E ai ki ngā korero Māori o mua, i wehea a Ranginui (te rangi e tū iho nei) rāua ko Papatūānuku (te whenua e takoto ake nei) e ngā tamariki. Whai muri ka whawhai rātou. Ka taiaputia e Tāwhirimātea ōna tuākana mō te wehenga i ō rātou mātua. Ko Tūmatauenga anake i matika ki te ārai i a ia. Tokowhā ngā tuākana o Tāwhirimātea i hinga i a ia, kātahi ka kainga hei kai. Ko Tangaroa (te atua o te moana), ko Tāne (te atua o te ngahere), ko Rongomātāne (te atua o te kumara), ā, ko Haumia-tiketike (te atua o te aruhe). I runga i te mahi whakaparahako a Tāwhirimātea ki tō rātou tapu ka noho noa rātou. Nāna anō i whakatau karakia kia rahi ai te kai, ā, kia māmā ai te tiki atu. Ko te nuinga o ngā karakia e hāngai ana ki ngā āhuatanga o te kohi me te kai i te kai, ka hāngai ki ōna atua, ā, nā te tapu o ngā atua, ka tapu hoki te mahi whakatupu kai, rapu kai.
I whakaaturia ana i te orokohanga o te ao, he noa te kai. Āta mahia te kai kia tika, kia kore ai te tapu e takahia. He tapu rawa te waka o Takitimu kia whakaaetia te kai ki runga i te hekenga nui mai Hawaiki.
Ko ētahi tohunga he tapu rawa atu, ā, kāre i taea e rātou te whāngai i a rātou anō. I titia te kai ki te rākau hei kai mā rātou, ā ka ringihia te wai ki ō rātou ringa, ki te kōrere rānei.
I ētahi karakia, ka whakamahia te kai hei whakanoa i te tapu.
I te wā e tata ana tētahi ki te mate, i te nuinga o te wā ka kawea atu he kai reka rawa atu hei kai whakamutunga, ko te wai reka mai i tētahi puna, mai i tētahi kōawa rānei.
I ngā hākari tae atu ai te manuhiri mai i iwi kē. Hei hāpai i te mana o te iwi kāinga ka tino kaha rātou ki te hora i ngā kai tino papai rawa atu. Kei ngā korero o nehe ka kitea te iwi kāinga me te manuhiri e whakataetae ana kia toa tētahi, ā, i ētahi wā ko te whakararu i a rāua tahi.
Tērā tētahi rangatira nō Rotorua, ko Tūhourangi te ingoa, i haere atu ki te kite i tētahi rangatira o Waikato, i a Kapu-manawa-whiti, o Ngāti Raukawa me Ngāti Maniapoto. Ko te nuinga o te manuhiri i te wā o te ngahuru i muri i te hauhake tuku ai i tētahi karere kia pai ai te takatū mō te manuhiri. Engari, i tae atu a Tūhourangi i te wā o te raumati, i te wā e tūpuhi ana, ā, kāre hoki i tukuna he karere.
Whakamā katoa ana a Kapu me te uaua ki te āta whāngai i āna manuhiri. Ka whakatoi a Tūhourangi mō tana kore e whiwhi i ana kai pīrangi, i te manu huahua me te kaimoana, ngā kai reka rawa atu ki a ia. Ka tohe atu a Kapu ko te wai te mea pai rawa atu, ka tino whakahē tana manuhiri.
Ka tono anō a Kapu ki a Tūhourangi kia puta ake anō, me te kī kia hoki atu i te tīmatanga o te raumati. Ka whakareri a Kapu mo te haerenga mai mā te waiho i te rahi o ngā kaimoana me ngā huahua manu ki rāhaki. Heoi, ka nekehia tana pā ki te tihi puke e tawhiti ana i ngā awa, me te punawai kotahi i hunaia e ia. I te taenga atu o Tūhourangi, ka kai tana iwi i te manu me te kaimoana. Heoi anō, i te wā i whakahau ia i ana tāngata kia tīkina he wai, kāre i kitea. Ka inoi a Tūhourangi ki a Kapu mō te wai. I muri i te whakaaetanga o Tūhourangi ko te wai te tino kai papai, ka whakaaturia e Kapu te punawai i hunaia, me te whakanui anō i tōna mana.
Ka tauwhāinga anō te tuakana me te teina mō te wahine te take.
Tērā tētahi tuakana rāua ko tana teina o roto o Waikato. Ko Whatihua tōmua, ko Tūrongo tōmuri iho. Ka tae ki te wā ka whai haere a Tūrongo i te wahine ātaahua o Taranaki, ko Ruapūtahanga te ingoa. Ka kōingo ki tēnei wahine ka tono ia ki a Whatihua ki ētahi tohutohu māna e riro i a ia te wahine nei. Kāore anō ia kia mātau kei te mate konihi anō a Whatihua ki taua wāhine.
Ka tohutohu a Whatihua i a Tūrongo ka mea ki te whakapoto i tōna whare, he roa rawa. Kātahi ka tahuri a Whatihua ki te hanga i tōna whare nui noa atu i tērā o Tūrongo, ā, ka whakakīa ōna pātaka ki te kai. I mua i te paenga mai o ngā kai a tōna teina ka tuku a Whatihua i te karere ki a Ruapūtahanga kua rite a Tūrongo mōna.
Nō tana taenga atu he whawhao rawa te whare o Tūrongo mō Ruapūtahanga me tōna iwi, ā, ka whakatuwhera i tōna pā me ōna pātaka mā Ruapūtahanga me tōna iwi. Nā whai anō ka riro a Ruapūtahanga i a Whatihua, ā, ka mahue kau atu a Tūrongo.
Ka tū te hākari a Te Whatuiāpiti ko Wharepunga tōna ingoa. Ko te takoha kai ka tukuna ki tētahi rangatira ki a Te Angiangi, ā, e rua ngā tahā huahua ka tukuna ki a ia. Ka tū te kaihaukai a Te Angiangi ka tapaina ko Pōhaetakataka. Engari ka māwherangi ia i te kīnga atu a Te Whatuiāpiti he pakupaku rawa.
Ka tū anō te kaihaukai a Te Whatuiāpiti mā Te Angiangi anō. Kātahi ka noho a Te Angiangi ki te whakaaro mō te utu i te kaihaukai, arā, tētahi hākari nunui noa atu, me te inati o ngā kai o Te Waipounamu. Engari i ngaro ēnei kai i te moana, ā, ka takohatia e Te Angiangi te tūtanga whenua ki a Te Whatuiāpiti hei utu mō ngā kaihaukai māhorahora.
Nā te kaimātai momo tangata nā Raymond Firth i whakaraupapa haere ngā momo hākari i ngā tūmomo āhuatanga.
Anei ētahi kaupapa o ētahi hākari:
I te whakaritenga a te hapū kia tū he wharenui, kua tono ki ētahi huānga hapū kia haramai. Ka tū te hākari i mua, i muri tonu hoki i ngā mahi.
Taka mai ki te rautau 1800 kua nui rawa atu ngā hākari. Nā ngā kaimātai Pākehā o te wā i tuhi ngā momo kai, te rahi o ngā tāngata i tae, tae atu ki ngā kawa tohatoha kai i waenganui i ngā hapū me ngā iwi.
Mā te rangatira e wāwāhi ngā kai mā tēnā, mā tēnā. Kua putua mai ngā tahua kai, ā, mā te rangatira anō e tohu nō tēhea hapū, iwi rānei aua kai.
Anei te tauira a te mihinare a Richard Taylor:
I te taunga mai o te manuhiri kua pōwhiritia rātou, ā, i muri mai kua puta te rangatira me te mau rākau haere mai. Ka hīkoi haere ia i te taha o ngā kai kua whakaputua ki runga i te marae, ā, ka tohua ngā putunga kai a tēnā iwi, a tēnā iwi. I te wā ka tohu ia i te iwi, kua pātuki ia i tana rākau ki te putunga kai rā. Kia whiti rā anō ngā kai, kātahi te rangatira o te manuhiri ka wāwāhi i ngā kai rā mā tēnā, mā tēnā o tōna tira haere. I muri mai kua haria ngā kai ki ngā kāinga o tēnā o tēnā.1
Ka whakatau ana te rangatira ki te whakatū hākari, kua tono ia i tētahi uri hei whakamōhio i te manuhiri. I te wā ka rokohia mai he pā, kua waiata ia, ‘Uea uea i te pou o tou whare, kia wiriwiri, kia tutangatanga wakairi kapua naku, ki runga moeahu taku kira ka tongia e te anu matao e taku e – nau mai e waha i taku tua he karere taua, he karere wainga.’2
Nāwai ka pukahu rawa te kai o ngā hākari. Tērā tētahi hākari nui nā Te Waharoa i whakatū mō ngā iwi o Tauranga Moana ki Matamata i te tau 1837. E ai ki tētahi kaituhi:
He nui ngā kai o te hākari. Arā e ono ngā toroa nunui, e 19 ngā tahā hinu pioke, e hia tone (tonnes) ika tae rawa atu ki ngā pioke pakupaku, he tino kai tēnei ki te iwi Māori. Arā anō ngā tuna pāwhara rua tekau mano, ngā poaka maha me te tini noa iho o te kete rīwai.’3
I ngā wā o mua ka hoatu ngā kai ki runga whata. Mai i waenganui i te rautau 1800 he nui rawa ēnei whata kai, anō nei he tapatoru nui whakahirahira. E 30 mita te teitei o ētahi, ā, e 2 maero te roa o tētahi.
He hākari tauutuutu te kaihaukai, i waenganui i ngā iwi e rua. Arā, he whakawhiti kai, he tūmahana te mahi. E whakamārama ana a Teone (Hōne) Taare Tīkao:
Kua tuku te iwi i te karere ā tōna rā kua tū he kaihaukai. Ākuanei kua haere te iwi o Kaiapoi ki Rāpaki, e ō mai ana i te tuna, te kiore, te kauru, te kurī, te aruhe, te kūmara me ētahi atu kai. Ko tā te iwi kāinga kua whakataka i te pipi, te kuku, te mangō, te maraki me ētahi atu kaimoana. Kāore i kainga wawetia te kai, engari ka whiti ngā kai a tētahi ki tētahi atu. Ka āwhina anō te iwi o Rāpaki ki te waha i ngā kai ki Kaiapoi. Kia hoki rā anō ngā hāpai ō kātahi ka kai ngā mea o Rāpaki i ā rātou kai. E rua, e toru rānei ngā tau i muri mai, kua hiki te iwi o Rāpaki ki te kawe kai mā ngā iwi o Kaiāpoi.4
Nā Kīngi Tāwhiao i tīmata ngā poukai i tōna hokinga mai i Ingarangi i te tau 1885 hei whāngai i te pouaru, te pani me te rawakore. I Whatiwhatihoe, ki Pirongia, te poukai tuatahi. I muri mai ka haere ki Pārāwera ki Te Awamutu. Nō te tau ruamano, e 30 ngā marae tū ai te poukai ki roto, ki waho anō hoki o Waikato.
I te rautau ruamano kua hākari i te wā ka mutu kau ana te hui. Inā te manomano tāngata ka tae ki ētahi hui tōrangapū, whakapono rānei.
Ahakoa ngā rerekētanga ki te hākari i te rautau 1900, he mea nui tonu. E 500 ngā tangata i tae atu ki tētahi hura kōhatu whānau ki Kawiti kei Te Taitokerau, i te tau 1945. E rua ngā kau, e whā ngā poaka, e whā ngā hipi, 50 ngā heihei, e waru ngā pēke pipi, e ono ngā pēke rīwai, 10 ngā pēke kūmara, kotahi mano ngā tuna, kotahi rau ngā momo pātara whakauka, e rima ngā pēke kāpeti i te rārangi kai. Ko ngā toenga kai i tohaina ki te manuhiri.
He mea nui te manaakitanga me te mana. Ko te mana o ngā manuhiri ka whakaaturia i te tīmatanga o te hākari. Ko te manuhiri me ngā kaumātua e whakamihatia ana i karanga tuatahitia, ā ka nōhia e rātou ngā tūnga teitei. E kitea ai te pai o te manaaki i te manuhiri mā te putu o te kai, ā, whai muri mai i te kai ka pātaitia te manuhiri, 'I pēhea nei ngā kai?'
Ki Te Taitokerau, kua whakawhanake te tikanga ki te whakanui i ngā iwi me ngā hapū kē ka tae atu ki te mārena. I te wā ka tapahia te keke mārena ka karangatia e te kaiwhakahaere i ngā mahi ngā ingoa o ngā hapū, i ētahi wā ko ngā iwi, mena kua tae tawhiti mai te manuhiri. ‘E karanga ana ki a Ngāti_________, kia haere mai, ki tā koutou putiputi.’
Ka haere atu tētahi reo kōrero ki te tiki keke, ā, e tika ana kia whakaaturia he haka, he waiata rānei.
E whakaatu ana te hākari mai i ngā tau whakamutunga o te rautau 20 i ngā tauira hākari e kitea ai ki te wharekai.
I te wā ka whakaritea te wharekai mō te hākari, he tirohanga mīharo tēnā. E tautau mai ana ngā whakarākai, e hua ana ngā tēpu i te purini; i te āporo, i te ārangi; i te kaimoana, i te rēwena; i te inu waireka ‘fizz’. He kanohi hōmiromiro te hunga wāhine ka hora i ngā tēpu kai kia pīataata mai te hanga. Arā atu ētahi āporo kua werohia ki te karokaro niho me ētahi hikareti kei runga. Mō ngā tamariki, ko ētahi rare hukapata. Ka hīkoi haere ngā hāwini me ngā kai huawhenua, mīti hoki; ā, ko ētahi tamariki kei te utu kaputī mai i ngā tīkera nunui.1
He ōrite ngā hākari o te tau ruamano ki ērā o te rautau 1900. He huhua ngā marae kua mahi tahi me ngā rōpū hauora Māori e whakatairanga ana i te auahi kore me te kai hauora. Ko ētahi marae ka whakarere i ngā kai mīti kōhua mō ētahi atu kai hauora ake pērā i ngā kai kākāriki.
Ballara, Angela. Iwi: the dynamics of Maori tribal organisation from c.1769 to c.1945. Wellington: Victoria University Press, 1998.
Firth, Raymond. Economics of the New Zealand Māori. 2nd ed. Wellington: Govt Print, 1972.
Orbell, Margaret. A concise encyclopedia of Māori myth and legend. Christchurch: Canterbury University Press, 1998.
Reed, A. W. Reed book of Māori mythology. Rev. ed. Auckland: Reed, 2004.
Salmond, Anne. Hui: a study of Māori ceremonial gatherings. Wellington: A. H. and A. W. Reed, 1975.