Kōrero: Ngā niupepa me ngā moheni

Whārangi 3. Te hunga whai rawa me ngā niupepa hāhi

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā niupepa a te hunga whai rawa 

Ka whakatairangatia te noho kore-waipiro, te noho Pākehā, me te Rongopai. Nō te putanga o ngā āwangawanga ki te noho rawakore a te Māori, ka waihangatia he niupepa anō. Ko Charles Davis tērā (he ētita nō ngā pepa maha) tērā i whakaputa i ngā niupepa e toru i a Te Waka o te Iwi (1857), a Te Whetu o te Tau (1858) tae atu ki a Ko Aotearoa or The Maori Recorder (1861-62). I whakatenatena anō ia te whakaaro mō tētahi perehi Māori, ā, ka tautokona e te Māori i roto i ngā tuhinga ki ngā niupepa e rua.

Te Karere o Poneke

Ko te hiahia o Walter Buller kia whai mārama te Māori i a Te Karere o Poneke (1857-58). He hiahia hoki tōna kia whakaputa ngā Māori i ō rātou whakaaro. Ahakoa he wairua Pākehā tō ngā pūrongo, he maha tonu ngā tuhinga Māori e pā ana ki ngā take o te wā me ngā kōrero tautoko, whakahē hoki i te waiaro a te niupepa. 

Ngā tohu o te wā

E whakaatu ana ngā pānuitanga niupepa i te āhua o te noho a te motu i te rautau 1800. Hei tauira, kei roto i Te Korimako ngā pānui mō ngā kararehe paoe, ngā whakaaetanga keri kāpia kauri ki runga i ngā whenua, ngā paenga whenua tīpuna me te whakahē a te Komiti o Maketū i te tāke kurī. Ko ngā kaiwhakatairanga he kaiwhakamārama reo, he kaihoko whai taunaki Māori, ko Raureti Mokonuiārangi e whakatairanga ana i te hoko kape tawhito o Te Korimako ‘he mea kāpui hei pukapuka, rite tonu ki te Paipera’1, me John White e īnoi ana kia tuhi mai ngā Māori i ā rātou kōrero tuku iho. E rima pāuna te utu mō ngā whārangi 300 te rahi. 

Te Korimako

Ko te tangata whai rawa o Amerika ko W. P. Snow te kaiwhakaputa i Te Korimako (1882-88). Ko tāna he akoako āwhina i te iwi Māori kia whakarērea te waipiro, he kōrero mō te whakapono, ngā whanonga, ngā āhua noho me ngā mahi Pākehā. He pitopito kōrero nui ēnei e tiro ake ana ki ngā pārongo o ngā rohe me tāwāhi; ngā hui ā-iwi, ngā kokoraho me ngā hoko whenua, ngā ahumoni, ngā kōrero tuku iho me ngā poroporoaki. Kāore te Māori i pōraru noa ki ngā kauhau atu a Te Korimako me ērā atu o ngā niupepa a te hunga whai rawa. Ka tuku tonu te Māori i āna kōrero, i āna nawe mō ngā kauwhau a tauiwi ki a rātou mō tēnei mea, mō tēnei mea, i aua tau. 

Ngā niupepa a ngā hāhi

Kei roto i ngā niupepa reo Māori ngā hītori o ngā hāhi i Aotearoa. Ko te niupepa tuatahi kia whakaratoa e tētahi hāhi ko Te Haeata (1859-61) nā ngā Wēteriana. Ko te minita ko Thomas Buddle te ētita. Ko te nuinga o āna tohutohu ka whakamahi i ngā whakataukī me ngā kupu whakarite a te Māori hei kīnaki i ō rātou akoranga – arā, kia whakapono te Māori ki te hāhi, kia whakarērea āna ake tikanga, kia Pākehā tonu te āhua noho. He whāiti noa iho ngā pārongo o ngā rohe me tāwāhi, ngā pārongo tōrangapū me ngā kaupapa e pā ana ki te Kīngitanga, te pakanga i Taranaki me ngā raru i Waikato. Arā tonu te hunga Māori ka tuhi, heoi he kaitautoko ērā nō ngā hāhi. 

Te pānui māhorahora

Ehara i te mea he niupepa hāhi noa iho a Te Toa Takitini. Inā hoki, he maha ngā kōrero whānui kē ātu, ko te tono tērā a Āpirana Ngata mō ētahi whakahokinga kōrero ki āna puka o Ngā Mōteatea. Mai i te Mahuru i te tau 1924 ki te Kohitātea i te tau 1925, ka whakaputa a Ngata i ētahi wāhanga o te puka ki roto i te niupepa.

Ngā niupepa hāhi o Te Tai Rāwhiti

Neke atu i te 30 tau te roa e tū ana te perehi o te Hāhi Mihinare ki Te Tai Rāwhiti. Ko ōna whakaputanga ko He Kupu Whakamarama (1899, ko Te Pipiwharauroa (1899-1913), ko Te Kopara (1913-21) ko Te Toa Takitini (1921-32). Ko ngā ētita he kaumātua, he minita hoki, ko Pererika Pēneti rāua ko Rēweti Kōhere mā. Nā runga i tō rātou matatau ki ngā ao e rua ka aro te niupepa ki ngā whakahaere a te hāhi, ki te whakapono, ki te mātauranga, ki ngā take ā-rohe, ki ngā take o te ao, tae atu ki ngā kōrero tuku iho pērā i ngā mōteatea, i ngā whakapapa, i ngā hītori me ngā whakataukī. 

Ngā niupepa a te hāhi Rātana me te Perehipitiriana

Ko ētahi anō niupepa reo Māori ko te niupepa hāhi, tōrangapū hoki a te Hāhi Rātana ko Te Whetu Marama o te Kotahitanga (1924), ko tērā hoki a ngā Perehipitiriana a Waka Karaitiana (1933-96). 

Kupu tāpiri
  1. Te Korimako 52, 17 May 1886, p.11. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Jane McRae, 'Ngā niupepa me ngā moheni - Te hunga whai rawa me ngā niupepa hāhi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-niupepa-me-nga-moheni/page-3 (accessed 8 December 2019)

He kōrero nā Jane McRae, i tāngia i te 22 Oct 2014