Noho tāone
I waenganui i ngā tau o te 1950 me te 1960, e 60 ōrau o te iwi Māori ka neke mai i ngā taiwhenua ki te tāone noho ai. Hīkaka tonu tēnei hunga te neke mai i te rawakore o ngā papakāinga. Mai i te tau 1840 ki te tau 1950, e 95 ōrau o ngā whenua Māori ka riro, ā, ko ngā mahi whai utu iti anake kei ngā takiwā papakāinga ko ngā mahi ihu oneone me ngā mahi ā-marama. Ahakoa hūnuku mai ki tāone, tokomaha ka noho pōhara tonu, he ahakoa anō tēnā he pai ake te noho pōhara tāone mō te whai mahi tēnā i te noho pōhara ki ngā papakāinga.
Ka tōpū te noho a te Māori ki ngā takiwā whare pōhara pērā i Aranui ki Ōtautahi, Porirua ki Te Whanganui-a-Tara tae atu ki Ōtara, Ōtāhuhu me Ponsonby ki Tāmaki-makaurau. He rite tonu ka pēhia ka tāmia rātou ki ngā kaupapa mātauranga, hauora, whare, mahi hoki. Kātahi ka hē ruatia ina ia noho momotu te Māori i te Pākehā ki ngā tāone ka mutu ka momotu hoki te Māori i ō rātou papakāinga.
Ngā whakaaro Pākehā
He nui ngā whakaatu kaikiri nā te Pākehā ki te Māori. Tērā ia he māngere. Ko tētahi ingoa whakaiti i whiua ai ki te Māori he ‘Hōri’. Ko tētahi pōhēhē mō te Māori kāre rawa ia e mahi pūkenga, he takaroa hoki i ngā wā katoa. Ka kangaia hoki ērā Māori noho tāone ki ngā ingoa o te ‘boonga’ (he kanga ki te tangata whenua o Ahitereiria) me te poronika (mō te hunga mangumangu).
Nga kēnge me ngā Rastas
Nā ngā auheke o te noho tāone i ngā tekau tau o te 1960 me te 1970 ka tahuri te Māori ki ngā kēnge pērā i te Mangaru me te Mangu Kaha. Ki tā ngā kēnge, me pūmau, me mārō, me ū tonu te tangata ki ngā kara o te kēnge. Mai i te tekau tau 1980 ka whaiwhai te Māori i te whakapono Rastafarian (i ahu mai i ngā uri o ngā mauhere mangumangu o Karipia). Nō muri rawa mai ka whaiwhaihia te ia o ngā kēnge mangumangu o Amerika pērā i te Crips me ngā Bloods o Los Angeles, arā ngā ‘gangstas’.
He ihu oneone, he makau, he kaiwhakaaro
Ka whakahē te kaiako mātauranga Māori a Irihapeti Ramsden ki te kīanga tērā he ‘toa’ whawhai anake te Māori o mua, hāunga ko tāna he toa anō ki te māra, ki te tātai arorangi, ki te whakaniko kōrero, ki te moenga anō hoki.1
Tikanga whakaaro ‘bro’
Nō te noho tāone ka whānui ake te āria o te whānau, ka mutu i te whakakotahitanga o ngā iwi Māori katoa ki te hapori kotahi. Nō konei ka maharatia he uri katoa te Māori, ahakoa nō hea ake ia ka huaina hoki he ‘cuzzies’. Ko ngā tāne Māori hoki ka karanga i a rātou he ‘bro’ ā kīia ake tēnei tū tikanga tāone ko te ‘bro culture’.
Ka whai pānga te tikanga whakaaro ‘bro’ ki tērā o te tūranga ‘toa’ me te ‘sport warrior’. He āhuatanga hoki tēnei hei whakahē i ngā mahi kaikiri a te Pākehā me te whakaihi anō i te Māori. Nā te pueatanga mai anō o te haka i roto i ngā hākinakina, me ngā tū whakahirahira a te hunga pērā i te kāpene o mua o te Kapa o Pango ko Buck Shelford ka tauiratia te toa i ēnei rā.
