Te whai wāhi ki Te Wai Pounamu
He uri whakaheke a Tahupōtiki nā te tipua nei a Paikea rāua ko Hemo-ki-te-Raki. I tō rāua hononga ka puta ki te ao o te tangata. Nā ngā pakanga tara ā-whare i waenganui i a Ngāi Tahu me ōna whanaunga ka heke a Ngāi Tahu ki Te Whanganui-a-Tara noho tahi ai me ngā huānga o Ngāti Ira me Ngāti Māmoe. Nāwai rā, ka pakaru mai te pakanga i waenganui i a rātou. Hei ngā tau tōmua o te rau tau 1700, ka wehe atu he wāhanga o Ngāi Tahu ki Te Wai Pounamu i raro i a Pūraho rātou ko āna tama ko Maru me Mako. Ka tū tō rātou pā tūwatawata a Kaihinu i Te Awaiti i Kurateau (Tory Channel). Nō mua kē i a rātou a Ngāti Māmoe heke ai ki te tonga.
I taua wā, kua tīmata te mauāhara ki a Ngāi Tara. I tētahi mahinga, ka tūpono a Ngāi Tahu ki te tūpāpaku o tētahi rangatira nō Ngāi Tara i roto i tētahi ana. Ka tangohia, ka auahatia ngā kōiwi o taua rangatira hei matau, kātahi ka karangahia a Ngāi Tara kia haere tahi ki te hī ika. I te haerenga nei, ka puta te kupu whakaiti a ngā tāngata o Ngāi Tahu mō te pai o ngā kōiwi o te koroua rā hei matau. Hei reira kua mōhio a Ngāi Tara kua tūkinotia ngā kōiwi o tō rātou tipuna. Ko te utu mō tēnei mahi mōrikarika, ko Pūraho. I werohia tōna kōtore i a ia e noho ana i te paepae hamuti.
Ngā whakapākūhā ki a Ngāti Māmoe
Nā te kōhuru o Pūraho i pakanga a Ngāi Tahu me Ngāi Tara. Ko te tomokanga tērā o Ngāti Māmoe hei haumi mō Ngāi Tahu, ko Rangitāne hei hoa pakanga mō Ngāi Tara. Nō te riu o Te Wairau ngā iwi nei. I tētahi o ngā pakanga rongonui ka hinga i te rangatira a Tūteurutira me ana toa a Rangitāne. Ko tētahi o ngā mauhere o te riri, ko te puhi a Hinerongo. I pōhēhē a Tūteurutira nō Rangitāne a ia. Heoi, nō te rewanga o ngā waka o Tūteurutira ki te moana, ka whakapuakina e Hinerongo tana whakataukī, ehara ia i te hoariri, nō Ngāti Māmoe kē a ia. I hopukina a ia e Rangitāne i mua atu ka kawea hei mauhere.
Nō te whakahokinga a Tūteurutira i a Hinerongo ki tōna iwi ki Matariki i te awa o Waiautoa (Clarence River), ka tū haumi ngā iwi nei ki a rāua anō. Nō konei whakaekehia ai e rātou a Rangitāne ki Te Wairau. Hei utu mō tēnei āwhina, ka tukua e Ngāti Māmoe te takutai moana ki tua whakateraki o te awa o Waiautoa ki a Ngāi Tahu. Ka moe a Tūteurutira i a Hinerongo, ka noho rāua ki te pā o Matariki.
Nā ngā pakanga, ngā haumi ā-iwi me ngā whakapākūhā, ka hōrapa te heke o Ngāi Tahu i te tai tonga. Nō te rironga o Kaikōura i a Ngāti Kurī, ka taka a Hakaroa me Ngā-Pākihi-Whakatekateka-o-Waitaha ki raro i a Moki rāua ko Tūrākautahi o Ngāi Tūhaitara. Nō muri i ngā riri, ka hangaa e Ngāi Tūhaitara a Kaiapoi, te pā nui whakaharahara o Te Wai Pounamu.
Te kūmara ki te tonga
Ko ngā rohe whakateraki o Te Wai Pounamu ngā whenua whakatetonga rawa e tipu ai te kūmara ki Aotearoa. Ko te kūmara te tino kai a te Māori. E ai ki ngā kaimātai whaipara tangata (archaeologists), kua kitea e rātou ngā taunaki o tētahi mara kūmara kei te pūaha o Waiautoa - ki te wāhi i tū ai te pā o Matariki. Kei tua tonga mai kei te roto o Waihora (Lake Ellesmere) ki Taumutu ngā ‘kōruarua tiki paru’; ka hukea e ngā kaingaki māra ngā kirikiri i konei, ka putua ki ngā māra e mahana ai te one, e tipu ai te kūmara. Nō te taenga mai o te Pākehā me te rīwai, ka rerekē te ōhanga o te iwi o Ngāi Tahu ki te tonga.
Nā ngā hapū o Ngāi Tahu i whātoro atu ai te paenga whenua o te iwi ki te tonga. I ngā tau tōmua o te rau tau 1700 ka nōhia e Ngāti Kurī a Kaikōura. I te tekau tau atu i 1730, e noho ana a Ngāi Tūhaitara ki te takiwā o Waitaha-Hakaroa. I te taenga atu o Ngāi Tūhaitara ki Kaikōura, e noho mārire ana te hapū a Ngāti Irakehu i te taha o Ngāti Māmoe. Nā Tūrākautahi rangatira o Ngāi Tūhaitara a Kaiapoi, i te pā nui o Te Wai Pounamu i hanga ki Hakaroa. I hangaia te pā o Kaiapoi ki runga ake i tētahi pā tawhito o Waitaha - ka akona e Ngāi Tahu ngā kōrero tuku iho me ngā tikanga a Waitaha ki reira.
