Kōrero: Ngā pakanga ki tāwāhi

Whārangi 2. Te Pakanga Tuatahi o te Ao

Ngā whakaahua

Ngā whakaika Māori

E te iwi, whītiki! Whiti! Whiti e!1

Te Rōpū Rangatahi me te Pakanga

Ko te pōkaitara o Te Rōpū Rangatahi Māori, he tauira nō tau kē i Te Aute Kāreti. Atu i tō rātou whakapau kaha ki te oranga Māori ka ngana kia whakatahuri i te Māori ki te ao Pākehā. Ka mutu nō te wā o te pakanga ka noho ōna kaiārahi a Āpirana Ngata me Māui Pōmare hei Mema Pāremata, ā, ka whai wāhi rāua ki te Komiti Whakatari Hōia Māori. Ko tō rātou hoa Mema Pāremata (he rata hoki) ko Te Rangi Hīroa i uru ki te Hokowhitu a Tūmatauenga ki te Pakanga Tuatahi o te Ao. I tū ia ki ngā kakari ki Karipori, ki Wīwī, ki Belgium, ā, ka whakawhiwhia ia ki te tohu toa DSO.

I te tuwheratanga o te riri nui o te ao ka ara ngā iwi. E 500 tōpū te Hokowhitu Māori ka whakaaetia e te kāwanatanga o Peretānia, arā, kāore i pērā te whakore o te Māori me te Pakanga i Āwherika ki te Tonga. E 2,500 ngā Maori i tū ki tāwāhi, ā, ka ū te mātotoru o te taupori Māori ki te pakanga. He rerekē te mōrahi o ngā ika i tono mai i tēnā wāhi i tēnā wāhi, ā, hei ētahi hapori he nui ngā hōia kaingākau i puta mai, hei ētahi kore kau. He whakaatu tēnei i ngā whakawhiu rerekē i pā ki ngā iwi i ngā pakanga whenua o Aotearoa i te rautau 1800. Ka mutu ko ngā iwi kūpapa ka tautoko. Ko ngā iwi whakakeke i riro ai ō rātou whenua, kāore i haumi nui atu ki tērā pakanga.

Ka ūhia te wairua hautoa o ngā mātua tīpuna ki runga ki ngā torekaihuruhuru. Ko te nuinga i ahu mai i ngā iwi i rongo i ngā painga o te ao Pākehā. Ka mutu ko Ngāpuhi, me ētahi iwi o te Tai Tokerau tērā; ko Ngāti Kahungunu me Ngāti Porou i te Tai Rāwhiti tērā; ko Te Arawa tērā ki Te Moana-a-Toitehuatahi. Ka akiaki ngā kaumātua i te hunga rangatahi, kia tuku i a rātou i runga i te oati a ō rātou tīpuna ki te Tiriti o Waitangi.

He tapuhi o te pōkai 50

I te tau 1915 ko Ethel Watkins Taylor o Ngāpuhi tētahi o te rima tekau tuatahi i tūao ki te Ratonga Tapuhi o te Ope Taua o Aotearoa. He tapuhi a Taylor ki Alexandria Īhipa. Nāwai ka tae atu ia ki Karipori; he whakaora tūroro me ngā taotū te mahi. Whakapau ngākau rawa a ia puta noa i te pakanga, whai muri iho ki ngā kaipuke hōhipera me ngā hōhipera taua ki Ingarangi.

Te Māperetanga

I te tau 1916 ka whakahautia te māperetanga ki ngā hunga tāne Pākehā hei pupuri i te aro ā-kapa ki tāwāhi. Mea rawa ake ka tau ki runga ki a Waikato me Ngāti Maniapoto (ngā whakarohenga Kōti Whenua Māori) i te kore o rātou e aro kia tuku ika mō te pakanga. Me te aha ka whakahē mārika ēnei iwi ki te whawhai mō te iwi nāna ōna tīpuna i patu, nāna hoki ōna mano whenua i whānako. Ka ātetetia hoki te māperetanga e te Kīngitanga, me te tohetohe ake a Kīngi Te Rata rāua ko Te Pūea ki ōna āhuatanga..

Kaiha Māori?

Ko Tūhoe tonu tētahi iwi i tōkia ki te anumātao o ngā riri whenua i te tekau tau 1860. Nō te tau 1907 ka waihangatia e Te Rua te kāinga ki Maungapōhatu i roto i te nehenehenui o Te Urewera. I te takatūtanga o te pakanga ka akiakitia ngā tāhae kia kaua e tūao atu ki te ope taua. He pōhēhē hoki nō te hunga Pākehā he kaitautoko a ia nō ngā Tiamana, ka karangatia ia ko te ‘Māori Kaiser’. Nā whai anō, i te Āperira o te tau 1916 ka tonoa ngā pirihimana mau pū e 67 te rahi ki Maungapōhatu ki te mauhere i a Te Rua, mō te hoko waipiro. Ka pakū ngā pū, ā, ka hora te ika huirua,ko tana tama, rāua ko tētahi o ana pāpara.

Nō te tau 1919, e 74 ngā kaimāpere Māori o te hunga 552 i karangatia mai; e 111 ka mauheretia mō te whakahē ki te māperetanga, ā, 100 ka whakahautia ki te wārani mauhere. Tae rawa ki te mutunga o te pakanga kore rawa tētahi o ngā māperetanga Māori i tukuna ki te mura o te ahi.

Kupu tāpiri
  1. I takoto ki Christopher Pugsley, Te Hokowhitu a Tu: the Maori Pioneer Battalion in the First World War. Tāmaki-makaurau: Reed, 1995, wh. 15 me 23. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Monty Soutar, 'Ngā pakanga ki tāwāhi - Te Pakanga Tuatahi o te Ao', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-pakanga-ki-tawahi/page-2 (accessed 24 May 2019)

Story by Monty Soutar, published 20 Jun 2012, updated 1 May 2016