Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Māori and television – whakaata

by Tainui Stephens

Tērā te wā he torutoru noa iho ngā whakaaturanga Māori i runga i ngā whakaata o Aotearoa. Nō te tau 2004 rā anō ka puta te hōngere o Whakaata Māori, ā, nō muri mai ka puta tōna hōngere tuarua.


Ngā tau tōmua, tekau tau 1960 me 1970

Te kōrero paki

Kua roa te Māori e whakamiha ana ki te kōrero paki. I roto i te ao Māori, he tūranga rangatira tonu te kaikōrero. Ka whakamārama rātou i te ao mā roto mai i ā rātou kōrero. Ka whakarongo ngā taringa o te minenga ki a rātou e whakakōrero ana i te tinana me te wairua.

Ki te tirohia te whakapapa o te pāpāho, hei teina te hunga pāpāho o ēnei rā ki ōna tuakana o te marae, o te tuhi, o te reo irirangi me te ao kiriata. I hua ake a Whakaata Māori i ngā hono me ngā whakaheke tōtā o ēnei kāwai whakaheke kōrero. He kunenga tūpono noa: arā, mai i te kōrero ki te tuhi, mai i te marae ki te mata o te whakaata.

Ngā kaiwhakangahau manuhiri

I ngā tau tōmua he kaiwhakangahau noa iho te Māori i te pouaka whakaata. Nō te 1 o Pipiri i te tau 1960, ka pāhotia te Tokowhā o Howard Morrison. He ruarua ngā Māori i tū hei kaiwhakataki, ā, ko Morrision tonu tētahi. He ruarua hoki ngā hōtaka Māori ka mahia e te Pākehā i tērā wā.

Te whakataki hōtaka

I ngā tekau tau 1960 me 1970 ko Mārama Martin te Māori i kite nuitia i runga pouaka whakaata. Mania ana ngā kōrero i a ia, ka mutu he tau kē tōna tū. Ko ia te kaiwhakamōhio he aha ngā hōtaka ka whakaaturia i te rā. Ko Martin hoki te tangata tuatahi kia kitea i te panonitanga o ngā pāhotanga mai i te mā me te pango.   

I te tekau tau 1960 he onge ngā hōtaka Māori i noho ai ki te horopaki o te whakangahau me te mahi toi rānei. I ētahi wā ka whakaaturia ngā raru i pā ki te Māori, pērā i te noho taone. Nā te Pākehā katoa i hanga ēnei hōtaka. I roto i te tekau tau whai muri atu ka kitea te panonitanga. 

He hiringa hou: te tekau tau 1970

Nō te tekau tau 1970 ka rongo te motu i te reo whakahei a te reanga Māori hou. Ka korikori, ka whakatumatuma kia hangā houtia ngā ture e pā ana ki te tuakiri me te haumate haere o te reo Māori. I te tekau tau 1972 ka takoto te petihana a Hana Te Hēmara mā me te ope tauira ki te Whare Paremata. Neke atu i te 30,000 te hunga i haina i taua petihana ki te hāpai ake i te reo Māori. Ko te huringa tēnei o te tai. Ki te tirohanga poto, nā taua petihana ka hauwarea te Kaporeihana Pāpāho o Aotearoa kia huri te aro, kia Māori ake te whakaata. Ki te tirohanga roa, ko te reo Māori te iho o te maire i rangona anō ai te reo pāho o te tangata whenua. 

Te whakaata mā me te pango

I ngā tau tōmua o te tekau tau 1970 tērā te whakaaro o ētahi kua rahi ake te whakaatu o te iwi mangumangu o Amerika i te Māori.

Ko Tangata whenua me ētahi atu hōtaka

I te tau 1974 ka tumeke te motu ki te tau o te aronga Māori o Tangata whenua. Ko te Pākehā rā ko Michael King te kaiwhakataki. Ko Barry Barclay o Ngāti Apa te ringa tohu. Ko te kaupapa o te motuhenga he whakaari i te taukumekume o te ao Māori me te ao hou. I ia hōtaka ka whakakitea atu ki te tirohanga Māori e pā ana ki te iwi, te whānau, ki onamata, ki  anamata. Kātahi anō ngā kanohi o te te tini o te tangata ka kite i ēnei tūmomo whakaahua.

I noho ngā motuhenga a Barclay hei maruwehi mō te hunga pāpāho Māori o anamata. Nāna te whakatauira, mēnā ka Māori te āhua o te kiriata, ka whai wairua tonu ia – pērā i te taonga. Ahakoa hoki te kūare o Barclay ki tōna taha Māori, he māmā noa iho ki a ia te mahi, ka mutu, inā kē te tawhiti atu o tana kāmera i ngā kaumātua rā. Nā te kore hōhā o ngā kāmera, ka hōhonu te wairua o ngā kiriata, ā, ka kitea te āhua ake o rātou i whakaahuatia. I pono tonu a Barclay, me tau tonu te āhua o te kāmera. 

Ko ētahi atu hōtaka Māori i hangaia i te tekau tau 1970 he pakipūmeka (pērā i a Kapiti: island of spirits, 1973 me The Maori land march, 1975), he whakaari (pēra i a Uenuku, 1974, me Death of the land, 1979) he pārongo kōrero (ko Pacific viewpoint tērā).


Growing capacity: 1980s and 1990s

Ahakoa te paheke o te ratonga whakaata tūmatanui, he tau tōnui te tekau tau 1980 mō ngā whakaputanga Māori. Nā ngā mautohe o te tekau tau 1970 me te ngāueuetanga o ngā tōrangapū, ka rahi ake ngā huarahi mā te Māori ki te hora i te tuakiri me te mana Māori ki mua i ngā kanohi o te iwi, me te whakangungu anō i te Māori ki ēnei mahi. 

He tirohanga Pākehā ki te Māori

I ngā tau tōmua o te tekau tau 1980 ka whakaatatia ngā hiahia o ngā rangatira Pākehā: ‘he matapihi ki te ao Māori’. I whakaaturia ēnei hōtaka hei painga mō te katoa. Heoi ko te hiahia kē mā te Māori anō te Māori e whakahaere. 

Koha, Te Karere me Waka Huia

I te tau 1980 ka hangaia e te kaihautu e Ray Waru te hōtaka o Koha. I whakaaria a Koha i ia Rātapu. 

Ka tū te ao mō Te Karere

I tīmata ake a Te Karere i runga i a Hōngere 2, engari nā te kore tae atu o ngā iarere o tērā hōngere ki te Tai Rāwhiti, kīhai ngā pāhotanga i tae ki ngā iwi nui i reira e noho ana. Nō te whitinga kē ki te Hōngere Tuatahi kātahi ka kitea ki ērā takiwā. I te 5.55 i te ahiahi ka pāhotia a Te Karere, ā, e mahara ana a Derek Fox ki ngā amuamu a tētahi kura, nā te haukoti o te whakaaturanga e te hōtaka o Dr Who. Ka maumahara anō ia ko te 5.55 ki te 6 karaka i te ahiahi te wā inu ki te pāparakāuta, nā reira he nui te hunga ka mātaki atu. 

I tīmata a Te Karere i te tau 1983. He hōtaka reo Māori, ia rā, ia rā, e whā meneti te roa. Ko ngā kairīpoata niupepa, reo irirangi hoki ko Derek Fox rāua ko Whai Ngata ngā kaihautū. I whakatipu rāua i te kākano kia puāwai te whakahaerenga ngaio. 

I whanake tonu ēnei hōtaka i te tekau tau 1980. Nā ēnei hōtaka ka tangata whenua te kanohi Māori i runga i te whakaata. He huhua hoki te hunga i whai akoako i ēnei hōtaka. Ko te nuinga i wehe i Te Reo Tātaki kia hanga i ā rātou ake kamupene hanga hōtaka.

I te tau 1987 ka waihanga a Ernie Leonard rāua ko Whai Ngata i a Waka Huia, he rārangi motuhenga e hopu ana i ngā kōrero a te hunga kaumātua. He reo Māori te katoa o tēnei hōtaka. Ahakoa te ekenga o tōna hōtaka 1,000, e haere tonu ana a Waka Huia i te tau 2014. He taonga ahurea te hōtaka nei i te ao nā te pāhotanga o ngā mātauranga me ngā whakapono o tētahi iwi taketake. 

Ngā kaumātua o te ao whakaata

Taka rawa ki te paunga o te tekau tau 1980, kua whai kaumātua te hunga pāpāho Māori. Ko Howard Morrison tētahi. I tū ia ki te pāhotanga tuatahi i te tau 1960, ā, he maha ōna putanga i muri mai, pērā i a This is your lifeMagic Kiwis me Sir Howard Morrison – time of my life, he whakanuitanga i tōna noho ki te ao whakaari.

Te reo i runga whakaata 

Mai i te tau 1985 ki te tau 1993 ka whawhai atu Ngā Kaiwhakapūmau i te Reo me te Kaunihera Māori i te kāwanatanga mā roto i Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi me ngā kōti. Ko te ito he tāwharau i te reo Māori me te whakatūnga i te ao pāpāho Māori. Ko te hua nui ko te putanga o te Ture Reo Māori i te tau 1987, i noho ai te reo Māori hei reo ōkawa. Nā konei ka rere whakamua ngā mahi, ā, ka whai take te whakaata Māori. Kātahi ka hangaia ngā hōtaka reo Māori, pērā i a Waka Huia

Te wete o te kāwanatanga i te mana pāpāho

Nō te wetewete haere o te kāwanatanga i ana mana pāpāho ka pā kinotia ngā hōtaka Māori. Mai i te tau 1989 ka panoni te ratonga tūmatanui whakaata hei kaupapa ahumoni. Nō konei ka noho ko te ata o te Rātapu anake te wā kore whai pānui hoko. Kīhai i arotia e ngā kamupene pānui hoko ngā hōtaka Māori, ā, kāore i whai wā ki ngā haora matua o te whakaata. Ka whakawhāititia ngā hōtaka Māori ki ngā ata Rātapu. 

Ki tā ētahi he mahi whakataurekareka tēnei ki ngā hōtaka Māori. Heoi, nā te kore pānui ka whai wā nui ngā hōtaka Māori ki te toro i ōna parirau. 

Ngā whakaata i ngā ata Rātapu

I te tekau tau 1990 ko ngā ata Rātapu te wā i tipu matomato ai ngā whakaputanga Māori. Ahakoa ko te nuinga i mahia e te Reo Tātaki, ko ētahi i mahia e ngā kamupene motuhake. I kitea i tēnei tekau tau te tipu nui o te raukaha Māori ki te hanga hōtaka. 

He maha ngā kaupapa hōtaka mā ngā tūmomo kaimātaki Māori. Ko ngā pakipūmeka (pērā i a The natural world of the Māori, 1989), ngā hōtaka rangatahi (pērā i a Mai time, 1993-2007 me Tumeke, nō muri kiia ai ko Pukana, 1999-), ngā pakikata me ngā whakaari (pērā i a Staunch, 1999, me E tipu e rea – Roimata, 1989) ētahi hōtaka i whakaaturia i ngā rā katoa ki ngā hōngere o Te Reo Tātaki me Hōngere 3. 

Whakaata Aotearoa

Taka mai ki te tau 1996 ka pēhia te kāwanatanga Nāhinara kia whakatinana i tāna i kī taurangi ai, arā, kia hangaia mai tētahi hōngere whakaata Māori. Kāti i runga i te whakatau a te Kaunihera Privy (i tērā wā ko tēnei te kōti teitei rawa o Aotearoa), ka hangaia a Aotearoa Television. Heoi he paku noa iho ōna rauemi, he ihupuku rawa ngā kaimahi, ā, he uaua rawa ngā paearu mahi. I pāho te hōngere mai i te Haratua o te tau 1996 ki te marama o Huitanguru i te tau 1997. Ko tōna tikanga me 3 haora te roa o ana hōtaka Māori tūturu i ia rā. Ahakoa te whakatatūnga o ngā paearu ka hinga te kaupapa i ngā manako kore kiko, ngā whātōtō o roto me ngā mahi harihari kōrero a te hunga pāpāho. 


Māori Television, 2000s

Ko Whakaata Māori

Whai muri i ngā whakamātautau o te wā me ngā whiriwhiringa kōrero ka whakarewaina a Whakaata Māori i te 28 o Poutūterangi i te tau 2004. E rua ngā hua i puta i te ture kotahi. Ka tahi, he rākau toko te hōngere i te reo Māori; ka rua, ka whai matū ngā moemoeā kia whakatūria tētahi whakaata Māori. 

Mai anō i ōna whakaaturanga tuatahi me tika te mahi a Whakaata Māori. I waho tonu te hunga tōrangapū, pāpāho hoki e ngengere ana. 

Ngā ratonga 

Ahakoa te iti o te pūtea, he nui ngā tūmanako mō te hōngere mai i tōna tīmatanga. I rahi ake ngā haora pāhō i tērā i whakaarotia, ā, e mania ana te kōrero a ngā kaiwhakataki i roto i ngā reo e rua. I nāianei, e rua ngā hōngere a Whakaata Māori. Nō te 28 o Poutūterangi i te tau 2008 ka whakarewaina te hōngere o Te Reo. 

Ahakoa ko te reo te pūtake i whakatūria ai ngā hōngere, kīhai te iwi whānui e pīrangi ki ngā hōtaka reo Māori. Koia i kore ai e puāwai a MTS hei huarahi mahi moni nui. Mai anō i tōna huatakinga ka whiwhi a Whakaata Māori i ētahi pūtea tautoko mai i te kāwanatanga. 

Te hunga mātaki i a Whakaata Māori

Nā te kore here a Whakaata Māori i piki ake ai te kounga o ōna hōtaka take mohoa, pakipūmeka, whakaari hoki. Nō roto i te ratonga, nō tāwāhi hoki ōna hōtaka. I tungou katoa te hunga mātaki e hiakai ana ki ētahi whakaaturanga atamai. I rata anō ngā kaimātaki ki te āhua Māori o ōna whakaaturanga.

Ko te whakapiki i te rahi o te hunga mātaki tētahi tonu o ngā wero nui. E ai ki ngā tatauranga ko te nuinga o ngā kaimātaki he Pākehā. I whiua hoki te pātai mēnā ka aropū ngā hōngere ki te tipu o te hunga reo Māori, mēnā rānei ka whakawhenumia te kaupapa o te reo ki te kaupapa whakarahi hunga mātaki. I roto i tōna tekau tau tuatahi, i eke i a Whakaata Māori te tauritenga i waenganui i te reo me te whakarahi i tōna hunga mātaki.

I whakaahua a Whakaata Māori i te āhuatanga koiora tē kitea i te ao, pērā anō i a Tangata whenua i te tekau tau 1970. Nā ōna pāhotanga o te rā ANZAC me ngā taiopenga nui pērā i te Ipu Whutupōro o te Ao i te tau 2011, ka kitea te pitomata o Whakaata Māori ki te whakakanohi i te motu whānui. 

Ngā hōngere auraki 

I te tekau tau 2010 ka pāho ngā hōngere auraki i ngā hōtaka pārongo, rangatahi, pakipūmeka hoki e rata ana ki ngā kaimātaki Māori mai, tauiwi mai hoki. Ko ētahi hōtaka ka aro ki te tirohanga Pākehā, tērā he iwi raruraru te Māori.

He hōtaka a GC i whai atu i ngā rangatahi Māori e noho ana ki te Tai Kōura o Ahitereiria. Ahakoa te momoho o te hōtaka, i werohia te pātai mēnā i tōtika te tuku pūtea kāwanatanga ki tēnei momo hōtaka.

I te paunga atu o te tau 2014 ka pāho Te Reo Tātaki mā waho kē ngā hōtaka  o te Māori, o Te Moananui-a-Kiwa hoki e mahi. Ko Te Karere anake kīhai i raweketia.

Te whakaata Māori me te reo

E rima tekau tau mai i te tīmatanga o te whakaata i Aotearoa, he taupori rangatahi tonu te Māori. Ka mutu ko te nuinga o ngā kaimātaki he rangatahi – kīhai hoki te katoa i mārama ki te reo Māori.

E haere tonu ana te tautohe mēnā ka whai kiko te whakaata ki te reo Māori. Kei reira tonu ngā whāinga me ngā paearu e kitea ai ētahi rautaki hou. Ko te wero nui ake ko te whai māramatanga i ēnei wero, kia Māori tonu hoki te āhua.

He tūāhua whai mana te rongo o te Māori i tōna reo i runga i te whakaata. I te tekau tau 2000, ka puta te reanga hou o ngā kaikōrero me ngā kaiwaiata Māori ki te marae o te whakaata, ki mua tonu i ngā miriona tāngata. 


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Tainui Stephens, 'Māori and television – whakaata', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-iwi-maori-me-te-whakaata/print (accessed 29 March 2020)

He kōrero nā Tainui Stephens, i tāngia i te 22 Oct 2014