Kōrero: Te iwi Māori me te Whakaata

Whārangi 2. Te whakatipu raukaha: ngā tekau tau 1980 me 1990

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ahakoa te paheke o te ratonga whakaata tūmatanui, he tau tōnui te tekau tau 1980 mō ngā whakaputanga Māori. Nā ngā mautohe o te tekau tau 1970 me te ngāueuetanga o ngā tōrangapū, ka rahi ake ngā huarahi mā te Māori ki te hora i te tuakiri me te mana Māori ki mua i ngā kanohi o te iwi, me te whakangungu anō i te Māori ki ēnei mahi. 

He tirohanga Pākehā ki te Māori

I ngā tau tōmua o te tekau tau 1980 ka whakaatatia ngā hiahia o ngā rangatira Pākehā: ‘he matapihi ki te ao Māori’. I whakaaturia ēnei hōtaka hei painga mō te katoa. Heoi ko te hiahia kē mā te Māori anō te Māori e whakahaere. 

Koha, Te Karere me Waka Huia

I te tau 1980 ka hangaia e te kaihautu e Ray Waru te hōtaka o Koha. I whakaaria a Koha i ia Rātapu. 

Ka tū te ao mō Te Karere

I tīmata ake a Te Karere i runga i a Hōngere 2, engari nā te kore tae atu o ngā iarere o tērā hōngere ki te Tai Rāwhiti, kīhai ngā pāhotanga i tae ki ngā iwi nui i reira e noho ana. Nō te whitinga kē ki te Hōngere Tuatahi kātahi ka kitea ki ērā takiwā. I te 5.55 i te ahiahi ka pāhotia a Te Karere, ā, e mahara ana a Derek Fox ki ngā amuamu a tētahi kura, nā te haukoti o te whakaaturanga e te hōtaka o Dr Who. Ka maumahara anō ia ko te 5.55 ki te 6 karaka i te ahiahi te wā inu ki te pāparakāuta, nā reira he nui te hunga ka mātaki atu. 

I tīmata a Te Karere i te tau 1983. He hōtaka reo Māori, ia rā, ia rā, e whā meneti te roa. Ko ngā kairīpoata niupepa, reo irirangi hoki ko Derek Fox rāua ko Whai Ngata ngā kaihautū. I whakatipu rāua i te kākano kia puāwai te whakahaerenga ngaio. 

I whanake tonu ēnei hōtaka i te tekau tau 1980. Nā ēnei hōtaka ka tangata whenua te kanohi Māori i runga i te whakaata. He huhua hoki te hunga i whai akoako i ēnei hōtaka. Ko te nuinga i wehe i Te Reo Tātaki kia hanga i ā rātou ake kamupene hanga hōtaka.

I te tau 1987 ka waihanga a Ernie Leonard rāua ko Whai Ngata i a Waka Huia, he rārangi motuhenga e hopu ana i ngā kōrero a te hunga kaumātua. He reo Māori te katoa o tēnei hōtaka. Ahakoa te ekenga o tōna hōtaka 1,000, e haere tonu ana a Waka Huia i te tau 2014. He taonga ahurea te hōtaka nei i te ao nā te pāhotanga o ngā mātauranga me ngā whakapono o tētahi iwi taketake. 

Ngā kaumātua o te ao whakaata

Taka rawa ki te paunga o te tekau tau 1980, kua whai kaumātua te hunga pāpāho Māori. Ko Howard Morrison tētahi. I tū ia ki te pāhotanga tuatahi i te tau 1960, ā, he maha ōna putanga i muri mai, pērā i a This is your lifeMagic Kiwis me Sir Howard Morrison – time of my life, he whakanuitanga i tōna noho ki te ao whakaari.

Te reo i runga whakaata 

Mai i te tau 1985 ki te tau 1993 ka whawhai atu Ngā Kaiwhakapūmau i te Reo me te Kaunihera Māori i te kāwanatanga mā roto i Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi me ngā kōti. Ko te ito he tāwharau i te reo Māori me te whakatūnga i te ao pāpāho Māori. Ko te hua nui ko te putanga o te Ture Reo Māori i te tau 1987, i noho ai te reo Māori hei reo ōkawa. Nā konei ka rere whakamua ngā mahi, ā, ka whai take te whakaata Māori. Kātahi ka hangaia ngā hōtaka reo Māori, pērā i a Waka Huia

Te wete o te kāwanatanga i te mana pāpāho

Nō te wetewete haere o te kāwanatanga i ana mana pāpāho ka pā kinotia ngā hōtaka Māori. Mai i te tau 1989 ka panoni te ratonga tūmatanui whakaata hei kaupapa ahumoni. Nō konei ka noho ko te ata o te Rātapu anake te wā kore whai pānui hoko. Kīhai i arotia e ngā kamupene pānui hoko ngā hōtaka Māori, ā, kāore i whai wā ki ngā haora matua o te whakaata. Ka whakawhāititia ngā hōtaka Māori ki ngā ata Rātapu. 

Ki tā ētahi he mahi whakataurekareka tēnei ki ngā hōtaka Māori. Heoi, nā te kore pānui ka whai wā nui ngā hōtaka Māori ki te toro i ōna parirau. 

Ngā whakaata i ngā ata Rātapu

I te tekau tau 1990 ko ngā ata Rātapu te wā i tipu matomato ai ngā whakaputanga Māori. Ahakoa ko te nuinga i mahia e te Reo Tātaki, ko ētahi i mahia e ngā kamupene motuhake. I kitea i tēnei tekau tau te tipu nui o te raukaha Māori ki te hanga hōtaka. 

He maha ngā kaupapa hōtaka mā ngā tūmomo kaimātaki Māori. Ko ngā pakipūmeka (pērā i a The natural world of the Māori, 1989), ngā hōtaka rangatahi (pērā i a Mai time, 1993-2007 me Tumeke, nō muri kiia ai ko Pukana, 1999-), ngā pakikata me ngā whakaari (pērā i a Staunch, 1999, me E tipu e rea – Roimata, 1989) ētahi hōtaka i whakaaturia i ngā rā katoa ki ngā hōngere o Te Reo Tātaki me Hōngere 3. 

Whakaata Aotearoa

Taka mai ki te tau 1996 ka pēhia te kāwanatanga Nāhinara kia whakatinana i tāna i kī taurangi ai, arā, kia hangaia mai tētahi hōngere whakaata Māori. Kāti i runga i te whakatau a te Kaunihera Privy (i tērā wā ko tēnei te kōti teitei rawa o Aotearoa), ka hangaia a Aotearoa Television. Heoi he paku noa iho ōna rauemi, he ihupuku rawa ngā kaimahi, ā, he uaua rawa ngā paearu mahi. I pāho te hōngere mai i te Haratua o te tau 1996 ki te marama o Huitanguru i te tau 1997. Ko tōna tikanga me 3 haora te roa o ana hōtaka Māori tūturu i ia rā. Ahakoa te whakatatūnga o ngā paearu ka hinga te kaupapa i ngā manako kore kiko, ngā whātōtō o roto me ngā mahi harihari kōrero a te hunga pāpāho. 

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Tainui Stephens, 'Te iwi Māori me te Whakaata - Te whakatipu raukaha: ngā tekau tau 1980 me 1990', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-iwi-maori-me-te-whakaata/page-2 (accessed 9 December 2019)

He kōrero nā Tainui Stephens, i tāngia i te 22 Oct 2014