Kōrero: Te mahi kai

Whārangi 4. Te maramataka mahi

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā wāhanga o te tau

Ko te hōtoke, te kōanga, te raumati me te ngahuru ngā wāhanga o te tau. Ka wehea te tau ki tēnā marama, ki tēnā marama. Hei te hōtoke, hei te marama o Pipiri te mātahi o te tau; ko te roko marewatanga o Matariki me Puanga i te ata pō te tohu.

He whetū ata pō mō tēnā marama, he whetū ata pō mō tēnā marama. Ka whakahaerehia ngā mahi i runga i te maramataka. He ingoa ki tēnā pō, he ingoa ki tēnā pō.

Te Hōtoke

Ko hōtoke te wāhanga tuatahi o te tau, te wāhanga makariri o te tau. Ko ngā marama o te Hōtoke ko Pipiri, ko Hōngongoi, ko Here-turi-kōkā.

Pipiri (Mei–Hune)

Ka tīmata te tāwhiti i te manu me te kiore. E rere ana te piharau, te warehou me te moki. Kua haoa te kākahi. Kua puea te harore me te perei. Ka huripoki te oneone kei ngā māra.

Hōngongoi (Hune–Hūrae)

Ka haere tonu ngā mahi tāwhiti i te manu me te kiore. Ka hopu i te kākā mōmona i te ringa, ka hopu te tūī i te pō. Ka mahia te toitoi, te warehou, te moki me te piharau, ka kohia te kākahi me te karengo.

Here-turi-kōkā (Hūrae–Ākuhata)

Kei te tāwhiti tonu i te manu me te kiore. Ka tūngia te ururua, ka huripokina te one kia pai ai te whakatō. Ka hiīa ai te toitoi, te tarakihi, te kehe, te kumukumu.

Te maramataka

Ka tohu te wāhanga o te tau, te marama me te pō o te marama, i te wā ki te whakatō me te hauhake, te wā ki te hī ika, te wā ki te kohikohi kai. He ingoa tō tēnā pō, he ingoa tō tēnā pō, i runga i te huri o te marama. Ka whakatōkia te kūmara i ngā pō o Ouenuku, o Ari, o Rākau-nui, o Rākau-ma-tohi, o Takirau, o Ōrongonui. He pai hoki a Ouenuku me Okoro mō te mahi tuna, a Ari-roa mō te tao tuna. He pai a Orongonui mō te hao īnanga. Kāore he take ki te whakatō kai, te hopu tuna rānei i te marama hua.

Kōanga

Ka nanao ki te kō hei kerikeri i te māra. Ko Mahuru, ko Whiringa-ā-nuku, ko Whiringa-ā-rangi ngā marama o te kōanga.

Mahuru (Ākuhata–Hepetema)

Nā, ka kōia te māra kātahi ka whakatōkia. Ka kotia ngā kāuru o ngā tī kōuka. Ka rukuhia te kōura ki Te Tai Rāwhiti, ka mahia te īnanga ki ngā wai o Taupōnui-a-Tia, ka hīia te toitoi, te tarakihi, te kehe me te kumukumu i te moana.

Whiringa-ā-nuku (Hepetema–Oketopa)

Ka whakatō te kai ki ngā māra. Ka keri i te tāmore o te tī kōuka kia taea ai te kāuru. Ka hopu i te kōura ki Te Tai Rāwhiti, te īnanga ki Taupōnui-a-Tia. Ka hīia te paraki me te piharau ki Ōtākou. Ka hīia whānuitia ai te tarakihi, te kehe me te kumukumu.

Whiringa-ā-rangi (Oketopa–Nōema)

Ka mahia te tītī. Ko te kōura ki Te Tai Rāwhiti, ko te īnanga ki Taupō, ko te piharau me te paraki ki Ōtākou. Kua tīmata te hī kahawai ki Te Tai Rāwhiti.

Te Raumati

Ko Hakihea, Kohi-tātea me Hui-tanguru ngā marama o te raumati. Koinei ngā marama kore kai.

Hakihea (Nōema–Tīhema)

Ka keria te tī kōuka, ka kohia ngā hua rākau tōmua i te ngahere. Mahia ai te kererū e kai ana i runga i te tawa. Ka oti haere te whakatō me te ahuwhenua. Ko te wā o te hī ika ki tai. Ki Rotorua rukuhia ai te kōura me te īnanga, haongia ai te kōkopu.

Kohi-tātea (Tīhema–Hānuere)

Keria ai te tī kōuka kia taea ai te kāuru. Ka kohikohia ngā kai o te ngahere pērā i te tutu, te hae o te raupō, ngā momo akaaka me ngā harore. Ka tūngia te ururua kia wātea ai te whenua mō ngā māra hou. Ka ngakia ngā māra tawhito. Ka werohia ki te tao ngā kākā me ngā tūī e kai ana i runga i te kōtukutuku.

Kua hopu i te kōura, te īnanga me te kōkopu ki Rotorua, ko te maomao ki Te Tai Rāwhiti.

Hui-tanguru (Hānuere–Pēpuere)

Ka tamaahu i ngā māra, ka ngaki i ngā taru. Kua whakatū i ngā pā tuna. Kua hopu i te kōura, te īnanga me te kōkopu ki ngā wai māori. Ka mahi i te maomao, ko te kahawai ki Te Tai Rāwhiti.

Ngahuru

Ko ngahuru te kupu tahito mō te 10, whai anō ko ngahuru te ingoa o te wāhanga o te tau ka tīmata i te marama 10 (arā, a Pēpuere-Maehe) o te tau Māori. I tua atu, ko ngahuru te kupu mō te hauhake kai, he mahi nui i tenei wā. Ko Poutū-te-rangi, ko Paenga-whāwhā, ko Haratua ngā marama o Ngahuru.

Poutū-te-rangi (Pēpuere–Maehe)

Hauhakea ai ngā kai, purua ngā kōpura ki roto rua, horahia te hākari whakanui i ngā kai kua hauhakea. Ka keria te tī kōuka. Kua tīmata te mahi tītī ki Ōtākou. Ka hopungia te kōura, te īnanga, te kōkopu me te kōaro ki ngā wai o Taupōnui-a-Tia, ka hopungia ngā tuna i ngā awa. Ka hīia te hāpuku, te kehe, te maomao me te tāmure ki te wai tai; ko te ūpokororo ka mahia ki Te Tai Rāwhiti.

Paenga-whāwhā (Maehe–Āperira)

Kua hauhake i ngā kai. Kua rere ngā tuna heke ki roto i ngā pā tuna. Kua māoa te karaka. Ka tāherea te tūī me te weka ki Murihiku. Ka hīia te hāpuku, te warehou, te tāmure, te ūpokororo ki Te Tai Rāwhiti. Kua mutu te mahi i te maomao.

Haratua (Āperira–Mei)

Ka hauhake i te kūmara kua houhanga. Ka tāhere i te tūī ki Ōtākou. Ka mahia te toitoi, te warehou, te tāmure, te tuna me te piharau.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Manuka Henare, 'Te mahi kai - Te maramataka mahi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-mahi-kai/page-4 (accessed 20 November 2019)

He kōrero nā Manuka Henare, i tāngia i te 24 Nov 2008