Kōrero: Te iwi Māori me te Whakaata

Whārangi 1. Ngā tau tōmua, tekau tau 1960 me 1970

Ngā whakaahua

Te kōrero paki

Kua roa te Māori e whakamiha ana ki te kōrero paki. I roto i te ao Māori, he tūranga rangatira tonu te kaikōrero. Ka whakamārama rātou i te ao mā roto mai i ā rātou kōrero. Ka whakarongo ngā taringa o te minenga ki a rātou e whakakōrero ana i te tinana me te wairua.

Ki te tirohia te whakapapa o te pāpāho, hei teina te hunga pāpāho o ēnei rā ki ōna tuakana o te marae, o te tuhi, o te reo irirangi me te ao kiriata. I hua ake a Whakaata Māori i ngā hono me ngā whakaheke tōtā o ēnei kāwai whakaheke kōrero. He kunenga tūpono noa: arā, mai i te kōrero ki te tuhi, mai i te marae ki te mata o te whakaata.

Ngā kaiwhakangahau manuhiri

I ngā tau tōmua he kaiwhakangahau noa iho te Māori i te pouaka whakaata. Nō te 1 o Pipiri i te tau 1960, ka pāhotia te Tokowhā o Howard Morrison. He ruarua ngā Māori i tū hei kaiwhakataki, ā, ko Morrision tonu tētahi. He ruarua hoki ngā hōtaka Māori ka mahia e te Pākehā i tērā wā.

Te whakataki hōtaka

I ngā tekau tau 1960 me 1970 ko Mārama Martin te Māori i kite nuitia i runga pouaka whakaata. Mania ana ngā kōrero i a ia, ka mutu he tau kē tōna tū. Ko ia te kaiwhakamōhio he aha ngā hōtaka ka whakaaturia i te rā. Ko Martin hoki te tangata tuatahi kia kitea i te panonitanga o ngā pāhotanga mai i te mā me te pango.   

I te tekau tau 1960 he onge ngā hōtaka Māori i noho ai ki te horopaki o te whakangahau me te mahi toi rānei. I ētahi wā ka whakaaturia ngā raru i pā ki te Māori, pērā i te noho taone. Nā te Pākehā katoa i hanga ēnei hōtaka. I roto i te tekau tau whai muri atu ka kitea te panonitanga. 

He hiringa hou: te tekau tau 1970

Nō te tekau tau 1970 ka rongo te motu i te reo whakahei a te reanga Māori hou. Ka korikori, ka whakatumatuma kia hangā houtia ngā ture e pā ana ki te tuakiri me te haumate haere o te reo Māori. I te tekau tau 1972 ka takoto te petihana a Hana Te Hēmara mā me te ope tauira ki te Whare Paremata. Neke atu i te 30,000 te hunga i haina i taua petihana ki te hāpai ake i te reo Māori. Ko te huringa tēnei o te tai. Ki te tirohanga poto, nā taua petihana ka hauwarea te Kaporeihana Pāpāho o Aotearoa kia huri te aro, kia Māori ake te whakaata. Ki te tirohanga roa, ko te reo Māori te iho o te maire i rangona anō ai te reo pāho o te tangata whenua. 

Te whakaata mā me te pango

I ngā tau tōmua o te tekau tau 1970 tērā te whakaaro o ētahi kua rahi ake te whakaatu o te iwi mangumangu o Amerika i te Māori.

Ko Tangata whenua me ētahi atu hōtaka

I te tau 1974 ka tumeke te motu ki te tau o te aronga Māori o Tangata whenua. Ko te Pākehā rā ko Michael King te kaiwhakataki. Ko Barry Barclay o Ngāti Apa te ringa tohu. Ko te kaupapa o te motuhenga he whakaari i te taukumekume o te ao Māori me te ao hou. I ia hōtaka ka whakakitea atu ki te tirohanga Māori e pā ana ki te iwi, te whānau, ki onamata, ki  anamata. Kātahi anō ngā kanohi o te te tini o te tangata ka kite i ēnei tūmomo whakaahua.

I noho ngā motuhenga a Barclay hei maruwehi mō te hunga pāpāho Māori o anamata. Nāna te whakatauira, mēnā ka Māori te āhua o te kiriata, ka whai wairua tonu ia – pērā i te taonga. Ahakoa hoki te kūare o Barclay ki tōna taha Māori, he māmā noa iho ki a ia te mahi, ka mutu, inā kē te tawhiti atu o tana kāmera i ngā kaumātua rā. Nā te kore hōhā o ngā kāmera, ka hōhonu te wairua o ngā kiriata, ā, ka kitea te āhua ake o rātou i whakaahuatia. I pono tonu a Barclay, me tau tonu te āhua o te kāmera. 

Ko ētahi atu hōtaka Māori i hangaia i te tekau tau 1970 he pakipūmeka (pērā i a Kapiti: island of spirits, 1973 me The Maori land march, 1975), he whakaari (pēra i a Uenuku, 1974, me Death of the land, 1979) he pārongo kōrero (ko Pacific viewpoint tērā).

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Tainui Stephens, 'Te iwi Māori me te Whakaata - Ngā tau tōmua, tekau tau 1960 me 1970', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-iwi-maori-me-te-whakaata/page-1 (accessed 26 August 2019)

Story by Tainui Stephens, published 22 Oct 2014