I muri i te Pakanga Tuatahi o te Ao
Nō te mutunga o te Pakanga Tuatahi o te Ao, ka ara ake te ‘aukati kaitākaro kirimangu’ ki Āwherika ki te Tonga. He mea tono te tīma whutupaoro Ope-tauā o Aotearoa, i toa ai i te Kapu Kīngi i te tau 1919, kia haere atu ki Āwherika ki te Tonga. I tono te hunga o Āwherika ki te Tonga kia kaua te hunga kirimangu e whai wāhi i te tīma, nō reira, i tangohia mai a Parekura Tureia o Ngāti Porou rāua ko Nathaniel ‘Ranji’ Wilson, nō Inia ki te Uru ōna tūpuna, i te tīma.
I taua wā tonu, i whakatū ētahi kaitākaro o te Hokowhitu a Tū ‘Māori Pioneer Battalion’ i tā rātou ake tīma whutupaoro ka haere ki Ingarangi, ki Wēra me Wīwī ki te purei whutupaoro. Ka hoki mai i reira, ka haere i Aotearoa, nā tēnei, e ai ki ngā kaikōrero, i whai waiora anō ai te whutupaoro puta noa i ngā takiwā o te motu i muri mai i te pakanga.
Te tukinga a te tīma Māori ki te tīma o Āwherika ki te Tonga
I muri i te kēmu i tukuna e te kaituhi ripoata o Āwherika ki te Tonga, e Charles Blackett, tētahi karere, i tūpehupehu ai te iwi nui tonu. I roto ko ngā kōrero whakaparahako a Blackett mō te āhua o tana mātakitaki i ‘te hia mano Pākehā e ūmere ana kia hinga i te tīma Māori tētahi tīma Pākehā – ka whakarihariha kē ngā Piringipaka’.1 I toa ngā Springboks 9-8, ahakoa he tautohetohe hoki ki te taha whakawā i te kēmu.
I ngā tau 1928, 1949 me 1960 ka panaia ngā kaitākaro Māori i te haerenga o ngā Ō Pango ki Āwherika ki te Tonga. Nō muri rawa kātahi anō te Māori ka whai wāhi ake ki te Uepū Whutupōro o Aotearoa.
Te haere nui o te tau 1926-27
I te tau 1922, ka whakatūria te Poari Kaitohutohu Māori o te NZRFU. I te tau 1926, ka ea te wawata roa o Ned Parata, te tiamana o te poari, kia tukuna te kapa Ōpango Māori ki Piritana Nui. Nō te tau 1926-27 i haere nui ai te tīma rā i kāpenetia e Wattie Barclay, i Aotearoa, i Ahitereiria, i Ceylon (Sri Lanka), i Wīwī, i Ingarangi, i Wēra me Kānata. E 40 katoa ana kēmu, ka toa i ngā kēmu 30. Kitea ana e Eruera, te Pirinihi o Wēra (nō muri mai ko Kīngi Eruera te Tuawaru), te autaia o te tīma. Hoatu ana e ia he mētara ki ia kaitākaro, ka takohatia atu hoki te Kapu o te Pirinihi o Wēra – ka noho ko tēnei me te ipu rohi o Te Mori hei tohu mō te tīma toa ā-rohe o te whutupaoro Māori. I te hinganga o te tīma Wīwī, ka kapohia e rātou te tauira tākaro a te tīma Māori, he pai nō tēnā āhua tākaro ki a rātou.
Te haere o te kapa Ōpango Māori i te tau 1935
I te tau 1935, he haere nui tā te kapa Ōpango Māori i Ahitereiria. I te wā e haumate nui ana te taha ohaoha o te ao, tokomaha kē ngā kaitākaro whutupaoro o Ahitereiria i whiti kē ki te tākaro rīki. Ko tā te kapa Ōpango Māori, i raro i te kāpenetanga o te hautoa whutupaoro nei a George Nepia, he tākaro pārekareka i te whutupaoro uniana hei whakatairanga i te kēmu i Ahitereiria. Kātahi anō ka eke te maha o ngā tīkiti i pau te hoko, ā, he mea tohu e te hunga tautoko whutupaoro uniana o Ahitereiria, ko te tīma Māori te tīma nāna i whakahikohiko anō te kēmu.
Māori mā ki Whītī mā
Nō te tau 1938 i tākaro tuatahi ai te kapa Ōpango Māori ki a Whītī – e toru kēmu taua whakataetae. Nō te tekau tau 2000, he maha ake ngā whakataetae a te kapa Ōpango Māori ki a Whītī, tēnā ki tētahi atu. Ko te nuinga o aua whakataetae nō ngā haere i Te Moana Nui ā-Kiwa, ā, ka tākaro hoki ki a Tonga ki a Hāmoa hoki.
