Kōrero: Te raranga me te whatu

Whārangi 2. Ngā kākahu

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te whatu kākahu

Kīhai te Māori i whakamahi i ngā rūmu (loom) me ngā wīra tākaikai (spinning wheel). Engari ana ka whakawhanakehia te whatu mā ngā matimati hei whakaputa i ngā mahinga mutunga mai o te ātaahua.

Ko te whatu aho rua me te whatu aho pātahi ka whakamahia hei whatu kākahu. I ngā wā o mua, ka tīmata te mahi mā te whakatoro i te kākahu ki runga i ngā turuturu e rua. Mai i tēnei taura ka tāiri ngā whenu, ā, ka huapae ngā whenu mai i te mauī ki te matau. Mā te whakamahi i ngā tae rerekē i roto i ngā aho ka hua ngā tāniko. Ka whanake haere ana te kākahu, kua titia anō ngā turuturu e rua kia kore ai e tautau. 

Te korowai Orimipia

E haere tonu ana te whatu kākahu mō te hunga rangatira i ēnei rā. He wā ko te hunga o tāwāhi ka mau i ēnei taonga. Mai ano i te tau 2004 e mau ana te kaipupuri haki ki ngā Whakataetae Orimipia i te korowai e kīia ana ko Te Mahutonga. Neke atu i te whitu marama e hangaia ana e Te Aue Davis rāua ko Rānui Ngārimu tēnei kākahu. Ko ngā rau o Te Mahutonga he kiwi, he tīeke, he toroa, he kākāpō. 

Ngā momo whatu

Ko te whatu māmā ki te mahi ko te whatu aho pātahi. Ka whakamahia ēnei hei hanga pākē. Ko ngā tākirikiringa ka pūpūhia ki ngā whare hei ārai atu i te ua.

Ko ngā mahinga uaua ka whakamahi i te whatu aho rua. Inā kē te ātaahua o ēnei momo kākahu rangatira. I te haerenga mai a Kāpene Kuki i te tau 1769, ka kite tāna kaitā whakaahua a Sydney Parkinson “i te mā o ngā papanga, anō nei he hiraka, rite tonu ki ngā kākahu whakapaipai i tuia ki te rūmu, ko te nuinga  o ēnei kahu mō te tāne, ahakoa nā te wahine i whatu. Ko ngā wāhine ki te pīkau i ngā mahi taimaha me ngā mahi whakaheke werawera’.1

Ngā momo kākahu

He maha ngā tūmomo kākahu, pērā i: 

  •          te kahu kurī
  •          te kaitaka
  •          te korowai hukahuka
  •          te korowai kārure
  •          te kahu huruhuru
  •          te kaitaka huaki.

He whānui ngā pakihiwi o te kaitaka kia māmā te mau ki te tinana.

Inā kē te roa ka whakahere te kairaranga ki te whatu kākahu, ka mutu he taonga tuku iho, he taonga rānei ka taea te takoha atu mō te waka taua, mō te tā moko rānei. 

Rāpaki

Ka mau anō te rāpaki, te pākē kārure rānei ki te tikihope. Nō muri kē mai te piupiu i te taenga o tauiwi. He wā kua mau maro ngā wāhine hei huna i te aroaro. Ehara i te mea i whatua ngā papanga mō ēnei momo maro, engari he wekuweku e tautau noa ana i raro, i te tātua.

He tino tau ngā kākahu i whatua mai e te Māori, ā, he maha ngā kōwhiringa mā te kairaranga i roto i tōna hanga kākahu. ‘Ko ngā tino kaupapa o ēnei kākahu he ārai i te huarere, he huna i te kaipupuri i roto i te ngahere, he whakamahana, hei tohu, hei karo, hei whakamana, hei tāwharau i te wairua, i te tinana rānei.’2

Kupu tāpiri
  1. Tohutoro Margery Blackman, ‘Whatu – the enclosing threads.’ In Whatu kākahu: Māori cloaks, edited by Awhina Tamarapa. Te Whanganui-a-Tara: Te Papa Press, 2011, p. 91. Back
  2. Toi Te Rito Maihi, ‘Nga aho – threads that join.’ In Whatu kākahu: Māori cloaks, edited by Awhina Tamarapa. Te Whanganui-a-Tara: Te Papa Press, 2011, p. 40. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Kahutoi Te Kanawa, 'Te raranga me te whatu - Ngā kākahu', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-raranga-me-te-whatu/page-2 (accessed 22 October 2020)

He kōrero nā Kahutoi Te Kanawa, i tāngia i te 22 Oct 2014