Kōrero: Te tāhere manu

Whārangi 4. Ngā tao, ngā tāwhiti, ngā kōpāpā, ngā ringa

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Tao

E 3 ki te 4 mita te roa o te tao poto kīia ai he maiere. Whakamahia ai ēnei tao i ngā tipu me ngā rākau iti. E 6 ki te 11 mita te roa o ngā tao roa; kīia ai ēnei he tao kaihua, he taoroa, he tao rānei. Whakamahia ai ēnei momo tao ki ngā rākau teitei, whānui te toro o ngā peka. Nā te roa rawa atu o ēnei tao , tē kawea, tōia kētia.

Mahia ai te tao i te tawa, te kāpara, ā, hei ētahi wā mahia mai ai te aka. Ka whakamaua he tara ki te pito. Auahatia ai te tara i te kōiwi (tangata i ētahi wā), ngā rākau taikākā, ngā wāhi mārō o te kaponga, te tara o te whai, tae rawa ki te pounamu. Kīia ai ngā rākau tao he kaihua, he rākau wero rānei. Werohia ai te kākā ki runga i te rātā, te kōwhai, te tāwari.

Ko Māmā te mea mōhio

E ai ki ngā kōrero ka haere a Māui tātou ko ōna tuākana ki te tao manu. Heoi, ka mau ana he manu, nā te kore tara i ā rātou tao ka rere te manu rā. Ka kōrero a Māui ki tōna whāea ki a Taranga. Ka utu mai tērā me auaha e Māui he tara mō tana tao. Oti rawa ka nui ngā manu i taongia e Māui. Koinei te pūtakenga mai o te tara kāniwha.

Tari

Tērā te tikanga hopu manu e kīia ai ko te tari. Ka whakanohoia i tētahi rākau tētahi kono kua koromāhangatia. Ka tatari te kaihopu kia haere mai he manu; ka hoatu te tari kia pōtaeria ki tōna ūpoko. Ka maimoa te manu mā te taretare peka iti, mā te ongaonga rānei, mā te whiowhio rānei pēnei i te manu. Mō te hopu i te weka, ka whakawiria e te kaihopu tētahi rārā kei tētahi o ōna ringa; kia tata rawa mai te manu rā, ka pōtaeria te kono ki tōna ūpoko.

Hauhau

Ka whakatūria he pae kōkō, ka herea tītahangia he tao e 2.5 mita te roa i te kōhuri. Ka huna te kaihopu i roto i tōna whare rau ponga. Ka ongaongatia ngā manu mā te maimoa, mā te pakoire rānei i te tangi a te manu. Ka puritia e te kaihopu te tao kia mau i te taha o te pae kōkō. Tau mai ana he manu, ka hāua ki te hauhau manu, he rākau mātotoru e 1.5 mita te roa. He pēnei te hopu i te tūī, te hihi, te kōpara, te tīeke, te kōkako, te tātāeko (tātaihore rānei).

Hei etahi wā kua whakatūngia te pae kia tata ki te wai. Tau mai ana he manu ki te inu, ka hāua e te kaihopu. Ko tētahi atu momo pae, e rua ōna turu me te rākau pae kua herea; e 1.5 mita tana teitei i runga ake i te papa.

Te hopu kōkō

Whakamahia ai tēnei tikanga hopu manu i ngā pō e tau ana te hukapapa, atu i te waenganui pō ki te atatū. I te rā ka haere ngā kaihopu ki te kimi kei hea ngā kōhanga o te tūī, ka waiho i ngā rau mā o te rangiora hei tohu kei hea i te pō. Ka pō, ka arumia te ara ka tohua e ngā rau rangiora. Ka tae ana ki nga rākau e tika ana, ka piki ngā kaihopu ki te hopu i ngā manu. Kīia ai tēnei tikanga e Ngāti Porou ko te rutu, i te mea ka rutua te peka kia takataka iho ngā manu. Nā te kino rawa o te makariri ka taka noa ngā manu ki te papa.

Tāwhiti

He maha ngā tūmomo tāwhiti ka nanao te Māori. He momo tāwhiti te puaka; i te takahitanga a te manu i te momo tāwhiti rā, ka hūpana te puaka. Ko te korapa he momo tāwhiti hao i te karuwai. He kupenga iti te korapa ka rite ki te Ū te hanga . Ka whakatakataka ngā mōunu. Ina tau ana he karuwai ka kūmea te tāwhiti, ka mau te manu rā.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Basil Keane, 'Te tāhere manu - Ngā tao, ngā tāwhiti, ngā kōpāpā, ngā ringa', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-tahere-manu/page-4 (accessed 5 August 2020)

He kōrero nā Basil Keane, i tāngia i te 24 Sep 2007