaua te kitea o tētahi kāre te ngākau whakapuke i a ia, nā te mea, ko te hunga kore mahi, ko te hunga rānei e mahi noa iho ana i ētahi wā, tāne, wāhine, tamariki atu, e whakawhiwhia ana ki te mahi e te kaupapa hou nei. Pērā i ngā tikanga mahi ā-ope whānau o neherā rā, koia tēnā te tikanga o te mahi a ngā wā kāinga. Ka tahuri ki te tope i te ngahere, i te taekai rānei, ki te parau, ki te rui ki te karaihe, ki te hanga taiapa, ki te uta kararehe ki runga i te whenua – i runga i te whakaaro pēnei nā, arā, ka taea te wehewehe ki rō pāmu takitahi ā muri ake nei. Mehemea e wātea mai ana ngā mīhini me ngā utauta, kāre i whakaroaroa te tono a Ngata kia mauria ake, tae atu ki ngā kaiaka mīhini hai whakatikatika. Na, hai tauira noa, arā i Horohoro, e pātata atu rā ki Rotorua, ka whakamahia e ia ngā tarakihana ki te parau, ā, ka mauria atu ko Tūmōkai Kātipa o Waikato hai tiaki kia kaha haere tonu te mahi a aua mīhini rā. Kāre i ngākau rua a Ngata ki te whakanoho i ngā rōpū o iwi kē ki runga whenua o iwi kē; hai whakahohe i te iwi kāinga te tikanga o aua rōpū. He tikanga āhua tautohetohe ki ngā iwi Māori tana whakatau kia whakanohoia a Ngāti Kahungunu ki Horohoro, me Ngāti Porou ki Tikitere, nā te mea kai te rohe kē hoki o Te Arawa aua wāhi nei.

I momoho anō hoki te mahi a Ngata ki te whakawhere i te hunga kua roa kē nei e taringa turi ana, nā te mea, i murua ō rātau whenua. Ko te mea momoho nui whakaharahara rawa atu ko te huringa mai a ngā kaitautoko o te kaupapa Kīngitanga i Waikato. Nā Ngata i whakawhere tō rātau kaiārahi hau a Te Puea, kia tū hai kaiārahi kia mahia ai ngā maramara whenua e toe mai ana ki a rātau. I whakamanahia te whakaaetanga i tētahi hui nui i tū i 1929 hai waitohu i te whakatuwheratanga i a Māhinārangi whare i Ngāruawāhia. Heoi, he aituā ngau kino te tukunga iho ki te whānau o Ngata. I taua hui, ka pāngia a Mākarini, te tama mātāmua a Ngata e te kōea, ā, i te hoa rangatira o Ngata, i a Arihia e tiaki ana i a Mākarini i te kāinga, ka pā anō hoki taua mate ki a ia. He ika paerua te parekura, nā te mea kāre i taea wawetia te tiki he rongoā tika mō rāua. Pākikini ana te ate o Ngata, ā, he wā a Ngāti Porou rāua ko Tainui e noho matakēkē ana. Heoi, nā te mau piri tonu o te wairua mahi tahi i waenganui i a Ngata rāua ko Te Puea, i ora ai ngā kaupapa ahu whenua a Te Puea. Nā Ngata i tautoko a Te Puea i te tautohetohetanga a tērā ki tētahi o ngā kaiwhakahaere Pākehā. Panaia ana ko te Pākehā, whakatūria ana ko Te Puea ki tana tūnga.

I ērā atu takiwā, kai te kaha tonu te paneke whakamua a ngā mahi ahu whenua nei. He roa tonu ngā whakaatu mai a Ngata i aua mahi i ngā rīpoata ā-tau a tōna tari, me āna reta ā-marama ki tōna hoa takatāpui, ki a Te Rangi Hīroa (Peter Buck). He tuhinga whakahirahira tana rīpoata ahu whenua Māori mō te tau 1931. Nuku kē noa atu te tiro whānui i ngā mokamoka kōrero i taua rīpoata tēnā i ērā mō ngā kaupapa ahu whenua takitahi. E whakapuaki ana taua rīpoata i te rahinga o ōna ake rapunga whakaaro, arā, o te waiho mā ngā tikanga kāwai rangatira tuku iho e ārahi ngā mahi, kia riro ai mā ngā whakataetae whakaratarata mahi ahu whenua e whakataha ngā mahi pūhaehae o mai rā anō a tētahi iwi ki tētahi. Ā, ki te whakapērā anō hoki i ngā mahi whakaakoranga, ngā mahi toi-hanganga ā-ringa, me ngā mahi tākaro. Hai tāna, he ara ēnei tū āhua whakataetae mō te whakaara anō i te whakahī me ngā tikanga ā-iwi, ā, ko tā ngā mahi ahu whenua hou he whakawātea i ētahi huarahi mā reira nei e taea ai te whakaora ngā marae tawhito, te hanga rānei i ētahi marae hou.

Hai tautoko i taua rapunga whakaaro āna, ka whakahuaina e ia ngā kōrero a te tohunga tikanga tangata e taitama ana i taua wā, a Raymond Firth, me ngā reta o taua wā anō a Te Rangi Hīroa. Ahakoa kīhai i whakangungua ōkawatia a Ngata ki te kaupapa mātauranga tikanga tangata, i a ia te hinengaro koi ki te āta tātari tika i te wāriu o taua kaupapa rā. Ahakoa tēnei, pērā i a Te Rangi Hīroa rā, i whakapono a ia kore rawa e taea e te Pākehā te mahamaha, te whatumanawa me te hinengaro o te Māori. Ēngari, ko tōna rerekētanga i a Te Rangi Hīroa, kotahi noa iho tāna i tāia ai e pā ana ki taua kaupapa, arā, ko tana pepa, 'Anthropology and the government of native races in the Pacific' (1928). Heoi, nā āna mahi ahu whenua i koiora ai te mātauranga tikanga tangata. Ehara i te mea ina oti ana, koinā te mutunga. Kao – ēngari he ara kē hai whakahou i ngā wāhi nohoanga tāngata.

Ahakoa te tautoko mai a tētahi ope iti o ētahi pūkenga Pākehā me ētahi kaitōrangapū, kore rawa te nuinga o te iwi Pākehā whānui tonu i pukuaroha atu. Ko Ngata tēnā e kōkiri tonu nā i tana kaupapa ahu whenua Māori me tana whakarahi haere i ngā whakapaunga moni kāwanatanga i te wā e horo atu ana a Aotearoa ki te pae o te kore moni, ā, ko te kāwanatanga i te tino whakaiti i ngā moni e whakapaua ki ērā atu wāhi. Nā tana hōhā ki ngā here ko Ngata tēnā e whakatau ana, i a ia e toro haere ana, mā runga waea rānei, i ngā āhuatanga huahua noa atu e pā ana ki ngā taputapu, ki ngā waka, ki ngā maniua, ki ngā kākano, ki ngā kararehe me ngā kaimahi, ā, tē taea hoki e ana āpiha o te Tari Māori te whakaoti ngā pepa o aua mahi i te tere rawa o tana haere. Ko tētahi mea anō, ko te nuinga o ngā whenua e mahia ana he whenua uaua, he whenua akeake, tae atu ki ngā whenua pungapunga o te mānia pūwhata o te puku o te ika. Kāti, kīhai i roa kua hē noa ngā awhero mō ngā mahi ahu whenua. Na, ko ngā kaiwhakawā o te Kōti Whenua Māori, kīhai anō nei kia raupā ngā ringa i ngā mahi pāmu, ko rātau ngā kaiwhakahaere o te Tari Māori, tae rawa atu hoki ki ētahi o ngā kaupapa mahi ahu whenua. Heoti, ki te tirohia ngā kaiwhakahaere a Ngata e ringa kaha ana ki te mahi, he paku noa tō rātau mōhio ki te whakatakoto mauhanga, whakatakoto kaute hoki.

Tau rawa ki te tīmatanga o 1932, ko Ngata me tana tari ēnā e tino whakahēngia ana i roto i te Pāremata me ngā nūpepa. I whakahaua a ia kia whakaaetia ngā tikanga o tana tari matua kia whakarerekētia, ēngari, kore ana e whakaaetia ngā kaute e te tumuaki me te kaitātari kaute matua. Kitea ana i ētahi o ngā tari Māori ā-rohe ētahi mahi kōtītiti kē. Hopu atu te tari o te kōmihana mō ngā kaimahi kāwanatanga, ka purua atu tētahi kaimahi kāwanatanga ki te tari matua hai whakakapi mō R. N. Jones, te kaiwhakawā matua o te Kōti Whenua Māori me te Hēkeretari hoki mō te Tari Māori. Heoi, ehara ko tēnei te mutunga o aua raruraru. I huraina i Te Tai Rāwhiti ngā mahi whakatapeha kaute a tētahi tonu o ngā kaiāwhina matua, pou whakawhirinaki a Ngata. Ka mea a Ngata ki te tuku i tana tūranga, ēngari, ehara ko tēnei te pīrangi o te pirimia, o Te Whōpi (George Forbes), whakaae kē ana ki te tono a te Komiti Kaute Tūmatanui (Public Accounts Committee) kia whakatūria tētahi kōmihana hai uiui i te āhua o ngā mahi a Ngata ki te whakahaere i tana tari me ana kaupapa ahu whenua. Nō te tau 1934, ka puta te rīpoata a te kōmihana uiui e whakahē ana i ngā tikanga whakahaere a Ngata. Mātua tonu ko te āhua o tāna ake tūmomo whakahaere me tana mahi whakahāwea i ngā rekureihana whakahau a te kāwanatanga. Me te whakapae anō ko tōna iwi o Ngāti Porou me tōna whānau tāna i mariu ai (ēngari, kīhai he whakaaturanga hai tautoko i tētahi o aua whakapae nei). Ēngari, he tika tā rātau whakaatu i ngā mahi tinihanga a ētahi o ngā kaiwhakahaere a Ngata. I runga i tōna whakaaro rangatira, ka whakaae a Ngata me uta ngā nawe ki runga i a ia, ā, i taua wā tonu tana rīhainatanga mai i te rūnanga matua o te kāwanatanga. He tino kaha rawa atu te ngau a taua takanga ōna i te iwi Māori, ā, e ai ki a rātau he hinonga tēnei nā te Pākehā hai tukituki i te angitu o ana kaupapa ahu whenua.

I purihia tonutia e Ngata tana tūru i te Pāremata, ā, nō te rironga o te kāwanatanga i a Reipa i te pōtinga o 1935, ka anga ia ki te mātakitaki i ana kaiwhakahē i te Pāremata o mua rā, e kawe tonu ana i ana kaupapa ahu whenua, ēngari, ka nui rawa atu ngā moni i whakapaua e rātau. I mutu tūturu te umanga pāremata o Ngata i tana hinganga i te tau 1943 i tana hoa tauwhāinga, i a Tiaki Ōmana (Jack Ormond), te kaiwhakataetae Rātana–Reipa mō te tūru. Ko Ngata te mema Māori whakamutunga i te Pāremata he pānga kore ōna ki te kaupapa Rātana. Nō te tau 1946 ka whakamātau anō a Ngata kia riro i a ia te tūru, ēngari, tē taea e ia. I noho kaha tonu tōna awe i a ia ka noho nei hai kaitōrangapū tuakana whai mana. Nāna a Te Pereiha (Peter Fraser) i tohutohu, ā, nō te tau 1946 ka whakatūria tērā hai minita mō ngā take Māori. He mea pērā anō nāna a Te Kōpata (E.B.Corbett) i te nohoanga o tērā hai kaiwhakahaere mō taua tari i roto i te kāwanatanga hou o te Rōpū Nāhinara i te tau 1949.

Ehara te awe o Ngata i te mea ruhi. E kāo! Nāna i āwhina ngā whakahaere mō te whakanuinga i te rau tau o te Tiriti o Waitangi i te tau 1940, tae atu ki te hanganga me te kawanga o te whare whakairo i hangaia i Waitangi. E whā ngā wāhanga nāna i koha atu ki te pukapuka, The Māori People Today. He tirohanga whānui nā I. L. G. Sutherland i ētita, ā, nō te tau 1940 ka whakapukapukatia. I te mea kua tīmata anō tētahi pakanga hou o te ao, ko ia tēnā e āwhina nā ki te whakatari tāngata me tana āwhina hoki i te whakatūnga anō o tētahi atu hokowhitu Māori. Tokorua āna tama, arā, a Wiremu rāua ko Hēnare, i roto i taua ope. Ko tētahi anō o Ngāti Porou, ko Te Moananui-a-Kiwa Ngārimu, he mea whakawhiwhi ki te Rīpeka Wikitōria i muri i tana hinganga i 1943. Nā Ngata i whakahaere te hui whakamaumaharatanga i Ruatōrea. I reira, ka tukuna atu te tohu toa ki ngā mātua o Ngārimu.

E whakauru haere tonu ana a Ngata ki ngā mahi tikanga Māori me ngā mahi mātauranga. He kaikoha ia ki ngā kura mō ngā mahi whakaako i te hunga pakeke i te kāreti o te whare wānanga o Tāmaki-makau-rau (Auckland University College) i te wā o te pakanga tuarua, me te whakahaere i ngā kauhau e kīia nei ko Rauru-Nui-a-Toi mō tōna iwi i Ruatōria. Harangote ana tana tānga o ētahi atu waiata i te pukapuka a te Rōpū Poronihiana (Journal of the Polynesian Society), (nō muri i tana matenga, ka whakapukapukatia e tana ahuahunga, e Pei Te Hurinui Jones.) I noho ngangahau tonu ia i roto i ngā mahi a te Rōpū Poronihiana, ā, atu i 1938 ki 1950 ko ia te perehitini o te kaunihera o te rōpū nei. He tangata whakarae i roto i te Hāhi Mihinare, ā, he tangata kaha hoki ia i runga i te rōpū nā rātau i whakahou te Paipera Māori. Ko te whānuitanga o te hōkai o tōna mōhiotanga, kua roa kē nei e mōhiotia ana e te ao Māori, kātahi anō ka āhukahukatia e ngā whare mātauranga o te Pākehā, i te whakawhiwhinga i a ia ki te tohu mātauranga tākuta (LittD), he tohu whakahōnore i 1948. I tae ake tōna rahinga o Ngāti Porou ki te rā i pōtaetia ia. I tua atu i tōna koanga ngākau mō tāna i whiwhi ai ko tērā o te kite ā-tinana i tana pōtiki, i a Hēnare, e pōtaetia ana ki te tohu paetahi BA.

Kua tata kapiti hono, tātai hono te koiora hau o Ngata ki te ao wairua, ēngari, nō te tinana kē te tārututanga, ehara i te hinengaro. He mea harikoa ki a ia tana tūtakitanga ki tana hoa o ngā tau roa ki muri, ki a Te Rangi Hīroa, i te tau 1949. E mate pukupuku ana tērā i taua wā, ā, nā Ngata a ia i taki haere i te nuku o te whenua, me te mōhio ngātahi anō o rāua koia tēnei te tūtakitanga whakamutunga o tētahi ki tētahi. Ko te papa rererangi i Whenuapai te wāhi i wehe ai rāua. I a Ngata e whakataka ana ki te rere ki Te Tai Rāwhiti, me Te Rangi Hīroa ki Honolulu, ka tiro atu, ka tiro mai tētahi ki tētahi, ā, e ai ki a Te Rangi Hīroa, he tirohanga roa, kawe kupu aroha me te maimai aroha e tiari ana i waenganui i a rāua. E ai ki tā Te Rangi HĪroa anō, mō te rima tekau tau, neke atu tō rāua takatāpuitanga, ā, kore nei i puta he kupu kino i waenganui i a rāua. Ahakoa kua tino tūoi rawa atu i nāianei me te kore e pai o te puku, ka hangahanga tonu a Ngata i ana mahi huhua, arā: te whakahounga i te whare karakia, i a Rangiātea; te whare whakamaumaharatanga ki tana wahine aroha, ki a Arihia; te hui rau tau o te Kāreti o Te Aute, me te hui e hoahoatia ana mō te whakamaumaharatanga ki te ono rau tau o te Kahupapa Nui whakaharahara rā, o te Hekenga Nui.

Nō muri mai i te matenga o Arihia ka moea e Ngata a Rīringi Tūhou i te tau 1932. Nō te tau 1948 ka mate mai tērā. Kāore i roa rawa atu i mua i tōna matenga, ka moea e ia a Hēne Te Kira. He poto te wā e māuiuitia ana a Ngata hinga noa ia i te 14 o Hūrae 1950. He mea tāpuke ki te taha o Arihia i te urupā o Pūputa, te puke iti kai muri paku atu i The Bungalow.

Ko te tino koha a Ngata ko tana whakahauoratanga i te iwi Māori i ngā tau tōmua o te rau tau rua tekau. Nāna i whakamahi ōna toi o te ao Pākehā me ōna pūkenga ngaio hai āwhina i tōna iwi ki te ahu me te pāmu i ō rātau whenua, ā, ki te whakahauhau i a rātau ki te pupuri i ā rātau tikanga me te tiaki i tō rātau ake tuakiri. Nā ōna mōhiotanga, nā tāna atawhai matawhāiti, nā tōna hiringa me tōna mātauranga tōrangapū, i pērā rawa ai te angitu ōna ki tēnei whakatakanga āna.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

M. P. K. Sorrenson. 'Ngata, Āpirana Turupa - Ngata, Apirana Turupa', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3n5/ngata-apirana-turupa (accessed 17 December 2017)