Kōrero: Kai Māori

Whārangi 4. Ngā kai Pākehā

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te poaka me te rīwai

I te taenga mai o te Pākehā, ka tere whāwhā te Māori ki ōna kai, pērā i te:

  • witi mō te puehu parāoa
  • hipi, te poaka, te nanekoti me te heihei
  • huawhenua pērā i te paukena, i te rīwai, i te kānga, i te kāroti me te kāpeti.

He pai te tipu o ēnei kai hou ki Aotearoa, ā, ka taea te whakatipu i ngā wā maha o te tau. Nō konei ka whakarerea ngā kai tūturu, ā, ka wareware ngā tikanga whakatipu.

Kia roa te Māori e noho tāone ana i muri i te Pakanga Tuarua, ka tīmata te hoko kai, ā, ka whakarērea te aruaru, whakatipu kai hoki, me te mahi hoko puehu parāoa me te huka. Heoi ka urutau anō rātou i ngā kai tūturu ki ētahi kai hou e hua ai he kai kē.

Te whakanoho i te ahurea Māori

Nō te tekau tau 1780 ka mauria mai te rīwai e te hunga kaumoana. He māmā ake tōna whakatipu i te kūmara, ā, ka horapa whānui tōna tipu puta noa i Aotearoa. Nā te āhei ki te whāngai ope taua i runga i te rīwai, e mea ana ētahi tumu kōrero kia panoni te ingoa o ngā pakanga mau pū (atu i te tau 1840) ki te ‘pakanga rīwai’ kē. He rerekē tē āhua o ētahi rīwai tōmua i ō nāianei. I te tau 1999 ka tīmata te rangahau a Te Kunenga ki Pūrehuroa ki te whakarauora ake i ngā taewa Māori nei.

Te kōhua kai

He māmā ake te whakatipu rīwai i te whakatipu kūmara, ā, he tere tonu te whakamōmona i te poaka hei kai. Nō konā ka noho te poaka, te pūhā me te rīwai hei tino kai mā te Māori. I ēnei rangi e ngākaunui tonu ana te Māori ki te kōhua kai.

He poroiwi poaka, he poroiwi pēkana rānei ngā mīti pai mō te kōhua kai, pērā anō te kiko uma, te tōtiti, me ngā kinaki o te kūmara, te kamokamo me te wātakirihi. Ka tunua anō ngā taupoai ki runga.

Kānga

He māmā te whakatipu o te kānga ki Aotearoa, ā, ka urutau te Māori i āna tikanga tunu kai i hua ai te kānga pirau. Anō nei tōna āhua he pāreti, engari inā noa tōna haunga.

Ko te kānga pungarehu ka mahia mai i ngā iho kānga ka whakahanumia ki te pungarehu (he mea horoi kia mā) kātahi ka kōhuatia kia makere te kiri. He huka, he miraka, he kirimi ōna kīnaki, ā, he rite tonu ki te pāreti. I ēnei rā e whakamahia ana te pēkana houra hei pungarehu.

Ko te kānga waru he kānga kua waruwaruhia, ā, whakahanumia atu ki te kūmara penupenu, ki te huka me te tākai kiri kanga. He kōhua, he hāngī rānei tōna tikanga tao. He kai māngaro, ka mutu he reka tonu hei purini.

Paraoa

Nō te wāteatanga mai o te witi me te puehu parāoa ka tohunga te Māori ki te tunu parāoa. E toru ngā momo e rongonui tonu ana i ēnei rā.

He parāoa te rēwena; ka tunua ki roto i te umu. Ka rēwenatia te tau mā te waikōhua o te rīwai. Ehara i te aha ōna kīnaki, engari ana kia roa te tangata e poke ana i te rēwena kātahi anō ia ka kīia he mātanga ki te tunu rēwena kia reka.

Ko te mahi o te parāoa parai, ka pokea te parāoa, kātahi ka poroporotia, ka pōkaitia rānei hei parāoa takitahi, ka paraihia ki te hinu kia kōuraura te āhua. Ka tīwarahia te parāoa, ā, ka pania ki te tiamu me te mīere, ki te kina rānei.

He māmā noa iho te tunu i te takakau ki roto i te umu, i te pungarehu rānei. Inā tōna reka me te pata me te tiamu, hei toutou rānei i te waikōhua.

Ngā hākari hāngī

Kia roa te Māori e whakamahi ana i te kōhua me te umu hiko, ka iti iho te keri hāngī, ā, ka waiho mō ngā hui nui me ngā tangihanga anake. Kei roto i ngā hāngī o ēnei rā ko ētahi maramara parāoa amiami hei kīnaki i ngā mīti, me ngā purini pērā i te keke koromamao. Tētahi purini anō, ko te taraiwhara me te kirīmi.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Charles Royal and Jenny Kaka-Scott, 'Kai Māori - Ngā kai Pākehā', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/kai-maori/page-4 (accessed 13 December 2019)

He kōrero nā Charles Royal and Jenny Kaka-Scott, i tāngia i te 5 Sep 2013