Kōrero: Ngāpuhi

Whārangi 5. Ngā pānga tōmua ki te Pākehā

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ko Pēwhairangi te tino wāhi haere ai ngā Pākehā tauhokohoko mā runga ō rātou kaipuke. I mōhiotia a Kororāreka (ko Russell ) mō ngā mahi poro haurangi, kairau, me ētahi atu mahi tūkino. I te taenga mai o te minita Mihinare a Samuel Marsden ki te whanga o Rangihoua i te tau 1814, ka kauhautia e ia te kauhau tuatahi ki reira, ka whakatūria e ia te mīhana Karaitiana tuatahi ki reira.

Ngā pakanga mau pū me te riri

He wāhi nui tō Ngāpuhi i roto i ngā pāhekoheko tuatahi me te Pākehā. I te mea ko Pēwhairangi te wāhi haere kaha ai ngā kaipuke Pākehā ka rahi atu ngā pū i riro i a Ngāpuhi i tō ētahi atu. Nō te hokinga mai o te rangatira a Hongi Hika i tāwāhi, kātahi ka kino rawa atu; ka hia rau ngā pū i whakahokia mai e ia.

Atu i te 1818 ki 1823 he nui ngā whakaekenga o Ngāpuhi rātou ko ētahi atu iwi o Te Tai Tokerau i Te Ika-a-Māui. Ko te Āmiowhenua o te tau 1821 te ope taua nui rawa o ēnei haerenga, i ahu whakatetonga atu i Kaipara ka eke ki Tāmaki, ka hōu ki te awa o Waikato, kia toro atu ki Te Matau-a-Māui, ā, tae atu ki Te Ūpoko-o-te-Ika. Mā te tai tamatāne rātou hoki atu ai ki Te Tai Tokerau. Nā te mau pū o Ngāpuhi i nui te mate o ētahi atu iwi. Ko ētahi o aua iwi ko:

  • Ngāti Porou, i whakaekea tō rātou pā a Te Whetūmatarau, takiwā ki Whanga-o-Kena i te tau 1820
  • Ngāti Whātua i te whawhai o te Ika-a-Ranganui, takiwā ki Whāngārei
  • Ngāti Pāoa ki te pā o Mauinaina i Tāmaki-makaurau i te tau 1821
  • ngā iwi o Marutūahu i te pā o Te Tōtara ki Hauraki
  • ngā iwi o Waikato i te pā nui o Mātakitaki i te tau 1822
  • Te Arawa, i te moutere o Mokoia ki Rotorua i te tau 1823.

Te Tiriti o Waitangi

Ko Ngāpuhi anō te iwi i ārahi i ngā mahi tōrangapū me te Pākehā. Nō te tau 1835 hainahia ai e ngā rangatira e 35 o Te Tai Tokerau te Whakaputanga o te Rangatiratanga o Niu Tīreni. I aro nui tēnei whakaputanga ki te rangatiratanga o te Māori i Niu Tīreni. Nō te marama o Pēpuere i te tau 1840, ka tūtaki ngā rangatira o Ngāpuhi ki a Rūtene Kāwana Wiremu Hopihana, ki te Rehirenete Ingarihi a James Busby me te mihinare a Hēnare Wiremu (Te Karu Whā), ki te wānanga i te hainatanga o Te Tiriti o Waitangi.

Nā runga i te ārahitanga o ngā rangatira o Pēwhairangi, kāore i manaakitia te tiriti e te nuinga o ngā rangatira heoi, he tokoiti i rata atu, pēnei i a Tāmati Wāka Nene o Hokianga. I te mutunga, nā Hopihana rāua ko Wiremu ngā rangatira ātete i whakarata kia haina i runga i tā rāua oati, ka tiakina ō rātou whenua i ngā Wīwī me ngā tāngata whai nanakia. Nō te 6 o Pēpuere 1840, e 43 ngā rangatira o Ngāpuhi i haina i te tiriti. I ngā marama o muri mai, neke atu i te 100 ngā rangatira o Ngāpuhi i haina i te tiriti.

Te riri i te tai tokerau

I 1845 me 1846 ka pakanga a Ngāpuhi ki te Karauna i tā rātou whakaahunga ki te Tiriti o Waitangi, nā te kuhu pokanoa a ngā tāngata whai, me te pēhi o te mana Ingarihi ki runga i ā rātou whakahaere.

Ko Hōne Heke te rangatira Māori tuatahi kia haina i te tiriti i te tau 1840. Kia hipa te wā ā, ka kino ia ki ngā mahi a te Kāwanatanga, ka turakina e ia te pou haki ki Kororāreka. E toru ngā poronga o taua pou haki i ngā tau 1844, 1845. Nō te 11 o Āperira 1845 ka murua te tāone o Kororāreka e ngā taua o Hone Heke rātou ko Pūmuka, ko Kawiti.

I tū anō ngā pakanga ki Puketutu, ki Ahuahu, ki Ōhaeawai, ki Ruapekapeka. Nā tā rāua nukarau i Puketutu, ka ekea e te taua o Hōne Heke rāua ko Kawiti (e 200 te tokomaha) te taua Pākehā e 400 te tokomaha o ngā hōia Ingarihi, ngā hōia tau moana me ngā tūao.

Heoi, ka hinga a Heke ki Ahuahu i ngā iwi o Hokianga e tautoko ana i te Kāwanatanga he mea ārahi rātou e Taonui rāua ko Tāmati Wāka Nene. I tū te pakanga nei ki waenganui i te Māori anake. Tērā pea i whawhai ngā Māori o Hokianga ki a Heke rāua ko Kawiti nā te mea kāore anō rātou kia rongo i ngā kino a te Pākehā kua pā kē ki runga i ngā Māori o Pēwhairangi. Ina rā kātahi anō a Hokianga ka whakatuwhera ki ngā hua o ngā mahi tauhokohoko a te Pākehā.

Ahakoa tēnei ka ara anō ngā Māori o Pēwhairangi, ka hinga anō ngā Ingarihi ki Ōhaeawai, ahakoa te mea, e ono ngā hōia Pākehā ki te toa Māori kotahi. I te pahūtanga o ngā pū repo a ngā Ingarihi, kei roto kē ngā Māori i ō rātou kōruarua e tatari ana; i te whakaeketanga o te taua Ingarihi ka tukuna te waipū, parekura ana te taua Pākehā.

I tū te riri whakamutunga ki Ruapekapeka i te marama o Hānuere 1846, engari kāore i tatū. Ko te whakapae, e 1300 ngā hōia i te taua Ingarihi, e 600-800 ngā toa Māori; kāore i tū te pakanga, ka whakarērea te pā e ngā Māori.

Nā ngā pakanga i Te Tai Tokerau i whakatakoto te tauira mō ngā pakanga ki ētahi atu wāhi o te motu. Ahakoa te kaha o ō rātou pā maioro me te pai o ā rātou rautaki kawe riri, kāore i taea e te Māori te pakanga ki te Pākehā mō te wā roa; he nui noa atu hoki o rātou hōia, ā rātou pū. I āhei ngā Pākehā ki te whakanoho me te whāngai i ō rātou hōia i te pakanga mō te wā roa; engari anō te Māori, me hokihoki ki ō rātou kāinga ki te ngaki māra, ki te tiaki i ō rātou whānau.

Ngā rironga whenua

Hāunga ngā kī taurangi a te tiriti, he rerekē te āhua ki te whakatū koroni; āta kitea ai tēnei āhuatanga i ngā take whenua. I mua i 1865 ka riro atu i te 72,000 heketea o ngā whenua i Hokianga me Pēwhairangi i te Pākehā; i taea aua whenua te hoko mā ngā kerēme a ngā Pākehā i mua i te hainatanga o te tiriti, mā te rironga atu i raro i te kōrero he whenua tāpiri, mā ētahi atu hokohoko hīanga rānei a te Karauna.

I muri i te tau 1865 neke atu i te 201,000 heketea o ngā whenua o Ngāpuhi i whakawāngia e te Kōti Whenua Māori. I takitahitia ngā taitara whenua e māmā ake ai te hoko a te Karauna me ngā tāngata whai. Kia taka rawa ki te tau 1908, e 61,000 heketea anake ngā toenga whenua kei ngā ringaringa o te Māori e pupuri ana.

Nō te tau 1975 i whakaarahia te take nei e Kahurangi Whina Cooper, he uri whakaheke nō Waimirirangi, i tana ārahi i te hīkoi whenua ki te Paremata. Kia eke a ia ki tōna kaumātuatanga, ka karangahia ia ko ‘Te Whāea-o-te-motu’, mō ana mahi mō ngā tika whenua a te Māori.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rāwiri Taonui, 'Ngāpuhi - Ngā pānga tōmua ki te Pākehā', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ngapuhi/page-5 (accessed 27 September 2021)

He kōrero nā Rāwiri Taonui, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 3 Mar 2017