Kōrero: Ngāi Tahu

Whārangi 5. Te whakapapa o te whenua

Ngā whakaahua

I te taenga o Ngāi Tahu, kua takoto kē ngā whakapapa o Waitaha e hāngai ana ki ngā tohu whenua o Te Wai Pounamu. Ko te tikanga o tēnei, ka hurihia ngā tohu whenua hei tipuna, ka whakaritea a Te Wai Pounamu ki te whare tapu (he rite tēnei tikanga ki te tikanga lan nama a ngā kaihōpara o te iwi Viking, i a rātou ka whakatō i ō rātou atua me ā rātou kōrero tuku iho ki te whenua o Tiorangi). Nō te hanumitanga o Ngāi Tahu rāua ko Ngāti Māmoe ki a Waitaha, ka kuhuna aua iwi ki ngā whakapapa o Waitaha.

Te hopu tuna, te kohi hua karoro

He maha ngā tohu whenua i whakaingoatia e Rākaihautū rāua ko tana tama, a Rokohouia ki Te Wai Pounamu. Ko ‘Kā whatakai a Rokohouia’ te ingoa o ngā pari e tū tata ana ki Kaikōura; ka kohi a Rokohouia i ngā hua a te karoro ki reira. Ko te ingoa ake o ngā pārae o Waitaha (Canterbury Plains), ko ‘Kā Pākihi Whakatekateka a Waitaha’. Ka hopu hao (he momo tuna) te tokorua nei i te awa i tūtaki anō ai rātou, arā, i te awa o Waihao. Ko ngā roto whakatetonga e mōhiotia ai ko ‘Kā puna karikari a Rākaihautū’.

Ngā hau

Mā te whakapapa ka mārama a Waitaha ki ngā hau katoa – mā konei anō ka whakatōkia te wairua o ngā atua ki ngā hau. Ko Raki te atua o ngā rangi. Ka moe a Raki i a Pokoharua-te-pō, ka puta ko Uru Te Maha, arā, ‘te hau mai i te uru’. Mai i tēnei tātai ka puta ko Tāwhirimatea rāua ko Te Māuru, e mōhiotia nei e Ngāi Tahu, ko te hau uru mā-raki.

Ko Rakamaomao te kāhui hau ka pupuhi mai i te tonga me te raki. Ko te hau o te tonga ko Te Pūnui o te Toka, ko Pūaitaha te hau tonga mā-uru. Ko te Ope Ruaraki ‘te kāhui hau mai i te raki’. Ko te tama a Rakamaomao ko Tiu, te hau raki; ko te hau mai i te raki mā-rāwhiti e mōhiotia ana e Ngāi Tahu, ko Whakarua.

Nā reira ko Uru Te Maha rāua ko Rakamaomao ngā pū o ngā hau katoa. He whakaatu ngā ingoa nei i te titiro a ērā iwi ki tō rātou ao, tō rātou taiao, mā roto katoa i te whakapapa.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Te Maire Tau, 'Ngāi Tahu - Te whakapapa o te whenua', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ngai-tahu/page-5 (accessed 18 July 2019)

Story by Te Maire Tau, published 8 Feb 2005, updated 1 Mar 2017