Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Te tāhere manu – bird catching

by  Basil Keane

Ki te Māori, he pātaka kai te ngahere, haruru ana i tēnā manu, i tēnā manu – te kererū, te kākā, te tūī, arā noa atu. Ka tao te manu ki roto hāngī, ka kōtutu rānei ki tōna anō hinu; ka whatua mai he kākahu i ōna huruhuru, hei whakarākai rānei mō te māhunga. He wā nui te wā tāhere manu, he maha hoki ōna tikanga.


History of bird catching

I ngā rā o mua ko te moana ko te ngahere ngā pātaka o te ao Māori.

Te oranga i te ngahere

Ki te Māori, he kai nui rawa te manu. I mua i te taenga mai o te Pākehā ki Aotearoa, karekau he whakangote i kō atu i te kurī me te kiore.

He wā nui rawa atu ki ngā iwi te ngahuru i te mea koianei te wā mō te mahi manu – te kererū, te kākā, te tūī, aha atu. Kōtutua ai ngā manu ki ō rātou ake hinu. Whatua ai he kākahu, he whakarākai i ngā huruhuru i ngā manu.

Te tikanga hopu manu a te Pākehā

Ka tahuri ngā Pākehā tōmua ki te kai i ngā manu hei oranga mō rātou. Nāwai ā, ka tutū te puehu i waenganui i te Māori me te Pākehā mō te āhua o te mahi manu. Ki tā te Māori titiro ai he kai te manu; heoi, ki tā te Pākehā he taha hākinakina i te hopu manu. Atu i te tekau tau o 1860 ki te tekau tau o 1890 ka tīmata te whakatakoto i ngā ture ki runga i te hopu manu. Atu i te tau 1864 ka whakatakotoria e te ture he aha ngā wā mō te hopu i te kererū me te pārera ki ētahi rohe.

He kai, he hākinakina rānei?

I te tau 1865, ka takoto he ture e whakakāhore ana te hopu manu mā te tāhere me te tāhiti, kia noho mā te pū anake hopukina ai he manu. I te tau 1866 ka pīratia tērā ture, heoi nō te tau 1907 ka whakamanatia anōtia.

I ngā tekau tau o 1880 me 1890 ka tautohetohe te Pākehā me te Māori mō te wā hopu kererū. Ko te wā pai mō te Pākehā ki te hopu kererū ko te tōmuatanga o te ngahuru, i te wā e ngangahau ana te manu. Waihoki, ko te wā pai mō te Māori ko te paunga o te ngahuru me te tōmuatanga o te hōtoke, te wā e mōmona ana te manu.

I te tau 1907 ka mana he ture e whakakāhore ana i te kōtutu manu. I puta tēnei ture hei pēhi i te nui rawa atu o ngā manu ka kōtutua mō te hoko. Hāunga tērā, ka kōtutu manu tonu te Māori. Waihoki, nō te tau 1910 ka turakina tēnei ture.

Te atawhai i te manu

Atu i te tekau tau o 1890 ka tutū te puehu i waenganui i ngā Pākehā whakangau manu, ngā iwi Māori, me te hunga tiaki manu. Nā te paheke o ngā manu, ka rāhuitia te hopu manu. Ko te whakapae a ngā iwi Māori, nā te topenga o ngā ngahere ka paheke ngā manu, ehara nā kaha rawa o te mahi manu. Hauwarea ake tā te Māori, nō te tau 1922 ka rāhuitia e te ture te hopu manu.

Ēnei rā

I te paunga o te rau tau 1900, ka puta te amuamu a ētahi mō te mahi a Tā Kereama Rātima ki te tango kūkupa hei ō matenga mā Kahurangi Whina Cooper. Haunga tērā, kua whakahē ētahi iwi i tēnei mahi, kua tahuri ētahi pērā i a Kevin Prime o Ngāti Hine ki te whakatipu anō i te ngahere me te patupatu i ngā kararehe patu manu.


Seasons

Te wā mō te mahi manu

Ko te wā mō te hopu manu atu i te Mei ki te Hūrae. Atu i te marama o Maehe ka tirohia e te hunga mahi manu te ora o ngā kai a ngā manu, kia taea ai te ine i te ora o ngā manu ā tōna wā. Hei te marama o Paengawhāwhā ka tīmata te hopu weka ki Te Wai Pounamu.

I te pokapū o te wā hopu manu kua mōmona te kākā, kua heke ki te ketuketu kai i te papa o te ngahere. Māmā noa te kohikohi i tēnei manu mā te ringa. Atu i te Haratua ki te Hereturikōkā, kei te mōmona te tūī – ko te kōkō tōna ingoa i tēnei wā. Tatū ki te paunga o te hōtoke (Hōngongoi ki te Hereturikōkā), kua kawa te kiko o te kererū nā tana kai i runga i te kōwhai.

Hei te ngahuru, kua mōmona te kererū, te kākā, te kōkō (tūī), te korimako ki Te Wai Pounamu. Eke rawa mai ki te tau rua mano, i te mahia tonutia te tītī i te ngahuru ki Ngā Motu Tītī e 36 kei waho atu o Rakiura.

Raumati

Hei te raumati (Tīhema–Pēpuere) ka noho te kererū ki runga i te tawa kai ai; hopukina ai ēnei. Hei te marama o Hānuere, ka noho te kākā me te tūī ki te kai i ngā hua o te rātā. Tae rawa ki te tōmuatanga o te hōtoke ka mau te kākā me ngā mutu kākā. I tēnei wā o te tau ko te kākā anake te manu kei te ora.

Te emu o Aotearoa

Whakamahia ai ngā huruhuru o te kiwi hei whatu i te korowai kīia ai he kahu kiwi. He rite ngā huruhuru o te kiwi ki ngā huruhuru o te emu, me te aha, ka whakapae ētahi Pākehā tōmua he emu kei Aotearoa. I te tau 1820 ka tuhi tētahi kaihōpara Pākehā, ‘Hāunga tē kitea, he emu kei Aotearoa.’ 1 Tērā anō tētahi kaihōpara Pākehā i ngā tau o 1830 i whakapae he emu kei Te Wai Pounamu.

Te tunu i ngā manu

Ki te kainga wawetia te manu, ka tao ki te hāngī. Ki te kore e kainga wawetia, ka tutua te manu ki tōna anō hinu. Ka kōhiti a Matariki, e, ko te tau hou (takiwā o te marama o Pipiri). Koinei te wā mō te tahu manu hei huahua. Ka mahia ngā manu ki te ahi mātiti. Arā te whakataukī, ‘Matariki, kua maoa te hinu’.

Kīia ai te whakahuahua manu ko te kōtutu manu. Ka hūtia ōna huruhuru, kātahi ka horoia te manu. Ka mākiria ngā manu rarahi me he kokota, he pāra, te ngutu rānei o te kākā. Ka hukihukia tēnā me tēnā manu. Kohia ai te hinu ki tētahi ipu rākau. Whāia, ka tutua ngā manu ki te tahā, ki te pōhā, ki te pātua hoki. Nō muri ka whakawera anō te hinu ka tutua ki runga i ngā manu, taupoki rawa.

Whatua ai ngā huruhuru o ngā manu pērā i te kiwi me te kākāpō hei kākahu. Ko ngā rau o te huia me te kōtuku hei rākai makawe.

Footnotes
  1. I takoto te kōrero ki Elsdon Best, Forest lore of the Maori. Te Whanganui-a-Tara: Te Papa Press, 2005, wh. 165–6 (nō te tau 1942 tāngia tuatahitia ai). › Back

Snaring methods: tākiri and tāhei

Ngā momo māhanga

Whakamahia nuitia ai e te Māori ngā momo māhanga hei hopu manu.

Te tākiri

Mō te tākiri, ka whakanohoia he kono ki te mutu. Ka tau ana te manu, ka mau tōna waewae, kātahi ka tākiria te here. E toru ngā momo here i te tākiri, te mutu, te tumu, te pewa.

Te mutu

Ka takoto te mutu ki te papa o te ngahere, ka whakairia rānei ki te peka rākau. He mea auaha te mutu i te poro rākau he rite te hanga ki te L, ki te T rānei, ko tētahi pito ka pae, ko tētahi ka tū. Whakairotia ai ētahi o ngā mutu. Ka whakairia he kono ki runga i te mutu mā tētahi kōpāpā, ka whakamaua ki tētahi atu kōpāpā kua herea ki peka kē. Tau ana he manu, kua kumea te taura kia mau. Kātahi ka tangohia ihotia te mutu i te peka, kei te kikī tonu mau o te manu rā. Tae ana ki te papa o te ngahere, patua ana. Ka whakahoki te mutu ki tōna peka.

Ko ngā rākau whakamahia ai te mutu ki te hopu manu ko te miro, te hīnau, te maire, te kahikatea, te tawai, te rātā, te rimu. Kīia ai te rākau kaha te whakamahia ki te mahi manu, he tūtū.

Tukuna kia rongo i te kiwi

Kainga ai e ngā tāngata whai Pākehā te manu, ka mutu, whāia ai e rātou ngā tikanga hopu manu a te Māori. He rerekē ngā whakaaro o tēnā, o tēnā mō te pai o te manu hei kai. E ai ki a Ernest Dieffenbach he reka te kiko o te kiwi. Hāunga tērā, hei tā Joel Polack he ‘kore take te kiko o te manu nā te pūioio’. 1 Hei tā Te Pēhi (Elsdon Best), he pai te kiwi, heoi kāore i pērā tōna reka ki te kererū me te tūī.

Te tumu

Mahia ai e Ngāti Raukawa te tumu ki runga i ngā rākau iti. He rerekē te hanga o te tumu ki te mutu. Ko te tumu, he peka rākau iti kua wehe te pito kia rua ngā peka iti iho. Ka herea ngā pito o ēnei peka iti. Ka waihotia te peka kia hono tonu ki te rākau, ka tapahia rānei ka whakamaua ki rākau kē. Kātahi ka whakairia he kono ki runga me te taura i te taha o te kaihopu kei tōna maimai e huna ana. Ka tiaina te taura ki te whenua. Tau ana he manu ki te tumu ka kūmea te taura kia mau ai te manu i te kono. Kia kī katoa ngā kono ka puta te kaihopu ki te tango i ngā manu ka whakatakoto anō i ngā kono.

Pewa

He rite te mahi a te pewa ki tā te mutu me te tumu. Heoi te mea rerekē he maha atu ngā manu ka tau ki runga noho ai. Ka herea he kai ki te pewa hei tōmina i te manu. Ka hunaia te pewa ki raro i te pūkohu, i te pukoko.

Tāhei (taeke)

Kāore he tangata ka noho ki te āta tiaki te tāhei. Ka herea ngā kono ki tētahi aho, tētahi rānei i waenganui ngā peka e rua. Takoto ai ngā kono ki te taha o tētahi peka tōtika, tētahi māhanga rānei. Noho ana he manu ki te tāhei, ki te peka rānei ka mau i tōna kakī. Kaha atu te oraora o te manu, ita atu te here o te taura, mau ana.

Kīia ai aua rākau he rākau tāhei rānei, he rākau taeke rānei, he taumatua rānei. Ki te tata te rākau tāhei ki tētahi wai, kīia ai taua wai he wai tāhei, wai tāheke rānei.

Kotahi te wā, e rua rānei ngā wā i roto i te rā ka tirohia te tāhei; haere ai te kaihopu ki te kohi i ngā manu me te whakatika anō i ngā tāhei. Kāore he take o te tāhei mō te mahi kākā, ka tīhaehaea e ōna ngutu.

Footnotes
  1. I takoto te kōrero ki Elsdon Best, Forest lore of the Maori. Te Whanganui-a-Tara: Te Papa Press, 2005, wh. 170 (nō te tau 1942 tāngia tuatahitia ai). › Back

Spears, rods, hands and traps

Tao

E 3 ki te 4 mita te roa o te tao poto kīia ai he maiere. Whakamahia ai ēnei tao i ngā tipu me ngā rākau iti. E 6 ki te 11 mita te roa o ngā tao roa; kīia ai ēnei he tao kaihua, he taoroa, he tao rānei. Whakamahia ai ēnei momo tao ki ngā rākau teitei, whānui te toro o ngā peka. Nā te roa rawa atu o ēnei tao , tē kawea, tōia kētia.

Mahia ai te tao i te tawa, te kāpara, ā, hei ētahi wā mahia mai ai te aka. Ka whakamaua he tara ki te pito. Auahatia ai te tara i te kōiwi (tangata i ētahi wā), ngā rākau taikākā, ngā wāhi mārō o te kaponga, te tara o te whai, tae rawa ki te pounamu. Kīia ai ngā rākau tao he kaihua, he rākau wero rānei. Werohia ai te kākā ki runga i te rātā, te kōwhai, te tāwari.

Ko Māmā te mea mōhio

E ai ki ngā kōrero ka haere a Māui tātou ko ōna tuākana ki te tao manu. Heoi, ka mau ana he manu, nā te kore tara i ā rātou tao ka rere te manu rā. Ka kōrero a Māui ki tōna whāea ki a Taranga. Ka utu mai tērā me auaha e Māui he tara mō tana tao. Oti rawa ka nui ngā manu i taongia e Māui. Koinei te pūtakenga mai o te tara kāniwha.

Tari

Tērā te tikanga hopu manu e kīia ai ko te tari. Ka whakanohoia i tētahi rākau tētahi kono kua koromāhangatia. Ka tatari te kaihopu kia haere mai he manu; ka hoatu te tari kia pōtaeria ki tōna ūpoko. Ka maimoa te manu mā te taretare peka iti, mā te ongaonga rānei, mā te whiowhio rānei pēnei i te manu. Mō te hopu i te weka, ka whakawiria e te kaihopu tētahi rārā kei tētahi o ōna ringa; kia tata rawa mai te manu rā, ka pōtaeria te kono ki tōna ūpoko.

Hauhau

Ka whakatūria he pae kōkō, ka herea tītahangia he tao e 2.5 mita te roa i te kōhuri. Ka huna te kaihopu i roto i tōna whare rau ponga. Ka ongaongatia ngā manu mā te maimoa, mā te pakoire rānei i te tangi a te manu. Ka puritia e te kaihopu te tao kia mau i te taha o te pae kōkō. Tau mai ana he manu, ka hāua ki te hauhau manu, he rākau mātotoru e 1.5 mita te roa. He pēnei te hopu i te tūī, te hihi, te kōpara, te tīeke, te kōkako, te tātāeko (tātaihore rānei).

Hei etahi wā kua whakatūngia te pae kia tata ki te wai. Tau mai ana he manu ki te inu, ka hāua e te kaihopu. Ko tētahi atu momo pae, e rua ōna turu me te rākau pae kua herea; e 1.5 mita tana teitei i runga ake i te papa.

Te hopu kōkō

Whakamahia ai tēnei tikanga hopu manu i ngā pō e tau ana te hukapapa, atu i te waenganui pō ki te atatū. I te rā ka haere ngā kaihopu ki te kimi kei hea ngā kōhanga o te tūī, ka waiho i ngā rau mā o te rangiora hei tohu kei hea i te pō. Ka pō, ka arumia te ara ka tohua e ngā rau rangiora. Ka tae ana ki nga rākau e tika ana, ka piki ngā kaihopu ki te hopu i ngā manu. Kīia ai tēnei tikanga e Ngāti Porou ko te rutu, i te mea ka rutua te peka kia takataka iho ngā manu. Nā te kino rawa o te makariri ka taka noa ngā manu ki te papa.

Tāwhiti

He maha ngā tūmomo tāwhiti ka nanao te Māori. He momo tāwhiti te puaka; i te takahitanga a te manu i te momo tāwhiti rā, ka hūpana te puaka. Ko te korapa he momo tāwhiti hao i te karuwai. He kupenga iti te korapa ka rite ki te Ū te hanga . Ka whakatakataka ngā mōunu. Ina tau ana he karuwai ka kūmea te tāwhiti, ka mau te manu rā.


Attracting birds

Ngā whio a ngā manu

Ka pakoire ngā kaihopu i te manu. Mō te ongaonga kiwi, ka purua e te kaihopu tētahi o ōna ringaringa ki tōna waha ka whio i te whio a te kiwi. Kīia ai te rau ka mahia hei whio, he pepe. Ko te rau o te harakeke hei ongaonga i te weka, ko te rau o te manono me te patatē hei ongaonga i te tūī. Ka nanao a Ngāti Porou ki ngā rau o te pāpā, o te whangewhange o te māhoe hei ongaonga manu. Ka pōkaia te rau ki ngā ngutu o te kaihopu – i tana hopunga hā ka puta te oro pekī anō he manu e whio ana.

Te tangata pepe manu

He kaihoko Pākehā tōmua a Joel Polack. Kua takoto āna kōrero mō te wā i kite a ia i tētahi kaihopu e pepe ana i te kererū. Ka rongo te kererū rā i te tangi ka haere atu kia tau ki te wāhi kei reira te kaihopu, ka hopukina. I whiua a Polack mō ēnei kōrero, kāore te tokomaha o ngā kaituhi Pākehā i whakapono ki a ia. I te rau tau 1800, ka kōrero a Meiha J. L. Richardson mō te mahi a tana kaiārahi Māori; i te rongotanga i tētahi manu, ka huhuti te Māori rā i tētahi rau, ka tīmata ki te pakoire. Nāwai ā, ka tata mai te manu rā, ka hopukina e ia.

Kurī

Ki te whakangau manu te Māori me te kurī, ka pakoiretia ngā manu noho papa pērā i te weka me te kiwi. Ki reira ka tukuna ngā kurī kia ngau i te manu. Ka whakahaerehia te kurī mā tētahi rākau ka mau ki tōna kakī, kīia ai te rākau nei he pōtete. Ka whakamaua he tātara ki te kakī o te kurī kia pai ai te whaiwhai haere a te kaihopu i a ia.

Taki - maimoa

Ko te tikanga o te taki he whakawai i te manu. Waihoki, ka tīkina he kākā mōkai, ka whakatangihia kia maimoa ētahi atu kākā. Ka herea e te kaihopu he pou ki waenganui i ngā rākau e rua; e 2-3 mita te teitei. Kātahi ka whakanohoia kokia he pou kē (kīia ai he taki) ki tōna taha. Ka whakamaua ngā pou nei mā te here i te taha whakarunga, mā te poupou ki te papa o te whenua.

Ka herea te manu taupunga ki te pūtake o te taki. Ka whakangē te kākā mōkai kia rere mai ai ētahi atu kākā. Ka huna te kaihopu i muri i tētahi ārai, i roto rānei i te rarauhe tata ki te taki. Ka haere mai he kākā ka paoa ki te hauhau manu, ka mau i te kono, ka kapohia rānei me te ringa.

Waka manu

Ka whakakīia te waka manu ki te wai, ka whakairia ki runga rākau. Kia waia ngā manu ki te waka manu, ka whakamau ngā tāhere. Ko te miro tētahi rākau kaha te whakamahia o te waka manu i te mea, ka kai te manu i te miro ka nui tana mate wai. Ka inu ngā manu i te waka manu, kua mau i ngā kono. He roa ngā waka manu – 1.5 mita te roa o ētahi.


Spiritual aspects

Mauri

E ai ki te Māori, he tohu te ora o te ngahere me ngā manu kei roto ki te āhua o te mauri o taua ngahere. Ka waihotia he tohu pēnei i te pakoko kōhatu ki tētahi wāhi ake i te ngahere hei tohu mō te mauri o te ngahere; kīia ai tēnei pakoko he mauri anō. Tirohia ai ēnei wāhi anō ko te wāhi o te ngahere noho ai ngā atua tiaki. Ka tuku e te tohunga tētahi mokomoko ki taua wāhi hei tiaki i te mauri.

I te nuinga o te wā ka whakahaerehia ngā karakia mō te ngahere ki te wāhi kei reira te mauri. Mehemea kei te waimeha haere te ora o ngā rākau me ngā manu ka takina te momo karakia kīia ai he whakaara hei whakaoho anō i te mauri. Tērā te tikanga kīia ai ko te uruuru whenua; arā, ka waihotia he rārā ki te wāhi o te mauri hei whakamārie i te mauri. Ko te manu tuatahi ka waiho ki te taha o te mauri.

Te kawe manu

He wā anō ka karakiangia e te tohunga tētahi rākau kia rawea, kia haerea taua rākau e ngā manu. Ina mau ana te manu tuatahi i taua rākau, ka karakiangia e te tohunga taua rākau, kia noho tapu tērā rākau. Ka hunaia te manu rā i te mea ka noho a ia hei mauri mō taua rākau.

Tapu

He nui te tapu i runga i te tāhere manu. Hei tauira atu, ki te whakatapua tētahi awa, tē inumia, tē kauria, tē hīia, tē hoea rānei ngā wai o taua awa. Pērā anō mō te ngahere; ki te whakatapua tētahi wāhi o te ngahere, tē haerea e te tangata. Heoi, he wā anō, ko ngā manu anake ka whakatapua, tē hopukina. Ko te whare mātā te whare ka hangaia ai ngā taputapu mō te hopu manu me te ika. Kāore e whakaaetia te kai maoa me te wahine ki tēnei momo whare. Ki te takahia te tapu, ka riri ngā atua ka unuhia ō rātou manaakitanga.

I te huakina o te tau tāhere manu ka whakahaerehia te kawa kīia ai ko te ahi taitai. Ko tēnei mea te ahi taitai kia ora ai ngā kai, ngā kākano, ngā manu. Ka tunu, ka tāpae ngā manu tuatahi mā ngā atua. I reira ka hiki te tapu i te ngahere me te whare mātā.

Ahi rau huka

He rangatira, he tohunga a Tamarau Waiari i ōna rā. Nō te iwi o Ngāi Tūhoe. Ka kōrero a ia mō ngā manu tōmua ka mau. ‘Ko nga rau ti he mea haehae ki roto i te whare mata, he whare whapiko rau huka tena, a he ta mahanga hoki te mahi o taua whare. Kaore e tae te wahine ki taua whare, te kai ranei, kia maoa rawa te umu rau huka katahi ka noa taua whare me nga tangata ... Katahi ka haere, ka heria aua rau huka, aua mahanga ra, ka taia ki runga ki te kahika, ka whakairia. Na, ka mau nga manu tuatahi katahi ka homai ki te hapi rau huka, a ka kainga e nga tohunga, katahi ka noa aua tangata.’ 1

Rāhui

He momo tapu te rāhui. Ka taea te rāhui i te rākau kotahi, i te uru rākau, tae rawa atu ki te katoa o te ngahere. Ka taea anō te rāhui i te momo manu anake – hei tauira atu, ka rāhuitia te pārera i te wā ka whakamāunu ōna huruhuru. Ko te pou rāhui te tohu o te rāhui, he mea pani ki te whero. Hei ētahi wā ka whakairia he kākahu, he hukahuka, he rarauhe rānei hei tohu i te rāhui. He wā ko te rangatira tonu ka whakatau i te rāhui.

Ngā tohu

Kīia ai ngā tohu kino i te tāhere manu he pūhore. Ko ētahi kupu kāore i huaina i te wā ka tāhere manu. Mā te whakatū pou tūāpā ka ora i te pūhore. Tāia ai te pou tūāpā ki te whero. Ehara tēnei pou i te pou tapu. I mua o tā rātou haere ki te tāhere manu, ka huhuti e tēnā kaihopu, e tēnā kaihopu tētahi rārā ka whakapā ki ā rātou tao me ā rātou tāwhiti, ka whiua ki te take o te pou tūāpā. Hei whakakapi ka takina he karakia.

Footnotes
  1. Tamarau Waiari, i takoto te kōrero ki Elsdon Best, Forest lore of the Maori. Te Whanganui-a-Tara: Te Papa Press, 2005, wh. 408 (nō te tau 1942 tāngia tuatahitia ai). › Back

Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Basil Keane, 'Te tāhere manu – bird catching', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-tahere-manu/print (accessed 19 January 2020)

He kōrero nā Basil Keane, i tāngia i te 24 Sep 2007