Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

When was New Zealand first settled?

by  Geoff Irwin and Carl Walrond

Kia taka ki te tau 2750 BC, kua oti kē ngā whangarima nunui (great pyramids) Giza i Īhipa te waihanga. Heoi i te noho tūhāhā ngā moutere o Aotearoa. Atu i te tau 1200 BC ka tīmata te hōrapa o te iwi Lapita ki Poronihia ki te uru. I taua wā, ka tū, ka hinga hoki te emepaea o ngā Romana. Kia tae ki te tau 700 AD kei te hōrapa te emepaea o ngā Āripa. I te tau 1066 whakaekea ai a Piritana e te iwi Nōmana (Normans). Heoi i te tūhāhā tonu a Aotearoa. Kia hipa rā anō te rua rau tau kātahi anō ka tau ngā kaihōpara o Te Moana-nui-a-Kiwa ki Aotearoa, te whenua kei te pito o te ao.


The date debate

Āwherika

E 100,000 tau ki mua ka wehe mai ngā tāngata i tōna wāhi take mai ia, a Āwherika, ka hōrapa ki Ūropi i te raki me Āhia i te rāwhiti. I te wā 50,000 BC ki 25,000 BC, ka heke haere ngā tāngata i ngā moutere rahi o Āhia ki te tonga mā rāwhiti. He mōkihi noa iho ō rātou waka. Nāwai, ā, ka tae rātou ki Ahitereiria me Papua Nūkini; i taua wā e hono ana ēnei whenua.

E 3,200 tau ki mua, ka wehe mai te tangata i Ngā Motu Horomona ka hoe ki Te Moana-nui-a-Kiwa. Ka nōhia ngā moutere o Melanesia. I te wā 1200 ki te 1000 BC ka puta rātou atu i Melanesia ki Whītī me Poronihia ki te uru, tae rawa ki a Tonga me Hāmoa.

Ko ngā heke whakamutunga i Te Moana-nui-a-Kiwa ki ngā moutere tawhiti pāmamao – Hawaii (600 AD), Te Pito-o-te-Henua - Rapa Nui (700 AD), Aotearoa (1250–1300 AD). Nō te 1000 AD pea rātou tai ai ki te tonga o Amerika.

Kei te tautohetohe tonu ngā mātanga mō ngā wā me ngā wāhi tae tuatahi atu ai te tangata. Kei te pērā hoki ngā tautohe mō te taenga tuatahi a te tangata ki Aotearoa.

Taenga ki Aotearoa

Ko Aotearoa tētahi o ngā whenua nui whakamutunga kia nōhia e te tangata. I haere mai ngā tāngata mai i Poronihia ki te rāwhiti mā runga i ō rātou waka hourua.

He maha ngā tikanga aromātai i te wā tae tuatahi ai te tangata ki Aotearoa, me te wā i nōhia te whenua nei e te tangata. Ahakoa ngā rerekētanga i waenganui i a rātou, e whakaae ana te katoa i nōhia a Aotearoa i te takiwā o te tau 1300.

Ngā rangahautanga o ēnei rā

Kei te pātai tonu ngā tohunga aromātai i taua pātai: Nōnahea a Aotearoa nōhia tuatahitia ai? Ka tohu ngā rangahautanga o ngā tau tekau kua pahure ki te mea, kāore anō kia mutu tēnei take.

E whakaae ana te nuinga o ngā tohunga aromātai, i tae te tangata ki Aotearoa i te wā 1250 ki te 1300. Heoi, kua tohu ētahi kairangahau ki te wā 50–150 AD mō te wā tae tuatahi ai te tangata ki Aotearoa. Ko te whakaaro, i hoki atu ēnei kaihōpara, i mate ā-moa rānei ki Aotearoa.


Genealogical dating

Ko te tikanga i konei, mā te tatau i ngā whakatipuranga Māori tatū rawa ki ngā tīpuna i heke ki Aotearoa mā runga i ngā waka, ka taea te tohu ki te wā tau mai ai rātou. I ngā tau tōmua o te rau tau 2000, ko te nuinga o ngā whakapapa ka hoki e 24 ki te 27 whakatipuranga ki mua. Ki te whakaritea e 25 mō ia whakatipuranga, ka taea te kī ko 1325–1400 AD te wā tae ai rātou ki Aotearoa.

I tua atu i ngā whakapapa ki ngā waka, kei reira anō ngā whakapapa o ngā kaihōpara tōmua. E ai ki te maha o ngā kōrero tuku iho ko Kupe te tangata tuatahi ki Aotearoa. Ko Toi anō tētahi tipuna e kōrerotia ai, i te noho ki Te Ika-a-Māui i mua noa atu i te taenga mai o ngā waka o ngā iwi.

E whakahē ana ētahi tūmū kōrero ki tēnei whakaritenga; ko tā rātou, he kōrero kē ēnei i ahu mai i te Pākehā, i ngā moutere o Te Moana-nui-a-Kiwa rānei, kāpā nā te Māori. Ko ēnei kōrero e mea ana e ora ana a Kupe rāua ko Toi i te wā ka tae mai ngā waka o ngā iwi – 1300–1400, nō muri mai rānei.

Te mate o te arotake wā mā te whakapapa

He raruraru kei roto i te arotake mā te whakapapa. Hei tauira, ki te whakaritea e koe ko e 20 kē te tau mō ia whakatipuranga kāpā te e 25 tau, ka rerekē te wā i te wā tae ki Aotearoa me te wā ka tau te noho mā te hia rau tau. Ko tētahi atu mea, ehara i te mea ka tīkina ngā tīpuna katoa, ko ētahi noa iho ka āta whakamāramatia. I tua atu he whīwhiwhi ngā here i roto i te ao Māori; hei ētahi wā kua karohia te whakaheke mā te pakeke ki te tamaiti ā, haere tonu.

Ahakoa te mea kāore e taea e te whakapapa te tohu he aha te wā tae ai te tangata ki Aotearoa, he mea pai tonu kia taea ai te whakataurite ki ētahi atu ariā, taunakitanga. Hāunga tērā, kei te ōrite te wā ka tohua e ngā whakapapa (1325–1400, mēnā e 25 tau mō ia whakatipuranga) ki ngā taunakitanga o te radiocarbon dating. Nā reira taea ai te kī nō te takiwā o te tau 1300 tau ai te noho a te tangata ki Aotearoa.


Radiocarbon dating

I te tekau tau atu i 1940 ka hua tētahi momo tātaritanga mātai whai para tangata hōu, arā, ko radiocarbon dating. Mā tēnei tikanga ka taea te ine i te pakeke o tētahi mea paraumu (organic) pēnei i te rākau, anga, kōiwi rānei. Kei ngā kaiao katoa o te ao tētahi momo matūwaro (carbon) kīia ai ko carbon 14. Kei te mōhiotia e ngā tohunga pūtaiao he aha te roa, kātahi ka tīmata te pirau haere o tēnei momo matūwaro. Nā reira, mā te ine i te korahi o te carbon 14 kei roto i tētahi mea i te ora i mua, ka taea te whakatau he aha te pakeke o taua mea. Ahakoa taea ai e tēnei tikanga te whakatau i te pakeketanga whānui o tētahi mea, kāore e taea e ia te āta tohu ki te pakeke ake o tētahi mea.

I waenganui i ngā tekau tau o 1960 me 1980, ko te wā 1000–1100 AD te wā tōmua rawa i whakaritea e tēnei tikanga aromātai. I te tekau tau atu i 1990, i te whanaketanga o ēnei mātauranga pūtaiao, ka arotakengia anōtia te wā tae tuatahi ai te tangata ki Aotearoa. Ko tētahi mea i kitea, kāore he take o ngā arotakenga radio carbon mai i ngā maramara ngārehu: tērā pea ka hia tau kē te pakeke o te rākau kātahi anō ka wera, ka pōhēhē he tawhito ake tētahi wāhi i kitea aua taunakitanga. Nā reira, he tūturu ake ngā taunakitanga nō muri i te tau 1250, ahakoa te whakapae a ētahi mātai whaipara tangata, kei te tika tonu ngā taunakitanga mō te wā 1180–1250 AD.

Tātaritanga o ngā pungarehu puia

He rerekē te pungarehu ka rukea e te puia – he karaehe puia (volcanic glass), maramara toka, he maramara manawa whenua, aha atu. Nā reira ka taea te ine he aha te tau o te hū. Tērā pea nā ngā hū o Taupō (mōhiotia ia ko pungarehu Taupō) o te tau 232 (± 15 tau) me Tarawera (mōhiotia ai ko pungarehu Kaharoa) o te tau 1314 (± 12 tau) i taupoki ētahi kāinga. I rāwhiti o Te Ika-a-Māui kua kitea ētahi nohoanga tawhito ki runga tata ake i te paparanga o te pungarehu Kaharoa. Nā reira nō muri kē tēnei nohoanga i taua hū. Heoi, kāore anō kia kitea ētahi nohoanga tāngata ki raro i te paparanga o Taupō, o Kaharoa rānei.

Ngā moutere pūreirei

Taketake mai ana ētahi ariā mō te taunga o te noho a te tangata ki Aotearoa i te taiao. Ko Poronihia ki te rāwhiti ki runga, ko Aotearoa kei raro iho, ka mutu, hā rerekē te āhua o ngā rangi ki reira. Nā ngā hau o tēnei takiwā, he uaua te hoe tika atu i Poronihia i te rāwhiti ki Aotearoa, atu i Aotearoa ki Poronihia i te rāwhiti rānei. Mā te aromātai i ngā taunakitanga i ngā moutere i peka rātou i tā rātou haerenga mai ki Aotearoa, ka taea te tohu ki tētahi wā tērā i tae te tangata ki Aotearoa.

Mā ngā niho e whakaatu

Ko te tāhuna o Te Wairau kei Marlborough tētahi o ngā wāhi whaipara tangata tawhito rawa atu o Aotearoa. E ai ki ngā kairangahau a Tom Higham, Atholl Anderson me Chris Jacomb, tērā pea ko ētahi o ngā tāngata i tanumia ki reira i haere mai i Te Moana-nui-a-Kiwa. Ka inea e rātou te wā mā te tikanga radiocarbon dating. Ka taea pea e ngā tohungatanga pūtaiao te hura i ngā kōrero mō tēnei. He rerekē ngā kai o te tangata mai i Te Moana-nui-a-Kiwa tērā i te tangata i ahu mai i Te Wairau. Mā te tātari i ō rātou niho me ō rātou kōiwi, ka taea e ngā kaimātai pūtaiao te tohu he aha aua tāngata, nō hea hoki rātou. I ngā rā tata ki mua, nā ētahi rangahautanga i Ūropi ki ōna niho i tohu ki tētahi tangata i tanumia i Ingarangi i te tau 2300 BC, i whānau kē mai ki te pae maunga o ngā Alps i Ūropi.

Kei waenganui pū ngā moutere o Kermadec me Norfolk i a Poronihia ki te rāwhiti me Aotearoa. Kāore e kore i peka ngā waka ki ēnei moutere i a rātou ka haere atu, ka hoki mai rānei i Aotearoa. Kua kitea te matā tūhua (obsidian) mai i Aotearoa ki ngā moutere o Kermadec. Kāore e kore i heria ki reira e ngā kaihōpara e hoki ana ki Te Moana-nui-a-Kiwa. Tērā pea ka taea e ngā taunakitanga radiocarbon te tautoko i te ariā e mea ana i kitea ngātahitia a Aotearoa, ngā Kermadec me Norfolk.

Te noho ki Wharekauri

E ai ki ngā taunakitanga radiocarbon dating, nō te takiwā o te tau 1500 nōhia ai a Wharekauri. Heoi kāore anō kia kitea etahi nohoanga tōmua rawa. Ka whai tēnei i te tikanga tūhura i Te Moana-nui-a-Kiwa: i te tuatahi ko ngā Kermadec, nō muri ko Aotearoa (tae rā anō pea ki te moutere o Enderby, i ngā Auckland Islands tata ki te pito tonga o te ao), kātahi anō a Wharekauri.


Pollen analysis

Mā te āta tātari i te hae (pollen) ka taea te tohu ki ngā rerekētanga e pā ana ki ngā tipu i ngā rau tau kua tohipa. Ka tahuri ngā kaimatai pūtaiao pēnei a Janet Wilmshurst rātou ko Matt McGlone mā ki te kohi otaota mai i ngā pakihi me ngā papa o ngā roto, kia pai ai te tātari i ngā toenga hae ki roto. Ko ngā rerekētanga ohorere ki ngā momo hae ka tohu ki ngā ahi i tahuna e ngā tāngata tōmua kia noho ki konei, hei whakawātea i te ngahere. Ahakoa ngā taunakitanga e mea ana i te mura he ahi ki mua i te 1250 AD, kāore noa iho i maha ēnei ahi. Nā tō rātou iti, ko te whakaaro ehara nā te tangata ēnei ahi i tahu.

Ka tohu ngā hae i kohia i ētahi wāhi i Te Ika-a-Māui (i raro iho i te paparanga ngarehu o Kaharoa) ki te rerekētanga o te whenua i te takiwā o te tau 1280. Nā te mea e ōrite ana ēnei taunakitanga ki ngā taunakitanga radiocarbon dating i Te Wairau (1288–1300), ko te whakaaro o ētahi kaimātai pūtaiao, i te taenga mai o ngā tāngata tōmua ki Aotearoa, ka tahuri rātou ki te tahu i te ngahere. Heoi, iti rawa ngā taunakitanga, e kore e taea te kī nā te tangata aua ahi i kā i mua tata i te tau 1300. Heoi, mēnā i tae mai rātou i taua wā, kua uhia ngā mea e noho ana ki tai e ngā ngārehu o te hū o Kaharoa i te tau 1314.

Ka tohu te nuinga o ngā taunakitanga hae o Aotearoa ki te mea, atu i te tau 1300 ka huri te āhua o te whenua mai i te ngahere ki te rarauhe, me te piki o te waro. Nā te tahutahu a ngā tāngata i te ngahere kia tipu ai te kūmara te take i pēnei te āhua o te whenua. He nui hoki te aruhe hei kai mā ngā tāngata tōmua nei.


Rat bones

Te kiore Māori – i tae tōmua mai?

Kāore he take o te kiore Māori ki te kauhoe. Nā reira, nā te tangata kē a ia i kawe ki Aotearoa. I ngā tau pokapū o te tekau tau atu i 1990, i inea e tētahi kaimātai pūtaiao ētahi poroiwi kiore i kitea i ētahi ana i Te Ika-a-Māui me Te Wai Pounamu, ka hua ko te wā 50–150 AD. Nā reira, ka tohu tēnei ki te taenga mai o te tangata i tēnei wā. Oho katoa te ao pūtaiao mō tēnei, ka tīmata ngā tautohetohe.

Kei tētahi ana i Te Matau-a-Māui ko Hukanui te ingoa, i kitea tētahi poro kiore kotahi. E kī ana te kōrero i kitea i raro i te paparanga ngārehu o te hū o Taupō o te tau 232 AD, ko te wā mōna, 134–320 AD. Ka hāngai tēnei ki tōna takoto ki raro i te paparanga ngārehu. Nō te tau 1959 kitea ai te poroiwi kiore nei e tētahi kaimatai whaipara tangata ringarapa. Ka noho tērā poroiwi kiore ki tētahi pouaka māti ki te Whare Taonga o Aotearoa (Dominion Museum) mō tētahi whā tekau tau, kātahi anō ka inea tōna pakeke. Kei te tautohea tonutia te kitea o te poroiwi nei ki raro i te paparanga ngārehu o Taupō o te tau 232 AD.

Heoi, ka inea tētahi poroiwi kiore mai i Hukanui, ko tōna wā ko te 1300; ka kitea anō hoki tētahi poroiwi kererū ki reira e 3000 tau te pakeke. Ko te tikanga mēnā ka kitea ētahi poroiwi i te paparanga ngārehu kotahi, ko tōna tikanga me rite kē ō rātou pakeke. Nā reira e iri tonu ana tētahi tohu pātai nui ki runga i te ‘poroiwi pouaka māti’.

Kei te pono ngā poroiwi kiore?

Ka werohia ngā kōrero mō ngā poroiwi kiore e ētahi atu kairangahau pēnei i a Atholl Anderson; ko ana māharahara:

  • Nā tētahi kararehe pea te poroiwi i keri ka waiho ki raro iho i te paparanga ngārehu?
  • I te inenga o ētahi poroiwi mai i ētahi ana, ka hia rau tau kē te pakeke o ētahi ki te paparanga ngārehu i kitea rātou. E tohu ana tēnei ki te mea, tērā pea kei te hē kē ngā wā mō ngā kiore – nā te aha kāore i tika te whakatau i ō rātou pakeke.
  • Kāore pea i tika te tiaki a ngā taiwhanga pūtaiao i ngā poroiwi kiore nei, i te mutunga kua parahako ngā poroiwi e kore e taea te ine tika i tō rātou pakeke.
  • Tērā pea i kainga e te kiore tētahi mea he matūwaro tawhito i roto, koinā pea te take ka hē te whakatau i te pakeke o te kiore.

Kia kitea rā anō ētahi atu poroiwi kiore i raro i te paparanga ngārehu o Taupō o te tau 232 AD, kātahi anō pea ka tautokona whānuitia tēnei ariā e te nuinga o ngā kaimātai pūtaiao; kia puea ake rānei tētahi atu tikanga ine i ngā poroiwi 50–150 AD te pakeke. Kāore i te tautokona te ariā o te taenga tōmua o te kiore ki Aotearoa e ngā rangahautanga o ngā mahi radiocarbon dating o ngā poroiwi kiore i te tau 2004. Nā ētahi whare pūtaiao e rua ētahi poroiwi kiore mai i ētahi ana i Te Wai Pounamu i ine; ko ngā putanga i tohu, nō te tau 1250 AD rātou, nō muri iho rānei.

Mēnā kei te tika te kōrero, i tae he tangata ki Aotearoa i te wā 50–150 AD, me te kiore, i mate ā-moa rānei rātou, kāore rānei rātou i noho, i te mea kāore he taunakitanga mō te noho a te tangata ki Aotearoa, tatū rawa ki te wā 1250–1300 AD.


Rat DNA

Te kiore

Ka nui ngā kōrero a te DNA o te kiore mōna anō. I te tekau tau atu i 1990 ka tahuri ngā kaimātai pūtaiao te titiro ki te DNA mitochondrial, me kī, te hekenga iho o te ira tangata mā roto i te taha wahine. Ki te tirohia ngā rerekētanga i waenganui i ngā DNA mai ngā taupori rerekē, ka taea te kite i ō rātou ōritetanga, me te roa o te wā kua noho wehe ngā taupori, tētahi i tētahi. Ka tohu te nuinga o ngā DNA o ngā kiore o Aotearoa ki tō rātou kāinga tūturu i Poronihia ki te rāwhiti, i kitea anō he hononga DNA ki Norfolk. Ko New Caledonia te moutere pārūrū tata rawa ki Aotearoa. Tērā pea ko te moutere o Norfolk te pekanga atu i New Caledonia ki Aotearoa, Aotearoa ki New Caledonia hoki.

I te wā 50–150 AD, e noho ana he tangata ki New Caledonia, Whītī me Poronihia ki te uru. Heoi, kāore he taunakitanga e tohu ana ki te taenga o te tangata ki Poronihia ki te rāwhiti i tēnei wā. Nā reira, mēnā i tae he kiore ki Aotearoa i te wā 50–150 AD, ko ngā tāngata nā rātou aua kiore i kawe ki Aotearoa, ehara nō Poronihia ki te rāwhiti, nō ngā moutere ki te uru kē.

Ka āhei ngā rorohiko te tohu i taea te hoe mai i New Caledonia, Whītī me Poronihia ki te uru ki Aotearoa, tērā i te hoe ki Aotearoa mai i Poronihia ki te rāwhiti. Nā reira he huarahi pea tēnei i whāia e ngā tāngata i ahu mai i te uru. Mēnā i pēnei, i mate rānei ngā tāngata o runga i te waka, he tāne katoa rānei; heoi, ka ora tonu te kiore. Mā te tātari i ngā DNA kiore o ēnei moutere pea e whāki i ētahi tirohanga hōu.

Ahakoa te reka o ēnei kōrero, e kore e tareka te karo i te mea, ko ngā tāngata i haere mai ka noho ki Aotearoa, i ahu mai i Poronihia ki te rāwhiti i te wā 1250–1300 AD. Ko ngā DNA a ngā Māori o ēnei rā ka tohu ki tērā kōrero, tae noa ki ngā taonga tōmua kua kitea ki Aotearoa.

Ngā kākano i kainga timotimotia me te ngata

Ko tētahi kai a te kiore ko ngā kākano. Kitea tonuhia ngā ngaungau a te kiore i te kākano me te pūkoro o te kākano. Kitea ai ēnei momo kākano i ngā para, ā, ka taea noatia te ine mā te radiocarbon dating kia kitea mehemea i ngaua taua kākano e te kiore. Kua tātaria ētahi pūkoro kākano mai i Taranaki me Moehau. Ko ngā taunakitanga tōmua rawa mō te kai a te kiore i te kākano, nō te rau tau 1200 AD; he mea ine ēnei mā te radiocarbon dating. Kāore he tohu kiore i runga i ngā pūkoro kākano nō mua i te 1200 AD. I te mea kāore anō kia kitea he pūkoro kākano ki raro i ngā paparanga ngārehu o Kaharoa, nō muri kē i te tau 1314 (± 12).

Kainga ai e te kiore te ngata. Nā reira ka tahuri a Fred Brook ki te tātari i ētahi anga ngata tawhito kua kainga timotimotia i Te Tai Tokerau. Ahakoa he aha, kāore i kainga ngā ngata e ngā kiore, me te aha, ka tika anō ō rātou anga. Heoi, i reira tonu ngā tohu ki ngā ngaungau a te kiore i te anga o te ngata. Nā tēnei, i whakapae a Fred, i ngana te kiore ki te kai i te anga o tētahi ngata e ora ana, kaua i tētahi anga tawhito kua mate noa atu te ngata. Nō te tau 1250 AD me muri mai kainga timotimotia ai e te kiore te anga o te ngata. Kāore he taunakitanga kiore ki ngā anga nō mua noa atu i te tau 1250 AD.

He rite ngā putanga o ngā rangahautanga o ngā kākano kua kainga timotimotia i te ngahere ki ērā ngā taunakitanga mō ngā anga ngata, arā, nō te wā 1250–1300 AD tae ai te kiore (me te tangata) ki Aotearoa. Ka tohu ēnei taunakitanga ki te mea, kāore pea i te tika ngā pakeke o ngā kiore i inea tōmuatia mā te radiocarbon dating.


Extinction and decline

Ngā manu nui

Mā te ine i te wā mate ā-moa ai ētahi kararehe, ka taea te whakarite i te wā tae ai, noho ai te tangata ki Aotearoa. I whai ngā tīpuna o te Māori i te moa me ētahi atu manu nunui. Ka kite ngā kaimātai whaipara tangata i a rātou rangahautanga o ētahi o ngā nohoanga o ngā tāngata tōmua nō muri i te tau 1300 AD, e 11 ngā momo moa me ētahi atu manu nunui i mate atu i tēnei wā. I mate pea te moa i roto i te kotahi, rua rau tau rānei mai i te taenga o te tangata ki Aotearoa.

Ngā kararehe pakupaku

I ngana ētahi kairangahau pēnei i a Trevor Worthy rāua ko Richard Holdaway ki te tohu, nā te kiore heke ai te maha o ngā pekapeka, koeau me ētahi o ngā manu ririki (petrel, owlet nightjar, Finsch’s duck) i mua i te tau 1300 AD. Mēnā kei te tika tēnei kōrero, kāti i konei anō te tangata i taua wā. Heoi he mea uaua ka kitea ngā taunakitanga mō te mate ā-moa o tētahi manu, kararehe rānei i te mea, iti noa ngā taunakitanga ka tohu nā te aha mate ai tētahi kararehe. Nā reira he kōrero noa iho tēnei i tēnei wā mō te kai a te kiore i ēnei kararehe, manu.

Mēnā kei te tika te kōrero e mea ana he kiore i Aotearoa i mua i te tau 1300 AD, he aha te take kāore he taunakitanga e whakaatu ana i tā rātou kai timotimo i ngā pūkoro kākano? Kāore ngā taunakitanga mō te kai timotimo a te kiore i te pūkoro kākano e tautoko i te taenga o te kiore ki Aotearoa i te wā 50–150 AD. Me kaha tonu te rangahau i tēnei wāhanga o te kaupapa.

Kia whakaae rā anō ngā taunakitanga mai i tēnā momo tikanga ine me tēnā momo tikanga ine, mai i ngā wāhi maha o Aotearoa, kātahi anō pea ka rata ngā kaimātai pūtaiao ki te whakatau wā i mua atu i te 1250–1300 AD. Ko tētahi mate, ko te poto o te wā mai i te taenga tuatahitanga o te tangata ki Aotearoa. Hāunga te mea i tae rānei te tangata ki Aotearoa i ngā tau e 700 ki muri, i ngā tau e 2,000 rānei, kia tūpato tonu te whakamārama i ngā putanga o ngā rangahautanga.

Ngā mihi ki a David J. Lowe (Whare Wānanga o Waikato), Bruce McFadgen (kaimātai whaipara tangata) me Janet Wilmshurst (Manaaki Whenua)


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Geoff Irwin and Carl Walrond, 'Nōnahea a Aotearoa nōhia tuatahitia ai?', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nonahea-a-aotearoa-nohia-tuatahitia-ai/print (accessed 17 October 2019)

Story by Geoff Irwin and Carl Walrond, published 8 Feb 2005, updated 1 May 2016