Kōrero: Te hākari

Whārangi 4. Ngā rerekētanga i te rautau 1900 me te tau ruamano

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

I te rautau ruamano kua hākari i te wā ka mutu kau ana te hui. Inā te manomano tāngata ka tae ki ētahi hui tōrangapū, whakapono rānei.

He hākari ki Kawiti, 1945

Ahakoa ngā rerekētanga ki te hākari i te rautau 1900, he mea nui tonu.  E 500 ngā tangata i tae atu ki tētahi hura kōhatu whānau ki Kawiti kei Te Taitokerau, i te tau 1945. E rua ngā kau, e whā ngā poaka, e whā ngā hipi, 50 ngā heihei, e waru ngā pēke pipi, e ono ngā pēke rīwai, 10 ngā pēke kūmara, kotahi mano ngā tuna, kotahi rau ngā momo pātara whakauka, e rima ngā pēke kāpeti i te rārangi kai. Ko ngā toenga kai i tohaina ki te manuhiri.

Te Mana

He mea nui te manaakitanga me te mana. Ko te mana o ngā manuhiri ka whakaaturia i te tīmatanga o te hākari. Ko te manuhiri me ngā kaumātua e whakamihatia ana i karanga tuatahitia, ā ka nōhia e rātou ngā tūnga teitei. E kitea ai te pai o te manaaki i te manuhiri mā te putu o te kai, ā, whai muri mai i te kai ka pātaitia te manuhiri, 'I pēhea nei ngā kai?'

Te kārangaranga putiputi

Ki Te Taitokerau, kua whakawhanake te tikanga ki te whakanui i ngā iwi me ngā hapū kē ka tae atu ki te mārena. I te wā ka tapahia te keke mārena ka karangatia e te kaiwhakahaere i ngā mahi ngā ingoa o ngā hapū, i ētahi wā ko ngā iwi, mena kua tae tawhiti mai te manuhiri. ‘E karanga ana ki a Ngāti_________, kia haere mai, ki tā koutou putiputi.’

Ka haere atu tētahi reo kōrero ki te tiki keke, ā, e tika ana kia whakaaturia he haka, he waiata rānei.

Ngā hōro wharekai

E whakaatu ana te hākari mai i ngā tau whakamutunga o te rautau 20 i ngā tauira hākari e kitea ai ki te wharekai.

I te wā ka whakaritea te wharekai mō te hākari, he tirohanga mīharo tēnā. E tautau mai ana ngā whakarākai, e hua ana ngā tēpu i te purini; i te āporo, i te ārangi; i te kaimoana, i te rēwena; i te inu waireka ‘fizz’. He kanohi hōmiromiro te hunga wāhine ka hora i ngā tēpu kai kia pīataata mai te hanga. Arā atu ētahi āporo kua werohia ki te karokaro niho me ētahi hikareti kei runga. Mō ngā tamariki, ko ētahi rare hukapata. Ka hīkoi haere ngā hāwini me ngā kai huawhenua, mīti hoki; ā, ko ētahi tamariki kei te utu kaputī mai i ngā tīkera nunui.1

Hākari i te tau ruamano

He ōrite ngā hākari o te tau ruamano ki ērā o te rautau 1900. He huhua ngā marae kua mahi tahi me ngā rōpū hauora Māori e whakatairanga ana i te auahi kore me te kai hauora. Ko ētahi marae ka whakarere i ngā kai mīti kōhua mō ētahi atu kai hauora ake pērā i ngā kai kākāriki.

Kupu tāpiri
  1. Anne Salmond, Hui: a study of Māori ceremonial gatherings. Wellington: A. H. and A. W. Reed, 1975, p. 53. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Basil Keane, 'Te hākari - Ngā rerekētanga i te rautau 1900 me te tau ruamano', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-hakari/page-4 (accessed 23 November 2019)

He kōrero nā Basil Keane, i tāngia i te 5 Sep 2013