Te whakatumatuma irirangi Māori
Hāunga ngā mahi pai a ngā reo irirangi i ngā tau ki mua, taka rawa ki te tekau tau 1970, e 90 meneti noa iho i te wiki te pāho o te reo Māori ki te irirangi. Ka mutu e haumate ana te reo Māori, e matemate ana te hunga reo Māori, e waimeha ana te reo i waenga i te rangatahi. Ko te whakatumatuma tērā a te rōpū Reo Māori o Te Whare Wānanga o Te Upoko o Te Ika a Māui (i raro i te awe o Te Kapunga Koro Dewes) kia kaha ake te kōrero me te rongo o te reo Māori ki Aotearoa nei, ki ngā reo irirangi me ngā pouaka whakaata.
Te irirangi o Poronīhia
Ka tuku tāpaetanga kōrero te rōpū Reo Māori me ētahi atu rōpū Māori ki te komiti pāpāho a te kāwanatanga kia whakatū i tētahi reo irirangi Māori. I te tau 1973 ka tūtohu te pūrongo a te komiti kia whakatūria tētahi reo irirangi mā ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa (tae atu ki te Māori) ki Tāmaki-makaurau. Heoi i te tau 1974 ka whakakorehia tēnei rautaki e te kāwanatanga Nāhinara.
Te Reo o Aotearoa
Ka mahue kē taua whakaaro, ā, ka waihangatia mai te wāhanga Māori o Irirangi Aotearoa e kīia ana ko Te Reo o Aotearoa, i te tau 1978. Ko āna putanga ko ngā hōtaka rongo kōrero a ngā moutere me te iwi Māori. Ko ngā reo a te Māori me ērā o ngā moutere o Te Moananui-a-Kiwa ka rangona mō te takiwā o te 10 tau. Ko Haare Williams te kaiwhakahaere tuatahi o Te Reo o Aotearoa, ā, ko Whai Ngata (Ngāti Porou) rāua ko Hēnare Te Ua anō ētahi o ngā kaimahi.
Te Reo o Pōneke
I te tau 1981 ka whakatū a Īhakara Puketapu rāua ko Iritana Tāwhiwhirangi o Te Tari Māori i ngā poari reo ā-rohe. Nō muri mai ka huaina he ingoa Māori mō te poari reo Māori o Te Whanganui-a-Tara, ko Ngā Kaiwhakapūmau i te Reo. Ka whakatūria mai e rātou te reo irirangi o Te Reo o Pōneke hei whakamātautau, mō te wiki kotahi i te Hereturikōka i te tau 1983. Ahakoa kāore te teihana i whai pūtea kāwanatanga, ka kuhu tonu mai ngā tohunga o te reo pērā i a Maaka Jones rātou ko Ruka Broughton, ko Wiremu Pāka mā ki te awhi i te kaupapa. Ko ētahi kaupapa o te hōtaka 12 haora te roa, ko ngā kōrero ā-rōpū, ngā take mohoa, me ngā puoro Māori. I te Wiki o te Reo Māori i te tau 1984, ka whakahaeretia anō Te Reo o Pōneke mō te rua rā.
Te teihana tūturu tuatahi
I te tau 1987 ka whakatūria Te Reo Irirangi o Te Ūpoko o Te Ika e Ngā Kaiwhakapūmau i te Reo mō ngā marama o Haratua me Pipiri. Nā te pārekareka ki ngā taringa o te marea, ka toko te hiahia kia pāho haere tonu te reo irirangi, ā, i te Paengawhāwhā i te tau 1988 ka tū te reo irirangi hei teihana reo Māori tuatahi.
Ngā whawhai ā-ture ki ngā iarere
I te mutunga o te tekau tau 1980 me te tekau tau 1990 ka whakakotahi Ngā Kaiwhakapūmau i te Reo me te Kaunihera Māori ki te kawe i ngā kerēme pāpāho Māori ki Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi; te Kōti Teitei me Te Kōti Pīra. Ko tētahi i kawea rā anō ki te Piriwiri Kaunihera i Rānana.
