Kōrero: Te tāhere manu

Whārangi 3. Te hopu manu mā te tākiri me te tāhei

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā momo māhanga

Whakamahia nuitia ai e te Māori ngā momo māhanga hei hopu manu.

Te tākiri

Mō te tākiri, ka whakanohoia he kono ki te mutu. Ka tau ana te manu, ka mau tōna waewae, kātahi ka tākiria te here. E toru ngā momo here i te tākiri, te mutu, te tumu, te pewa.

Te mutu

Ka takoto te mutu ki te papa o te ngahere, ka whakairia rānei ki te peka rākau. He mea auaha te mutu i te poro rākau he rite te hanga ki te L, ki te T rānei, ko tētahi pito ka pae, ko tētahi ka tū. Whakairotia ai ētahi o ngā mutu. Ka whakairia he kono ki runga i te mutu mā tētahi kōpāpā, ka whakamaua ki tētahi atu kōpāpā kua herea ki peka kē. Tau ana he manu, kua kumea te taura kia mau. Kātahi ka tangohia ihotia te mutu i te peka, kei te kikī tonu mau o te manu rā. Tae ana ki te papa o te ngahere, patua ana. Ka whakahoki te mutu ki tōna peka.

Ko ngā rākau whakamahia ai te mutu ki te hopu manu ko te miro, te hīnau, te maire, te kahikatea, te tawai, te rātā, te rimu. Kīia ai te rākau kaha te whakamahia ki te mahi manu, he tūtū.

Tukuna kia rongo i te kiwi

Kainga ai e ngā tāngata whai Pākehā te manu, ka mutu, whāia ai e rātou ngā tikanga hopu manu a te Māori. He rerekē ngā whakaaro o tēnā, o tēnā mō te pai o te manu hei kai. E ai ki a Ernest Dieffenbach he reka te kiko o te kiwi. Hāunga tērā, hei tā Joel Polack he ‘kore take te kiko o te manu nā te pūioio’. 1 Hei tā Te Pēhi (Elsdon Best), he pai te kiwi, heoi kāore i pērā tōna reka ki te kererū me te tūī.

Te tumu

Mahia ai e Ngāti Raukawa te tumu ki runga i ngā rākau iti. He rerekē te hanga o te tumu ki te mutu. Ko te tumu, he peka rākau iti kua wehe te pito kia rua ngā peka iti iho. Ka herea ngā pito o ēnei peka iti. Ka waihotia te peka kia hono tonu ki te rākau, ka tapahia rānei ka whakamaua ki rākau kē. Kātahi ka whakairia he kono ki runga me te taura i te taha o te kaihopu kei tōna maimai e huna ana. Ka tiaina te taura ki te whenua. Tau ana he manu ki te tumu ka kūmea te taura kia mau ai te manu i te kono. Kia kī katoa ngā kono ka puta te kaihopu ki te tango i ngā manu ka whakatakoto anō i ngā kono.

Pewa

He rite te mahi a te pewa ki tā te mutu me te tumu. Heoi te mea rerekē he maha atu ngā manu ka tau ki runga noho ai. Ka herea he kai ki te pewa hei tōmina i te manu. Ka hunaia te pewa ki raro i te pūkohu, i te pukoko.

Tāhei (taeke)

Kāore he tangata ka noho ki te āta tiaki te tāhei. Ka herea ngā kono ki tētahi aho, tētahi rānei i waenganui ngā peka e rua. Takoto ai ngā kono ki te taha o tētahi peka tōtika, tētahi māhanga rānei. Noho ana he manu ki te tāhei, ki te peka rānei ka mau i tōna kakī. Kaha atu te oraora o te manu, ita atu te here o te taura, mau ana.

Kīia ai aua rākau he rākau tāhei rānei, he rākau taeke rānei, he taumatua rānei. Ki te tata te rākau tāhei ki tētahi wai, kīia ai taua wai he wai tāhei, wai tāheke rānei.

Kotahi te wā, e rua rānei ngā wā i roto i te rā ka tirohia te tāhei; haere ai te kaihopu ki te kohi i ngā manu me te whakatika anō i ngā tāhei. Kāore he take o te tāhei mō te mahi kākā, ka tīhaehaea e ōna ngutu.

Kupu tāpiri
  1. I takoto te kōrero ki Elsdon Best, Forest lore of the Maori. Te Whanganui-a-Tara: Te Papa Press, 2005, wh. 170 (nō te tau 1942 tāngia tuatahitia ai). › Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Basil Keane, 'Te tāhere manu - Te hopu manu mā te tākiri me te tāhei', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-tahere-manu/page-3 (accessed 1 October 2020)

He kōrero nā Basil Keane, i tāngia i te 24 Sep 2007