Kōrero: Hītori

Whārangi 2. Te Pākehā ki te tau 1840

Ngā whakaahua

Tūhuratanga

I te tau 1642, ka tae a Abel Tasman, te kaihōpara Tatimana ki Aotearoa. Koia te Pākehā tuatahi kia kite i tēnei whenua. Ka whakatakoto mahere ia o te takutai hauāuru, atu i Māwhera ki Te Rēinga. Nāwai ā, ka tapaina e tētahi kaiwhakamahere Tatimana te ingoa o Nieuw Zeeland ki te whenua i kitea e Tasman. Ka pahure ngā tau e 127 – kātahi anō ka tau mai he Pākehā ki Aotearoa.

Nō te tau 1769 ka tae a Hēmi Kuki ki Aotearoa. Koinei te tuatahi o āna haerenga e toru ki Aotearoa. I huri taiāwhio, i whakatakoto mahere ia o te whenua nei, i mua i tana hokinga ki Ingarangi ki te whāki ko wai mā ngā tāngata o tēnei whenua, he aha hoki āna rawa.

He wāhanga tawhiti o Ahitereiria

I ngā tau 50 i muri i te waihangatanga o te tāone o Poihākena i 1788, ka tū a Aotearoa hei wāhanga tawhiti ki ngā mahi ōhanga me ngā nekeneke o te koroni o Poihākena (New South Wales). Whāia, i ahu mai i Poihākena te nuinga o ngā tāngata whai tōmua. Nō te paunga o te rau tau a1700 ka taetae ngā kaipatu kekeno, tohorā hoki. Nō ngā tau tōmua o te rau tau 1800 ka tīmata ētahi ki te noho me te ahuwhenua. I tēnei wā, i roto a Aotearoa i tētahi pūnaha tauhokohoko ka hōrapa ki Te Moananui-a-Kiwa. Ko ētahi o ngā taonga o Aotearoa i hokona ki Haina rā anō.

Ngā tūtakitanga a te Māori me te Pākehā

Ka tū te ‘tāone’ tuatahi ki Kororāreka, nā te pekapekatanga atu o ngā kaipatu tohorā ki Pēwhairangi ki te tiki kai, wai māori hoki. Atu i te tekau tau 1790 ka tīmata te hokohoko a te Māori i āna poaka me āna rīwai ki te hunga nei. Ko tētahi atu wāhi tūtakitaki ai te Māori me te Pākehā ko Te Ara-o-Kiwa (Foveaux Strait), i te mea i konei te mahi a te kekeno i aua wā. Whāia, ka whakatata atu te Māori ki ngā wāhi kei reira ngā kaihoko. Mēnā he Pākehā kei waenganui i te iwi e noho ana, ka pai kē ake mō te hoko i ngā rawa a te Pākehā, tae rawa ki te pū.

Ngā mihinare

Nā Te Mātenga (Samuel Marsden) he minita nō Poihākena, te mīhana tuatahi i whakatū ki Pēwhairangi i te tau 1814. Taka mai ki te tau e 1840, neke atu i te 20 ngā mīhana kua whakatūhia. I tua atu i te whakapono, nā ngā mihinare i whakaako te Māori ki ngā mahi ahuwhenua, tae atu ki te pānui me te tuhituhi. Nā ngā mihinare anō hoki te reo Māori i whakatakoto ki te pepa. I te tekau tau atu i 1830, ka kawea mai e ngā mihinare Wīwī te whakapono Katorika.

He puka – he kariri

I tua atu i te whakapono, nā ngā mihinare te Māori i whakaako ki te pānui me te tuhituhi. Nō ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1830 ka tīmata te mihinare a William Yate ki te whakatakoto ā-tuhi i te reo Māori. Nā Te Rōpū Hāhi Mihinare (Church Missionary Society) tētahi tohunga kaitā, a Te Koreneho (William Colenso), i tonoa kia haere ki Paihia me tana perehi hanga nūpepa, kia taea ai te tā pukapuka. Tatū ki te tau 1837 kua oti te Kawenata Hōu te tā i roto i te reo Māori. Heoi, i kaha ake te hiahia o ētahi Māori ki ngā rākau pakanga a te Pākehā tērā ki āna pukapuka.

Ngā pakanga ā-iwi

Ā tōna wā ka kāpia e te whakapono hōu ngā iwi Māori, engari i te tīmatanga he pōturi rātou ki te amine ki te whakapono hōu. He nui ake tō rātou aronga ki te tauhokohoko rīwai me te muka harakeke mō te pū. Otirā, i ngā pakanga i ngā tekau tau atu i 1820 me 1830, he nui ake ki ngā iwi te pū tērā i te whakapono. Nā tēnei āhuatanga ka kino ake ngā pakanga i waenganui i ngā iwi. Ko Ngā Puhi i raro i a Hongi Hika tētahi iwi kino i roto i ngā pakanga nei. Nā rātou ngā iwi o te tonga i whakamate. Pērā anō a Ngāti Toa i raro i a Te Rauparaha, ka whakaeke i a Ngāi Tahu o Te Wai Pounamu. Ahakoa te nui o ngā mate i te pū, he nui ake te tangata i mate i ngā tahumaero i tae mai me te Pākehā.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

John Wilson, 'Hītori - Te Pākehā ki te tau 1840', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/hitori/page-2 (accessed 23 September 2019)

Story by John Wilson, published 8 Feb 2005