Whārangi 1: Haurongo
Te Whiwhi, Hēnare Mātene
?–1881
Nō Ngāti Toa, nō Ngāti Raukawa; he kaiārahi, he mihinare, he āteha
I tuhia tēnei haurongo e W. H. Oliver, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau i te 1990. He mea whakamāori nā Ngā Tangata Taumata Rau.
E rua ngā īngoa e mōhiotia ana mō tērā rangatira, ko Te Whiwhi, ko Te Whiwhi-o-te-rangi. Ko tōna kōkā ko Rangi Topeora, he tuahine ki a Te Rangihaeata, otirā, he wahine nō te kāhui ariki o Ngāti Raukawa me Ngāti Toa. Arā hoki, he tamāhine a Rangi Topeora nā Waitohi, te tuahine o Te Rauparaha. Ko ngā hapū o Te Whiwhi ko Ngāti Huia rāua ko Ngāti Kikopiri. Ko tōna matua ko Rangikapiki, ēngari he iti noa ngā tuhituhi i mahue iho mō tērā tīpuna. Nō te wā i iriiritia ai a Te Whiwhi rāua ko tōna kōkā i te tau 1843, e te mihinare rā, e Te Harawira (Octavius Hadfield), o te Rōpū Hāhi Mihinare (Church Missionary Society), ka tapaina ngā īngoa Hēnare Mātene ki a ia. Ko ngā īngoa ērā o Henry Martyn, tētahi mihinare rongonui o te whenua o Īnia. Ko te īngoa i mau tika tonu ki a Te Whiwhi ko Mātene Te Whiwhi.
I whānau mai a Te Whiwhi i te kāinga tūturu o Ngāti Raukawa, arā, ki ērā takiwā e ahu atu rā ki Te Kaokaoroa-o-Pātetere (Maungatautari), nō muri kē ka piki whakarunga tōna iwi, ka noho ki ngā rohe whenua o Te Moana-a-Raukawa. E kīia ana, ko ia tētahi o te hunga i roto i te hekenga tuatahi o tōna iwi, e kīia rā ko Te Heke Tahutahu-ahi, arā pea i te tau 1821. Ka kitea ai, i tipu ake a Te Whiwhi i te wā e takahurihuri ana tōna iwi, nō te mea he huhua rātou e piki whakarunga ana ki te kimi kāinga hou mō rātou, i roto i ngā tekau tau mai i 1820 me 1830. Nō reira, ka āta tirohia ana āna whakariterite i tōna ao, kotahi tonu te kaupapa e kimihia ana e ia, arā, ko te huarahi e tōtika ai te noho a tōna iwi, e tau ai te rongo ki a rātou.
E ai ki ngā pukapuka kōrero o te ao, ka tīmata mai ngā kōrero mō Te Whiwhi i te tau 1839. Ko tērā te wā i tau atu ai rāua ko Tāmihana Te Rauparaha ki te Pēwhairangi (Bay of Islands) ki te kimi tangata hei hāpai i ngā mahi mīhana mō tō rāua rohe. Kua tīmata kē te ako o ngā mahi Karaitiana ki Ōtaki i taua wā; ko ngā kaiako he Māori katoa. Kua āhua mātau anō nei a Te Whiwhi rāua ko Tāmihana ki te pānui pukapuka, otirā, ko tā rāua pukapuka ako, he pukapuka kūnaku noa nei, ko te Rongopai ki te ritenga a Ruka. I Paihia ka whakahuatia atu e rāua tā rāua take ki a Te Karu Whā (Henry Williams), arā, kua tino māuiui tō rāua iwi i ngā mahi kūrakuraku o te rua tekau tau ki muri. Nō reira ka tonoa e rāua he mihinare hei āwhina i a rātou. Ko te whakautu a Te Karu Whā he whakaae ki te tuku tangata atu a tōna wā. Ka kīia atu e ngā tokorua rā, e noho ana rāua ki reira kia wātea rā anō mai he tangata mā rāua. Nō reira ka tono a Te Harawira kia tukuna ko ia tonu. Ka whakatūria e Te Harawira tōna kāinga ki Waikanae i te marama o Noema i te tau 1839. Nō te marama o Mei i 1840 ka tau atu a Te Karu Whā ki ērā takiwā ki te tono ki ngā rangatira o reira kia tautokohia e rātou te Tiriti o Waitangi. Ko Te Whiwhi tētahi o ngā rangatira i whakaae ki te tāpiri atu i tōna tohu ki taua pukapuka rā.
E ai ki te kōrero a te mihinare rā, a Te Teira (Richard Taylor), i roto i te tekau tau mai i 1840, ka whakatūria e te kāhui rangatahi o Ōtaki he rōpū mō rātou. Ko tā rātou kaupapa he atawhai, he hāpai i ngā tikanga katoa a te Pākehā, otirā, he whai i ngā āhuatanga a te Pākehā e pā ana ki ō rātou momo whare, momo kākahu, momo kai, me te kainga o āna kai. Nō muri mai ka tau atu te Pākehā kaihīkoi rā a W. J. T. Power ka manaakitia a ia e Te Whiwhi. Ko te kōrero a te Pākehā rā, ka tomo atu a ia ki te kai i roto i te whare, kua horaina ki ngā taputapu tino papai, arā, ngā tēpu, ngā tūru, ngā naihi me ngā paoka, tae noa atu ki ngā whakaahua o te Kuini rāua ko tōna hoa tāne, ko Piriniha Arapeta (Albert), e iri rā ki te pakitara i runga ake i whata o te takuahi.
Nō te 11 o Hepetema 1843, ka moea e Te Whiwhi a Pipi Te Ihurape hei wahine māna. I honoa rāua ki Ōtaki. Nō taua tau anō hoki ka whakawahia a Te Whiwhi hei mihinare. Ka takahia e rāua ko Tāmihana te nuku o te whenua, ki Te Waipounamu, ki te kauwhau ki ō rāua kārangaranga maha i reira e noho ana, ahu atu hoki ki te kauwhau ki a Ngāi Tahu. Koia rā te iwi i tūkinotia e te matua o Tāmihana i mua atu. Nō ngā marama tīmatanga o te tau 1844 ka hoki atu a Te Whiwhi ki tōna wā kāinga. Nō te marama o Pēpuere ka tāpiritia atu e ia te īngoa o tōna matua kēkē, o Te Rangihaeata, ki te pukapuka whakarite i te hoko i te nuinga o ngā whenua o Te Awakairangi (Hutt Valley). Ko te īngoa hou, o ēnei rā, ko Heretaunga. Nō muri mai i te marama o Hānuere 1846, ka tinihangatia anō e ia te īngoa o Te Rangihaeata ki runga i te pukapuka e kōrero ana mō tōna atawhai i te Kuini o Ingarangi. Nō muri mai o taua tau, he wā tōna e whai mātauranga ana i te Kāreti o Hoani Te Kaikauhau ki Tāmaki-makau-rau (Auckland). Nō te marama o Maehe 1847, ko ia tētahi o ngā rangatira o Ngāti Toa nā rātou rā i whakamana tē hoko o ngā whenua o te rohe o Te Wairau ki te Karauna. Ko te utu e £3,000. I taua wā kua mauhere kētia a Te Rauparaha e te kāwanatanga, ā, e kimihia ana hoki a Te Rangihaeata. Ko te āhua nei i whakaaro pea a Te Whiwhi mā, he uaua te mau tonu o aua whenua rā ki a rātou.
Nā ērā āhuatanga ka noho taukumekume rāua ko Te Rauparaha. Ko te kōrero hoki e tūtai ana a Te Whiwhi, arā, ko ia i te whāwhāki ki a Kāwana Hōri Kerei (George Grey) mō te āhua o ngā putunga kariri ki te rohe o Pari-ā-rua (Porirua). Nāna anō hoki i tuku atu ngā rongo kōrero mō te hunga e ngana ana ki te huaki i Te Whanganui-a-Tara (Wellington Harbour). Nō te tau 1846 ka mau hereheretia a Te Rauparaha e te kāwanatanga; ka haria a ia ki te whare herehere ki Tāmaki-makau-rau, mā runga i te kaipuke i te Driver. Ko te kōrero nei nā Te Keepa (Henry Tacy Kemp), e aratakina ana a Te Rauparaha i te pikinga atu ki taua kaipuke rā, ka tūtaki atu ki tana irāmutu. Ka titiro mākutu atu a Te Rauparaha anō nei he ware noa a Te Whiwhi. Nō muri tonu iho ka tonoa a Te Whiwhi rāua ko Te Keepa, ki te kōrero whakamomori ki ngā mōrehurehu o taua iwi rā. Ko ā rāua inoi atu ki te iwi rā, kauaka noa rātou e āwangawanga, ēngari me noho pai noa rātou. Kīhai hoki ngā mauhere rā e tūkinotia e te kāwanatanga ēngari ka manaaki tōtikatia rātou.
I rerekē noa atu te wairua o Te Whiwhi i te tīmatanga o te tekau tau mai i 1850, i te haerenga o Tāmihana ki Ingarangi i te tau 1851 ahu atu ki te tau 1852, ki te mātakitaki i ērā whenua. Nō tōna hokinga mai ka kōrero mō tōna tino whakamīharo ki ngā āhuatanga katoa e pā ana ki te Kāhui Ariki o Ingarangi. Ki a Tāmihana, tērā pea ka rangatira rawa atu te iwi Māori pēnā e hāpaitia ana e rātou aua āhuatanga rā. Nō te rongonga o Te Whiwhi i ērā kōrero ka whakamīharo hoki a ia. Nō reira, mai i te tau 1853, ka takahia e ngā tokorua rā te nuku o te whenua, otirā, ki ērā rohe o te pū o Te Ika-a-Māui. Ko tā rāua inoi atu ki aua iwi rā, kia hāpaitia te kaupapa mō te whakarite i tētahi Kīngi hei Ariki Nui mō ngā Māori, arā, mā reira ka taea e ngā Māori te pupuri ō rātou pitopito whenua e mau tonu ana i a rātou. Tērā anō ētahi o ngā iwi i tautoko i te kaupapa, ēngari arā anō ētahi i tino pā pōuri kē.
Ko te tino kaupapa a Te Whiwhi ko te tiaki i ō rātou whenua. Ko ia rā hoki i kite, ā, i whai wāhi hoki i ngā mahi hokohoko whenua i te tai o Te Moana-a-Raukawa. Nāna i tautoko te kaupapa kia hangaia te whare rūnanga, a Taiporohenui, ki Manawapou i te rohe o Ngāti Ruanui. Ki reira kōrerotia ai ngā take katoa e pā ana ki ngā whenua. I tū te hui ki reira i te tau 1854, arā, ka whakaritea te kōrero kia aukati katoatia ngā mahi hoko whenua. Kei ētahi kōrero i tatū hoki te whakarite kia patua atu te hunga hoko whenua kia hemo. Nō ngā marama whakamutunga o te tau 1856 ka karangatia te hui ki Pūkawa ki te moana o Taupōnui-a-Tia, ka tohia ko Pōtatau Te Wherowhero te Ariki Nui, hei Kīngi mō te iwi whānui. Nō te marama o Hune i te tau 1858 ka eke taua whakarite rā.
I roto i ngā tau o te tīmatanga o te Kīngitanga, ko tā Te Whiwhi i atawhai ai, ko taua āhua rā me hāpai i roto i te rangimārie. I aua rā hoki, i te tekau tau atu i 1850, he tokoiti noa iho ngā Pākehā kua noho ki ō rātou rohe whenua. Na, e ngana ana te rangatira rā kia mau tonu tērā āhuatanga. Ēngari, kāhore i rite ōna tūmanako. Nā ngā mahi akiaki a te kāwanatanga me ngā iwi Pākehā e kimi whenua ana mō rātou, ka nui te hunga Māori kua aro kē ki te whewhei mō ō rātou whenua.
Nō te tīmatanga o ngā pakanga whenua i roto i ngā tau mai i te tau 1860 i aua rohe rā, ka tino ngana a Te Whiwhi ki te aukati atu i te riri mai i tōna rohe, ahakoa pēhea. Koia rā te mea nui ki a ia; ki te kitea e ia he ara e piri atu ai a ia ki te kāwanatanga, koia rā. Nā ērā āhuatanga ka rangirua ōna whakaaro, ka huri kē a ia ki te tautohe ki te hunga o te Kīngitanga. I te tau 1860 ka karangatia he hui ki Ōtaki. I reira ka tino whakahē rāua ko Tāmihana mō te whakatarenga o te haki a te Kīngitanga. Kua huri kē hoki a Te Whiwhi ki te whakahāwea i taua rōpū, ahakoa rā ko ia tonu tētahi o te hunga hāpai i te tīmatanga.
Nō te taenga atu o Te Ua Haumēne me tōna ope Pai Mārire ki Ōtaki i te tau 1865, ka akiaki atu a Te Whiwhi ki tōna iwi kia kauaka rātou e aro atu. Me tāna kōrero atu anō 'pēnā he taitama e hiahia ana ki te whai atu, koia rā; ēngari kauaka rawa rātou e kimi whewhei i roto o te rohe o Te Manawatū.' Nō muri iho i te matenga o te mihinare rā o Te Wākana (C. S. Völkner) ki Ōpōtiki i te marama o Maehe 1865, ka haere a Te Whiwhi rāua ko Wī Tako Ngātata hei hoa mō Samuel Williams i ōna hīkoitanga ki Te Tai Rāwhiti. Ko tā rātou mahi he kauwhau whakahāwea mō ngā akoranga a te hunga o te Pai Mārire. Nō muri mai, nō te tau 1870 arā ia i Te Tai Rāwhiti e whakamārie ana i ngā raruraru Hauhau.
Kāhore e kore, e tino mātau tonu ana a Te Whiwhi ki ngā uauatanga e pā ana ki a ia. Ākuanei pea ia te manaaki ai i ngā whāinga, i ngā tikanga hoki, a ngā iwi i mau pū i ngā tau mai i 1860. Hei pupuri i te mana Māori motuhake, hei tiaki hoki i ngā whenua Māori. Ēngari, e tino ngana ana hoki a ia kia tau te rangimārie ki tōna iwi. Nā tērā ka atawhai atu a ia ki te kāwanatanga. E ai ki te kōrero a te kaimahi a te kāwanatanga, a Te Hērangi (William Searancke), i te tau 1860, ko Te Whiwhi te tino hoa tūturu o Te Mākarini (Donald McLean), te hēkeretari mō ngā take Māori. Tae noa ki te tau 1864 e utua ana e te kāwanatanga te £100 i te tau ki a ia mō āna mahi whakawā. Ahu atu ki te tau 1868 ko tērā anō te utu mō tōna penihana. He utu tērā mō ōna āwhinatanga i te kāwanatanga.
He pitopito noa ngā kōrero i tuhia mō ōna tau whakamutunga. I haere a ia ki Te Urewera i te tau 1876. Nō te tau 1878 i ahu atu a ia ki tētahi hui i Waitara. I reira ka whakaae a Rewi Maniapoto rāua ko te kāwanatanga kia tau te rangimārie ki a rāua. I mate a Te Whiwhi ki Ōtaki i te 28 o Hepetema 1881. Kua mate noa atu tōna hoa wahine i te tau 1857. Tokotoru ā rāua tamariki e mōhiotia ana, ko Hēni, ko Ruiha, me Wirihana.
Heoi anō rā ka kitea, i ngā tau mai i 1820 ki 1870, he wā tērā i tino takahurihuria, ai te ao o Te Whiwhi me tōna iwi. Waihoki, ko ia he tangata i ngākaunui ki te kimi oranga mō tōna iwi; i mahi rangatira atu hoki mā rātou. Nāna anō hoki i rui ngā kākano i tipu ake ai ko te Kīngitanga, ā, e whai kiko tonu nei, e whai mana tonu nei i te ao Māori i nāianei.