Kōrero: Nōnahea a Aotearoa nōhia tuatahitia ai?

Whārangi 6. Te DNA o te kiore

Ngā whakaahua

Te kiore

Ka nui ngā kōrero a te DNA o te kiore mōna anō. I te tekau tau atu i 1990 ka tahuri ngā kaimātai pūtaiao te titiro ki te DNA mitochondrial, me kī, te hekenga iho o te ira tangata mā roto i te taha wahine. Ki te tirohia ngā rerekētanga i waenganui i ngā DNA mai ngā taupori rerekē, ka taea te kite i ō rātou ōritetanga, me te roa o te wā kua noho wehe ngā taupori, tētahi i tētahi. Ka tohu te nuinga o ngā DNA o ngā kiore o Aotearoa ki tō rātou kāinga tūturu i Poronihia ki te rāwhiti, i kitea anō he hononga DNA ki Norfolk. Ko New Caledonia te moutere pārūrū tata rawa ki Aotearoa. Tērā pea ko te moutere o Norfolk te pekanga atu i New Caledonia ki Aotearoa, Aotearoa ki New Caledonia hoki.

I te wā 50–150 AD, e noho ana he tangata ki New Caledonia, Whītī me Poronihia ki te uru. Heoi, kāore he taunakitanga e tohu ana ki te taenga o te tangata ki Poronihia ki te rāwhiti i tēnei wā. Nā reira, mēnā i tae he kiore ki Aotearoa i te wā 50–150 AD, ko ngā tāngata nā rātou aua kiore i kawe ki Aotearoa, ehara nō Poronihia ki te rāwhiti, nō ngā moutere ki te uru kē.

Ka āhei ngā rorohiko te tohu i taea te hoe mai i New Caledonia, Whītī me Poronihia ki te uru ki Aotearoa, tērā i te hoe ki Aotearoa mai i Poronihia ki te rāwhiti. Nā reira he huarahi pea tēnei i whāia e ngā tāngata i ahu mai i te uru. Mēnā i pēnei, i mate rānei ngā tāngata o runga i te waka, he tāne katoa rānei; heoi, ka ora tonu te kiore. Mā te tātari i ngā DNA kiore o ēnei moutere pea e whāki i ētahi tirohanga hōu.

Ahakoa te reka o ēnei kōrero, e kore e tareka te karo i te mea, ko ngā tāngata i haere mai ka noho ki Aotearoa, i ahu mai i Poronihia ki te rāwhiti i te wā 1250–1300 AD. Ko ngā DNA a ngā Māori o ēnei rā ka tohu ki tērā kōrero, tae noa ki ngā taonga tōmua kua kitea ki Aotearoa.

Ngā kākano i kainga timotimotia me te ngata

Ko tētahi kai a te kiore ko ngā kākano. Kitea tonuhia ngā ngaungau a te kiore i te kākano me te pūkoro o te kākano. Kitea ai ēnei momo kākano i ngā para, ā, ka taea noatia te ine mā te radiocarbon dating kia kitea mehemea i ngaua taua kākano e te kiore. Kua tātaria ētahi pūkoro kākano mai i Taranaki me Moehau. Ko ngā taunakitanga tōmua rawa mō te kai a te kiore i te kākano, nō te rau tau 1200 AD; he mea ine ēnei mā te radiocarbon dating. Kāore he tohu kiore i runga i ngā pūkoro kākano nō mua i te 1200 AD. I te mea kāore anō kia kitea he pūkoro kākano ki raro i ngā paparanga ngārehu o Kaharoa, nō muri kē i te tau 1314 (± 12).

Kainga ai e te kiore te ngata. Nā reira ka tahuri a Fred Brook ki te tātari i ētahi anga ngata tawhito kua kainga timotimotia i Te Tai Tokerau. Ahakoa he aha, kāore i kainga ngā ngata e ngā kiore, me te aha, ka tika anō ō rātou anga. Heoi, i reira tonu ngā tohu ki ngā ngaungau a te kiore i te anga o te ngata. Nā tēnei, i whakapae a Fred, i ngana te kiore ki te kai i te anga o tētahi ngata e ora ana, kaua i tētahi anga tawhito kua mate noa atu te ngata. Nō te tau 1250 AD me muri mai kainga timotimotia ai e te kiore te anga o te ngata. Kāore he taunakitanga kiore ki ngā anga nō mua noa atu i te tau 1250 AD.

He rite ngā putanga o ngā rangahautanga o ngā kākano kua kainga timotimotia i te ngahere ki ērā ngā taunakitanga mō ngā anga ngata, arā, nō te wā 1250–1300 AD tae ai te kiore (me te tangata) ki Aotearoa. Ka tohu ēnei taunakitanga ki te mea, kāore pea i te tika ngā pakeke o ngā kiore i inea tōmuatia mā te radiocarbon dating.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Geoff Irwin and Carl Walrond, 'Nōnahea a Aotearoa nōhia tuatahitia ai? - Te DNA o te kiore', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nonahea-a-aotearoa-nohia-tuatahitia-ai/page-6 (accessed 21 October 2019)

Story by Geoff Irwin and Carl Walrond, published 8 Feb 2005, updated 1 May 2016