Kōrero: Te Rangi-taka-i-waho, Te Mānihera

Whārangi 1: Haurongo

Te Rangi-taka-i-waho, Te Manihera

?–1885

Nō Ngāti Kahukura-awhitia, nō Ngāti Kahungunu; he kaihautū, he āteha

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara and Mita Carter,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1990.

Te āhua nei i whānau ki Te Wairarapa tēnei tangata a Te Rangi-taka-i-waho. He uri nō Rangitāne, mai i a Te Whakamana. He uri anō hoki nō Kahukura-awhitia, te hunga i heke iho i Heretaunga ki Te Wairarapa e hia ngā rau tau o ngā wā o mua. Ko Te Rangi-taka-i-waho anō te īngoa o tōna matua. Ko tōna whaea ko Mere Te Kiri Maihi nō Whanganui. He maha ōna kārangarangatanga ki roto o Ngāti Kahungunu – ko Ngāti Moe, ko Ngāi Tūkoko, ko Ngāi Tūtemiha, ko Ngāti Rangiākau me Ngāti Te Hangarākau; i uru ai ia ki te rārangi īngoa mō Wairarapa moana.

I kuraina ia ki Waerenga-a-Hika ki te kura a Te Wiremu (William Williams) i Tūranga (Gisborne). Nō reira anō pea ka iriirihia ia ki te īngoa Te Mānihera (Maunsell). Nō te mihinare, nō Te Mānihera (Robert Maunsell) tērā īngoa. Ko tana hoa piri ko Te Koreneho (William Colenso). Ā, e ai ki a Te Koreneho ko Maunsell Te Kehu, ko Te Mānihera ngā īngoa o tēnei tangata. I reira tonu ka moe i a Rerewai-i-te-rangi, he wahine nō Tokomaru. Nō te tau 1841, ka whakahokia mai a Te Mānihera e Pēhi Tū-te-pākihi-rangi ki Te Wairarapa. I ērā wā kua kaha ngā Pākehā ki te whai i ngā whenua o Te Wairarapa. Kua kite hoki i te pai o tērā whenua hei whakatipu hipi. Ahakoa anō e taitama tonu ana ia i tērā wā, kore i roa kua uru ki ngā mahi hokohoko whenua. Kua tātāwhāinga ki ōna pakeke, ki tōna tātai anō hoki. Kua whakaātete ki ngā rangatira pērā i a Ngātuere Tāwhao rā. Kua tū Pākehā te whakahaere i ana mahi, i ana whenua, tae atu hoki ki ōna kākahu. Ko tana whare arā noa atu te rahi, nō te tau 1853 i oti i a ia te whakatū. Ka mau kē te wehi! Ā, kua rarata mai hoki ngā Pākehā ki a ia.

Nō ngā tau 1843, ka putaputa atu ki Te Wairarapa ngā ope hōpara a te Kamupene o Niu Tīreni (New Zealand Company). He ope āpiha ētahi, he ope tangata whai ētahi. Nō te tau 1844, ka toro atu te tokotoru o Te Mānihera mā ki Pōneke (Wellington), ka noho i a Charles Clifford rāua ko William Vavasour. Taro ake, ka whakatika atu he ope ki Te Wairarapa mā Palliser Bay. Ko te tira haere, ko ētahi tāngata whai e hiahia ana ki te hoko whenua, ko te tokotoru o Te Mānihera mā me Henry Petre rāua ko Charles Bidwell. Ka tae ki Palliser Bay ka piki i te awa o Ruamāhanga ki Wharekaka, ki Kōpūngārara. Ko Te Mānihera te kaiwhakarite mō ngā Māori. E rua nei ngā whenua nui rawa atu i rīhitia mō te £12 noa iho. Mea ake, ka nuku hoki a Te Mānihera mā ki Ōtaraia noho ai, kia tata atu ai ki ā rātou Pākehā.

Koia nei te whakaritenga tuatahi a Te Mānihera i riro ai ō rātou whenua. Ka waiho te nuinga hei ngangaretanga mā rātou ko ngā kaihautū o te iwi i te mea kua takatakahia e ia ō rātou mana. I te tau 1848, ka rīhingia e ia he whenua anō ki a Archibald Gillies i Tauwharenīkau, e huaina nei i nāianei ko Tauherenīkau. I te kaha o te whakatakariri o ōna whanaunga tonu, ka kōrerohia me patu. Ko tana rerenga tēnā ki ngā maunga o Tararua noho mai ai.

Ko te mihinare, ko Te Koreneho, te tangata whakatūpato i te iwi kia mau te pupuri i ō rātou whenua. Heoi, i te tau 1852 nā ōna hara ka panaia ia i ngā mahi a te Hāhi. I te ngaronga atu, kua kore he mea hei whakahau i te iwi kia mau ki ō rātou whenua. E whakaatu ana i ngā whakaaetanga ā-pukapuka me ngā rīhi o ngā tau e 20 mai i 1852, te maha o ngā hainatanga a Te Mānihera i a ētahi atu. Ahakoa anō e maringi mai ana te moni ki a Te Mānihera mā mō ō rātou whenua rīhi, nō te tau 1853 rā anō ka whakaae rātou ki te hoko. Āpiti atu hoki ko ngā whakarite a Kāwana Hōri Kerei (George Grey) mā ngā Pākehā kua noho i runga i te whenua te tono tuatahi mō te hoko. Hei tā Te Hērangi (William Searancke), te kōmihana hoko whenua ā-rohe, i whakaaro pōhēhē noa iho ngā Māori ka peipeia rātou i ō rātou whenua mehemea ka kore rātou e whakaae ki te hoko.

Ko te nuinga o ngā moni i pau hauwarea noa iho. He maha ngā mea pērā i a Te Mānihera, i māmingahia e ngā kaihokohoko, riro ana ngā whenua hei utu i ngā nama. Ehara koa, i ū tonu tana tautoko i te Pākehā. I whakatūria ia hei āteha mō te Kōti Whenua Māori. Ā, i te tau 1853 nāna i manaaki te hunga o te rohe pōti o Te Wairarapa i tana kāinga i Ōtaraia. I te mea i tukuna e te Karauna he whenua motuhake ake mōna, ka āhei a Te Mānihera ki te pōti.

I te tau i muri mai, ko ia tonu te tuatahi ki te haina i te hokonga o te whenua i Kūhangawariwari. I rāhuitia mai he whenua kia tū ai he tāone i Pāpāwai. Nāna anō i whakarite te wāwāhi o te whenua, ka tukuna ki a Pīhopa Herewini (G. A. Selwyn) e 400 eka hei kāreti Māori. Nā ngā mate karawaka ka takaroa ngā whakahaere. Heoi, i te tau 1855 tū mārire i te kāwanatanga tāna i oati ai. Te mira mahi parāoa pūrere ki Pāpāwai. Kakama tonu ai te minita, a William Ronaldson, ki te āwhina i te kaupapa kia mene mai ai te tangata ki ana karakia. I ngā tau whakamutumutu o te tekau tau 1850–1859, ka takatū mai hoki a Ngātuere Tāwhao, a Wī Kīngi Tū-te-pākihi-rangi me Te Mānihera – tēnā, tēnā me tōna rahinga – ki te nuku ki Pāpāwai noho ai. Whāia ka tautohetohe a Ngātuere rāua ko Te Mānihera mō te mira, ka noho mai ko Te Mānihera mā anake. Ka huaina taua wāhi ko 'Te Tāone a Te Mānihera'. I te tau 1860 ka whakatūria he kāreti. Kāore i ū. Kāore hoki i roa i muri mai, ka whakangarongaro ngā tāngata i Pāpāwai.

He aha rā, kua noho kino rāua ko Te Hērangi. I runga i ngā whakapae teka a taua Pākehā ki a Te Mānihera kore tonu atu ngā Māori o Te Wairarapa i aro atu ki a Te Hērangi. I whakapae anō ngā Pākehā me ngā āpiha a te kāwanatanga kua tahuri kē a Te Mānihera ki ngā mahi a te Kīngitanga, ki te Pai Mārire hoki. Ā, e ai ki tā Ronaldson, mehemea a Te Mānihera i tahuri atu ki te Kīngitanga, nā runga kē i te kawakawa ki ngā mahi a Te Hērangi. I te hui a te Kīngitanga i Te Waihenga i te tau 1859, tautoko tonu a Te Mānihera i te kāwanatanga; nā reira i whakaae ai ia ki te tono me haere ia ki te hui i Kohimaramara (Kohimarama). Akakoa te āwangawanga o ngā Pākehā, mahea tonu te noho a ngā iwi e rua i Te Wairarapa i ērā wā, i te mea i ū tonu te tautoko a Te Mānihera i a rātou.

I te tekau tau atu i 1860 e mahi hoko whenua taupetupetu tonu ana a Te Mānihera. Inarā i te tau 1862, ka hokona e ia te whenua i Te Pūata (Tāheke rānei), ki te kāwanatanga. Ko tērā whenua nā Rūaumoko i puha ake i te tapa tonu o te moana o Wairarapa i te tau 1855. Ka noho tēnā whenua hei ngangaretanga mā te iwi. Taka rawa mai ki te whakamutunga o te tekau tau 1870–1879, e haere tonu ana ngā mahi nanakia a te autaia nei a Te Mānihera.

Nāna i whakapatipati a Te Hiko kia haere rāua ki Pōneke mō tētahi take whenua i 1876. I te taenga atu ki reira, tahuri kē ana ki te tohe kia whakaae a Te Hiko kia hokona tō rātou mana hī ika i ngā moana o Wairarapa ki te kāwanatanga. Nō tō rāua tautohetanga mō te utu, whakarērea atu ana ko Te Hiko hei waha i ngā taumahatanga. Ka waiho tērā take hei hahanitanga ko 'Te Hoko a Te Hiko'! Ko tērā tangata ko Te Mānihera, he haere tonu tāna mahi ki te Kōti Whenua Māori hei kaikōrero, hei kaiwhakaatu. Tētahi o ana pakanga nui ki te Kōti, kia hangaia he huarahi atu i Te Oreore ki te takutai moana. Puta rawa, ēngari ko te riri o te hunga o Te Oreore te hua.

Ā, tata tonu hoki te tutuki o tana wawata kia tū ki Pāpāwai hei pūtahi tōrangapū hei whakamaunga atu mā ngā iwi o Te Wairarapa. I te mea kua kaumātua rawa a Te Mānihera i tēnei wā, ka tohungia e ia ko Tamahau Mahupuku hei tū i tana tūranga. Mā Mahupuku e whakahaere katoa ngā take a ngā iwi. Ko Hoani Te Whatahoro Jury tāna i tohu ai hei āwhina i ngā take whenua, hei kawe i ngā take ki te kāwanatanga.

Ka kaumātuatia a Te Mānihera, ka pāpāria e te māuiui. Tekau mā whā ā rāua tamariki ko tana wahine matua ko Rerewai-i-te-rangi, ēngari tokotoru anake i ora roa. Ko ngā tamariki tokowaru a te wahine iti, i matemate katoa. Ka waiho tēnei hei pēhi i tana ngākau. I hopo tonu ia kei a ia tonu te mate o ana tamariki. Nāna i takahi i te tapu. I mate atu a Rerewai-i-te-rangi ki Tūranga, ka mahue mai ko te wahine iti.

Heoi, i arohaina a Te Mānihera e tana iwi, ka waiho ake ngā riri ki rahaki, ka whakanohoia ko ia hei kaumātua, hei whakaruruhau mō rātou, arā, ki te tūranga i wawatatia rā e ia nō mai rā anō. Tekau mā rua tau a Te Mānihera e māuiuitia ana kātahi anō ka mate i te 6 o Hune 1885. Tēnā tangihanga nui i Pāpāwai! I patua ngā waea ki te iti, ki te rahi. Ki a Tā Hōri Kerei, ki te minita mō ngā take Māori, ki a Paranihi (John Ballance), ki a Hēnare Tōmoana, ki a Rēnata Kawepō, ki a Hēnare Matua, ki ana hoa Pākehā o Te Wairarapa.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara and Mita Carter. 'Te Rangi-taka-i-waho, Te Mānihera - Te Rangi-taka-i-waho, Te Manihera', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1990. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t69/te-rangi-taka-i-waho-te-manihera (accessed 18 August 2019)