Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Māori newspapers and magazines – ngā niupepa me ngā moheni

by Jane McRae

I waenga i ngā tekau tau 1840 ki ngā tau tuatahi mai i 1930, 40 te tokomaha o ngā niupepa reo Māori i wānanga huatau, i tuku pūrongo, i pānui hokohoko, i whakatakoto hoki i ngā kōrero e pā ana ki te ao Māori. 


Role of Māori newspapers

Ko te niupepa reo Māori tuatahi o Aotearoa – Ko te Karere o Nui Tireni – i whakaputaina e te kāwanatanga mai i te tau 1842. Mai i taua wā ki te tekau tau 1930 neke atu i te 40 ngā whakaputanga reo Māori a te kawanatanga; a te hunga whai rawa, a ngā hāhi me ngā Māori ka hua ake. Ko ētahi i puta ki te motu whānui ki ngā rohe hoki, i te wiki, i te rua wiki, i ia marama rānei. Ko ētahi i mutu nā te kore pūtea. Nō te tīmatanga o te rautau 1900 kua kore te . Ko te kaupapa i pēnei ai ko te ngoikore o te reo Māori. 

Ngā kōpaki kōrero

Ahakoa te āki anō a ngā niupepa reo Māori i ā rātou kaupapa, ka kawe tonutia ngā tuhinga, reta, ngā pārongo o te ao, o te motu me te rohe, ngā pānui, ngā pānui hoko me ngā pānui aituā. He whānui, he motuhake hoki ngā tuhinga e pā ana ki ngā hītori o Aotearoa, me te kapo ake i ngā tūtakitaki a te Māori me te Pākehā i te kāwanatanga, te pakanga, ngā hāhi, te mātauranga, i ia rā – me ngā putanga niupepa. Inā kē te hirahira o ngā kōrero niupepa e takoto  nei  ngā kōrero mō te toko i te ora, te tōrangapū, te tautohetohe kāwanatanga me te noho a ngā iwi. Kāore e ārikarika ngā kōrero ā tēnā, ā tēnā mō ngā kaupapa whānui.

Rere atu, taku manu!

Ko ngā kupu whakarite ka kitea i roto anō i ngā ingoa o ngā niupepa. Inā rā ētahi i tapaina ki ngā manu a te Māori pērā i te hōkioi, te pīhoihoi, te korimako (kōpara rānei), te huia, te pīpīwharauroa me te mātuhi. He rite tonu te huataki a te kaituku i te kōrero, ‘E manu, tēnā koe.’ Ko te īnoi tērā a ngā ētita e hiahia moni ana, ‘kia whiua mai ētahi pitopito kākano’ mā te ‘tā rātou manu.’  

Te reo Māori e kapohia ana

Ko te mahi a ngā niupepa he pupuri i te reo mō ake tonu atu. Ka puta i roto ko ngā kupu hou hei whakamārama i ētahi rawa, mahinga hou hoki. He mea whakamāori, whakapākehā hoki ētahi tuhinga. He reo rua ētahi, he whakapākehātanga ētahi nō ngā niupepa Pākehā. I tuhi atu hoki ngā Pākehā i roto i te reo, ā, nā rātou tonu i whakamārama ētahi o ā rātou putanga. Ko tā ngā Māori he whakamāori i ngā tuhinga Ingarihi, arā, o ngā niupepa, o Rūrūtao me te Paipera.

I kawea e te Māori ōna kōrero tuku iho ki te ao mā roto tonu i te perehi. Ka toitū tonu te kupu ā, ka huataki mai te mihi, ka whakakōpani ki te waiata, me ngā poroporoaki. Ka tangata whenua te Māori ki ēnei niupepa, ahakoa i hua ake ngā niupepa hei tāmi i te Māori. 


Government newspapers

Te iho

Kotahi tonu te kaupapa a ngā niupepa kāwanatanga mai i te tau 1842 ki te tau 1877. I whakaputaina i roto i te niupepa Ko te Karere o Nui Tireni (1842-46) ko tōna kaupapa he ako i te Māori ki ngā tikanga, ngā ture me ngā whakahaerenga a te Pākehā. E ai ki te niupepa o The Maori Messenger – Ko tā Te karere Maori (1849-54) tērā i kī he whakamōhou i te Māori te tino take. He kaimahi kāwanatanga katoa ngā ētita me ngā kaitohutohu pērā i a Walter Buller, i a James Grindell me Donald McLean (Te Mākarini). 

Te whakaahua i ngā wehenga

Arā anō ngā whāinga: he whakamōhio i te Pākehā me te Māori ki ā rāua tikanga, kia tuku whakaaro hoki te Māori e pā ana ki te kāwanatanga. I taua wā e mea ana te kāwanatanga mā te niupepa o Te Waka Maori o Ahuriri (1863-71) e whakakotahi te Māori me te Pākehā. Heoi nā tēnei pepa me tōna piki tūranga a Te Waka Māori o Nui Tirani (1871-77) ka taukumekume te Pākehā ki te Māori, te Māori ki te kāwanatanga, te Māori ki te Māori. I roto i te wā e puta ana ēnei niupepa ka taka te raupatu ki ngā rohe o Te Tai Rāwhiti, Taranaki me Waikato; ka riro ngā whenua te hoko; ka waihangatia te Kōti Whenua Māori; ā, ka whai kanohi te Māori i roto i te Pāremata. 

Ngā ihirangi

He puna kōrero ngā niupepa a te kāwanatanga mō ngā take pāpori, tōrangapū hoki. E tauaro ana ngā huatau o ēnei niupepa ki ērā o ngā niupepa reo Māori. I roto i ngā niupepa ka hopukina ngā whakamāramatanga ture, ngā ture Tari Māori, ngā mautohe ki ngā hoko whenua me ngā tū mahinga whenua (pēnei i ngā hanganga rori, rerewē me te waea), ngā hui a ngā rōpū Māori me ngā āpiha kāwanatanga, tae atu ki ngā tautohe a te Māori me te Pākehā. Ka mātirohia hoki ngā take whānui o te wā, ngā pūrongo oranga, hauora, mātauranga, hāhi, ahurei ā-rohe; me ngā tuhinga pārongo ahuwhenua, ahumoni, kaipuke hoki. He mātotoru ngā tuhinga a te Māori me te Pākehā ki ngā tūmomo kaupapa. 

Ngā ihirangi ā-rohe, ā-ao

Ka kitea māraketia te ao Maori i roto i ngā tuhinga me ngā tautohe e pā ana ki ngā hītori me ngā whakapapa; ngā tātai waiata, karakia, whakataukī hoki; ngā pūrongo a ngā hui me ngā ahurei; tae atu ki ngā kōrero mō te hunga rangatira. He kanorau ngā pārongo a ngā niupepa manene, arā, ko ōna ōna ihirangi ko ngā take o te ao, ko ngā tuhinga hītori o Ingarangi me Ūropi. He mea whakaniko anō ngā kōrero karaipiture ki roto i ngā putanga me ērā hoki a te Māori. 

Ngā reta mai i ngā rangatira 

Kei roto i ngā niupepa kāwanatanga o mua ngā kupu motuhenga a ngā rangatira e pā ana ki te whakataiwhenuatanga. Nō te Kohitātea i te tau 1844 ka whakaputaina ngā reta i tukuna ki a Kāwana Fitzroy, ki roto ki te niupepa Ko te Karere o Nui Tireni. Ko ngā kaituhi ko Te Wherowhero mā, ko ngā rangatira e waru o Ngāti Whātua i raro i a Āpihai Te Kawau. He mihi poto, kātahi ka hāngai tonu ki te Tiriti o Waitanhi, ngā ritenga Pākehā, te Karauna me te āhua e hoko ai te whenua. Ka whai i muri ko te urupare a Kāwana Fitzroy. 

Ngā reta ki ngā pepa kāwanatanga

Mai anō ka tuhi kōrero te Māori ki te perehi a te kāwanatanga. Ka kōrero rātou mō ngā pire me ngā ture pāremata, ngā whakahaere a ngā kōti, ngā hoko whenua, ngā hoko me te ahumoni, ngā riri me ngā whakaratarata ki ngā iwi, ngā tāngata whai, me te kāwanatanga. Ka tuhi hoki rātou mō ngā take ā-iwi. Ka whakamahia anō ngā pepa hei pānui hoko whenua, hei hoko kararehe, hei kimi mahi anō hoki. He ihumanea hoki te Māori ki te whakawhiti i āna whakaaro ki te marea – arā ka taea e ia te whakarāpopoto i ngā hītori, ngā whakapapa me ngā roherohe o tētahi whenua. Kātahi ka whakaōhiti (i ngā Māori me ngā Pākehā), ki te riro tāhae te whenua i te hoko, e kore rātou mō te tuohu. Nā reira i hiahia anō te Māori ki te whakaako i roto i ā rātou tuhinga niupepa. 


Philanthropist and church newspapers

Ngā niupepa a te hunga whai rawa 

Ka whakatairangatia te noho kore-waipiro, te noho Pākehā, me te Rongopai. Nō te putanga o ngā āwangawanga ki te noho rawakore a te Māori, ka waihangatia he niupepa anō. Ko Charles Davis tērā (he ētita nō ngā pepa maha) tērā i whakaputa i ngā niupepa e toru i a Te Waka o te Iwi (1857), a Te Whetu o te Tau (1858) tae atu ki a Ko Aotearoa or The Maori Recorder (1861-62). I whakatenatena anō ia te whakaaro mō tētahi perehi Māori, ā, ka tautokona e te Māori i roto i ngā tuhinga ki ngā niupepa e rua.

Te Karere o Poneke

Ko te hiahia o Walter Buller kia whai mārama te Māori i a Te Karere o Poneke (1857-58). He hiahia hoki tōna kia whakaputa ngā Māori i ō rātou whakaaro. Ahakoa he wairua Pākehā tō ngā pūrongo, he maha tonu ngā tuhinga Māori e pā ana ki ngā take o te wā me ngā kōrero tautoko, whakahē hoki i te waiaro a te niupepa. 

Ngā tohu o te wā

E whakaatu ana ngā pānuitanga niupepa i te āhua o te noho a te motu i te rautau 1800. Hei tauira, kei roto i Te Korimako ngā pānui mō ngā kararehe paoe, ngā whakaaetanga keri kāpia kauri ki runga i ngā whenua, ngā paenga whenua tīpuna me te whakahē a te Komiti o Maketū i te tāke kurī. Ko ngā kaiwhakatairanga he kaiwhakamārama reo, he kaihoko whai taunaki Māori, ko Raureti Mokonuiārangi e whakatairanga ana i te hoko kape tawhito o Te Korimako ‘he mea kāpui hei pukapuka, rite tonu ki te Paipera’1, me John White e īnoi ana kia tuhi mai ngā Māori i ā rātou kōrero tuku iho. E rima pāuna te utu mō ngā whārangi 300 te rahi. 

Te Korimako

Ko te tangata whai rawa o Amerika ko W. P. Snow te kaiwhakaputa i Te Korimako (1882-88). Ko tāna he akoako āwhina i te iwi Māori kia whakarērea te waipiro, he kōrero mō te whakapono, ngā whanonga, ngā āhua noho me ngā mahi Pākehā. He pitopito kōrero nui ēnei e tiro ake ana ki ngā pārongo o ngā rohe me tāwāhi; ngā hui ā-iwi, ngā kokoraho me ngā hoko whenua, ngā ahumoni, ngā kōrero tuku iho me ngā poroporoaki. Kāore te Māori i pōraru noa ki ngā kauhau atu a Te Korimako me ērā atu o ngā niupepa a te hunga whai rawa. Ka tuku tonu te Māori i āna kōrero, i āna nawe mō ngā kauwhau a tauiwi ki a rātou mō tēnei mea, mō tēnei mea, i aua tau. 

Ngā niupepa a ngā hāhi

Kei roto i ngā niupepa reo Māori ngā hītori o ngā hāhi i Aotearoa. Ko te niupepa tuatahi kia whakaratoa e tētahi hāhi ko Te Haeata (1859-61) nā ngā Wēteriana. Ko te minita ko Thomas Buddle te ētita. Ko te nuinga o āna tohutohu ka whakamahi i ngā whakataukī me ngā kupu whakarite a te Māori hei kīnaki i ō rātou akoranga – arā, kia whakapono te Māori ki te hāhi, kia whakarērea āna ake tikanga, kia Pākehā tonu te āhua noho. He whāiti noa iho ngā pārongo o ngā rohe me tāwāhi, ngā pārongo tōrangapū me ngā kaupapa e pā ana ki te Kīngitanga, te pakanga i Taranaki me ngā raru i Waikato. Arā tonu te hunga Māori ka tuhi, heoi he kaitautoko ērā nō ngā hāhi. 

Te pānui māhorahora

Ehara i te mea he niupepa hāhi noa iho a Te Toa Takitini. Inā hoki, he maha ngā kōrero whānui kē ātu, ko te tono tērā a Āpirana Ngata mō ētahi whakahokinga kōrero ki āna puka o Ngā Mōteatea. Mai i te Mahuru i te tau 1924 ki te Kohitātea i te tau 1925, ka whakaputa a Ngata i ētahi wāhanga o te puka ki roto i te niupepa.

Ngā niupepa hāhi o Te Tai Rāwhiti

Neke atu i te 30 tau te roa e tū ana te perehi o te Hāhi Mihinare ki Te Tai Rāwhiti. Ko ōna whakaputanga ko He Kupu Whakamarama (1899, ko Te Pipiwharauroa (1899-1913), ko Te Kopara (1913-21) ko Te Toa Takitini (1921-32). Ko ngā ētita he kaumātua, he minita hoki, ko Pererika Pēneti rāua ko Rēweti Kōhere mā. Nā runga i tō rātou matatau ki ngā ao e rua ka aro te niupepa ki ngā whakahaere a te hāhi, ki te whakapono, ki te mātauranga, ki ngā take ā-rohe, ki ngā take o te ao, tae atu ki ngā kōrero tuku iho pērā i ngā mōteatea, i ngā whakapapa, i ngā hītori me ngā whakataukī. 

Ngā niupepa a te hāhi Rātana me te Perehipitiriana

Ko ētahi anō niupepa reo Māori ko te niupepa hāhi, tōrangapū hoki a te Hāhi Rātana ko Te Whetu Marama o te Kotahitanga (1924), ko tērā hoki a ngā Perehipitiriana a Waka Karaitiana (1933-96). 

Footnotes
    • Te Korimako 52, 17 May 1886, p.11. Back

Māori-owned newspapers

Ko tētahi take wenerau i roto i ngā reta a Māori ko te whai wāhi nui ake ki te kāwanatanga – ko te whai rānei i te mana motuhake. E tino kitea ana tēnei i ngā niupepa nā te Māori tonu i whakaputa. Kotahi tonu te aronga nui a ēnei niupepa – kia whakarongo te kāwanatanga, te Pākehā me ngā hau e whā ki ō rātou nawe. 

Te Hokioi

Ko te niupepa Māori tuatahi ko Te Hokioi o Niu Tireni e Rere atu na (Kohitātea ki te Haratua i te tau 1863). Ko tēnei te reo o te Kīngitanga me te Māori. I roto i tōna putanga tuatahi, ka takoto te kōrero mā te niupepa hei kawe ngā wawata Māori ki ngā iwi o te ao. He mea whakangao te niupepa ki Ngāruawāhia, ā, ko Pātara Te Tuhi te ētita. He mea tā te niupepa ki runga i te perehi i tukuna e te Emepara o Atiria ki ngā rangatira e rua o Waikato i tae ki Vienna i te tau 1859. Nā ōna tao kupu ki te kāwanatanga, ka waihanga te kāwanatanga i Te Pihoihoi Mokemoke i runga i te Tuanui (Huitanguru ki te Poutūterangi  te tau 1863). I whakaputaina tēnei niupepa ki Te Awamutu e Kaiwhakawā John Gorst.

I mutu ēnei whakawhitinga i te whakaekenga o Rewi Maniapoto i te perehi kāwanatanga. Nō konei ka kitea te whai hiranga ake o ngā niupepa reo Māori ki ngā taha e rua. 

Te Wananga

Ko te niupepa o muri iho ko Te Wananga, nō Te Matau-a-Māui. Ko ngā kaiārahi o tōna whakaputanga ko Hēnare Tomoana, ko Karaitiana Takamoana me te tangata whai rawa a Henry Russell. E ai ki te putanga tuatahi ko tēnei niupepa mō te motu whanui me ngā iwi katoa. Ko tētahi o ngā kaitautoko i te niupepa ko te kaiārahi o Te Kotahitanga ko Hēnare Matua. I whakahē te Kotahitanga ki ngā rīhi me ngā hoko whenua ki te Karauna me te hunga takitahi, ā, ka whakaū rātou i te mana motuhake Māori. Heoi he nui ngā kaupapa i tohea ki roto i te niupepa, pērā i te whakamanatanga o te Tiriti o Waitangi, te whakakorenga o Te Kōti Whenua Māori, te whakarahinga ake o ngā māngai Māori i te Whare Pāremata, me te whakawhānui ake i te pōti mā te Māori. Ehara i te mea ohorere he nui āna kōhetehete me te niupepa kāwanatanga, a Te Waka Maori o Niu Tirani.

I roto i ngā reta ki te pepa he nui te Māori i tautoko i ōna kaupapa ki te hiki ake i a rātou i roto i ngā taimahatanga pēhi i a rātou. He tōtika, he hāngai tonu ngā tuku kōrerotanga atu, ka mutu he momo tērā i kitea i ngā tūtakinga kanohi ki te kanohi o runga marae. Koinei rā i puta te kōrero ‘ko ngā tuhinga tōrangapū Māori he mahi mā te hunga rangatira tonu’.1

Ahakoa ko ngā kaupapa tōrangapū te iho o ngā mahi a Te Wananga, i puta anō hoki ngā pārongo o te motu me te ao, ngā tuhinga mai i ētahi atu pepa, reta, tuhinga poroporoaki, me ngā kōrero tuku iho. He nui tonu āna whakamārama mō ngā taiopenga Māori pērā i ngā mārena, te whakatuwhera wharenui, ngā hākari whakanui, ngā hākinakina me ngā reihi hōiho. 

Ko Niniwa-i-te-rangi

He rite tonu ko ngā tāne ngā ētita. Heoi i te niupepa o Te Puke ki Hikurangi ko Niniwa-i-te-rangi te ētita me tētahi o nga kaituhi, he wahine whai mana nō Ngāti Kahungunu me Rangitāne. He kaitaunaki anō ia i ētahi atu niupepa, ka noho ia ki te whakapākehā i ngā kōrero o aua niupepa hoki mō ngā niupepa a ngā Pākehā. 

Ngā niupepa a Te Kotahitanga

E rua ngā niupepa a Te Kotahitanga i ngana ki te whakakotahi i tētahi rautaki tōrangapū. Tuatahi, ko Huia Tangata Kotahi (1893-95) i whakaputaina ki Heretaunga, he mea ētita e Īhāia Hūtana. Ka rua ko Te Puke ki Hikurangi (1897-1900, 1901-6, 1911-13) i whakarewaina e Tamahau Mahupuku ki Pāpāwai. Ko Pūrākau Maika te ētita.

I tūhono ēnei pepa ki te Kotahitanga me te pāremata Māori, ā, i hopu katoa ngā niupepa i ngā whakahaere a te Kotahitanga. Ko ētahi atu pārongo nō te takiwā me te ao, tae atu ki ngā kōrero a ngā iwi.

I te tau 1892 ka whakaputaina te niupepa tuarua o te Kīngitanga a Te Paki o Matariki ki te ao. He āhua rite tōna whāinga ki ngā niupepa e rua i runga ake nei. I runga i te tohu o Te Paki o Matariki ko ngā kupu Pākehā: ‘The Independent Royal Maori Power of Aotearoa’, ā, ka kitea te tū me te aronga i roto i te ingoa. He niupepa tēnei hei whakatairanga i ngā kaupapa a Te Kīngitanga me ngā take tōrangapū ā-motu e whai pānga nui ana ki te Māori. I whakaputaina te niupepa i roto i ngā reo e rua. Nāwai ka huri te niupepa hei kōpae karere mā te Kīngitanga.

I tōna hurumutunga i te tau 1913, ko Te Puke ki Hikurangi te whakamutunga o ngā niupepa nui a te Māori. Kāore anō kia hangaia he tuhinga e rite ana ki ngā niupepa Māori o mua. Ka noho tonu ēnei  kōrero hei mīharotanga mā Aotearoa. 

Footnotes
    • Lyndsay Head, ‘Kupu pai, kupu kino: Good and bad words in Maori political writing’.’ In Rere atu, taku manu! Discovering history, language and politics in the Māori-language newspapers, edited by Jenifer Curnow, Ngapare Hopa and Jane McRae. Auckland: Auckland University Press, 2002, p. 139. Back

Māori magazines

Ngā moheni tuatahi

I tīmata ake ngā moheni Māori i te tekau tau 1950. He reo Pākehā te nuinga, inā rā i whānau tēnei niupepa i te wā e tāmate ana te reo Māori. Heoi, he nui tonu te reo Māori o ētahi moheni, ko ētahi atu he reo Māori katoa. He haumako tonu ngā kōrero, ā, he whakaahuatanga o te ao e noho nei te Māori. I roto i tēnei moheni ka huia mai ngā kōrero hītori, ngā take mohoa, ngā take ā-iwi, ngā take pāpori, me ngā take tōrangapū. Ka whakaute ēnei tuhinga ki te tangata, ā, he ngāwari noa ngā kōrero o roto. 

Te ao hou a ngā kaituhi

I tautoko a Te Ao Hou i ngā kaituhi Māori mā roto tonu i ōna whakataetae tuhituhi. Ko ngā toa tuatahi o ēnei whakataetae ko Witi Ihimaera rāua ko Patricia Grace. I te tau 1959 ka whakaputaina tētahi wāhanga motuhake mā ngā kaituhi Māori. 

Ngā moheni kāwanatanga 

Te Ao Hou

Ko te moheni Māori tuatahi ko Te Ao Hou, i whakaputaina e Te Tari Māori mai i te tau 1952 ki te tau 1975. He maha ngā pukenga Māori, Pākehā hoki i tū hei ētita, hei kaituku kōrero. Arā anō ngā whakaputanga e pā ana ki ngā kōrero tuku iho me ngā pakimaero a te hunga kaituhi Māori. He waiwaiā ngā whakanikoniko o roto me ngā whārangi whakaahua. 

Te Kaea and Tu Tangata

I whakaputa moheni anō ētahi o ngā tari kāwanatanga pērā i a Te Kaea (1979-81) me Tu Tangata (1981-87). He whānui anō ngā take kōrero e pā ana ki ngā take tōrangapū, ki te hunga takitahi hoki. Ko ētahi o ngā kai o roto he tuhinga auaha, he arotake puka, he pūrongo e pā ana ki te reo me ngā toi. 

Ko Kōkiri Paetae (1996-2007) he whakaputanga nā Te Puni Kōkiri e whakamōhio ana i te hunga pānui ki ngā mahi a Te Puni Kōkiri me te whakanui i ngā whakatutukitanga a te Māori. 

Toi Te Kupu and He Muka

E rua ngā moheni i whakaputaina hei tautoko i te whakarauoratanga o te reo Māori. Arā ko Toi te Kupu (1993-), he mea whakaputa e Te Manatū Mātauranga mā ngā tauira reo Māori; me He Muka (1998-), te kawerongo a Te Taura Whiri i te Reo Māori hei whakamārama i a rātou mahi whakaora i te reo. 

Ngā kaipānui Māori, te ekenga taumata a te Māori

I whakaputaina ngā moheni Māori mā ngā iwi katoa, kaua mā te Māori anake. E ai ki te ētita o Te Kaea a Kara Puketapu, me te ētita o Mana a Derek Fox, he koretake ngā rōpū pāho auraki ki te whaiwhai ake i ngā pūrongo e pā ana ki te Māori. E ai ki a Kōkiri Paetae – e aro noa iho ana rātou ki te taha kino a te Māori. Ko te mahi a ēnei momo moheni he whakatairanga i ‘ngā kaupapa papai a te Māori huri noa i Aotearoa’.1

Ngā moheni ā-iwi

Ko ētahi o ngā moheni ā-iwi ko Kia Hiwa Ra (1991-98) nō Ngāti Maniapoto, ko Kahungunu (1991-98) (1991-95), ko Pu Kaea (1992-95, 2006-) nō Mataatua, ko Tūranga nui a Kiwa Pipiwharauroa (1994-97) nō Te Tai Rāwhiti. I tīmata te moheni o Ngāi Tahu a Te Karaka i te tau 1995; kei runga katoa ēnei moheni i te ipurangi i tēnei wā.

I roto i ēnei whakaputanga ka huia mai ngā take pānga ā-iwi me ngā take nui a te iwi Māori whānui. Ka hopu katoatia ngā kōrero e pā ana ki te pāpori, ki te hākinakina, ngā ahurei me ngā pūrongo hauora, pūtea, mātauranga, pakihi, ahuwhenua, hao ika hoki. He wāhanga anō tō ngā moheni mō ngā tuhinga auaha me ngā tuhinga e pā ana ki ngā toi me te reo Māori. Ko ngā kōrero ā-iwi, ngā whakapapa, ngā mōteatea me ngā haurongo a ngā rangatira ētahi tuhinga hoki. He mea kīnaki katoa ēnei kōrero ki ngā pikitia me ngā whakaahua o te iwi. 

Ngā moheni iwi whānui

He whānui ake te marea kaipānui o Mana (1993-) –‘te moheni Māori mā ngā iwi katoa o Aotearoa’. Ko ōna take mātirotiro ko ngā mahi tōrangapū, mahi pāho, pakihi,  hākinakina, take mātauranga, take pāpori, ngā toi me ngā tuhinga e pā ana ki te Māori. Ka whai wāhi anō ngā kōrero tuku iho.

Te Maori News

I Tāmaki-makaurau anake a Te Maori News (1996-97) i tōna tīmatanga ai, nāwai, ā, ka horapa ki te motu. Ko ōna kaupapa kōrero ko te mātauranga, te tauhokohoko, te ahumahi, te hauora, te kāwanatanga me ngā pakihi Māori.

Ngā niupepa tūpuna

I tapaina iho te niupepa o Turanganui-a-Kiwa Pipiwharauroa ki tōna tipuna, arā te niupepa reo Māori o mua, a Te Pipiwharauroa He Kupu Whakamarama (1899-1913), i whakaputaina e H. W. Williams ki Te Rau Printing Works ki Tūranganui-a-Kiwa. Ka whakaute te piki tūranga ki tōna matua mā te tā i ētahi o ana whārangi ki roto i āna whakaputanga. 

Tu Mai

I roto i te moheni whakaahua o Tu Mai (1999-; mai i i te tau 2010 he moheni ipurangi) ka kitea tētahi tirohanga tangata whenua e pā ana ki ngā take tōrangapū, Tiriti o Waitangi, whakataunga tiriti, hauora, pakihi, ahuwhenua, ahumahi, ā-rohe, toi me ngā kōrero mō ngā ngaio Māori i ngā momo mahi maha.

Kei ēnei moheni Māori te wairua kakama ki te kōrero i ngā take e pā ana ki te ao Māori, ki ngā reanga, ki ngā kōrero tuku iho me ngā whakaaro Māori. He tino onge ēnei tū kōrero i roto i ngā hautaka auraki. 

Footnotes
    • Kōkiri Paetae, September 1996, p. 1. Back

Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Jane McRae, 'Ngā niupepa me ngā moheni', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-niupepa-me-nga-moheni/print (accessed 14 December 2019)

He kōrero nā Jane McRae, i tāngia i te 22 Oct 2014