Kōrero: Te Heuheu Tūkino V, Tūreiti

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua

Te Heuheu Tukino V, Tureiti

1865/1866?–1921

Nō Ngāti Tūwharetoa; he upoko ariki, he kaihautū, he kaitōrangapū

I tuhia tēnei haurongo e Ken Te Huingarau Gartner,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996.

Ko te whakaaro i whānau mai a Tūreiti Te Heuheu Tūkino, te tuarima o ngā tumu whakarae o Ngāti Tūwharetoa, i te tau 1865, i 1886 kē rānei. I puta ki waho hei tama mātāmua mā Horonuku Te Heuheu Tūkino IV rāua ko Tahuri Te Tuaki (e tuhia ana i ētehi wā ko Tahuri Te Uaki), i Waihī kāinga e tū tata mai rā ki Tokaanu. He uri a ia nō ngā hapū o Ngāti Tūrumakina, o Ngāti Kurauia, o Ngāti Tūrangitukua me Ngāti Hikairo. E ai ki ngā rongo kōrero, he mea tapa ki a ia te īngoa 'Tūreiti' – ki te Pākehā 'too late' – arā, nā te 'tūreiti' o tana whānautanga; kāore ia i rongo i te oro o te owha pū tātara ki te tama mātāmua. He mea whakatangi pōhēhē kē hoki i te whānautanga o te tamaiti tuatahi, he wahine. Ko te tupuna wahine o Tūreiti ki te taha o tōna matua, ko Te Mare, te punarua a Mananui Te Heuheu Tūkino II. He mokopuna taua kuia rā nā Te Rangitua-mātotoru, he amokapua nō Tūwharetoa nō mua atu i a Herea Te Heuheu Tūkino I. He tupuna kuia ki a ia a Rangiaho o Ngāti Maniapoto, te wahine matua a Herea.

E tamariki tonu ana a Tūreiti i a ia i te pakanga i Te Pōrere i te 4 o Oketopa 1869. I reira te whawhai nui whakamutunga a Te Kooti Arikirangi Te Tūruki. I te tukinga mai a ngā hōia a te kāwanatanga i tōna matua rātau ko tana apataki i reira, ā, whāwhai tonu te hari atu a ōna koroua i a Tūreiti ki te ngahere i te uru o Te Pōrere. I taua wāhi a Mahaukura pā e tū ana, ā, e tino mārama tonu ana ki tōna hokinga mahara te wā i rere ai rātau i te huakitanga i taua pā. Nō muri mai i te tukunga ka haria tahitia atu a Tūreiti rātau ko tōna matua me ā rāua kaitautāwhi, ki Te Matau-a-Māui (Hawke's Bay). I reira, ka whakatūria ki te aroaro o tētehi uiuinga kia kitea e aha ana rātau i te wā o te whawhai. Ko 1870 te tau o tō rātau hokinga atu ki Taupō.

Tau rawa ki 1887, kua tīmata kē a Tūreiti ki te whakahaere i ngā take a tōna iwi mō te taha ki a Horonuku. Kua tīmata kē mai tēnei tū āhua i mua tata atu, arā, i te tau 1885. Koinei te tau i hainatia e ia te petihana a Tōpia Tūroa ki te Pāremata mō te mana motuhake Māori. Nō te matenga o tōna matua i 1888, ka tau ki a ia te mana ūpoko ariki o Tūwharetoa. He mea tohu anō hoki ia hei kaitiaki mō te whenua, taihoa ake nei ka tapaina ko te Rohe Tāpui ā-Iwi o Tongariro (Tongariro National Park).

Nā Tūreiti i whakapuaki ōna whakaaro i ngā hui a te Kōmihana mō ngā Ture Whenua Māori (Native Land Laws Commission) i tū ki Horotiu (Cambridge) i te tau 1891. Ko tāna i hiahia ai, kia riro kē mā ngā komiti ā-iwi e whaihanga ngā whenua, tēnā kia riro kē mā ngā komiti hapū. Ki tōna whakaaro anō ka taea tonutia e te Māori te whakahaere ōna poraka whenua ahakoa te tini o ngā kaiwhaipānga. Ko tāna, me hoko ngā whenua Māori i runga i te mākete tūmatanui, mā reira e whiwhi ai te Māori i ngā utu whakataetae, tōtika ake. He amuamu anō hoki tāna mō ngā moni e whakapaua ana ki te wawae whenua, me te whakamataku anō hoki o te nui o te utu mō ngā mahi rūri. Ka takoto i a ia te whakaaro me huri kē te Kōti Whenua Māori hei rōpū pīra, hei whaihanga anake i ngā take whenua tē taea e te Māori te whakatau i waenganui i a rātau anō. I whakaae anō hoki ia ki tā Pāora Tūhaere o Ōrākei, arā, ko te tikanga kia whai mana ngā komiti Māori ki te whakatau i ngā taitara whenua Māori.

I waenganui i ngā tau o 1891 ki 1902, he wāhi tino nui tō Tūreiti i roto i te kaupapa o te Kotahitanga ki te whakatū pāremata mana motuhake Māori. Nāna i whakahaere ngā whakaīngoatanga me ngā wāhi pōti i Taupō i te tau 1892. Atu i 1893 ko ia tētehi o ngā minita o te kāwanatanga o te Kotahitanga. Tē pātaitia e ia te tika o ngā mahi a ngā kāhu kōrako o te Kotahitanga ki te torotoro haere me ngā 'kirihipi', arā, ngā whakaaetanga ā-pukapuka a te Kotahitanga ki te kohi haere i ngā hainatanga o te hunga e tautoko ana i te kaupapa. He mea tautoko nāna te pire a H. K. Taiaroa ki te Pāremata o te Kotahitanga e whai ana kia tukua te mana ki te haina hei ture ngā pire i whakaaetia e taua Pāremata ki te Kāwana (e kī kē ana tētehi pire a te āpitihana kia kaua te Kāwana e whai wāhi ki te whakakaupapa ture i roto i te Pāremata o te Kotahitanga). I noho tonu a Tūreiti hei minita mō te Kotahitanga, ā, kīhai i makere mai i taua tūranga i mua i te tau 1895.

Ko te Kōti a te Kaiwhakawā Takiwā (Resident Magistrate's Court) o Tauranga te wāhi i whakatūria ai a Tūreiti hei āteha Māori i te tau 1892. Nāna i tauwhāinga ki a Wī Pere mō te tūru mema Pāremata mō Te Tai Rāwhiti i te tau 1893, ēngari, kāore i momoho. I ngā pōtitanga o 1899, 1902, 1905, me 1908, i hanepī katoa ana whakamātautauranga i te tūru Māori o Te Tai Hauāuru. Nā te mea, nō te puku o Te Ika-a-Māui kē a Ngāti Tūwharetoa, i kore ai i mārama ko tēhea o aua tūru rā ka tautokona e rātau, me te ruarua tonu hoki o ngā kaitautoko o Tūreiti i roto i aua rohe pōti hei whakarerekē i ngā tukunga iho.

Atu i 1894, ko te tapa tāone o Maranui (Lyall Bay) ki Pōneke (Wellington) te kāinga noho matua o Tūreiti rāua ko tana hoa wahine, ko Te Rerehau Kahotea (ko tōna īngoa karanga anō ko Mere Te Iwa Te Rerehau) me tō rāua whānau. He pokapū whai mana tōna kāinga ki ngā Māori e toro ana i Pōneke mō ngā umanga tōrangapū. Ko ia te manukura o tētehi komiti i Pōneke, he rangatira katoa ōna mema. Ko tā rātau, he tautāwhi i ngā mema Māori o te Whare Pāremata o te koroni me te whai haere i ngā petihana kei mua i te Komiti mō ngā Mea Māori (Native Affairs Committee). Ko tētehi o ngā tino mahi i mahia e rātau i 1894, ko tērā e tautoko ana i ngā whakapaunga kaha o Hōne Heke, tētehi o ngā Mema Pāremata, kia riro mai tētehi wāhanga o te mana motuhake Māori mā roto mai i te Pire Tikanga Māori (Native Rights Bill). Heoi anō, i te wā e wānangatia ana, ka tū ake tēnā mema, ka tū ake tēnā mema, ka puta atu ki waho o te Whare. Ko te hua ko te hikitanga o te pire nā runga i te kore mōkito. E rua rawa ngā whakatakoranga i taua pire, arā, i 1895 me 1896, ēngari i te mutunga ka turakina. Ahakoa te turakitanga, he mea whakauru atu ētehi o ōna mātāpono ki roto ki ngā hanganga ture i whakaturea i te tau 1900.

Ko 1895 te tau i whakatūria ai a Tūreiti hei āteha i roto i te Kōti Whakamana (Validation Court). Ko ia te māngai i 1898, mō ngā iwi o Ngāti Tūwharetoa, o Whanganui, o Te Arawa, o Ngāti Raukawa me Ngāti Maniapoto, ki te ātete i te Pire Whakatautau Whakahaere hoki i ngā Whenua Māori (Native Lands Settlement and Administration Bill) o 1898 a Te Hētana (R. J. Seddon), ā, kīhai hoki i mutu tana akiaki kia tukua te Pāremata Māori kia whai mana i raro i te ture. I te wā e whakakaupapatia ana te Ture Kaunihera Māori (Māori Councils Act) me te Ture Whakahaere i ngā Whenua Māori (Māori Lands Administration Act) o 1900, ko Tūreiti tētehi nā Timi Kara (James Carroll) i akoako. Nō te tau 1901, ka tono a Tūreiti kia whakamāramatia atu ki a ia ngā rohe o Waikato–Ngāti Maniapoto kua oti i te hanganga ture hou te whakarite.

Ko Tūreiti tētehi o te komiti tumuaki nā rātau i whakahaere te pōwhiri a ngā Māori ki te Tiuka o Cornwall, o York rāua ko tana hoa wahine, i te tau 1901. He tino mahi nui, nā te mea, e hia mano nei hoki ngā Māori i te papa rērehi hōiho o Rotorua e noho ana i rō tēneti, ā, ko tā te komiti he whakarite i te taha ringa wera, rerenga parukore me te huhua noa o ngā tauwhāinga me ngā mahi hei mahi. Nō te 18 o Āperira 1903, ka whakatūria ia hei kaitohutohu mō te Kaunihera o Tongariro (Tongariro Māori Council). Ahakoa tana tautoko i te kaupapa mana motuhake Māori, tau rawa ki te tau 1908, kua noho kē mai ia hei perehitini mō te Rōpū Māori (Māori Association). Ko tā taua rōpū nei, he whakaōrite i te ahu whakamua ā-ture, me te ahu whakamua ā-iwi a te Māori kia rite ki tērā e whāia ana e te Pākehā, tēnā i te whakapūmau kē i tōna tino rangatiratanga i raro i te mana o te Tiriti o Waitangi.

Nō te 3 o Noema 1911, ka hinga mai a Te Rerehau Kahotea, te hoa wahine o Tūreiti, i Tokaanu. I whakahaeretia e ngā Māori o Te Wairarapa he tangihanga kawe mate mōna i Pēpuere o 1912. I taua hui nei, ka hangaia e ngā Māori o Te Wairarapa tētehi petihana hei tautoko i te kāwanatanga Rīpera (Liberal) a Tā Hōhepa Waari (Joseph Ward), ā, ko te koronga, mā Tūreiti e hari atu taua petihana ki a Timi Kara. Kia ahatia ko te āhua nei, tau rawa ki Ākuhata, kua tuku kē a Tūreiti i a ia ki te tautāwhi i te pirimia o te rōpū Riwhōma (Reform Party), i a Te Maahi (W. F. Massey), nā tana kāwanatanga nei i whakakapi te kāwanatanga a Te Waari, me te tū anō hoki ōna i tētehi hui ki te tautoko i a Te Maahi. I haere ia i taua tau anō ki te tangihanga o Mahuta, te Kīngi Māori, me te whakanohoanga i a Te Rata hei piki tūranga mō tōna matua. I whakapuakina e Tūreiti tōna whakaaro me hoatu kē ko te īngoa 'ariki' hei taitara tēnā i tērā o te 'Kīngi'. Nō te tau 1913, ka whakanohoia a ia ki te komiti hou o Te Whakakotahitanga. He mea whakaara ake hei whakamātau me kore e taea te Kotahitanga te whakaora ake anō. Ko te tau 1918 te wā i whakatūria ai ia hei mema mō te Kaunihera Ture (Legislative Council).

I te wā o te Pakanga Tuatahi e ngangahau ana te whakahau a Tūreiti kia haina te Māori hei ika tauhou, ā, nāna i toro ngā rohe maha o Aotearoa i a ia e whakahau haere ana. I tautokona e ia te māperetanga i te tangata hei hōia, me tana mōhio tūturu me whai wāhi anō hoki taua kaupapa ki a Waikato. Hei tāna, ko tā ngā Māori o Waikato kē he tuku i ō rātau pāmamaetanga, kātahi me tahuri ake rātau ki te mau rākau mā te emepaea. He maha ngā tāngata whakarae i whakamātau ki te whakawhere i ngā tāngata o Waikato kia haina, kātahi ka uru atu ki te taha o ērā o ngā iwi ki te whawhai i waho o Aotearoa. I te hōtoke o 1918, he kaikiri te pōwhiri a te tangata whenua o Waikato i a Māui Pōmare rāua ko Tūreiti. I tētehi o ngā hui, ka whakawhiua rāua ki te haka ngutu momoho, me te mutunga mai o te whakamanioro i te tangata, arā, ka whakapohane mai ngā wāhine ki a rāua. Nō te tau 1919, ka takohatia e Tūreiti te whenua i Ōwhāoko hei whakanohonoho haere i ngā hōia Māori. E 35,000 eka te rahi o tēnei whenua o Ngāti Tūwharetoa kei roto i te pae maunga o Ruahine e takoto ana.

Nō te tau 1918, ka mate tana tama mātāmua a Hepi Kahotea, ka mahue iho ko te teina o tērā, ko Hoani hei piki tūranga mō Tūreiti. I hinga mai a Tūreiti i Ākarana (Auckland) i te 1 o Hune 1921, ka mahue mai ko Hoani rātau ko ngā tamāhine tokotoru a Tūreiti, ko Te Mare, ko Rihi me Te Uira. Nā te Kāwana i hura tana kōwhatu whakamaumaharatanga i Waihī i te 30 o Āperira 1923. He tangata i tū hei māngai mātau, hei pūtohe, hei wahapū hoki mō tōna iwi. E maumaharatia ana a ia mō tōna kaha ki te tautoko i te ōritetanga me te rangatiratanga o te Māori. I tū ki te whakahau kia hangaia ngā anga tōrangapū mā reira nei e whakawātea mai ngā huarahi ki tōna iwi ki te whakahaere i tō rātau ake mana motuhake, me te mana ki te whakarite i te mutunga iho mō rātau. Nā reira, tē taea te kī e whāiti anake ana ki a Ngāti Tūwharetoa tōna mana kaingārahu, ēngari anō te kī he kaingārahu ia nō ngā iwi Māori katoa o te motu.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ken Te Huingarau Gartner. 'Te Heuheu Tūkino V, Tūreiti - Te Heuheu Tukino V, Tureiti', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3t13/te-heuheu-tukino-v-tureiti (accessed 17 October 2019)