Kōrero: Te Heuheu Tūkino IV, Horonuku

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua

Te Heuheu Tukino IV, Horonuku

?–1888

Nō Ngāti Tūwharetoa; he ariki, he tohunga whakairo

I tuhia tēnei haurongo e Steven Oliver,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1993, and updated in June, 2018.

Ko Te Rapa te toi whenua o Horonuku. He wāhi e tū tata ana ki Tokaanu, e tū mai rā i te tonga mā uru o Taupō moana. Ko te whakaaro ko te tekau tau atu i l82O pea te wā o tōna putanga hei tama mā Mananui Te Heuheu Tūkino II rāua ko tana wahine, ko Te Mare. Ko tōna īngoa karanga i a ia e taiohi ana, ā, āhua pakeke noa, ko Pātatai. Ko te ariki nui o Ngāti Tūwharetoa tōna pāpā, ā, hei ariki anō hoki ki a Ngāti Tūrumakina. I noho mokopuna tōna whaea ki a Te Rangituamātotoru, te ariki o Ngāti Tūwharetoa i mua tonu atu i a Herea Te Heuheu, te matua o Mananui. He hononga whānau ō Pātatai ki a Ngāti Maniapoto me Waikato, ā, pau katoa te nuinga o ōna tau tōmua e tipu ake ana i waenganui i a rātau.

Ko 1845 pea te tau o tōna haerenga ki tana tipuna wahine, ki a Rangiaho noho ai. I Pāmotumotu te kāinga o tērā, he wāhi e tū tata ana ki Wharepūhunga. I a ia i reira i te pō o te 7 o Mei 1846 e tino kaha ana te heke o te ua. Nāwai rā, rere papahoro tonu mai tētahi powharu kaitā nei i Karamea maunga, whakangaromia tonutia atu a Te Rapa, te pā o tōna pāpā. Ko te hunga i hinga, ko te pāpā rāua ko te whaea o Pātatai, ko Te Waaka, he tuakana ki a ia, ko te maha noa atu o tōna ngare me ētahi atu o te whānau ā-whare o tōna matua. Nō te hokinga o Pātatai ki Taupō ka tangohia e ia a Horonuku hei īngoa mōna, he whakamauharatanga ki te nukuhanga o te horo nā reira rā i whakamate tōna pāpā. Kua tū i nāianei ko te teina o tōna pāpāko Iwikau, hei ariki nui mō Ngāti Tūwharetoa.

I tautokona e Iwikau te whakatakotoranga i te kaupapa o te Kīngitanga i te tekau atu i 1850. Hei tuarā i taua take ka hiki rāua ko Horonuku ki te pā o Wī Tako Ngātata. I Te Taitai (Taita) wāhi i te riu o Te Awakairangi, arā, i Heretaunga (Hutt Valley), te pā o te amorangi o Te Āti Awa nei. Ko Horonuku tētehi o ngā kaiwhaowhao i te pātaka i a Nuku Tewhatewha i a ia i reira. Ko tētehi tēnei o ngā pou i whakaarahia hei tohu mō te Kīngitanga. I whai wāhi anō a Horonuku ki ngā mahi whakairo i Hīnana, te pātaka whakapaipai o Iwikau i Pūkawa, ā, ko ia anō hoki tētehi o ngā kaiwhakairo o te huhua noa atu o ngā pātaka i whakaarahia hei toko i te Kīngitanga. Nō te Oketopa o 1862 ka hinga a Iwikau. Ka ara mai ko Horonuku hei whakakapi mōna, ka karangatia tonutia atu ko Te Heuheu Tūkino IV. I tēnei wā kua moea e ia a Tahuri Te Uaki; taihoa ka puta ngā tamariki tokorima.

Ahakoa tana tautoko i te Kīngitanga, i whakatū wāteatia e ia a Ngāti Tūwharetoa i te mura o te ahi o 1860 i Taranaki. Heoti, nāna te kupu ki te mihinare rā, ki a Te Kerēhi (Thomas Grace), menā ka huakina a Waikato, ka āia a ia ki te āwhina i a rātau. I runga i te whakapae kua takoto te tātai a te Kīngitanga kia whakaekengia a Ākarana (Auckland), ka whakahaungia e Kāwana Hōri Kerei (George Grey) kia urutomokia te whaitua o Waikato i te Hūrae o 1863. Ko te marangatanga ake tēnā o Horonuku ki te whakatutuki i te kupu taurangi a tōna matua kēkē. Ko te Hepetema pea te wā i aratakina ai e ia he taua e 200 pea te kaha. Ka hoea a Taupō moana ki tōna tāwaha, ā, mā te awa o Waikato ki te pae o te riri. He akutō rawa, nō te taenga atu kīhai ia i whakauru ki te puta o Rangiriri o te 20 o Noema. Kāre he kōrero i tuhia menā i whai wāhi a ia ki ngā riri o muri mai. Kia tae rā anō ki te 31 o Maehe 1864 kātahi anō ka puta te rongo, arā, nāna i taki te whakatau ki te taunaki i te hunga e awhitia ana i Ōrākau pā. Nō te takanga o te whakatau ki te wāhi i ngā rārangi hōia kaiawhi a Peretānia, ko te hokinga tēnā o Horonuku rātau ko āna toa ki te haukāinga. Nō te tau l866 ka puta te pūrongo e arotau ana ia ki te whakauru atu ki te whawhai ki ngā hōia a te kāwanatanga i te pito tonga o Taranaki. Heoi, ko te nuinga o rātau i te hui nui a te iwi i tū ki Poutū, kāre i pai kia whītiki, ēngari menā ka urutomokia te rohe o Ngāti Tūwharetoa, ēngari anō tēnā.

Nō te tau 1869 ka tae mai te matawhāura ki te rohe o Taupō. Mea kawe mai nā Te Kooti me āna apataki i tō rātau rerenga mai i ngā maunga o Te Urewera. Tērā tētehi amorangi o Taupō i haere ki Waiōeka, ko te rongo kōrero he kanohi ia nō Horonuku. I reira ka tono ia i a Te Kooti kia haere ake ki Taupō. I te 8 o Hune ka pā te pīpī o te ope a Te Kooti ki ngā hōia tūao a te kāwanatanga i Ōpepe, l5 māero te tawhiti atu i Taupō moana. Tokoiwa o aua tūao i patua kia mate. Ka whakatika atu a Te Kooti ki a Horonuku, ā, ka haere rāua ngātahi ki a Tāwhiao, ki te Kīngi Māori, arā i Tokangamutu (Te Kūiti) e noho ana. Ka tono a Te Kooti kia mau rākau te Kīngitanga māna. Hei whakautu i te tono, ka maranga ake a Rewi Maniapoto me ētehi o ōna hoa amorangi, ā, hoki tahi atu ana ki Taupō me Te Kooti rāua ko Horonuku. Heoti, nō te matenga o te taua iti a Te Kooti i te tārua o Te Ponanga i Hepetema o 1869, ka whakarērea a ia e ōna uku o te Kīngitanga. He mōhio nō ērā e kore te kāwanatanga e hinga i a rātau. I noho pūmau tonu a Horonuku ki a Te Kooti. Arā a ia i Te Pōrere, te pā o Te Kooti, i te tukinga o taua wāhi e te hokowhitu a te kāwanatanga i te 4 o Oketopa 1869. Ka riwha a Te Kooti, ka kounu ki te Rohe Pōtae. I āpurua anō hoki a Horonuku me ōna tuarā o Ngāti Tūwharetoa. Ka āia kia whakatahi. Aoakewake, ka whakahauraro rātau. Ka riro ko ētehi rangatira o Ngāti Tūwharetoa hei kūpapa, ka amuamutia e Horonuku ki ō rātau mahuetanga i a ia; kāore he huringa ake atu i te whai i a Te Kooti. Kātahi rātau ko tōna whānau ka tonoa ki Ahuriri (Napier), ā, he wā i muri mai rātau i a Karaitiana Takamoana e noho ana i Pākōwhai. Tau rawa ki 1870 kua noho mai anō ki Taupō.

I te tekau tau atu i l88O ko Horonuku te kanohi o Ngāti Tūwharetoa i te Kōti Whenua Māori i te mea e tirohia ana tō rātau mana ahikā ki ngā whenua o te rohe o Taupō. I ngā tau 1882 me 1883 ka whakaae a Ngāti Tūwharetoa ki te tuku i tētehi wāhi rahi o ō rātau whenua ki roto i te Rohe Pōtae, kia noho kotahi katoa ai ngā whenua o ngā iwi e tautoko ana i te Kīngitanga. Ēngari, nō te tau 1885, ka unua e rātau tā rātau whakaaetanga, ā, ka tono ki Te Kōti Whenua Māori kia tirohia te katoa o ngā mana ahikā whenua. Nā runga i te mahi tautohetohe i ngā paenga, i tukua ai he whenua ki te uru ki a Ngāti Maniapoto. Tērā atu anō ētehi kerēme ki ngā whenua o Taupō nā ngā iwi i whawhai mā te Kāwanatanga ki a Te Kooti i whakatakoto. He take raupatu te kerēme a Te Keepa Te Rangihiwinui ki te tonga o Taupō. I whawhai a ia ki a Te Kooti i Te Pōrere. Hei tāna, nāna i tahu āna ahikāroa i taua wāhi. E ai ki ngā kōrero, i tono a Horonuku kia whakaaturia mai ki a ia ngā takuahi. Ka whakatitoa e ia aua kōrero. Huri tonu atu ia ki te matapihi o te Kōti ka tuhi ki a Tongariro e auahi mai ana, ka kī, 'Arā taku ahi.' Nā tētehi whakataunga o 1886 i aukati ngā iwi i te poraka whenua nui o Taupōnui-a-Tia, ā, whakawhiwhia ana ki a Ngāti Tūwharetoa anake.

I te wā o ngā mahi whakarongo a te Kōti, ka whakaritea e Horonuku me tuku ngā maunga ki te Kāwanatanga hei whenua tāpui mō te motu, kia noho pūmau tonu ai tō rātau hau tapu. I Hepetema o 1887 ka whakawhitia ngā tihi o Tongariro, o Ngāuruhoe, o Ruapehu ki te Karauna, ahakoa te ātete a ērā atu o ngā ngārahu o Ngāti Tūwharetoa. Nō ngā rā whakapaunga pea o Hūrae 1888 ka hemo a Horonuku Te Heuheu Tūkino i Waihī, e tū tata ana ki Tokaanu. E ai ki ngā kōrero e 62 ōna tau. Ko te whakakapi ki tōna tūranga ariki nui o Ngāti Tūwharetoa, ko tana tama, ko Tūreiti.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Steven Oliver. 'Te Heuheu Tūkino IV, Horonuku - Te Heuheu Tukino IV, Horonuku', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1993, updated June, 2018. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/2t19/te-heuheu-tukino-iv-horonuku (accessed 22 October 2019)