Kōrero: Te hauora Māori i mua

Whārangi 3. He pikinga ora, 1900 ki te 1920

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

I roto i te rautau 1900, ka matomato anō te tipu o te rākau Māori. He whakamīharotanga nui tēnei whakarauoratanga. Atu i tōna tipu pakari ki te ārai i ngā mate Pākehā, ko tētahi o ngā take nui o te whakaoranga nei ko ngā whakapau kaha a te hunga Māori me te kāwanatanga hoki i te tīmatanga o te rautau 1900.

Whanaketanga hauora Māori

Ko tā ētahi o ngā kaimautohe rangatahi i puta i Te Aute he tohe ki ngā whakatikatika mō ngā whakahaere hauora ki ngā whārua Māori puta noa, me te whakahau i te marea ki ngā ratonga me ngā whare hauora. Atu i te tekau tau 1890 ka whakapau kaha tērā hunga ki roto i te rōpū a Apirana Ngata mā, arā Te Aute College Students Association (ko te Rōpū Rangatahi Māori). He maha ngā rangatira ka tuku āwhina ki tērā kaupapa.

Nāwai ā ka kitea anō tēnei hunga i ngā mahi auaha a te kāwanatanga ki te hauora Māori. I te tau 1900 ka whakatūhia te Tari Hauora me te wāhanga Māori, e whakahaerehia ana e te āpiha hauora Māori e Māui Pōmare. I mua i tōna wehenga ki te whare paremata i te tau 1911, ka haerea e ia te motu whānui kia kitea ngā kāinga Māori, me te tuku kōrero, kupu akiaki hoki ki ngā rangatira ki te whakahaumaru ake i tō rātou hauora. Ko tōna kaiāwhina ko te āpiha hauora Māori ko Te Rangi Hīroa.

Ture Kaunihera Māori

Whai muri i te Ture Kaunihera Māori 1900 ka kōwhirihia ngā kaunihera Māori me ngā kōmiti marae kei ngā rohe Māori. Ko te whakapikinga o te hauora tētahi o ngā whāinga nui. He maha ngā kaihautū i tohua mō ngā mahi arotake hei tautoko i ngā whakapau kaha a ngā kaunihera. Nō te tekau tau tuatahi o ngā kaunihera Māori ka kitea ā rātou nā mahi pai rawa atu, engari nā te whakakorenga o ngā whakaratonga ka hinga te nuinga o ēnei kaupapa.

Ngā nēhi Māori

I te tau 1911 ka tohua ngā nēhi tiaki hauora (Pākehā mai Māori mai) ki te ratonga nēhi Māori i whakatūria e te kāwanatanga. Koinei te pūtake i hua mai ai te ratonga nēhi tūmatanui, ā, he nui ngā tautoko a Pōmare, a Te Rangi Hīroa me Ngata ki tēnei kaupapa. Ko tā tēnei ratonga mahi he whakatorotoro i ōna manaakitanga hauora ki ngā kāinga Māori me ngā whārua pāmamao kāre e taea e te tākuta.

Ngā tautoko kāwanatanga

Nō konei ka whakamahi tonu te kāwanatanga i ngā tākuta hei āpiha hauora Māori ki ngā rohe Māori, me te whakarato rongoā ki ngā māhita kura Māori hei tuku ki ngā tauira.

Ka nui ake te whakatūtū haere o ngā hōhipera. Hāunga he wāhanga noa o ēnei whare ka utua e te kāwanatanga, ā, nā te pōhēhē kāore ngā Māori e utu i ngā rēti whenua a ngā kaunihera, kāre ngā kaimahi hōhipera i tuku i ngā Māori ki roto i ngā hōhipera.

Ka noho māharahara ngā Māori ki ngā hōhipera, ā, ka kitea kāore e tiakina ngā tikanga Māori e ngā hōhipera. Kāre i tutuki te whakaaro ki te whakatū hōhipera Māori i taua wā.

Te maikiroa

Ahakoa te pikinga o ngā kano ārai mate hei patu i ngā tahumaero hou, me te pāheketanga o ngā tatauranga mate, ka pākinotia tonu te hauora o te Māori nā te āhua ki tāna ōhanga me tāna noho.

Ka pākia tonu ngā hapori Māori i te pakarutanga mai o te taipoi pīwa me te mate kohi. I te tau 1913 ka horapa te mate koroputaputa, i parekura nuitia anō ai te hunga Māori. I te pakarutanga mai o te mate rewharewha i te tau 1918, he maha ngā Pākehā ka mate me ngā miriona tāngata i mate puta noa i te ao. Heoi ko te Māori i tino pā mamaetia. E whakaarotia ana e 4 ōrau te nui o te taupori Māori i parekuratia, ā, e 7 ngā Māori i hemo mai mō ia tangata Pākehā kotahi.

Te oranga tonutanga o ngā tikanga rongoā

Ka kitea tonu ngā tikanga hauora Māori ki ngā rohe Māori katoa. Kore rawa ētahi tāngata i pai ki ngā whakahaeretanga hauora hou, tae rawa ki ērā e whakahaerehia ana e te kāwanatanga. I noho pēnei ngā rohe o Taranaki me Waikato whai muri i ngā raupatu whenua o te rautau 1900. Ki roto o Te Urewera nā te poropiti nā Rua Kēnana i manaaki te hauora o tōna iwi, ā, kāore i aro atu ki tō te kāwanatanga me ō ngā kaunihera Māori.

Ture Tāmi Tohunga

Ka whiua ngā whakapae a ētahi tērā kei te tūkino kē ngā mahi a ngā tohunga i te hauora Māori. I te tau 1907, ka whakaturehia te Ture Tāmi Tohunga i runga i te tautoko a ētahi rangatira me ngā kaitōrangapū Māori. Ko tōna kaupapa, he tāmi i te mahi tohunga. Ahakoa kāre i hangaia tērā ture hei aukati i ngā mahi hauora Māori katoa, ko tana mahi kē he whakaū i te whakaaro tērā he mahi hakirara a te tohunga. Hāunga tērā, kāre ngā tohunga i whiua ki te ture, ā, ka haere tonu ā rātou mahi.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Raeburn Lange, 'Te hauora Māori i mua - He pikinga ora, 1900 ki te 1920', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-hauora-maori-i-mua/page-3 (accessed 26 September 2020)

He kōrero nā Raeburn Lange, i tāngia i te 5 May 2011, reviewed & revised 4 Apr 2018