Kōrero: Te Arawa

Whārangi 1. Ngā pūtake

Ngā whakaahua

Whakapapa ai ngā iwi o Te Arawa ki a Pūhaorangi, i heke i ngā rangi kia moe i a Te Kuraimonoa. Nā rāua, ko te tipuna nui a Oho-mai-rangi. Koia te kaitiaki i te marae o Taputapu-ātea – he whare wānanga i Rangiātea (Ra’iatea rānei) i Hawaiki. Tae katoa mai ai ngā tohunga o Te Moana-nui-a-Kiwa ki te whakawhitiwhiti kōrero mō te orokohanga mai o te ao me ngā ara moana.

Kia whānau mai a Atuamatua te tuarua a Ohomairangi, kua taka te iwi ki raro i te ingoa o Ngāti Ohomairangi; ko tō rātou kāinga ki Maketū i Hawaiki. Ka moea a Atuamatua i ngā mokopuna tokowhā a Ruatapu. Kia taka ki ā rātou tamariki, ka matika ngā tamatāne tokoono hei rangatira mō Ngāti Ohomairangi - a Tia, a Hei, a Rakauri, a Houmaitawhiti, a Oro, a Maaka. Whāia, ka huri ngā iwi o Rangiātea ki te pakanga tētahi ki tētahi; nō konei ka heke ētahi ki Te Ika a Māui. E 20 whakatipuranga ki mua ēnei tū āhuatanga.

Te Heke

Ka whānau mai a Tamatekapua (Tama) te tama a Houmaitawhiti. Ka kawea e Tama te mānuka takoto a tōna matua ārā, kia rapu whenua mārire mō rātou i Aotearoa. E ai ki te kōrero, kua kitea kētia aua whenua e Ngāhue, te rangatira o te waka a Tāwhirirangi. He toki pounamu tō Ngahue, ko Kaoreore; nāna i auaha tētahi waka hourua e 40 mita te roa. I tō rātou wehenga i Rangiātea, ka tū a Houmaitawhiti ki uta taki karakia atu ai ki a rātou.

Ko tētahi take i heke ai rātou ki Aotearoa, ko te whai tikanga mō te matenga o Whakatūria, te taina a Tama; i mate ia i tētahi pakanga ki a Uenuku. Ko tēnei te pakanga whakamutunga i waenganui i a rātou. Ko te pakanga tuatahi nā te kaingatanga o Pōtaka Tawhiti, te kurī mōkai a Houmaitawhiti.

E 30 ngā uri o Ngāti Ohomairangi i whai i a Tama. Ko ētahi ko ōna mātua kēkē, a Tia rāua ko Hei, ngā māhanga a Atuamatua. Ko te ingoa o te waka i tōna tārainga ko Ngā rākau-rua-a Atuamatua, he tohu maumaharatanga mō tō rāua matua.

I tō rātou hekenga ka tata toremi rātou ki te korokoro o Te Parata. Heoi nā tētahi arawa (mango) rātou i whakaora; nā tēnei, ka hurihia te ingoa o te waka ki Te Arawa.

I tēnei wā ka wehe mai a Tainui i Rangiātea, ko Hoturoa tōna rangatira.

Te Ūnga o Te Arawa

I te taenga mai o Te Arawa ki Te Ika-a-Māui, ka huri te waka mā Whangaparāoa ki Te Waitematā. Ka heke a Ngātoroirangi ki ētahi wāhi ki te whakahaere karakia, ki te whakatō i ētahi kaitiaki mai i Taputapuātea, te marae i Hawaiki. I mua i te wehenga atu i tētahi wāhi, ka haere rātou ki te kimi kai, i runga i te mōhio kei te wātea te whenua mō te whakatū kāinga.

Kia tae rātou ki tētahi moutere i Te Moana o Tīkapa, ka whawhai a Tama rāua ko Hoturoa te rangatira o Tainui, mō tētahi mahi pūremu, ko te mutunga ka toto te kanohi o Tama. Koinā te take tapaina ai te moutere o Rangitoto, ko Te Rangi-i-totongia-te-ihu-a-Tamatekapua.

Ka tau tā rātou kōrero, ko te taha uru o Te Moana-a-Toitehuatahi te wāhi tika hei kāinga mō rātou. I te pūaotanga o te ao, ka kitea tētahi mātārae kei waenganui i a Matarehua (kei Mōtītī) me Wairākei (tētahi kōawa i rere ki Pāpāmoa). I tana kite i te mātārae, ka tïwaha a Tama, ‘Te kūrae ra (Ōkūrei) te kūreitanga o tōku ihu!’. Ka whai tana matua kēkē a Tia me tana kī, ‘Te toropuke i runga rā, ahu mai ki te maunga nei (Pāpāmoa), ko te takapū o Tapuika!’ I konei ka rongohia te reo o Hei, tērā o ngā matua kēkē o Tama, ‘Nō tua nei o te maunga rā (Pāpāmoa) ahu atu ki tērā pae maunga e rehurehu mai rā i raro, ko te takapu o taku tama o Waitaha’.

Kia tata haere te waka ki tōna urunga whakamutunga (te pūaha ki tētahi wahapū), ka haka te iwi i tā rātou haka, e hakaina tonuhia i ēnei rā hei whakanui i a Houmaitawhiti te matua o Tama, rāua ko Whakatūria te teina a Tama, tae rawa ki te waka o Te Arawa, nāna i tau mai ai te iwi ki te motu nui a Ngāhue (Te Ika-a-Māui).

A ha Te Arawa e!
A ha Te Arawa e!
Ko te whakaariki
Ko te whakaariki!
Tukua mai ki a piri, tukua mai ki a tata
Kia eke mai ki runga ki te paepae poto a Houmaitawhiti!
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Paul Tapsell, 'Te Arawa - Ngā pūtake', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-arawa/page-1 (accessed 12 November 2019)

Story by Paul Tapsell, published 8 Feb 2005, updated 22 Mar 2017