Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Te mahi kai – food production economics

by  Manuka Henare

Ko te kāinga te pokapū o ngā mahi kai a te Māori. Ko te maramataka ka tohu i te wā ki tēnā mahi, ki tēnā mahi. Ka tauhokohoko ngā iwi i ngā kai mai i ngā māra, te hī ika, te mahi tuna, te tāwhiti manu, te kohikohi kai hoki.


Initial settlement

Ngā kaihōpara me te hunga tauhokohoko

Nō te takiwā o ngā tau 1250 – 1300 AD ka tae ngā tīpuna o te Māori ki Aotearoa. Ko te iwi Māori te whakamutunga o ngā iwi hōpara i Te Moananui-a-Kiwa. Ka tauhokohoko ngā tīpuna o te Māori ki tēnā iwi ki tēnā iwi i ngā moutere o Te Moananui-a-Kiwa. Ko Aotearoa te whenua rahi rawa i nōhia e ngā tāngata o Te Moananui-a-Kiwa. Hāunga te pāmamao o te whenua hou, taea noatia ai e te waka haere moana.

Ngā moutere tango kai

Noho ai ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa ki ngā moutere tūtata, ka hūpeke i tēnā moutere, i tēnā moutere ki te mahi kai. Ko te whakapae, i pērā te noho a te Māori ki Aotearoa i te taenga tuatahitanga. Taea noatia ai ngā moka o tēnei whenua mā runga waka. Ko te āhua nei, kīhai i roa ka kapi Te Ika-a-Māui me Te Wai Pounamu i te tangata. E ai ki te tumu kōrero a James Belich, ka tirohia ai ngā moutere o Aotearoa e nga tūpuna ‘anō he moutere pātaka kai nui whakaharahara’.1

Te kaumoana o ngā kaumoana

Ka mīharo pai ngā tohunga pūtaiao ki ngā heke pāmamao a ngā tāngata onamata o Te Moananui-a-Kiwa. Hei tauira ake, tērā tētahi toki i kitea i ngā moutere o Tuamotu, ko te whakapae i ahu mai i Hawaii, ka hia mano kiromita te tawhiti. Ko te kōrero, tērā i tae ngā tīpuna ki te tonga o Amerika, ka mahue atu ko te heihei ki reira, ka mau mai ko te kūmara ki konei.

Te mahi ika

Puta noa i Te Moananui-a-Kiwa, ko Tangaroa te atua o te moana. Mō te kotahi mano tau e hī ika ana ngā iwi ki Te Moananui-a-Kiwa. I kawea e te Māori ngā mātauranga hī ika o Te Moananui-a-Kiwa ki Aotearoa, ka whakamātauria ngā matau, ngā maihea, ngā maimoa kia tika ai ki ngā wai o Aotearoa. I pērā anō ngā whakamātautau i te maramataka mō te hī ika.

Te whakatipu kai

Me uaua ka ora ki Aotearoa ngā tipu mai i Te Moananui-a-Kiwa. Ko te whakapae i mauria mai te pōporo, te niu, te panana me te kopakopa ki Aotearoa, kīhai i ora. Hāunga tērā, ka tipu te kūmara, te uwhi, te tī pore, heoi, ki ngā wāhi mōmona anake. I tipu te aute ki Aotearoa; ko tēnei tipu hei mahi kākahu pērā i te maro aute.

Ngā kararehe

E whā ngā kararehe i haere i te taha o ngā kaihōpara i Te Moananui-a-Kiwa – ko te poaka, te heihei, te kurī, te kiore. Ko te kiore anake o ēnei kararehe kīhai i whakarataa. Hāunga te mea i tae mai pea ēnei kararehe katoa ki Aotearoa, ko te kurī me te kiore anake i ora.

Footnotes
  1. James Belich, Making peoples: a history of the New Zealanders: from Polynesian settlement to the end of the nineteenth century. Auckland: Penguin, 2001, p. 38. › Back

Adapting to New Zealand

Ngā kararehe tauhou

Hāunga te heihei, ko te poaka te tino kararehe ki ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa. Heoi, kīhai ēnei kararehe i ora ki Aotearoa. Ahakoa te tūoi, kainga tonutia ai te kurī me te kiore.

Ngā kai pūmua

I te taenga tuatahitanga ki Aotearoa, kāore he āwangawanga ki ngā tāngata i te korenga o te poaka me te heihei, nā te nui me te rahi o te aihe me te kekeno. Āwhiwhi e 200 koma-mano te taumaha o te kekeno, ko te nuinga he pai hei kai. Ahakoa te korenga o te heihei, tērā tētahi manu nui ki Aotearoa, i tapaa ko te moa – te kupu i Te Moananui-a-Kiwa mō te heihei. E 75 koma-mano te taumaha toharite o tēnei manu, ā, haurua o te tinana ka pai te kai. Arā atu anō ngā momo manu āhua rahi.

Te korenga o ngā manu me ngā kekeno

He wā roa tonu kātahi anō ka paopao te hua o te moa. Nā te kaha o te patupatunga me ngā panonitanga ki te taiao, ka ngaro atu te moa. He pērā anō te āhua i te kekeno, nā te kaha patupatunga, ka iti rawa. Whāia, ko te pito tonga o Te Wai Pounamu anake te wāhi e kitea te rahi o te kekeno.

Te hī ika

Nō te taenga ki Aotearoa, ka panoni ngā tikanga me ngā taputapu hī ika a te Māori kia tika ai ki Aotearoa. Ki Te Moananui-a-Kiwa, mahia mai ai te pā maimoa i te te anga mātaitai peara; nō te taenga ki Aotearoa ka hangaa i te kōhatu, te kōiwi, te papa rānei. He maimoa ake tā ngā iwi o Te Wai Pounamu hei hopu i te mangā, he maimoa ake hoki tā ngā iwi o Te Ika-a-Māui hei hopu i te kahawai.

Te ahuone

Kīhai i ora ki Aotearoa ngā rākau mai i Te Moananui-a-Kiwa. Ka mutu, me uaua ka tipu te kūmara, te taro, te hue, te uwhi, te tī pore, te aute.

Ka panoni ngā tikanga whakatipu, penapena i te kūmara kia hāngai ai ki te āhua ki Aotearoa. Otirā, ka whakatipuria te kūmara ki ngā tahataha e anga ana ki te raki. Ka tāpirihia te kirikiri me te waro ki te oneone hei pupuri i te mahana, hei pana atu hoki i te wai. Ko te rua kūmara te wāhi takawai puritia ai ngā kūmara ka kainga me ngā kūmara huri.

Nāwai ā, ka nui haere ka nui haere ngā mahi ahuone. Te āhua nei, i te taenga ki Aotearoa ka tīmata wawe ngā mahi ahuone.

Te ara ki te ngākau

Tērā tētahi wahine tapairu, i te whiriwhiri ko wai hei tāne māna. Kāore i manaakitia te tono a te tangata whakatō kūmara, e ai ki te tapairu rā, ka tū he pakanga, ka takatakahia ngā māra, ka murua ngā pātaka kai. Kāore i manaakitia te tono a te kaihopu tuna, i te mea hei ngā waipuke anake te nui o te tuna, pērātia hokitia te tono a te kai hī ika, nā te mea me marino te moana kātahi anō ka pai te hī ika. I te mutunga ka moea e te wahine rā te kaipatu aruhe, nā te mea e kore tēnei kai e mimiti.

Aruhe

Ka noho ko te aruhe hei kīnaki i ngā hua o ngā mahi ahuone a te Māori. Hāunga te uaua ki te keri i te aruhe, kei ngā wāhi katoa. Ka oti te mahi i te aruhe, e kore e kino. Inahoki te kupu mō te aruhe, ‘Te tūtanga tē unuhia’.


Types of food production

Te korenga o ngā kararehe rarahi

Nā te korenga o ngā kekeno, ngā moa me ngā manu nui i te patupatunga, ka huri ngā tikanga mahi kai. Ka kore ngā kararehe nui, nā reira me rapu tikanga kia nui atu ai ngā kai, kia pai atu ai te penapena. E kī ana a James Belich, ‘Ka ora te tangata i Aotearoa ... engari mā te whakapau kaha, te titiro whānui me te mahi tahi i tēnā momo kai, i tēnā momo kai.’1

Te kurī me te kiore

I te korenga o ngā manu nui me ngā whakangote o te moana, ka nui atu te wāhi ki te kiore me te kurī. Ahakoa te ruarua, he tino kai a te Māori te kurī.

Ka hopukina te kiore ki ngā tāwhiti ka whakatakotoria ki ngā ara me ngā wāhi kai. Ka mau te kiore e kai ana i te tāwhara. Hei ngā tau ka putu te hua me ngā kākano o te tāwhai, tini te kiore. Ka huahuatia te kiore, ka purua ki roto tahā ki tōna anō hinu.

Kouka

Nā te nui o te warowaihā, he rākau nui te kouka ki ngā iwi o Te Wai Pounamu. Āta whakatipuria ngā para kāuru. Ka tunua ngā hua rākau hei kīnaki i ngā kai mōmona. Ka tunua ngā rau o ngā pihinga ki roto i ngā umu tī kia aha ai, kia taea ai te kāuru (huka).

Te ngahere

He rahi ngā kai ka kohia i te ngahere, ngā hua o te hīnau te tawa me te miro; te pūhā, te uho o te nīkau; te aka perei me te tāwhara. Ka unuhia te waihonga harakeke, ka whakaemia te puehu o te raupō hei poke parāoa. Ka mahia he inu i te wai o te tutu. Kainga ai te karaka, te mamaku me te tī kouka.

Te tāhere manu

Nō te korenga ake o ngā manu nunui, ka tahuri te Māori ki ngā manu iti – te kererū, te kākāriki, te tūī, te kākā, te kiwi, te weka, te kākāpō, aha atu. Ko te wā mahi i te pārera, ko te wā ka māunu ngā huruhuru; koinei anō te tikanga mahi tītī ki te tonga.

He maha ngā tikanga hopu manu, ko te tāwhiti, ko te taki, ko te tao, ko te tāhere. Ka tunua, ka huahuatia ngā manu ki roto tahā, ki roto pōhā rānei.

Mātaitai

Ka kohia ngā mātaitai pērā i te pāua, te pipi, te tuangi, te tuatua, te kūtai, te kākahi, te tio, te toheroa, te pūpū, te whētiko. Ka whakamaroketia te karengo, ka mauria hei kai mā ngā iwi noho ki uta. Kainga hokitia ai te kōura me te kina.

Te hī ika

Me kī, ko te tāmure ki te raki, ko te mangā ki te tonga. Heoi, mahia nuitia ai te mangō, te kahawai, te tarakihi me te pākirikiri. Ko tēnā rohe ki tāna ika, ko tēnā rohe ki tāna ika. He wā anō ka patua te kekeno. Ka werohia te aihe me te ūpokohue ki te haeana, ka āia rānei kia pae ki uta; kainga ai te kiko o te tohorā ka pae ai ki te ākau. Ka pāwharatia ngā ika mō nga wā kei te tū.

Te hopu tuna

Hopukina ai e te Māori ngā momo tuna katoa – te ngōiro, te tuere, te pāra, te piharau. I te wā o te heke ka hopukina ngā tuna ki roto pā tuna. Ko ngā piharau ka mau ki ngā utu piharau i te pikinga i ngā awa. Ka pāwharatia te tuna, ka kainga ā te wā.

Footnotes
  1. James Belich, Making peoples: a history of the New Zealanders: from Polynesian settlement to the end of the nineteenth century. Auckland: Penguin, 2001, p. 68. › Back

Calendar of work

Ngā wāhanga o te tau

Ko te hōtoke, te kōanga, te raumati me te ngahuru ngā wāhanga o te tau. Ka wehea te tau ki tēnā marama, ki tēnā marama. Hei te hōtoke, hei te marama o Pipiri te mātahi o te tau; ko te roko marewatanga o Matariki me Puanga i te ata pō te tohu.

He whetū ata pō mō tēnā marama, he whetū ata pō mō tēnā marama. Ka whakahaerehia ngā mahi i runga i te maramataka. He ingoa ki tēnā pō, he ingoa ki tēnā pō.

Te Hōtoke

Ko hōtoke te wāhanga tuatahi o te tau, te wāhanga makariri o te tau. Ko ngā marama o te Hōtoke ko Pipiri, ko Hōngongoi, ko Here-turi-kōkā.

Pipiri (Mei–Hune)

Ka tīmata te tāwhiti i te manu me te kiore. E rere ana te piharau, te warehou me te moki. Kua haoa te kākahi. Kua puea te harore me te perei. Ka huripoki te oneone kei ngā māra.

Hōngongoi (Hune–Hūrae)

Ka haere tonu ngā mahi tāwhiti i te manu me te kiore. Ka hopu i te kākā mōmona i te ringa, ka hopu te tūī i te pō. Ka mahia te toitoi, te warehou, te moki me te piharau, ka kohia te kākahi me te karengo.

Here-turi-kōkā (Hūrae–Ākuhata)

Kei te tāwhiti tonu i te manu me te kiore. Ka tūngia te ururua, ka huripokina te one kia pai ai te whakatō. Ka hiīa ai te toitoi, te tarakihi, te kehe, te kumukumu.

Te maramataka

Ka tohu te wāhanga o te tau, te marama me te pō o te marama, i te wā ki te whakatō me te hauhake, te wā ki te hī ika, te wā ki te kohikohi kai. He ingoa tō tēnā pō, he ingoa tō tēnā pō, i runga i te huri o te marama. Ka whakatōkia te kūmara i ngā pō o Ouenuku, o Ari, o Rākau-nui, o Rākau-ma-tohi, o Takirau, o Ōrongonui. He pai hoki a Ouenuku me Okoro mō te mahi tuna, a Ari-roa mō te tao tuna. He pai a Orongonui mō te hao īnanga. Kāore he take ki te whakatō kai, te hopu tuna rānei i te marama hua.

Kōanga

Ka nanao ki te kō hei kerikeri i te māra. Ko Mahuru, ko Whiringa-ā-nuku, ko Whiringa-ā-rangi ngā marama o te kōanga.

Mahuru (Ākuhata–Hepetema)

Nā, ka kōia te māra kātahi ka whakatōkia. Ka kotia ngā kāuru o ngā tī kōuka. Ka rukuhia te kōura ki Te Tai Rāwhiti, ka mahia te īnanga ki ngā wai o Taupōnui-a-Tia, ka hīia te toitoi, te tarakihi, te kehe me te kumukumu i te moana.

Whiringa-ā-nuku (Hepetema–Oketopa)

Ka whakatō te kai ki ngā māra. Ka keri i te tāmore o te tī kōuka kia taea ai te kāuru. Ka hopu i te kōura ki Te Tai Rāwhiti, te īnanga ki Taupōnui-a-Tia. Ka hīia te paraki me te piharau ki Ōtākou. Ka hīia whānuitia ai te tarakihi, te kehe me te kumukumu.

Whiringa-ā-rangi (Oketopa–Nōema)

Ka mahia te tītī. Ko te kōura ki Te Tai Rāwhiti, ko te īnanga ki Taupō, ko te piharau me te paraki ki Ōtākou. Kua tīmata te hī kahawai ki Te Tai Rāwhiti.

Te Raumati

Ko Hakihea, Kohi-tātea me Hui-tanguru ngā marama o te raumati. Koinei ngā marama kore kai.

Hakihea (Nōema–Tīhema)

Ka keria te tī kōuka, ka kohia ngā hua rākau tōmua i te ngahere. Mahia ai te kererū e kai ana i runga i te tawa. Ka oti haere te whakatō me te ahuwhenua. Ko te wā o te hī ika ki tai. Ki Rotorua rukuhia ai te kōura me te īnanga, haongia ai te kōkopu.

Kohi-tātea (Tīhema–Hānuere)

Keria ai te tī kōuka kia taea ai te kāuru. Ka kohikohia ngā kai o te ngahere pērā i te tutu, te hae o te raupō, ngā momo akaaka me ngā harore. Ka tūngia te ururua kia wātea ai te whenua mō ngā māra hou. Ka ngakia ngā māra tawhito. Ka werohia ki te tao ngā kākā me ngā tūī e kai ana i runga i te kōtukutuku.

Kua hopu i te kōura, te īnanga me te kōkopu ki Rotorua, ko te maomao ki Te Tai Rāwhiti.

Hui-tanguru (Hānuere–Pēpuere)

Ka tamaahu i ngā māra, ka ngaki i ngā taru. Kua whakatū i ngā pā tuna. Kua hopu i te kōura, te īnanga me te kōkopu ki ngā wai māori. Ka mahi i te maomao, ko te kahawai ki Te Tai Rāwhiti.

Ngahuru

Ko ngahuru te kupu tahito mō te 10, whai anō ko ngahuru te ingoa o te wāhanga o te tau ka tīmata i te marama 10 (arā, a Pēpuere-Maehe) o te tau Māori. I tua atu, ko ngahuru te kupu mō te hauhake kai, he mahi nui i tenei wā. Ko Poutū-te-rangi, ko Paenga-whāwhā, ko Haratua ngā marama o Ngahuru.

Poutū-te-rangi (Pēpuere–Maehe)

Hauhakea ai ngā kai, purua ngā kōpura ki roto rua, horahia te hākari whakanui i ngā kai kua hauhakea. Ka keria te tī kōuka. Kua tīmata te mahi tītī ki Ōtākou. Ka hopungia te kōura, te īnanga, te kōkopu me te kōaro ki ngā wai o Taupōnui-a-Tia, ka hopungia ngā tuna i ngā awa. Ka hīia te hāpuku, te kehe, te maomao me te tāmure ki te wai tai; ko te ūpokororo ka mahia ki Te Tai Rāwhiti.

Paenga-whāwhā (Maehe–Āperira)

Kua hauhake i ngā kai. Kua rere ngā tuna heke ki roto i ngā pā tuna. Kua māoa te karaka. Ka tāherea te tūī me te weka ki Murihiku. Ka hīia te hāpuku, te warehou, te tāmure, te ūpokororo ki Te Tai Rāwhiti. Kua mutu te mahi i te maomao.

Haratua (Āperira–Mei)

Ka hauhake i te kūmara kua houhanga. Ka tāhere i te tūī ki Ōtākou. Ka mahia te toitoi, te warehou, te tāmure, te tuna me te piharau.


Roles and mana

Rangatira

Kei runga i te rangatira te whakahaerenga o ngā mahi nui a te iwi, tae atu ki te mahi kai. He mana whakaheke te mana i a te rangatira, heoi, ka arongia ngā pūmanawa ārahitanga o te tangata. Ka piki, ka heke te mana o te rangatira i runga i tana kaha ki te whakataka kai.

Tohunga

He tino nui te wāhi ki te tohunga i roto i ngā mahinga kai. Ko te tohunga ka mārama ki ngā karakia me te kawa. Ko te tohunga ahurewa te kaipupuri i te mauri o ngā kai, ā, koia ka mōhio me pēhea e rite ai te wāhi ki te tapu me te wāhi ki te noa. Tēnei mahi te whakatō kai, he mahi tapu rawa, ka mutu, me mātua mōhio te tohunga he aha te wā ki tēnā mahi, he aha te wā ki tēnā mahi, he aha te wā ki tēnā mahi.

He pātaka whakairo

Ka penapena ngā kai ki roto i te pātaka. He mea whakanikoniko ētahi pātaka ki te whakairo. Ka noho ngā pātaka tahito tū tonu hei taonga kura i ēnei rā. He tohu mana ia te pātaka whakairo, he tohu ki te ora me te mana nui.

He tohu mana

Hāunga te nui o te kai ki te oranga o te whānau me te hapū, ka tohu te kai ki te nui o te mana. Tērā te tikanga e kīia nei ko te utu, arā, ka whiwhi te tangata ki te koha, ā tōna wā me utu taua koha ki tētahi koha nui atu.

Kaihaukai

Nā, ka whakataka e tētahi iwi he hākari nui ki te aroaro o tētahi atu iwi, koia tērā ko te kaihaukai. Nāwai ā, ka tahuri te iwi rā ki te whakataka hākari hei utu i te iwi rā mō te hākari i horahia i mua. Tauhokohoko ai ngā iwi noho ki tai i te ika, te mātaitai, te karengo, te karaka, te aha atu, mō ngā kai a ngā iwi ki uta, pērā i te huahua manu, te huahua kiore, te whatutūrei a Rua (te hua o te hīnau) me ngā hua o te wao tapu nui. Ka tauhokona te tītī o Ōtākou mō te kūmara mai i Waitaha, mō te taro me te hue mai i Te Ika-a-Māui.

Ngā wāhi

Me kī pēnei, he rohe i tāna ake kai, he rohe i tāna ake kai. Ko te kai rongonui ka mahia e ngā iwi o Rotorua me te puku o Te Ika-a-Māui ko te īnanga me te kōura. Ka pāwharatia ngā īnanga, ka purua ki roto kete mō te wā o te kore. Ka mahia te tuna e ngā iwi o Waikato me Whanganui, ko ētahi ka takohaina ki iwi kē.


Location and scale of activities

Kāinga

Ko te kāinga te pokapū o ngā mahi a te iwi. Tūtū ai ngā kāinga kia tata ki ngā mahinga kai, ko te pā ka tūtata. Ka nōhia ēnei kāinga i te wā o te hōtoke, tāria ai te wā nekeneke haere ki tēnā wāhi kai, ki tēnā wāhi kai. Heoi, ko ētahi kāinga he kāinga tūturu puta i te tau, pērā i ngā kāinga tū ki te taha o te moana me ngā kāinga tū ki ngā wāhi nui te rawa.

Ngā mahi takitahi

Ka haere te tangata me tōna whānau ki te hopu manu, hopu kiore. Ka noho te mana o te kaihua (rākau mahi manu), o te ara kiore rānei ki te tangata kotahi, ki te whānau rānei. Ko te tikanga a ngā iwi ki te tonga e mea ana, nā te iti o te kai, ko ngā tāne anake ka hauhake i te kāuru.

Ngā mahi nui

Ka uru katoa atu ngā tāngata o te hapū, o te iwi rānei ki ngā mahinga kai nunui, pērā i te haerenga ā-tau ki te mahi mangō. Tata ki te kotahi kiromita te roa o ngā kupenga. Tērā tētahi haerenga ki te mahi mangō i Te Tai Tokerau, neke atu i te 1,000 ngā tāngata, e 7,000 mangō i mau. Pērā anō te rahi o te tangata ka haere ki te patu tītī. Ki te tū he hui nui pērā i te kaihaukai, te whakatuwhera pā rānei, ka whakawātea te nui whenua hei whakatipu kai.

Ko ētahi pā, pērā i ngā pā i Tāmaki-makau-rau, ka pupuri i te hia mano tāngata. He tohu tēnei nui o te tangata ki te pai o ngā tikanga mahi kai me te mōmona o te whenua.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Manuka Henare, 'Te mahi kai', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-mahi-kai/print (accessed 17 September 2019)

Story by Manuka Henare, published 24 Nov 2008